Baltijas jūras krastmala. Foto no arhīva

Saglabājās masti, lielgabals un enkurs: Baltijas jūrā atraduši 500 gadus vecu kuģi

44
Zinātnieki atraduši Baltijas jūras dzelmē Kristofora Kolumba un Leonardo da Vinči laiku kuģi, kurš ir saglabājies teicamā stāvoklī.

RĪGA, 23. jūlijs – Sputnik. Baltijas jūras dzelmē atrasts pirms aptuveni 500 gadiem nogrimis kuģis. Renesanses laikmeta kuģis teicami saglabājies aukstajos ūdeņos, liekas, it kā tas būtu nogrimis tikai vakar, saka eksperti. Par atradumu paziņoja avīze New York Times.

Kuģis, kura garums ir 52-60 pēdas, tika atrasts 24 jūras jūdžu attālumā no Zviedrijas piekrastes – vēl 2009. gadā Zviedrijas jūras administrācija izpētīja dzelmi ar sonāru palīdzību. Toreiz tika iegūts dīvains attēls, taču pētījums netika turpināts.

Šogad dzelme pie Zviedrijas krastiem atkal tika izpētīta – ar robotizētas kameras palīdzību. Operāciju rīkoja kompānija, kura izpētīja iespējamo gāzesvada ielikšanas maršrutu Baltijas jūrā. Kamera nofilmēja mīklainā kuģa korpusu – kuģa masti palikuši savā vietā, uz klāja saglabājies maza kalibra lielgabals un pat daļa takelāžas. Tāpat pētnieki atklāja uz kuģa nelielu koka laivu, ar kuru ekipāžas locekļi varēja nokļūt krastā.

Šī gada martā starptautiska pētnieku komanda veica detalizētāku kuģa korpusa izpēti un konstatēja, ka tas ir Renesanses laikmeta kuģis. Noteikt atraduma datumu palīdzēja kuģa enkurs, pēc zinātnieku domām, tās ir 15. gadsimta beigas – 16. gadsimta sākums.

"Tas ir neticami. Mēs joprojām nevaram atgūties no prieka izjūtas," pateica Rodrigo Pačeko Ruiss, jūras arheologs no Sauthemptonas Universitātes (Lielbritānija), kurš vadīja kuģa izpētes operāciju.

Tiek uzskatīts, ka tas bija tirdzniecības kuģis, nevis karakuģis, lai gan tam bija lielgabals. Taču kādai valstij piederējis šis kuģis, un kāds ir tā nosaukums, pagaidām nav izdevies noskaidrot. Pētnieki dēvē to par Okänt Skepp, kas tulkojumā no zviedru valodas nozīmē "nezināms kuģis".

Pēc ekspertu domām, skābekļa trūkums Baltijas jūras ledainajos dziļumos pasargāja kuģi no mikroorganismiem, kuri 500 gadu laikā varēja iznīcināt to siltākos ūdeņos.

Zinātnieki plāno atgriezties atraduma vietā un sarīkot trešo izpētes raundu, tostarp paņemt koksnes paraugus un veikt tās analīzi, lai noskaidrotu precīzāk, kad kuģis tika uzbūvēts un nolaists ūdenī. Tiešu kuģa atrašanās vietu viņi tur noslēpumā, lai to neatrastu dārgumu meklētāji.

44
Pēc temata
Zinātnieki atklājuši "Baltijas anomālijas" noslēpumu
Somu līcī atrasts Otrā pasaules kara laiku eskadras kuģis "Kaļiņin"
Dzelzceļš, foto no arhīva

Lietuva un Igaunija elektrificē dzelzceļu līdz KF robežai. Latvijai naudas nav

23
(atjaunots 14:45 24.01.2021)
Lietuva plāno elektrificēt dzelzceļa iecirkņus, kuros pastāv pietiekamas slodzes un rentabilitātes potenciāls.

RĪGA, 24. janvāris — Sputnik. Pēc dzelzceļa iecirkņa no Kaišadores līdz Klaipēdai, kā ari Viļņas dzelzceļa mezgla elektrifikācijas noslēguma 2023. gadā Lietuva plāno elektrificēt vēl vairākus iecirkņus, tostarp – Kaļiņingradas virzienu, ko uzskata par perspektīvu, vēsta obzor.lt.

Uzņēmuma "LTG Infra" vadītājs Karolis Sankovskis informēja, ka, iespējams, tiks elektrificēti aptuveni 50% valsts dzelzceļu.

"Domāju, ir pilnīgi reāli, ka mums būs gan Rail Baltica, gan (elektrificēts iecirknis – red.) Viļņa-Klaipeda un vēl divi vai trīs papildu iecirkņi – šobrīd tiek izskatīti virzieni uz Kaļiņingradu, kā arī Baltkrieviju, bet pēc tam, kad mums būs šie iecirkņi, būs elektrificēti jau 50%," plānoja Sankovskis.

Viņš paskaidroja, ka lēmumi par nākamo iecirkņu elektrifikāciju tiks pieņemti atbilstoši to noslogojumam un pārvadātāju vajadzībām. "Izvēlēsimies atbilstoši slodzei, rentabilitātei, pārvadātāju vajadzībām. Lielu potenciālu saskatām Kaļiņingradas virzienā," viņš uzsvēra.

Iepriekš Igaunijas dzelzceļi ziņoja par iniciatīvu sadarbībā ar Krieviju elektrificēt 35 kilometrus garu dzelzceļa iecirkni no Kingisepas (Krievija) līdz Igaunijas robežai, kas ļautu izmantot elektriskos vilcienus reisos no Tallinas uz Sanktpēterburgu un organizēt preču sastāvu blīvāku kustību. Pašā Igaunijā jau pieņemts lēmums par dzelzceļa iecirkņu Tallina-Tartu un Tallina-Narva elektrifikāciju četru gadu laikā.

Latvijas dzelzceļš, ņemot vērā kravu pārvadājumu lejupslīdi, ir pārskatījis iespējas īstenot plānotos un sāktos projektus, kas saņem ES struktūrfondu līdzfinansējumu.

Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā pievedceļu attīstības projektu.

23
Tagi:
Rail Baltica, Igaunija, dzelzceļš, Lietuva, Latvija
Pēc temata
"Latvijas Dzelzceļa" peļņa sastādījusi nulli eiro
Latvieši aizbrauks, bet atbrauks bagāti amerikāņi: fantastiskais Latvijas attīstības plāns
Sputnik Lietuva

Sputnik Lietuva pārmet "dezinformāciju" par vakcīnām

52
(atjaunots 09:50 16.01.2021)
Pēc raksta autoru domām, "Kremļa kontrolētie" plašsaziņas līdzekļi it kā gribot popularizēt Krievijā izstrādātos preparātus pret Covid-19 un diskreditēt rietumvalstu līdzekļus.

RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Eiropas Padomes projekts cīņām ar nepatiesām ziņām publicējis atskaiti – Krievijas mediji, tostarp arī Sputnik Lietuva izplatot "dezinformāciju" par vakcīnām Covid-19 profilaksei, vēsta Sputnik Lietuva.

Atskaiti sagatavojis projekts Debunk.eu, kura mērķis ir cīņa ar nepatiesām ziņām un dezinformāciju.

Eiropas Komisija
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Projekts izcīnījis bēdīgu slavu pēc reklamas ieraksta par tā darbu Lietuvā – ierakstā "žurnālists Vaidass" pārbaudīja lietuviešu medijus, lai izskaitļotu dezinformāciju. Tomēr ekrānā bija tādu izdevumu kā "Sport Ekspress" un "Recepti na bis" pirmās lappuses.
Atskaitē projekta darbinieki pūlējās pierādīt, ka analizē ne tikai sporta presi un kulināros izdevumus – tās autori apgalvo, ka 2020. gada decembrī Debunk.eu eksperti esot izpētījuši vairāk nekā septiņus tūkstošus rakstu ar "potenciāli bīstamu saturu" un izanalizējuši 524 rakstus ar "melīgu un maldinošu saturu" dažādās valodās no 73 plašsaziņas līdzekļiem.

Atskaites autori uzskata, ka vadošais "dezinformācijas naratīvs" bijis tāds, ka Rietumi cenšas "diskreditēt Krievijas un Ķīnas vakcīnas".

"Šī ziņa kļuvusi par dezinformācijas kampaņas elementu, kuras mērķis ir Krievijas vakcīnas popularizācija un Rietumu vakcīnu diskreditācija, - šie centieni sākās, kad vakcīna "Sputnik V" tika uzņemta kritiski un piesardzīgi," atzīmēja autori.

Materiālā izskanēja arī apgalvojums: Krievijas mediji esot ziņojuši, ka "Baltijas valstis nav spējīgas cīnīties ar koronavīrusa pandēmiju" un mēģinājuši izplatīt ideju par to, ka PSRS gados Baltija saņēma privilēģijas, kas tām ļāva komfortabli dzīvot pat pēc Padomju Savienības sabrukuma.

"Tāpat apgalvots, ka Covid-19 pandēmija sagrāvusi Baltijas valstu pasaules ainu, kuras pamatā bija pieņēmums, ka "apvienotā Eiropa ir labums" laikā, kad pirmais pandēmijas vilnis bija sekmīgi pārvarēts tikai robežu savlaicīgas slēgšanas rezultātā. Vēl vairāk. ES valstis cīnās par atjaunošanas fondu un mēģina "izdzīvot vienas pašas". Stāsts seko vēstījumam par ES vienotības sabrukumu, ko izplata prokremliskie mediji," teikts pārskatā.

Apgalvots, ka "dezinformāciju" pārsvarā izplatījuši ar Krievijas ziņu aģentūrām saistīti mediji, tostarp aģentūras Sputnik Lietuva, Sputnik Latvija, Sputnik Igaunija.

Pieminēts arī portāls Ekspertai.eu un citi ziņu avoti. Pie tam apgalvots, ka visiem nosauktajiem medijiem esot "visnotaļ margināla auditorija", lai kas ar to būtu domāts.

"Melīgi/maldinošie naratīvi tiek izmantoti, lai parādītu, ka Baltijas valstis un Polija nespēj stāties pretī pandēmijai un samazināt ierobežojumu nozīmi," apgalvo autori.

Sputnik Lietuva atgādināja, ka tā publikācijas par Covid-19 izplatību valstī balstās uz datiem no Lietuvas oficiālo resoru – Veselības ministrijas, Statistikas departamenta, Nacionalā sabiedriskās veselības aprūpes centra (NVSC) un citu struktūru vietnēm. Autoru materiālos vienmēr norādīts, ka autora viedoklis var neatbilst redakcijas pozīcijai.

Oficiālie dati rāda, ka Lietuva ieņem vadošās vietas ES Covid-19 izplatības ziņā.

Pie tam vakcinācijas process valstī izceļas ar skandāliem – zināmi gadījumi par saldētavu ķēdītes traucējumiem BioNTech un Pfizer vakcīnas transportēšanas laikā. Lietuva bija spiesta atteikties no Moderna vakcīnas papildu apjoma iepirkuma tāpēc, ka kompānija nolēma pacelt iepirkuma cenas. Bijuši arī mēģinājumi vakcinēties bez rindas.

ES cīņa pret Sputnik

2016. gada novembrī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā pausta nepieciešamība pretoties Krievjas medijiem. Pie tam par galvenajiem "draudiem" dokumentā nosaukti Sputnik un RT. Virkne Rietumu politiķu, arī ASV senatori un kongresmeņi, kā arī Francijas prezidents apsūdzēja Sputnik un RT par iejaukšanos vēlēšanās ASV un Francijā, tomēr nesniedza nekādus pierādījumus. Krievijas pārstāvji norādīja, ka šādi apgalvojumi ir nepamatoti.

Īpaši aktīva pretdarbība Krievijas medijiem vērojama Baltijas valstīs.

Decembra sākumā Latvijas Valsts drošības dienests nopratināja septiņus autorus, kuri sadarbojas ar portāliem Sputnik un Baltnews, kā arī veica kratīšanu viņu mājokļos. Žurnālisti apsūdzēti par ES sankciju režīma pārkāpumu, viņiem draud brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem.

52
Tagi:
vakcīna, Krievija, Sputnik
Pēc temata
Kā ASV atklājušas "Krievijas propagandas un dezinformācijas ekosistēmas" noslēpumus
Vakcīna un pērtiķi: britu meli par "krievu viltus ziņām"
Britānija plāno plašu melu ziņu kampaņu pret Krieviju
Draudi demokrātijai: ES apsūdz Krieviju par nepatiesām ziņām Covid-19 jautājumā
Sniegputenis

Kaut kas vēl nebijis: tuvākajās dienās Latvijā gaidāms stiprs sniegputenis

0
(atjaunots 08:16 25.01.2021)
Pirmo reizi Latvijas vēsturē varētu sarkano brīdinājumu par ekstremāli stipru sniegu, ko ciklons sagādās no Ukrainas rietumiem.

RĪGA, 25. janvāris - Sputnik. Šīs nedēļas sākumā, īpaši otrdien un trešdien, Zemgalē, Vidzemē un Rīgā gaidāmi ilgstoši nokrišņi, raksta Tvnet.lv, atsaucoties uz sinoptiķu prognozēm.

​Tiek ziņots, ka no Ukrainas rietumiem Latvijai tuvojas ciklons, kas atnesīs spēcīgus nokrišņus. Ja valsts austrumos tās izkritīs lietus veidā, tad centrālajos un rietumu novados galvenokārt snigs.

Paredzams, ka Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs izsludinās oranžo vai pat sarkano brīdinājumu.

Gaisa temperatūra tuvākajās dienās būs aptuveni nulle grādu, snigšanas laikā iespējamas vēja brāzmas. Pūtīs ziemeļu vējš.

Atgādinām, ka oranžā vai sarkanā brīdinājuma periodā ir jāievēro drošības pasākumi. Pacentieties bez īpašas vajadzības neiziet no mājām. Nenovietojiet automašīnas zem kokiem.

0
Tagi:
prognoze, Latvija