Grāmata Mein Kampf

Mein Kampf neies cauri: Igaunijā Hitleru nepalaida grāmatu plauktos

24
(atjaunots 09:44 25.07.2019)
Atšķirībā no citās valstīs pieņemtās prakses Igaunijas izdevniecība nolēma izlaist Ādolfa Hitlera grāmatu bez kritiska zinātniskā komentāra, taču grāmatu veikali nepiekrita šādai pieejai.

RĪGA, 25. jūlijs – Sputnik. Divi lielākie Igaunijas grāmatu tīkli Apollo un Rahva Raamat atteicās izplatīt igauņu valodā iztulkoto nacistu līdera Ādolfa Hitlera grāmatu "Mana cīņa" (Mein Kampf), vēsta jauns.lv.

Tūkstoti šīs grāmatas eksemplāru tikko izlaidusi izdevniecība Matrix Kirjastus. Atšķirībā no Mein Kampf akadēmiskajiem izdevumiem citās valstīs, jaunais tulkojums nav papildināts ar komentāru.

Speciāli šai izdevniecībai grāmatu pārtulkoja Margus Lepa. Tas ir jau trešais zināmais Mein Kampf tulkojums igauņu valodā. 1934. gadā grāmatu pārtulkoja igauņu nacisma piekritējs Fritjofs Halmans. 2003. gadā Igaunijas zemessardzes Kaitseliit Sāremā salas daļas vadītājs Pēters Kasks pārtulkoja dažas Hitlera grāmatas nodaļas igauņu valodā un bez maksas izdalīja tās citiem kareivjiem. Toreiz KaPo (Igaunijas Drošības policija – red.) aizliedza viņam pavairot un izplatīt citas Mein Kampf daļas.

Daļēji biogrāfiskās grāmatas Mein Kampf pirmais izdevums iznāca 1925. gadā, astoņus gadus pirms Ādolfa Hitlera nākšanas pie varas. Tajā ir izklāstīta nacisma ideoloģija un detalizēti aprakstīts Hitlera naids pret ebrejiem, kurš noveda pie Holokausta, kad tika nogalināti ap sešiem miljoniem šīs tautības pārstāvju.

Pēc Otrā pasaules kara grāmatas autortiesības tika nodotas federālajai zemei Bavārijai, kuras galvaspilsētā – Minhenē –dzīvoja Hitlers. 2015. gadā apritēja 70 gadi kopš Hitlera nāves, tāpēc kopš 2016. gada 1. janvāra viņa grāmatas tekstam vairs netiek piemērotas autortiesības.

2016. gadā Vācijā tika atkārtoti izdota Mein Kampf grāmata, kas izraisīja sašutuma vilni. Tostarp toreizējais Krievijas Valsts Domes spīkers Sergejs Nariškins nosauca par neprātīgajiem tos, kurus piesaista šāda veida projekti. Sevišķi nepareiza ir tās izdošana laikā, kad Baltijas pilsētu ielās maršē Waffen SS veterāni, Tuvajos Austrumos karo ISIS, savukārt Eiropa pārdzīvo migrācijas krīzi, uzsvēra Nariškins.

24
Pēc temata
Hitlera "Mein Kampf" vēl joprojām ļoti interesē lasītājus Latvijā
Holandietis nejauši nopircis Hitlera akvareli par 75 centiem
Rīgas mērs 9. maijā ir gatavs atgādināt, ka Hitlers nebija iecerējis brīvu Latviju
Eksperts: atkārtoti izdota "Mein kampf" – atmaskots ļaunums
Psihologs: Hitlers hisptera veidā maina izpratni par vēsturi jauniešu vidū
KF vēstniecība: 16. marta gājiens – Hitlera līdzgājēju glorifikācija
Zviedru prettanku granātmetējs Carl Gustaf AB

Latvija un Igaunija iepērk jaunus granātmetējus Carl-Gustav M4

11
(atjaunots 15:05 28.05.2020)
Daļu vecā bruņojuma savu valstu armijās Igaunija un Latvija aizvietos ar zviedru granātmetējiem Carl-Gustav M4.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Latvija un Igaunija pasūtījušas granātmetējus Carl-Gustaf M4 Zviedrijas kompānijā Saab. Piegādes tiks veiktas laikā no 2021. līdz 2024. gadam, liecina informācija ražotāja vietnē.

Pasūtījumi veikti saskaņā ar 2019. gada jūnijā parakstīto vienošanos. Tā ļauj Zviedrijai, Latvijai un Igaunijai pasūtīt granātmetējus Carl-Gustaf M4 desmit gadu periodā.

"Jaunās paaudzes prettanku granātmetēji Carl-Gustaf M4 noteikti ir liels solis uz priekšu karavīriem, kuri mācījušies tos izmantot un strādājuši ar iepriekšējām versijām, M2. Īpaši tas attiecas uz pārvietošanos ar granātmetējiem," norādīja Igaunijas Aizsardzības pētījumu centra pārstāvis Ramils Lips.

Viņš atzīmēja, ka Latvijas un Igaunijas kopīgais iepirkums nodrošinās vērā ņemamu līdzekļu ekonomiju un tas ir teicams kooperācijas piemērs.

Savukārt Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks apgalvoja, ka prettanku granātmetēju kopīgais iepirkums ļaus palielināt operatīvo savietojamību un atvieglos mācības ar sabiedrotajiem.

"Jauno "Carl Gustaf" prettanku ieroču pasūtījums ir turpinājums jau pirms vairākiem gadiem iedibinātajai sadarbībai ar Skandināvijas partneriem. Šie ieroči atbilst Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, ir nodrošinājuši sekmīgu uzdevumu izpildi mācībās, kā arī paplašina mūsu ekipējuma savietojamību ar ģeogrāfiski tuvāko sabiedroto valstu arsenālu. Tādēļ lēmums modernizēt jau esošo ieroču klāstu ir likumsakarīgs," norādīja Artis Pabriks.

Jaunajiem ieročiem ir piemērota agrāko modifikāciju munīcija, tāpēc tās piegādes nav nepieciešamas.

11
Tagi:
Latvija, Igaunija, bruņojums
Pēc temata
Latvija un Igaunija iegādāsies granātmetēju munīciju par 22 miljoniem eiro
Latvija slepeni iegādājās prettanku ieroci Zviedrijā

ES veselības un pārtikas drošības komisāre uzslavējusi Baltijas valstis

16
(atjaunots 17:17 27.05.2020)
ES veselības un pārtikas drošības komisāre Stella Kirjakida aicināja ES valstu veselības ministrus izplatīt informāciju un mācīties no Baltijas valstīm.

RĪGA, 27. maijs — Sputnik. Jautājumā par Eiropas iekšējo robežu atvēršanu ES nevar paļauties uz tā saucamajām imunitātes pasēm, norādīja ES veselības un pārtikas drošības komisāre Stella Kirjakida, tiekoties ar ES veselības ministriem, vēsta Politico.

"Mūsu pilsoņi ir pelnījuši atpūtu, svaiga gaisa malku, iespēju ceļot, apciemot ģimeni un draugus. Mums jābūt pārliecinātiem par to, ka viņi to var droši darīt," konstatēja Kirjakida.

Tomēr viņa uzsvēra, ka "imunitātes pases" nav uzticamas. To vietā jāievieš preventīvi pasākumi, tādi kā sociālā distance un testu skaita palielināšana, kā arī jāpārliecinās, vai veselības aprūpes sistēmas ES, it īpaši tūristu acīs pievilcīgās valstīs, darbojas labi.

Pēc viņas vārdiem, kontaktu fiksēšanas paņēmieni, ieskaitot mobilās lietotnes, arī ir nozīmīgi, tomēr tiem nāktos strādāt mijiedarbībā, lai cilvēki saņemtu brīdinājumu neatkarīgi no tā, kādu lietotni izmanto.

Viņa uzsvēra, ka pārvietošanās ierobežojumu mīkstināšanai jānotiek, koordinējot reģionos ar līdzīgu epidemioloģisko situāciju, kā arī atzinīgi novērtēja tā saucamo Baltijas "burbuli" – robežu atvēršanu starp trijām Baltijas valstīm.

"Es aicinu jūs sekot situācijai un ziņot kaimiņvalstīm par visām epidemioloģiskās situācijas izmaiņām," viņa teica.

Iepriekš Eiropas Komisijas viceprezidents Margaritis Shins aicināja nesekot Baltijas valstu piemēram un neradīt pašiem savas "mini Šengenas", jo tas, pēc viņa domām, ved pie diskriminācijas un vienotā tirgus vājināšanas.

Tāpat Kirjakida lūdza visus veselības ministrus savlaicīgi sniegt datus Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram (ECDC). Līdz šim to visas valsts nav darījušas, tāpēc ECDC maija sākumā neizdevās izstrādāt Covid-19 izplatības interaktīvo karti Eiropas Komsijas vajadzībām.

Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs neiesaka Latvijai atjaunot aviosatiksmi, bet iedzīvotājiem – apmeklēt ES valstis, kurās Covid-19 saslimstības rādītājs 14 dienu laikā pārsniedz 25 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. To vidū ir Zviedrija, Lielbritānija, Beļģija, Īrija, Portugāle un Malta.

16
Tagi:
koronavīruss, Baltija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Ka tik atpakaļ neslēdz: kā viesmīlības industrijā uztvēra robežu atvēršanu
Politologs izskaidroja Briseles neapmierinātību ar robežu atklāšanu Baltijā
Latvija atver robežu ES un dažu citu valstu iedzīvotājiem
Latvija nebaidās no otrā Covid-19 viļņa