Starptautiskās militārās mācības Kevadtorm Igaunijā. Foto no arhīva

Igaunijas AS izdevums neapmierināts ar Sputnik ziņām par armiju

51
(atjaunots 23:13 20.07.2019)
Igaunijas Aizsardzības spēku oficiālais žurnāls Sõdur ("Karavīrs") publicējis rakstu, kura autors mēģina "analizēt" Krievijas informatīvo izdevumu materiālus par Igaunijas armiju un NATO.

RĪGA, 21. jūlijs — Sputnik. Krievijas informatīvie materiāli, kas veltīti Igaunijas un tās NATO sabiedroto armijai, veidoti ar mērķi "bojāt" Igaunijas – neatkarīgas valsts – imidžu, uzskata Igaunijas Aizsardzības spēku žurnāls Sõdur ("Karavīrs"), portālā Sputnik Igaunija pastāstīja Oļegs Ļeontjevs.

Pats "draudīgākais"

Žurnāla Sõdur jūlija numurā (03/19) bija publicēts Igaunijas Aizsardzības spēku Galvenā štāba darbinieka, jaunākā leitnanta Indreka Halilova raksts, kurā viņš centās analizēt Krievijas informatīvo izdevumu materiālus, kas veltīti Igaunijas armijai un NATO.

Pēc raksta autora domām, līdz ar NATO vienību ierašanos Igaunijā 2017.gadā Krievijas mediji sākuši daudz biežāk rakstīt par tēmām, kas saistītas ar Aizsardzības spēkiem un aizsardzības jomu. Viņaprāt, pēdējo divu gadu laikā izveidojušies noteikti attīstības virzieni un likumsakarības metodēs, kā "Kremļa propaganda" stāsta lasītājiem par Igaunijas Aizsardzības spēkiem un kādi ir ziņu mērķi.

"Lielāko uzmanību Igaunijas Aizsardzības spēkiem un sabiedroto spēkiem Igaunijā velta reģionālie propagandiskie kanāli, tādi kā Sputnik, Baltnews un Rubaltic," — uzsvēra Halilovs. Pie tam Sputnik viņš nosauca par aktīvāko un "draudīgāko propagandisko kanālu".

Halilovs raksta, ka Sputnik publicē gandrīz visas Igaunijas AS preses relīzes, pie tam "piemet sāli" ar saviem "provokatīvajiem" virsrakstiem. Bez tam Sputnik publicē cilvēku viedokli, kuri argumentēti skaidro, kādas kļūdas ārējās drošības politikā pieļauj Baltijas valstu vadītāji.

Pieci "naratīvi"

Halilovs uzskata, ka viens no mērķiem, kuru dēļ Krievijas reģionālie izdevumi apgaismo Igaunijas AS un tās sabiedroto NATO darbību, ir operatīva ziņu sagatavošana, lai Krievijas lielie mediji varētu atsaukties uz tiem kā vietējiem avotiem un izmantot ziņas savās informatīvajās kampaņās.

Pie tam tādi "reģionālie propagandiskie kanāli", pēc igauņu virsnieka domām, kalpo kā "rupors" vietējiem krievu aktīvistiem, tāpēc viņu viedoklis tiek translēts tālāk Krievijas lielajos telekanālos.

Indreks Halilovs "atdalīja un atklāja" piecus galvenos "naratīvus", ko it kā pastāvīgi izmantojot Sputnik Igaunija, Baltnews un Rubaltic savās publikācijās par Igaunijas AS un tās sabiedrotajiem:

  • NATO ir agresors
  • Patiesībā NATO neaizsargā Igauniju
  • Vietējie iedzīvotāji ir neapmierināti ar NATO
  • Igauniju neuztver nopietni, jo tās armija ir vāja
  • Rusofobija un histērija

Šo "naratīvu" galvenais mērķis, uzskata Halilovs, ir nomelnot Igaunijas valstiskuma ideju, radot priekšstatu, ka runa ir par visās jomās izgāzušos veidojumu, kura uzplaukuma periods bijis PSRS laikos. "Piedevām Kremļa propagandas industrija cer, ka vismaz kāds atsevišķs apgalvojums atradīs ceļu uz Igaunijas vai Rietumu oficiālajiem medijiem," viņš klāstīja.

Halilovs ir pārliecināts, ka Sputnik, Baltnews un Rubaltic "ar melu un puspatiesību palīdzību cenšas kavēt igauniski un krieviski runājošo iedzīvotāju integrāciju, radot spriedzi starp abām kopienām".

Nepiemirsti baļķi savā actiņā

Igaunijas Aizsardzības spēku vadības neapmierinātība par to, ka tās preses relīzes publicē Sputnik Igaunija un citi Krievijas informatīvie izdevumi, patiešām ir pārsteidzoša – tās taču tiek laistas klajā ar mērķi izplatīt, tā sakot, "nenovazātu" informāciju par resora darbību.

Viktors Murahovskis
из личного архива Виктора Мураховского

Jāpiebilst, ka žurnāls Sõdur nesniedza nevienu dezinformācijas vai informācijas izkropļošanas piemēru – tas spēj pārmest tikai "provokatīvus virsrakstus", taču arī šajā jomā nemin nevienu konkrētu piemēru.

Pie tam paši Aizsardzības spēki jau tika pieķerti nepatiesu ziņu veidošanā par Sputnik Igaunija.

2018. gada martā Sputnik Igaunija vēstīja, ka Igaunijas Aizsardzības spēku Otrās kājnieku brigādes Kuperjanova kājnieku bataljona kareivis guvis šautu ievainojumu Tapas kara pilsētiņā. Bataljona komandieris informēja, ka jaunais vīrietis pats sevi sašāvis, lai gūtu ilgotu šautu ievainojumu piemiņai par kara dienestu.

Portāls saņēma konfidenciālu informāciju no ievainotā kareivja biedriem, kas atšķīrās no oficiālās versijas, un oficiālā pieprasījumā lūdza kompetentas iestādes pastāstīt, cik lielā mērā patiesībai atbilst saņemtā informācija par to, ka jaunais vīrietis nav sevi sašāvis ilgotās šāviena rētas dēļ, bet gan ievainots apšaudē mēģinājumā patvaļīgi pamest armijas daļu.

Izrādījās, daudzi Igaunijā nepiekrīt pasaulē pieņemtajiem žurnālistikas ētikas noteikumiem. Igaunijas armijas preses dienesta vadītājs majors Arvo Jiesalu nevis sniedza apstiprinošu vai noliedzošu atbildi Sputnik Igaunija, bet gan nez kāpēc izsūtīja komentāru par saņemto oficiālo pieprasījumu visiem igauņu medijiem, izņemot pašu Sputnik Igaunija. Interesanti, ka par spīti paša apgalvojumiem par to, ka Sputnik "cenšas izplatīt propagandiskus melus", majors Jiesalu pats izplatīja informāciju par krievvalodīgo karavīru iespējamo diskrimināciju Igaunijas armijā, nosūtot medijiem līdz ar savu komentāru arī Sputnik Igaunija jautājumus.

Ievērības cienīgs fakts: brīdī, kad igauņu mediji publicēja apsūdzības Sputnik Igaunija, portālā nebija nekādas alternatīvas informācijas par to, kā kareivis guvis šāviena ievainojumu. Nebija arī ziņu par iespējamām grūtībām, ko krievvalodīgie kareivji izjūt Kuperjanova bataljonā.

51
Temats:
NATO austrumu flangā (219)
Kaņepju produkcija, foto no arhīva

Divi spaiņi kaņepju tējas: narkotiku legalizāciju Lietuvā nav iespējams apturēt

27
(atjaunots 08:27 24.11.2020)
Tuvākajā laikā jaunais Lietuvas Seima sasaukums izskatīs jautājumu par brīvu kaņepju šķiedru, tostarp kanabidiolu saturošu, pārdošanu.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Drīz jaunais Lietuvas Seima vairākums pieņems lēmumu par brīvas kaņepju šķiedras pārdošanas atļaušanu, vēsta Sputnik Lietuva.

Parlamenta Budžeta un finanšu komitejas priekšsēdētājs Mikols Majausks paziņoja Facebook, ka Eiropas tiesa tikko ir izskaidrojusi, ka Eiropas Savienības dalībvalstis nevar aizliegt kaņepju šķiedru/kanabidiola (CBD) pārdošanu, ja tās tiek likumīgi ražotas Eiropas Savienībā.

"Un lai arī lēmums paliek pušu ziņā, tām nāksies balstīties uz konkrētiem pierādījumiem, ka CBD ir narkotiskā viela. Ņemot vērā to, ka Pasaules Veselības organizācija neuzskata CBD par narkotisko vielu, pierādīt pretējo būs ļoti grūti," paziņoja Majausks.

Taču, pēc viņa sacītā, jautājums par psihoaktīvo vielu THC* (tetrahidrokanabinols), kuras pēdas tiek atklātas šķiedru augos un kanabisa produktos, paliek neatrisināts.

"THC atrodas arī tējā no šķiedrainām kaņepēm, taču pat izdzerot divus spaiņus, nesajutīsi nekādu reibinošu efektu," paziņoja Majausks.

Pēc deputāta sacītā, Lietuvas Seimam būs jāpieņem lēmums šajā jautājumā tuvākajā laikā. Majausks pauda pārliecību, ka jaunais vairākums "izlems pareizi".

Pēc deputāta domām, pēc kaņepju šķiedru un CBD pārdošanas atļaušanas onkoloģijas slimnieki, cilvēki ar neiroloģiskām slimībām, epileptiķi spēs brīvi iegādāties dabīgus preparātus, kuri palīdz atvieglot simptomus.

Turklāt, viņaprāt, ārsti varēs nebaidīties publiski apspriest ārstēšanas veidus un spēs konsultēt savus pacientus šajā sakarā.

"Mēs esam viens no lielākajiem šķiedrainu kaņepju ražotājiem ES. Ja mēs pieņemsim pareizu lēmumu, mēs spēsim ne vien eksportēt izejvielas, bet arī ražot CBD produkciju un veidot 300 miljonus eiro pievienotās vērtības gadā un darbavietas Lietuvā," atzīmēja Majausks.

Iepriekš Majausks vairākkārt piedāvāja atcelt kriminālatbildību par narkotiku glabāšanu nelielos daudzumos bez izplatīšanas mērķa, apgalvojot, ka produkti no kanabisa pirmām kārtām ir terapeitiski preparāti. Savas nostājas pastiprināšanai viņš bija atnesis arī kaņepju tēju un kaņepju eļļu uz Lietuvas Seimu.

Iepriekš Lietuvas Veselības ministrija publicēja alkohola un citu psihoaktīvo vielu patēriņa Eiropas skolās pētījumu (ESPAD/Eiropas skolu pētījums), saskaņā ar kura datiem, Baltijas republikā 5,6% pusaudžu ir lietojuši jaunās psihoaktīvās vielas: 4,3% – sintētiskos kanabinoīdus, 0,9% - sintētiskos katinonus. Kopumā 19% aptaujāto skolēnu vismaz reizi dzīvē ir pamēģinājuši narkotikas.

* vairākās valstīs aizliegtā viela

27
Tagi:
Seims, Lietuva, narkotikas
Pēc temata
Livonijas ordeņa pils dārzā nejauši iesēja narkotiskās kaņepes
Lauksaimnieks neizpratnē: kaņepju tēju drīkst dzert, bet nedrīkst pārdot
Latvijas pensionārei par policijas izrautajām kaņepēm piedāvā 27 eiro
Lietuvas valdība atbalstīja kaņepju produktu legalizēšanu
Lietuvos geležinkeliai vilciens, foto no arhīva

ES samazinājusi "Lietuvos geležinkeliai" piespriesto sodu par izjauktajām sliedēm Reņģē

25
(atjaunots 13:46 20.11.2020)
ES tiesa noraidījusi "Lietuvos geležinkeliai" prasību, kurā kompānija prasīja anulēt Eiropas Komisijas lēmumu par sodu 27,873 milj. eiro apmērā, tomēr naudas soda summu samazinājusi.

RĪGA, 20. novembris — Sputnik. Lietuvas dzelzceļa kompānija "Lietuvos geležinkeliai", kas 2008. gadā izjauca 19 kilometrus garu sliežu posmu atzarojumā no naftas pārstrādes rūpnīcas "Orlen Lietuva" Mažeiķos līdz Reņģei Latvijā, ļaunprātīgi izmantojot dominējošo stāvokli kravas pārvadājumu tirgū Lietuvā, apstiprināja Eiropas Savienības tiesa Luksemburgā. Tomēr tieneši samazināja kompānijai piespriesto naudas sodu, stāsta 15min.lt.

ES tiesa 18. novembrī noraidījusi "Lietuvos geležinkeliai" prasību, kurā kompānija prasīja anulēt Eiropas Komisijas lēmumu par sodu 27,873 milj. eiro apmērā, tomēr naudas soda summu samazinājusi līdz 20,069 milj. eiro.

"Lēmums samazinās negatīvo ietekmi uz kompāniju, ko radījis tālaika vadības lēmums 2008. gadā izjaukt šo svarīgo atzarojumu," lēmumu komentēja kompānijas "Lietuvos geležinkeliai" ģenerāldirektors Mants Bartuška.

"Tāpat ir ļoti svarīgi, ka ar šīs problēmas risinājumu izdevies atjaunot labas attiecības ar mūsu partneriem," viņš piebilda.

Dzelzceļa atjaunotā posma starp Lietuvu un Latviju svinīgā atklāšana notika 2020. gada 15. februārī. Dzelzceļa iecirkņa atjaunošana izmaksāja 9,4 miljonus eiro, darbus veica igauņu uzņēmums "Vitras-S". Iecirknī atjaunotas sliedes, izremontētas citas dzelzceļa būves – piecas pārbrauktuves, pieci tilti, seši caurlaides punkti, iztīrīti novadgrāvji, atjaunota satiksmes kontroles sistēma.

Dzelzceļa iecirknis starp Mažeiķu pilsētu Lietuvā un Reņģi Latvijā tika demontēts 2008. gadā, - to veica Lietuva, aizbildinoties ar remontu, kas netika pabeigts pat desmit gadus vēlāk. Izjauktais iecirknis negatīvi ietekmēja Latvijas tranzīta iespējas un palīdzēja Klaipēdas ostai palielināt kravas apgrozījumu, jo šeit veda īsākais ceļš no Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu un Latvijas un Igaunijas ostām.

2011. gadā poļu kompānija "Orlen", kas kontrolē Mažeiķu rūpnīcas kravu apgrozījumu un piegādā degvielu Latvijā, iesniedza sūdzību Eiropas Komisijai, apsūdzot "Lietuvos geležinkeliai" par negodīgu konkurenci. 2013. gada martā Eiropas Komisija sāka oficiālu izmeklēšanu. Tās rezultātā Lietuvas uzņēmumam tika piespiests sods 27,87 miljonu eiro apmērā, kā arī uzlikta saistība atjaunot sliežu ceļu.

25
Tagi:
ES, Lietuva
Pēc temata
Latvija iesniedz notu Lietuvai ar prasību atjaunot sliežu ceļu līdz Reņģei
Brisele noteikusi soda naudu Lietuvai par sliežu demontāžu uz Latviju
Džo Baidens

Baidens pārvērtīs ASV par Eiropas marioneti

0
(atjaunots 16:02 26.11.2020)
Maldīgi cerēt, ka globālistiem ir nacionāli orientētas intereses. Viņu acīs ASV ir svarīgas kā emisijas centrs un spēcīgākā armija pasaulē. Taču pati milzīgā valsts drīzāk ir slogs, ko vienkāršāk norakstīt, nevis investēt tās problēmu risināšanā.

Eiropas Padomes priekšsēdētājs Šarls Mišels ierosināja Džo Baidenam atjaunot "stabilu transatlantijas aliansi".

Ja Džo Baidens ieradīsies Baltajā namā (spriežot pēc pašreizējiem notikumiem, tamlīdzīgas izredzes kļūst aizvien neatvairāmākas), iespējams, piepildīsies arī Mišela vēlme. Liela loma ir ASV valsts sekretāra iespējamam kandidātam – Entonijam Blinkenam, rafinētam "Vašingtonas purva" produktam un "globālo alianšu atbalstītājam", portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Uzreiz bija skaidrs, ka Rietumeiropa priecāsies, redzot, ka ASV prezidenta krēslā sēdies tieši Džo Baidens – tās līderi viens pēc otra steigšus metās apsveikt Baidenu ar uzvaru, Vācija pat atzina, ka nav noskaņota "vēl četrus gadus strādāt ar Trampu".

© Sputnik / Брайан Смит

Nav gan īsti saprotams, kāpēc Eiropa dod priekšroku globālistiem ASV priekšgalā – tiem pašiem, ko apsēdusi ideja saglabāt status quo – vienpolāro pasauli ar Vašingronas bezierunu līdera vietu tajā. Galu galā, tādai vēlmei neatbilst suverenizācijas procesi, kas uzņem apgriezienus Vecajā Pasaulē, centieni tikt vaļā no vasaļu lomas aizokeāna valdnieka paēnā.

Varētu pieņemt, ka Eiropā tāpat virsroku ņēmuši proamerikāniskie spēki, gatavi upurēt ASV savas valstis. Tomēr fakti liecina par ko citu. Piemēram, Vācijas valdība vēlreiz apstiprināja savu viedokli – tā norādīja, ka eksteritoriālās sankcijas, ko ASV izstrādā pret "Ziemeļu straumi 2", ir nepieņemamas.

Tātad Eiropa joprojām pastāv uz sava, aizstāv savas intereses un cenšas pastiprināt savu ģeopolitisko lomu, tomēr kaismīgi atbalsta to spēku atgriešanos pie varas Vašingtonā, kas tai teorētiski būtu kategoriski nepieņemami.

Pretruna ir dīvaina. Tās atminējums meklējams četrus gadus tālā pagātnē. Ierodoties Baltajā namā, Donalds Tramps atteicās no virknes izstrādājamu un pat parakstītu starptautisko līgumu. To vidū bija slavenā Transatlantijas tirdzniecības un investīciju partnerība, kas tobrīt bija izpelnījusies visnotaļ baismīgu reputāciju. Panikas cēlēji brīdināja, ka ar tās palīdzību Amerika vienkārši izsūknēs no Eiropas resursus.

Tomēr Tramps, kurš savas prezidentūras gados izmantoja katru iespēju, lai gūtu ekonomisko labumu savai valstij, nesvārstoties atteicās no "vistas", kam šķietami vajadzēja ilgus gadus dēt zelta olas Amerikai. Pie tam viņš norādīja: patiesībā visi šie līgumi Savienotajām Valstīm nav izdevīgi. Iespējams, niknajam amerikāņu patriotam ar seno pieredzi biznesā, var ticēt.

Kremlis
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Būtu maldīgi cerēt, ka globālistiem ir nacionāli orientētas intereses. Viņu skatījumā Savienotās Valstis var būt ļoti svarīgas kā galvenais emisijas centrs un spēcīgākā armija uz planētas. Taču pati par sevi milzīgā valsts ar gandrīz 330 miljoniem iedzīvotāju drīzāk gan ir slogs, ko vienkāršāk ir norakstīt, nevis ieguldīt līdzekļus tās problēmu risināšanā.

Toties globālistu patiesās intereses un sentimentalitāte, iespējams, saistīti pavisam ar citām vietām. Tas pats Entonijs Blinkens lielu daļu bērnības aizvadījis Parīzē, viņa personību lielā mērā ietekmējis patēvs – eiropietis. Tātad šaubas par to, cik lielā mērā viņš, valsts sekretāra postenī būdams, ņems vērā vienīgi ASV nacionālās intereses, ir visnotaļ pamatotas.

Šādā kontekstā Eiropas viedoklis ir jēgpilns. Pēdējo gadu desmitu laikā tā iemanījusies panākt savu mijiedarbībā ar saknes zaudējušo amerikāņu dziļvalsti, pie tam pilda visus formālos reveransus "brīvās pasaules līderim" un vienīgajai superlielvalstij. Ko vērts jau ir Irānas kodoldarījums, ko bieži dēvē par Obamas prezidentūras triumfu, taču ES tas bija vajadzīgs daudz vairāk nekā ASV.

Vēl vairāk: ES vēl joprojām vairākos aspektos vajadzīgas ASV. Piemēram, Eiropas pūles veidot pašai savu armiju – ne tagadējo imitāciju, bet īstu militāro spēku – izskatās nenopietni. Šajā ziņā alternatīvas amerikāņiem nav un tuvākajā nākotnē nav sagaidāma. Tikai Tramps bija stingri apņēmies piespiest Veco Pasauli samaksāt par militāro "vairogu" augstāko likmi. Briselei vai Berlīnei ir daudz lielākas izredzes vienoties "pa labam" ar "Vašingtonas purvu".

Pie tam ES vēl joprojām vajadzīgs atsvars Krievijai – ģeopolitiskais, ekonomiskais, arī militārais. Citādi Maskavai parādās pārlieku labvēlīgi apstākļi rietumu virzienā, un tas nekādi nepriecē Rietumeiropu.

Galu galā veidojas paradoksāla situācija: vairākums Eiropu uzskata par ASV patēriņa materiālu, taču patiesībā vajadzētu pažēlot amerikāņus – viņiem aug risks krist par Eiropas viltības un pašmāju elites nodevības upuriem.

0
Tagi:
Džo Baidens, ASV, Eiropas Savienība
Pēc temata
Putinam nav iemesla sveikt Baidenu
Vācijas atlantiskās vienotības dēļ nāksies upurēt Eiropas Savienību
Klintone publicējusi Amerikas plānu pasaulei: labas ziņas Krievijai
Desmit sievietes, pieci krāsainie un gejs. Kas veido Baidena komandu