Pagalms Vecrīgā. Foto no arhīva

Mūžam atpaliekošā perifērija: Baltija nespēj pietuvoties Rietumeiropai

61
(atjaunots 15:50 21.07.2019)
Liels skaits Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju uzskata, ka galvenā priekšrocība, ko devusi valstu iestāšanās Eiropas Savienībā un Šengenas zonā, - iespēja brīvi aizbraukt.

RĪGA, 21. jūlijs – Sputnik. Baltijas un Austrumeiropas iedzīvotāji nepriecājas par savu valstu "sasniegumiem" kopš 90. gadiem un steidzas pārvākties no savas dzimtenes uz Veco Eiropu, raksta eksperts Aleksandrs Nosovičs materiālā portālam RuBaltic.ru.

Emigrantus – tagadējos un turpmākos – nebūt neiedvesmo "spīdošie ekonomiskie rādītāji", ar ko lepojas valdības un starptautiskās struktūras, kurās iekļāvušās Latvija, Lietuva un Igaunija un citas "jaunās Eiropas valstis", vēsta Sputnik Lietuva.

To kārtējo reizi apliecina Starptautiskā Valūtas fonda direktora vietnieka Tao Čžana prognoze. Viņš vērtēja, ka gadījumā, ja situācija neuzlabosies, līdz 2050. gadam Centrālās, Dienvidaustrumu un Austrumeiropas valstu (izņemot Turciju) iedzīvotāju skaits saruks par 12%, bet darbspējīgo iedzīvotāju skaits – par 25%.

"Tas nozīmē, ka nekāda vidējo ienākumu un IKP palielināšana uz vienu iedzīvotāju, suverēnā parāda samazināšana un pārējie makroekonomiskie rādītāji, ar kuru palīdzību SVF nosaka valstu "sekmīgumu" un atzīst to konkurētspēju, nemazina problēmas, kas nākotnē skars Ukrainu, Moldovu vai Baltijas valstis. Un to atzīst pats SVF," raksta Nosovičs.

Savukārt demogrāfiskās problēmas, pēc eksperta domām, kaitēs valstu ekonomikai, un to IKP var samazināties par vienu procentu gadā. Tātad līdz XXI gs. vidum  Austrumeiropa ne tikai nepanāks Rietumeiropu iedzīvotāju labklājības un sociālekonomiskās attīstības līmeņa ziņā, bet pat nespēs būtiski tai pietuvoties.

"Tām pašām Baltijas valstīm Rietumu pasaules sastāvā ir lemta mūžīgi atpaliekošās Vecās Eiropas perifērijas liktenis, kas dzenas un dzenas pakaļ Vācijai vai Francijai, taču nekad nepanāks, jo Centrs izsūknē no perifērijas cilvēku resursus un atstāj to nomirt depopulācijas rezultātā," teikts rakstā.

Pēc būtības, Eiropas lielvalstis turpina koloniālisma politiku, tikai tagad izplata varu nevis attālās teritorijās, bet gan kaimiņos. Metropoles vēl joprojām izsūknē resursus, taču tagad vispirms – cilvēku resursus. Tagad Anglijai vairs nav jāizved vergi kokvilnas vākšanai – tagad "vergi" paši brauc vākt zemenes.

Liels skaits Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju uzskata, ka galvenā priekšrocība, ko devusi valstu iestāšanās Eiropas Savienībā un Šengenas zonā, - iespēja brīvi aizbraukt uz Rietumeiropu. Pat svarīgāko posteņu sadale Briselē uzskatāmi demonstrē, kādas valstis pieder pie "metropoles", kādas – pie "kolonijām", atzīmēja Nosovičs.

Pēc eksperta domām, SVF vadītāji paši nespēj izskaidrot, kāpēc iedzīvotāji vēlas pamest, pēc viņu domām, "progresīvas un sekmīgas" valstis. Taču koloniālisma un perifērijas teorijas teicami iederas ainā, kas izveidojusies ES.

Nosovičs atzīmēja, ka īpašu vietu Austrumeiropā ieņem tikai Polija, kas pēdējos gados "izsūknējusi no kaimiņu Ukrainas vairākus miljonus ukraiņu", taču tagad radies jautājums – vai tā spēs tikt galā ar situāciju.

"Toties Baltijas valstīs ar perspektīvām ir bēdīgi. Ukraiņi tajās neuzkavējas, pat bēgļi no Āzijas un Āfrikas ir aizbēguši kopā ar pašu valstu iedzīvotājiem," noslēgumā piezīmēja eksperts.

61
Pēc temata
Demogrāfiskā katastrofa Latvijā: Iesalnieks atradis vainīgo
Kaut kas ir jādara ar demogrāfiju: SVF brīdina Latviju par izaugsmes tempa kritumu
Latvija ir demogrāfiskajā bedrē: pērn jaundzimušo skaits nav sasniedzis 20 tūkstošus
Demogrāfs aprēķinājis, cik iedzīvotāji paliks Latvijā līdz 2030. gadam

Starp Latviju un Lietuvu ārkārtējās situācijas laikā palielinājusies tūristu plūsma

9
(atjaunots 18:14 25.05.2020)
No vienas Baltijas republikas otrā var nokļūt caur četriem robežpunktiem. Pašlaik Baltijas valstu iedzīvotāji var ceļot starp valstīm.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Tūristu plūsma starp Latviju un Lietuvu pagājušajā nedēļā krietni palielinājusies, vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz Lietuvas Iekšlietu ministriju.

Pagājušajā nedēļā vidējais ieceļotāju skaits bija 4,4 tūkstoši, savukārt izbraucošo skaits – ap 6,5 tūkstošiem, tādēļ kopējā plūsma sastādīja gandrīz 9,9 tūkstošus abos virzienos.

Agrāk visintensīvākā kustība bija pie robežpunkta "Grenctāle – Saloči", šobrīd tā pārsvarā notiek robežpunktā "Meitene - Kalvji".

Lietuvas iekšlietu ministre Rita Tamašuniene atzīmēja, ka, acīmredzot, ceturtā robežpunkta atvēršana uz Latvijas un Lietuvas robežas ir bijusi nepieciešama.

Vidējais iebraucošo un izbraucošo skaits uz visām robežām (tai skaitā pārvadātāju) kopš 15. maija vidēji ir ap 19 tūkstošiem darbadienās un ap 20 tūkstošiem brīvdienās.

Kopš 18. maija uz Latvijas un Lietuvas robežas ir atvērti četri robežas šķērsošanas punkti: "Grenctāle - Saloči", "Rucava - Būtiņģe", "Medumi – Smeline" un "Meitene – Kalvji". Kopš 4. maija Lietuvas pilsoņi drīkst izbraukt no valsts caur visiem atvērtajiem caurlaides punktiem, kopā tie ir 11.

No 21. maija Polija atļāvusi tranzītu caur savu valsti, atļauja izplatās uz Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomiskās zonas un Šveices pilsoņiem. Caurbraukšana ir iespējama bez pieturām, savukārt tranzīts caur Polijas teritoriju aizņemt 12 stundas.

No 11. maija Polijas pilsoņiem ir atļauts iebraukt Lietuvā lietišķos, darba un mācību nolūkos. Arī Lietuvas pilsoņi drīkst iebraukt Polijā, un abu valstu pilsoņi netika pakļauti 14 dienu pašizolācijas noteikumiem.

Lietuvā ir spēkā karantīnas režīms. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, tas ir pagarināts līdz 31. maijam, taču republikas varasiestādes neizslēdz tā pagarināšanas iespēju.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir reģistrēti vairāk nekā 5,5 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 347 tūkstoši ir miruši, izveseļojušies vairāk nekā 2,3 miljoni cilvēku.

9
Tagi:
tūristi, Baltija
Pēc temata
Iztērēti vairāk nekā 800 milj. eiro: tūristi devuši nopietnu artavu Latvijas ekonomikā
Aptauja: iedzīvotāji netic, ka spēs atrast jaunu darbu Latvijā pēc atlaišanas
Glābēji palīdzējuši norvēģiem sazināties ar kalnos cietušu tūristu

Aptauja: lielākā daļa Baltijas valstu iedzīvotāju sirgst ar sezonālām alerģijām

8
(atjaunots 10:39 25.05.2020)
Visvienkāršākais veids kā pasargāt sevi no alerģijas simptomiem ir izvairīties no specifiska alergēna, šādu metodi izmanto vairāk nekā 30% Baltijas valstu iedzīvotāju.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Sešdesmit pieciem procentiem Baltijas valstu iedzīvotāju ir vērojami alerģijas simptomi, tai skaitā aizlikts deguns, šķaudīšana un klepus, kas pavasarim pienākot pastiprinās, liecina kompānijas Philips veiktās aptaujas dati, raksta Mixnews.lv.

Pavasarī 61% aptaujāto sāk tecēt deguns, 54% sākas pārmērīga šķaudīšana. 17% saasinās alerģijas klepus veidā, savukārt 9% kļūst grūti elpot, 7% cieš no spiešanas krūtīs.

Taču lielākā daļa Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju cīnās ar alerģijas simptomiem, izmantojot speciālas zāles, kas ir pieejamas aptiekās. Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, tabletes pret alerģiju, deguna smidzinātājus un acu pilienus visbiežāk izmanto Igaunijas iedzīvotāji. Taču tikai 5% Baltijas iedzīvotāju cīņai ar alerģiju izmanto attiecīgi jaunu metodi – imūnterapiju, kuras laikā pacienta organisms tiek pieradināts nereaģēt uz alergēnu. Pēc alergoloģes Inetas Grīsles sacītā, šāda terapija neder visiem pēc kārtas.

Pēc viņas teiktā, efektīvs veids kā pasargāt sevi alerģijas gadījumā uz ziedputekšņiem ir nēsāt saulesbrilles un cepures acu un sejas aizsardzībai. Tāpat ārste neiesaka cilvēkiem ar stipru alerģiju uz ziedputekšņiem atrasties uz ielas, it sevišķi saulainās un vējainās dienās, jo šādi laikapstākļi veicina lielāku ziedputekšņu skaita klātbūtni gaisā.

Saskaņā ar aptaujas datiem, tikai 10% Baltijas valstu iedzīvotāju pavasarī sevis pasargāšanai no alerģijas simptomiem nēsā saulesbrilles vai cepuri, savukārt aptuveni 20% Baltijas valstu iedzīvotāju vispār necīnās ar alerģijas simptomiem.

Tāpat aptauja liecina, ka 29% Latvijas, Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāju alerģijas simptomu mazināšanai izmanto gaisa tīrīšanu ar speciāla aprīkojuma palīdzību.

8
Tagi:
alerģija, Baltija
Pēc temata
Latviete par sēņu vākšanu Īrijā: mitrums, alerģija un verga stāvoklis
Aptauja: vairums latviešu ceļo bez apdrošināšanas polises
Medūza: Latvijas piekrasti okupē jūras iemītnieki
Ruslans Pankratovs

Ruslans Pankratovs norāda, kādu risku atspoguļo incidents restorānā Jūrmalā

0
(atjaunots 07:12 26.05.2020)
Restorāna "Kūriņš" īpašnieka izturēšanās ir spilgta neonacisma izpausme, un Nacionālās apvienības paustais atbalsts paceļ ideju valsts līmenī, uzsvēra politiķis Ruslans Pankratovs.

RĪGA, 26. maijs – Sputnik. Jūrmalas restorāna "Kūriņš" apmeklētāji, ko iestādes īpašnieks Arnis Ābelītis 9.maijā izraidīja Georga lentītes dēļ, sakarā ar incidentu vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs.

Iesniegumi uzrakstīti vairākām iestādēm, sarunā ar Sputnik Latvija pastāstīja starptautiskās tiesību aizsardzības organizācijas "Latvijas krievu pasaule" priekšsēdētājs, politiskās partijas "Rīcība" līderis Ruslans Pankratovs, kurš sniedza atbalstu cietušajiem.

"Mēs uzrakstījām septiņus iesniegumus: Valsts policijai, iekšlietu ministram, Ģenerālprokuratūrai, tiesībsargam, Patērētāju tiesību aizsardzības centram, kā arī divām Saeimas komisijām. No Kriminālā likuma viedokļa "Kūriņa" īpašnieka darbībās ir diskriminācija un etniskā naida kurināšana līdz ar Administratīvā kodeksa pārkāpumiem," pastāstīja Pankratovs.

Pēc viņa domām, valda viedoklis: ja jau iestāde ir privāta, īpašnieks var rīkoties, kā vēlas, taču tie ir maldi.

"Jebkuram restorānam ir sociālā slodze, ņemot vērā to, ka pakalpojumu joma ir publiska. Nekādā gadījumā nav pieļaujama nekāda diskriminācija, par to paredzama atbildība pēc likuma," paskaidroja Pankratovs.

Viņš uzsvēra, ka restorāna īpašnieka izturēšanās ir satraucoša pazīme no iekšpolitiskās situācijas viedokļa.

"Latents nacionālisms valstī vienmēr ir bijis, tomēr Ābelīša uzvedība pārkāpj visas pieklājības robežas, bet Nacionālās apvienības vadītājs sāk tādu cilvēku demonstrēt kā piemēru. Tas ir absolūti nepieļaujami. Mēs redzam situācijā spilgtu neonacisma izpausmi un šīs idejas "iecementēšanu" valsts līmenī. Tas ir trauksmains signāls," paziņoja Pankratovs.

Politiķis norādīja, ka nekādi normatīvie akti neaizliedz Georga lenti Latvijā, un Ābelīša darbības jebkurā gadījumā ir pārkāpums. "Šī parkāpuma pakāpe jānosaka tiesībsargājošajām iestādēm, un mēs ceram, ka mūsu iesniegumi vismaz kādu vedīs pie prāta," piebilda Pankratovs.

Iepriekš rīdziniece Nadja Petrova pastāstīja, ka 9.maijā restorāna "Kūriņš" īpašnieks paziņoja, ka viņas ģimenei jānoņem Georga lentītes, vai arī viņiem nebūs iespējams apmeklēt iestādi. NA līderis Raivis Dzintars atzinīgi novērtēja Ābelīša soli.

Панкратов объяснил опасность инцидента с русскими в Юрмале
0
Tagi:
Ruslans Pankratovs, Arnis Ābelītis, nacionālisms, Georga lentīte
Pēc temata
Atteicās apkalpot krievus: kādus likuma pantus pārkāpis restorāns Jūrmalā
"Kurus vēl neielaidīs?": latviešu reklāmas speciālists nosodīja antikrievisko kafejnīcu
Patriots ar puvuma smaku. Ko slēpj restorāna īpašnieks, kurš atteicās apkalpot krievus