Piemineklis Aleksandram Puškinam Rīgā. Foto no arhīva

Augstākā izglītība krievu valodā: Latvija nometa, Lietuva noķēra

327
(atjaunots 13:32 18.07.2019)
Lietuvā aktīvi attīsta augstāko izglītību krievu valodā: Latvija zaudē visos parametros.

RĪGA, 18. jūlijs – Sputnik. No šī gada 1. janvāra spēkā stājās Augstākās izglītības likuma 56. panta grozījumi, kuri faktiski aizliedza pasniegt Latvijas augstskolās (tostarp privātās) krievu valodā, raksta Bb.lv.

Tikmēr kaimiņu Lietuvā aktīvi attīsta augstāko izglītību tieši Puškina un Tolstoja valodā! Kāpēc Latvijas ekonomikai nav vajadzīgi studenti, un kādos parametros uzvar Lietuva?

Acīmredzams pieprasījums

Klaipēda grasās kļūt par izglītības centru bijušo PSRS valstu studentiem. Kopumā Klaipēdas Universitātē jaunajā mācību gadā startēs sešas programmas krievu valodā. Četras no tām ir bakalaura programmas – Eiropas vēsture, informātika, fiziskās kultūras un sporta pedagoģija, kā arī psiholoģija, par kuru pagaidām vēl nav oficiāli paziņojuši, un divas maģistratūras programmas – naftas ieguves un pārstrādes tehnoloģiskie procesi un profesionālā ētika un ētikas audits.

Pēc jaunā rektora profesora Artūra Razbadauska sacītā, pārredzamajā nākotnē programmu skaitu plāno paplašināt. Piemēram, šodien ir acīmredzams pieprasījums pēc tādas specializācijas, kā medmāsu darbs, taču pagaidām pietrūkst krievvalodīgo pasniedzēju.

Līdz 2025. gadam universitāte cer panākt studentu skaita pieaugumu līdz četriem tūkstošiem (patlaban tur mācās apmēram trīs tūkstoši cilvēku, kaut gan vēl pirms pieciem gadiem studentu skaits sastādīja vairāk nekā 5,3 tūkstošus). Līdz 2030. gadam 15% visu audzēkņu jābūt ārzemniekiem, un šajā nozīmē lielākas cerības tiek lolotas ne tikai uz programmām angļu valodā, net arī uz stabilu krievvalodīgu studentu plūsmu. Taču daudzi no tiem varētu mācīties Latvijā, atbalstot Latvijas, nevis Lietuva ekonomiku.

Ekonomikai noderīgi

Saskaņā ar pētījumu centra Certus aprēķiniem, 2016./17. mācību gadā pievienotā vērtība no ārvalstu studentiem Latvijas tautsaimniecībā pieauga (salīdzinot ar iepriekšējo gadu) par 20,8 miljoniem eiro un sastādīja 168,8 miljonus eiro.

Ja procesam pieslēgtos valsts, ārzemju studentu skaits Latvijā tiktu novests līdz 18 tūkstošiem 2020./21. mācību gadā, savukārt ieguldījums tautsaimniecībā sastādītu pusmiljardu eiro. Taču Latvijā valsts, tieši pretēji, izvēlas izslēgties no acīmredzami ienesīgā procesa, atstājot šo nišu saviem lietuviešu kaimiņiem.

"Lietuva, konkrēti Klaipēdas pašvaldība, rīkojas visnotaļ pragmatiski, jo atbalsta ne vien savas augstskolas, bet arī risina demogrāfijas situāciju reģionā, piesaistot studentus, kuri vēlētos iegūt augstāko izglītību krievu valodā, taču iegūt Eiropas diplomu," komentē situāciju Saeimas deputāts Valērijs Agešins.

Agešins uzsver, ka tāpēc šajā sakarā Klaipēdas vadības drosmīgo izaicinājumu var tikai un vienīgi apsveikt. Un kamēr Latvija gaida Satversmes tiesas lēmumu attiecībā uz pasniegšanas aizliegumu krievu valodā privātās augstskolās, Lietuvā aizgāja citā ceļā, ekonomiski pamatotā ceļā.

"Viņi grasās orientēties gan uz Baltkrievijas, Moldovas, Ukrainas, Vidusāzijas, Aizkaukāza studentiem, gan uz saviem, vietējiem abiturientiem. Augstskolas vadība pat ir izstaigājusi vietējās nacionālo minoritāšu skolas ar uzaicinājumu turpināt izglītību krievu valodā. Un tas ir gan studentu skaita pieaugums augstskolās, gan iedzīvotāju skaita pieaugums ar iegūtu augstāko izglītību – aiz tā visa slēpjas ekonomiskās izdevības. Bet Latvijā, atšķirībā no Lietuvas, par izglītības eksportu vairāk runā, nekā dara," uzsver politiķis.

Mūsējiem ir savs lepnums

Taču tie studenti, kuri brauks uz Lietuvu, varēja braukt mācīties pie mums, tostarp bērni no Latvijas. Turklāt dažiem aizbraukt līdz Klaipēdai ar tās krievvalodīgajām augstskolu programmām pat ir tuvāk, nekā līdz Rīgai, kur tagad drīkstēs mācīties tikai latviešu un angļu valodā. Un arī dzīvot kaimiņu valstī iznāk lētāk.

"Tas viss ir Latvijas valdības nepārdomātās politikas rezultāts, tostarp izglītības sistēmā, un tas var novest pie abiturientu aizplūšanas no Rīgas un citām pilsētām. Mēs atpaliekam nevis par vienu, bet par veseliem diviem soļiem no mūsu lietuviešu kaimiņiem. Padomju laikos pastāvēja nepubliska sacensība starp divām pilsētām Baltijas jūras krastā – Klaipēdu un Liepāju (attālums starp tām ir vien nieka 125 kilometri, kas ir divas reizes mazāk, nekā no Liepājas līdz Rīgai). Un Liepāja centās neatpalikt, pievilkties pēc visiem rādītājiem. Taču šodien, diemžēl, Liepāja stipri zaudē Klaipēdai visos parametros. Un tostarp Liepājas studenti jau tagad izvēlas mācīties Klaipēdas Universitātē, nevis kādā no Latvijas augstskolām," konstatēja Agešins.

327
Pēc temata
No grāmatvežiem skolotājos: Latvijā atraduši risinājumu skolotāju trūkumam
Medmāsām Latvijā liks mācīties par vienu gadu ilgāk
Skolās novērojams būtisks latviešu valodas pedagogu trūkums
Katastrofa. Latviešu valoda vairs nav pašpietiekama
Ivans Konovalovs

Militārais eksperts: pat Baltijas valstis sāk saprast, ka ASV tās ir vienaldzīgas

2
(atjaunots 17:37 26.05.2020)
Vašingtonai ir vienalga, kāda ir to sabiedroto Eiropā attieksme par pašreizējo stāvokli pēc Savienoto Valstu informācijas par nodomu izstāties no Atvērto debesu līguma, uzskata eksperts.

RĪGA, 26. maijs – Sputnik. Atvērto debesu līgums ir ļoti nozīmīgs mazo valstu, piemēram, Igaunijas acīs, paziņoja valsts aizsardzības ministrs Jiri Luiks, vēsta portāls ERR.ee.

Viņš pauda nožēlu par to, ka pēc ASV izstāšanās no līguma vienošanās var pārtrūkt pilnībā. Pēc Luika domām, dokuments ir unikāls, pat starp bruņojuma kontroles līgumiem.

Aizvadītajā nedēļā ASV prezidents Donalds Tramps informēja, ka Vašingtona izstājas no Atvērto debesu līguma un paliks ārpus tā, kamēr Krievija "neizpildīs savas saistības". Pie tam viņš pieļāva jaunas vienošanās izstrādi.

Intervijā radio Sputnik militārais eksperts, Stratēģiskās konjunktūras centra direktors Ivans Konovalovs paziņoja, ka ASV neinteresē sabiedroto viedoklis par pašreizējo situāciju, tomēr pat Baltijas valstis aptver, ka to intereses tiek ignorētas.

"Šis līgums taču vispirms ir svarīgs pašiem eiropiešiem. ASV nosprauž uzdevumu tā: ja viņi izstājas no līguma, viņu sabiedrotajiem Eiropā tomēr būs jāpilda Vašingtonas uzdevumi saskaņā ar līgumu. Tātad, kā cer Vašingtona, eiropieši lidos Krievijas gaisa telpā un ziņos par savākto informāciju. Taču tādā gadījumā tā ir totāla nicība pret šo valstu suverenitāti. Pat Baltijas valstis, kas gatavas uz visu, lai saņemtu vēl kādu Vašingtonas smaidu un atzinību, pat Polija, piemēram, to saprot. Skaidrs, ka tā ir nicība pret Eiropas valstīm, kas iestājušās NATO un parakstījušas Atvērto debesu līgumu," teica eksperts.

Atvērto debesu līgumu pieņēma 27 Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) valstis 1992.gadā Helsinkos. Patlaban līgumā piedalās 34 valstis.

Līgums paredz iespēju veikt novērošanas lidojumus un fotografēt EDSO dalībvalstu gaisa telpā ar mērķi saņemt ziņas par bruņotajiem spēkiem, militārajiem objektiem un militārajām darbībām.

Līguma mērķis ir veicināt valstu savstarpējās uzticības nostiprināšanos, pilnveidojot militārās darbības kontroles mehānismus, kā arī bruņojuma kontroles jomā noslēgto līgumu ievērošanu.

2
Pēc temata
Militārais eksperts par ASV "aizdomām": reiz viņi jau izgāzās
Mediji: ASV izstājas no Atvērto debesu līguma un nostāda Baltiju neizdevīgā stāvoklī
Krievijā komentējuši izstāšanos no Atvērto debesu līguma
NATO valstis aicina ASV neizstāties no Atvērto debesu līguma
BelAES

Lietuva un Baltkrievija vienojās informēt viena otru par kodola avārijām

9
(atjaunots 13:09 26.05.2020)
Neraugoties uz parakstīto vienošanos, Viļņa turpina uzskatīt BelAES jautājumu par neatrisinātu un uzstāj uz "starptautisko prasību" izpildes apkārtējās vides aizsardzības un drošības jomā.

RĪGA, 26. maijs – Sputnik. Lietuvas Valsts atomenerģētikas drošības inspekcija (VATESI) parakstīja divpusēju iestāžu vienošanos ar Baltkrievijas Ārkārtas situāciju ministriju par steidzamu informēšanu par kodola avārijām, vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz Lietuvas iestādes preses dienestu.

Saskaņā ar šo vienošanos, abu valstu varasiestādes vienojas nekavējoties dalīties attiecīgajos datos kodola avārijas gadījumā, kā arī sniegt viens otram ziņas par kodolenerģētikas iekārtu radioaktīvo drošību Baltkrievijā un Lietuvā.

Vienošanās stājās spēkā no parakstīšanas brīža.

Taču VATESI paziņojumā tiek atzīmēts, ka kodoldegvielas nonākšana BelAES būvlaukumā un pirmā energobloka palaišanas darbu turpināšana "jau ir radījušas potenciālu kodola vai radioloģiskās avārijas risku".

"Neraugoties uz šo parakstīto vienošanos, visi jautājumi, kurus Lietuva rosinājusi attiecībā uz apkārtējās vides aizsardzību un kodoldrošību Baltkrievijas AES projekta izstrādē Astravjecā, paliek. Lietuva tiecas gādāt, lai BelAES netiek ieviesta ekspluatācijā līdz brīdim, kamēr netiks izpildītas visas starptautiskās prasības apkārtējās vides aizsardzības un kodoldrošības jomā," ziņo Lietuvas iestāde.

Strīdi ap Baltkrievija AES

Baltkrievija ar Krievijas korporācijas "Rosatom" palīdzību būvē  atomelektrostaciju Grodņas apgabalā, aptuveni 50 kilometru attālumā no Viļņas. Lietuvas valdība ir ļoti neapmierināta ar vietas izvēli AES izvietošanai.

Jau kopš projekta pastāvēšanas sākuma Lietuva pret to kategoriski iebilst, apsūdz Minsku par "nedrošu celtniecību" un ziņo, ka BelAES apdraud Baltijas republiku. Turklāt Viļņa iebilst pret objekta ražotās enerģijas eksportu. Šoziem Lietuvā tika pieņemts likums, kas paredz: elektrība no BelAES nevar nonākt republikas tirgū.

Lietuvas varasiestādes pastāvīgi aicina kaimiņu republikas nepirkt enerģiju no "nedrošās stacijas" un visās starptautiskās platformās cenšas pievērst uzmanību problemātiskajai stacijai.

Daudzi eksperti norādīja, ka Viļņas asā pretošanās BelAES jautājumā nav saistīta ar jautājuma tehniskajiem vai ekoloģiskajiem aspektiem vai arī ar drošību, bet gan ar "apvainošanos" sakarā ar Ignalinas AES zaudēšanu.

9
Tagi:
BelAES, Baltkrievija, Lietuva
Pēc temata
Lietuva aicina ES ieviest sankcijas pret Krievijas koncernu "Rosatom"
BelAES ir gatava kodoldegvielas ievešanai pirmā energobloka palaišanai
"Tas ir paradokss": eksperts pastāstīja, kādu cenu Baltija maksā par mītisko vienotību
Lietuva cer uz EK palīdzību jautājumā par BelAES enerģijas bloķēšanu Baltijā