Stāvvietas apmaksas aparāts Viļņā. Foto no arhīva

Viļņā visās stāvvietās uzstādīs jaunus apmaksas aparātus

163
(atjaunots 15:47 24.07.2019)
Tagad vadītājiem būs vienīgi jāievada automobiļa numurs un jāapmaksā stāvvietas laiks.

RĪGA, 24. jūlijs – Sputnik. Visās Viļņas stāvvietās tiks uzstādīti speciāli automāti apmaksas paātrināšanai un atvieglošanai, vēsta Sputnik Lietuva.

Tiks modernizētas visas 183 galvaspilsētas stāvvietas. Tajās uzstādīs jaunu tehniku, kura vienkāršos un paātrinās stāvvietas apmaksu – tagad vadītājiem atliks vien ievadīt automobiļa valsts numuru, iemaksāt naudu par plānoto stāvēšanas laiku un apstiprināt apmaksu, nebūs jāizdrukā papīra čeks un jānovieto tas aiz automobiļa priekšējā stikla.

Visu bankomātu atjaunošanu plānots pabeigt dažu nedēļu laikā, līdz augusta pirmās puses beigām.

Kompānijas "Transporta pakalpojumi" direktore Modesta Gusarvjene norādīja, ka gada laikā ar stāvvietu apmaksas automātu palīdzību stāvvietu apmaksā aptuveni 1,5 miljonus reižu.

"Visu bankomātu atjaunošana pilsētā novērsīs papīra čeka nepieciešamību, ja nu vienīgi vadītājs pats izlems to izdrukāt, – vienkārši ievadiet numurzīmi, un informācija par maksājumu nekavējoties tiks nosūtīta stāvvietas kontroliera datubāzei," paskaidroja viņa.

Šobrīd pastāv vairāki veidi kā apmaksāt stāvvietu Viļņā – bankomātos, mobilajā lietotnē m.Parking vai ar SMS palīdzību.

Saskaņā ar 2018. gada datiem, 79% maksājumu tika veikti ar m.Parking un SMS palīdzību, savukārt 21% maksājumu veikts bankomātā.

Gusarovjene piebilda, ka vispopulārākajos galvaspilsētas bankomātos plānots ieviest bezkontakta kartes norēķinu veidu, kā arī tiks paplašinātas apmaksas iespējas mobilajā lietotnē m.Parking.

163
Pēc temata
Viļņā uzbūvēs jaunu tirdzniecības centru
Viļņā oficiāli atklāts Borisa Ņemcova skvērs
Lietuva uzsākusi reklāmas kampaņu "Viļņa – Eiropas G punkts" aiz valsts robežām
Ceļotāju vērībai: Viļņa sākusi iekasēt tūrisma nodevas
Apakšstacija. Foto no arhīva

Uz neatgriešanos: Baltija pieprasījusi 1,2 miljardus eiro atslēgšanai no BRELL

17
(atjaunots 09:10 27.05.2020)
Baltijas valstu energotīklu sinhronizācijā ar kontinentālās Eiropas tīkliem darbu otrais posms izmaksās 1,2 miljardus eiro.

RĪGA, 27. maijs — Sputnik. Baltijas valstu energotīklu sinhronizācijas darbā ar kontinentālo Eiropu tuvojas slieksnis, pēc kura atgriešanās nebūs iespējama, informēja Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns. Otrdien, 26.maijā Baltijas valstu un Polijas energopadeves uzņēmumi iesniedza pieteikumu Eiropas Komisijai par projekta otrā posma finansēšanu par summu 1,2 miljarda eiro apmērā, vēsta LRT.

"Mēs esam ļoti tuvu sinhronizācijas projekta realizācijai. Šie divi soļi šodien pietuvina mūs sinhronizācijas projekta neatgriešanās posmam. (..) Tas, kas pirms trim gadiem bija ideja, šajā laikā pārvērsts par konkrētiem projektiem," apliecināja Vaičūns.

Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Polijas elektroenerģijas padeves sistēmu operatori iesnieguši Eiropas infrastruktūras fondā kopīgu pieteikumu par elektropadeves līniju sistēmu sinhronizācijas ar Eiropas tīkliem projekta finansēšanu. Otrā posma kopējās izmaksas sasniedz aptuveni 1,22 miljardus eiro. No tiem Polija saņems gandrīz 536 milj. eiro, Igaunija – apmēram 111 miljonus, Latvija – 100 miljonus. Gaidāms, ka maksimālais atbalsts sasniegs 75% kopējās vērtības.

"Pieteikums iesniegts sinhronizācijas projekta realizācijai. Summas ziņā tas ir rekordliels ne vien Baltijas valstīm, bet arī, iespējams, visā Eiropas Savienībā. Svarīgi, ka pieteikumam pievienojusies arī Polija," atklāja Vaičūns.

Līdzekļi paredzēti jūras kabeļa Harmony Link izvilkšanai, elektropadeves līniju nostiprināšanai visās valstīs, deviņu sinhronu kompensatoru uzstādīšanai (pa trim Latvijā, Lietuvā un Igaunijā).

Ministrs pastāstīja, ka EK lēmums par finansējumu gaidāms septembrī vai oktobrī, bet vienošanos par finansējumu plānots parakstīt 2021.gada pirmajā ceturksnī. 

Līdz šim Baltijas valstis strādā sinhronā režīmā ar pēcpadomju energosistēm, tā saucamajā BRELL lokā un ir atkarīgas no Krievijas elektroenerģijas tīkla. Līdz 2025.gadam Latvija, Lietuva un Igaunija plāno iziet no loka BRELL.

Krievija veic nepieciešamos pasākumus, kas saistīti ar Baltijas valstu izstāšanos no valsts energosistēmas. Kaļiņingradas apgabala enerģētiskās drošības laban uzbūvētas Majakovskas un Talahovksas TES ar 156 MW jaudu, kā arī Pregoļskas gāzes TES ar 456 MW jaudu.

Šogad plānots noslēgt Primorskas ogļu TES būvdarbus. Tās jauda būs 198 MW. Šī stacija strādās "aukstās rezerves" režīmā.

17
Tagi:
BRELL, Baltija
Pēc temata
Tagad var iztikt bez Lietuvas: Kaļiņingrada ir enerģētiski neatkarīga
Spēkā stājies Baltijas un Eiropas elektrotīklu sinhronizācijas līgums
Latvija var organizēt enerģijas iegādi no BelAES bez Lietuvas starpniecības
Ivans Konovalovs

Militārais eksperts: pat Baltijas valstis sāk saprast, ka ASV tās ir vienaldzīgas

53
(atjaunots 17:37 26.05.2020)
Vašingtonai ir vienalga, kāda ir to sabiedroto Eiropā attieksme par pašreizējo stāvokli pēc Savienoto Valstu informācijas par nodomu izstāties no Atvērto debesu līguma, uzskata eksperts.

RĪGA, 26. maijs – Sputnik. Atvērto debesu līgums ir ļoti nozīmīgs mazo valstu, piemēram, Igaunijas acīs, paziņoja valsts aizsardzības ministrs Jiri Luiks, vēsta portāls ERR.ee.

Viņš pauda nožēlu par to, ka pēc ASV izstāšanās no līguma vienošanās var pārtrūkt pilnībā. Pēc Luika domām, dokuments ir unikāls, pat starp bruņojuma kontroles līgumiem.

Aizvadītajā nedēļā ASV prezidents Donalds Tramps informēja, ka Vašingtona izstājas no Atvērto debesu līguma un paliks ārpus tā, kamēr Krievija "neizpildīs savas saistības". Pie tam viņš pieļāva jaunas vienošanās izstrādi.

Intervijā radio Sputnik militārais eksperts, Stratēģiskās konjunktūras centra direktors Ivans Konovalovs paziņoja, ka ASV neinteresē sabiedroto viedoklis par pašreizējo situāciju, tomēr pat Baltijas valstis aptver, ka to intereses tiek ignorētas.

"Šis līgums taču vispirms ir svarīgs pašiem eiropiešiem. ASV nosprauž uzdevumu tā: ja viņi izstājas no līguma, viņu sabiedrotajiem Eiropā tomēr būs jāpilda Vašingtonas uzdevumi saskaņā ar līgumu. Tātad, kā cer Vašingtona, eiropieši lidos Krievijas gaisa telpā un ziņos par savākto informāciju. Taču tādā gadījumā tā ir totāla nicība pret šo valstu suverenitāti. Pat Baltijas valstis, kas gatavas uz visu, lai saņemtu vēl kādu Vašingtonas smaidu un atzinību, pat Polija, piemēram, to saprot. Skaidrs, ka tā ir nicība pret Eiropas valstīm, kas iestājušās NATO un parakstījušas Atvērto debesu līgumu," teica eksperts.

Atvērto debesu līgumu pieņēma 27 Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) valstis 1992.gadā Helsinkos. Patlaban līgumā piedalās 34 valstis.

Līgums paredz iespēju veikt novērošanas lidojumus un fotografēt EDSO dalībvalstu gaisa telpā ar mērķi saņemt ziņas par bruņotajiem spēkiem, militārajiem objektiem un militārajām darbībām.

Līguma mērķis ir veicināt valstu savstarpējās uzticības nostiprināšanos, pilnveidojot militārās darbības kontroles mehānismus, kā arī bruņojuma kontroles jomā noslēgto līgumu ievērošanu.

53
Pēc temata
Militārais eksperts par ASV "aizdomām": reiz viņi jau izgāzās
Mediji: ASV izstājas no Atvērto debesu līguma un nostāda Baltiju neizdevīgā stāvoklī
Krievijā komentējuši izstāšanos no Atvērto debesu līguma
NATO valstis aicina ASV neizstāties no Atvērto debesu līguma
Ка-27 ПЛ

Krievijas "Mistrālus" būvēs Krimā: tamlīdzīgi kuģi Krievijas JKF vēl nav redzēti

0
(atjaunots 11:05 27.05.2020)
Francijas "Mistral" analogi Krievijā dāvās Jūras kara flotei iespēju operatīvi strādāt attālinātos Pasaules okeāna rajonos.

Aizsardzības stiprināšanas un mūsdienīga bruņojuma ražošanas jomās Krievija nav atkarīga no ārvalstu partneriem – to apstiprina mūsdienu kuģubūves kvalitāte un tempi Krievijas Jūras kara flotes interesēs.

Krievijas Aizsardzības ministrija parakstījusi līgumu ar Kerčas kuģubūves rūpnīcu "Zaļiv" par pirmo divu universālo desanta kuģu (UDK) būvi. Mediji vēsta, ka darījuma summa veido aptuveni 100 miljardus rubļu (apmēram 1,283 miljardi eiro). Pirmo UDK plānots sākt būvēt vasaras sākumā. Projektu izstrādājis Zeļenodoļskas projektu un konstruktoru birojs.

Tamlīdzīgi kuģi Krievijas JKF vēl nav redzēti. Franču "Mistral" analogi dāvās Jūras kara flotei iespēju operatīvi strādāt attālinātos Pasaules okeāna rajonos. Pirmais UDK nonāks flotes sastāvā līdz 2026.gadam, turpmāk sērijas kuģu būve, iespējams, turpināsies. Projekts iekļauts Valsts bruņojuma programmā līdz 2027.gadam.

Krievijas militārā operācija Sīrijā parādīja, cik nozīmīgi ir lielie desanta kuģi ar tonnāžu 15 – 25 tūkstošu tonnu apmērā. Šim kuģubūves sektoram tiek pievērsta uzmanība augstākajā līmenī – 9.janvārī Krievijas prezidents Vlaldimirs Putins apmeklēja Nahimova vārdā nosaukto Melnās jūras Jūras kara augstskolu Sevastopolē, iepazinās ar JKF attīstībai veltīto ekspozīciju un tālās jūras zonas UDK raksturojumu.

Iepriekš ziņu aģentūras RIA Novosti informācijas avots aizsardzības rūpniecības kompleksā informēja, ka 2020.gadā Kerčā tiks sākts darbs pie diviem universālajiem desanta kuģiem, kuri var nest līdz 16 helikopterus. Citi dati liecina, ka Kkrievijas AM plāno izvietot uz UDK vairāk nekā 20 smagos helikopterus, kuģi būs aprīkoti ar desanta kuteru kameru un varēs uzņem aptuveni 900 jūras kājniekus ar štata bruņojumu.

Atšķirības skaidrojamas ar vairāku ievērības cienīgu projektu stingro konkurenci, kas dāvā priekšrocības flotei.

Pēc tam, kad Francija 2014.gadā lauza līgumu par divu "Mistral" tipa helikopteru bāzes kuģu būvi Krievijas JKF vajadzībām, Krievijas speciālisti ir pārvarējuši ērkšķainu ceļu un apņēmušies pārspēt frančus vairākos parametros.

Kaujas šķirsts

Kuģis ir sarežģīts. UDK paredzēti karaspēka un tehnikas pārvietošanai pa jūru (tūkstošiem jūdžu attālumā) un izsēdināšanai neiekārtotā krastā desanta operācijas ietvaros ar helikopteru (kuģa aviogrupas) atbalstu. Kuģis spēj izvietot mīnu un tīklu nožogojumus, kā arī hidroakustiskās mīnas pretinieka zemūdeņu novērošanas sistēmas ietvaros. Tehnoloģiski iespējams arī aizhorizonta desants (peldošā bruņutehnika iziet jūrā no doku kameras lielā attālumā no krasta līnijas, nepeldošā tiek pārvietota ar desanta kuteriem).

Uz UDK ir jāizvieto spēku operatīvā grupējuma štābs, aptuveni tūkstotis desantnieku, trieciena un transporta helikopteri (virsbūves angāros un zem klāja), trieciena un desanta kuteri (uz sausā darba klāja virs vaterlīnijas), 76 mm universālā artilērija (pašaizsardzībai un pretinieka pretdesanta aizsardzības objektu likvidācijai), pašaizsardzības zenītartilērija ("Pancirj ME" tipa moduļi), kā arī jūras kājnieku bruņutehnika (vismaz 50 kājnieku bruņumašīnas un 10 tanki), vēlrā ņemams arsenāls (visa grupējuma karadarbībai uz vairākām dienaktīm).

Sākotnēji bija plānots, ka Krievijas UDK būs lielāka aviācijas grupa, nekā "Mistral" (tas ir, vairāk nekā 16 helikopteri) un vērā ņemami aizsardzības līdzekļi (ieskaitot artilēriju un PGA). Krievijai ir kuģim piemēroti lieliski klāja helikopteri: trieciena Ka-52K "Katran", pretzemūdeņu Ka-27, transporta un kaujas Ka-29, kā arī radiolokācijas patruļa – Ka-31. ASV izdevums Military Watch stāstīja, ka uz Krievijas UDK klāja var parādīties arī vertikālās pacelšanās iznīcinātāji – Jak-141 pēcteči.

Kuģim vajadzīga integrēta taktiskā un operatīvi taktiskā posma vadības sistēma. Uzdevumu izpildei UDK vajadzīgas arī mūsdienīgas RLS, navigācijas komplekss, radioelektroniskās cīņas sistēma un zemūdens diversijas spēku identifikācijas līdzekļi. Minētās funkcijas prasa iespaidīgus izmērus un tonnāžu, spēcīgu dzinēju iekārtu.

Krimā būvējamo kuģu precīzs raksturojums nav publiskots, tomēr viens no konkurētspējīgajiem projektiem – Krilova valsts zinātniskā centra izstrādātais UDK "Priboi" – bija 200 metrus garš, platums pie vaterlīnijas – 34 metri un tonnāža – apmēram 23 tūkstoši tonnu. Līdzīgi ir "America" tipa kuģi ASV – to pilnā tonnāža sasniedz 45 tūkstošus tonnu (salīdzināma ar aviācijas bāzes kuģiem).

Ražošanas bāze

Rūpnīca "Zaļiv" Kerčā ir uzkrājusi vērā ņemamu pieredzi karakuģu būves jomā, tai ir visas tehniskās iespējas "Krimas Mistrāla" projekta īstenošanai metālā. Kuģu būvētavas sausais doks ir 360 metrus garš un 60 metrus plats – UDK tas ir pilnīgi pietiekami. "Zaļiv" var būvēt līdz 300 metrus garus kuģus ar tonnāžu līdz 150 tūkstošiem tonnu. Tas ir viens no lielākajiem kuģubūves uzņēmumiem Eiropā ar nepieciešamajām iekārtām un augstas klases profesionāļiem.

Pēc nolaišanas ūdenī darbs pie kuģiem turpinās divās dziļūdens piestātnēs ar speciālām krānu iekārtām. Iepriekš Krimas vadībka apstiprināja: rūpnīca "Zaļiv" Kerčā ir gatava izpildīt UDK būves projektu.

Lielo desanta kuģu (LDK) skaits Krievijas JKF sastāvā nav liels, un tie ne gluži atbilst laika prasībām. Piemēram, 775 un 1171 projektu LDK būvēti 1974.-1991.gg. Gdaņskas (Polija) dokos. Protams, šajā "sektorā" drīz vien gaidāma tehnoloģiskā revolūcija – Krievijas Bruņojuma valsts programmai līdz 2027.gadam plānots piešķirt 19 triljonus rubļu, mūsdienīgas okeāna JKF būve ir viens no Krievijas aizsardzības stiprināšanas galvenajiem uzdevumiem.

0
Tagi:
Krievijas Aizsardzības ministrija, Krievija
Pēc temata
Aizstāvēja savējos: kā Krievija palīdzēja Sīrijai izcīnīt uzvaru
Par cenu nospļauties. Kā tiks nostiprināta ASV krastu aizsardzība
Čau, NATO: visas RF raķešu brigādes saņēmušas "Iskander M"
Krievijas Su-24, NATO F-16 un Donald Cook: kas noticis Baltijas jūrā