Starptautiskās militārās mācības Kevadtorm Igaunijā. Foto no arhīva

Igaunijas AS izdevums neapmierināts ar Sputnik ziņām par armiju

37
(atjaunots 23:13 20.07.2019)
Igaunijas Aizsardzības spēku oficiālais žurnāls Sõdur ("Karavīrs") publicējis rakstu, kura autors mēģina "analizēt" Krievijas informatīvo izdevumu materiālus par Igaunijas armiju un NATO.

RĪGA, 21. jūlijs — Sputnik. Krievijas informatīvie materiāli, kas veltīti Igaunijas un tās NATO sabiedroto armijai, veidoti ar mērķi "bojāt" Igaunijas – neatkarīgas valsts – imidžu, uzskata Igaunijas Aizsardzības spēku žurnāls Sõdur ("Karavīrs"), portālā Sputnik Igaunija pastāstīja Oļegs Ļeontjevs.

Pats "draudīgākais"

Žurnāla Sõdur jūlija numurā (03/19) bija publicēts Igaunijas Aizsardzības spēku Galvenā štāba darbinieka, jaunākā leitnanta Indreka Halilova raksts, kurā viņš centās analizēt Krievijas informatīvo izdevumu materiālus, kas veltīti Igaunijas armijai un NATO.

Pēc raksta autora domām, līdz ar NATO vienību ierašanos Igaunijā 2017.gadā Krievijas mediji sākuši daudz biežāk rakstīt par tēmām, kas saistītas ar Aizsardzības spēkiem un aizsardzības jomu. Viņaprāt, pēdējo divu gadu laikā izveidojušies noteikti attīstības virzieni un likumsakarības metodēs, kā "Kremļa propaganda" stāsta lasītājiem par Igaunijas Aizsardzības spēkiem un kādi ir ziņu mērķi.

"Lielāko uzmanību Igaunijas Aizsardzības spēkiem un sabiedroto spēkiem Igaunijā velta reģionālie propagandiskie kanāli, tādi kā Sputnik, Baltnews un Rubaltic," — uzsvēra Halilovs. Pie tam Sputnik viņš nosauca par aktīvāko un "draudīgāko propagandisko kanālu".

Halilovs raksta, ka Sputnik publicē gandrīz visas Igaunijas AS preses relīzes, pie tam "piemet sāli" ar saviem "provokatīvajiem" virsrakstiem. Bez tam Sputnik publicē cilvēku viedokli, kuri argumentēti skaidro, kādas kļūdas ārējās drošības politikā pieļauj Baltijas valstu vadītāji.

Pieci "naratīvi"

Halilovs uzskata, ka viens no mērķiem, kuru dēļ Krievijas reģionālie izdevumi apgaismo Igaunijas AS un tās sabiedroto NATO darbību, ir operatīva ziņu sagatavošana, lai Krievijas lielie mediji varētu atsaukties uz tiem kā vietējiem avotiem un izmantot ziņas savās informatīvajās kampaņās.

Pie tam tādi "reģionālie propagandiskie kanāli", pēc igauņu virsnieka domām, kalpo kā "rupors" vietējiem krievu aktīvistiem, tāpēc viņu viedoklis tiek translēts tālāk Krievijas lielajos telekanālos.

Indreks Halilovs "atdalīja un atklāja" piecus galvenos "naratīvus", ko it kā pastāvīgi izmantojot Sputnik Igaunija, Baltnews un Rubaltic savās publikācijās par Igaunijas AS un tās sabiedrotajiem:

  • NATO ir agresors
  • Patiesībā NATO neaizsargā Igauniju
  • Vietējie iedzīvotāji ir neapmierināti ar NATO
  • Igauniju neuztver nopietni, jo tās armija ir vāja
  • Rusofobija un histērija

Šo "naratīvu" galvenais mērķis, uzskata Halilovs, ir nomelnot Igaunijas valstiskuma ideju, radot priekšstatu, ka runa ir par visās jomās izgāzušos veidojumu, kura uzplaukuma periods bijis PSRS laikos. "Piedevām Kremļa propagandas industrija cer, ka vismaz kāds atsevišķs apgalvojums atradīs ceļu uz Igaunijas vai Rietumu oficiālajiem medijiem," viņš klāstīja.

Halilovs ir pārliecināts, ka Sputnik, Baltnews un Rubaltic "ar melu un puspatiesību palīdzību cenšas kavēt igauniski un krieviski runājošo iedzīvotāju integrāciju, radot spriedzi starp abām kopienām".

Nepiemirsti baļķi savā actiņā

Igaunijas Aizsardzības spēku vadības neapmierinātība par to, ka tās preses relīzes publicē Sputnik Igaunija un citi Krievijas informatīvie izdevumi, patiešām ir pārsteidzoša – tās taču tiek laistas klajā ar mērķi izplatīt, tā sakot, "nenovazātu" informāciju par resora darbību.

Viktors Murahovskis
из личного архива Виктора Мураховского

Jāpiebilst, ka žurnāls Sõdur nesniedza nevienu dezinformācijas vai informācijas izkropļošanas piemēru – tas spēj pārmest tikai "provokatīvus virsrakstus", taču arī šajā jomā nemin nevienu konkrētu piemēru.

Pie tam paši Aizsardzības spēki jau tika pieķerti nepatiesu ziņu veidošanā par Sputnik Igaunija.

2018. gada martā Sputnik Igaunija vēstīja, ka Igaunijas Aizsardzības spēku Otrās kājnieku brigādes Kuperjanova kājnieku bataljona kareivis guvis šautu ievainojumu Tapas kara pilsētiņā. Bataljona komandieris informēja, ka jaunais vīrietis pats sevi sašāvis, lai gūtu ilgotu šautu ievainojumu piemiņai par kara dienestu.

Portāls saņēma konfidenciālu informāciju no ievainotā kareivja biedriem, kas atšķīrās no oficiālās versijas, un oficiālā pieprasījumā lūdza kompetentas iestādes pastāstīt, cik lielā mērā patiesībai atbilst saņemtā informācija par to, ka jaunais vīrietis nav sevi sašāvis ilgotās šāviena rētas dēļ, bet gan ievainots apšaudē mēģinājumā patvaļīgi pamest armijas daļu.

Izrādījās, daudzi Igaunijā nepiekrīt pasaulē pieņemtajiem žurnālistikas ētikas noteikumiem. Igaunijas armijas preses dienesta vadītājs majors Arvo Jiesalu nevis sniedza apstiprinošu vai noliedzošu atbildi Sputnik Igaunija, bet gan nez kāpēc izsūtīja komentāru par saņemto oficiālo pieprasījumu visiem igauņu medijiem, izņemot pašu Sputnik Igaunija. Interesanti, ka par spīti paša apgalvojumiem par to, ka Sputnik "cenšas izplatīt propagandiskus melus", majors Jiesalu pats izplatīja informāciju par krievvalodīgo karavīru iespējamo diskrimināciju Igaunijas armijā, nosūtot medijiem līdz ar savu komentāru arī Sputnik Igaunija jautājumus.

Ievērības cienīgs fakts: brīdī, kad igauņu mediji publicēja apsūdzības Sputnik Igaunija, portālā nebija nekādas alternatīvas informācijas par to, kā kareivis guvis šāviena ievainojumu. Nebija arī ziņu par iespējamām grūtībām, ko krievvalodīgie kareivji izjūt Kuperjanova bataljonā.

37
Temats:
NATO austrumu flangā (172)