Piemineklis Aleksandram Puškinam Rīgā. Foto no arhīva

Augstākā izglītība krievu valodā: Latvija nometa, Lietuva noķēra

306
(atjaunots 13:32 18.07.2019)
Lietuvā aktīvi attīsta augstāko izglītību krievu valodā: Latvija zaudē visos parametros.

RĪGA, 18. jūlijs – Sputnik. No šī gada 1. janvāra spēkā stājās Augstākās izglītības likuma 56. panta grozījumi, kuri faktiski aizliedza pasniegt Latvijas augstskolās (tostarp privātās) krievu valodā, raksta Bb.lv.

Tikmēr kaimiņu Lietuvā aktīvi attīsta augstāko izglītību tieši Puškina un Tolstoja valodā! Kāpēc Latvijas ekonomikai nav vajadzīgi studenti, un kādos parametros uzvar Lietuva?

Acīmredzams pieprasījums

Klaipēda grasās kļūt par izglītības centru bijušo PSRS valstu studentiem. Kopumā Klaipēdas Universitātē jaunajā mācību gadā startēs sešas programmas krievu valodā. Četras no tām ir bakalaura programmas – Eiropas vēsture, informātika, fiziskās kultūras un sporta pedagoģija, kā arī psiholoģija, par kuru pagaidām vēl nav oficiāli paziņojuši, un divas maģistratūras programmas – naftas ieguves un pārstrādes tehnoloģiskie procesi un profesionālā ētika un ētikas audits.

Pēc jaunā rektora profesora Artūra Razbadauska sacītā, pārredzamajā nākotnē programmu skaitu plāno paplašināt. Piemēram, šodien ir acīmredzams pieprasījums pēc tādas specializācijas, kā medmāsu darbs, taču pagaidām pietrūkst krievvalodīgo pasniedzēju.

Līdz 2025. gadam universitāte cer panākt studentu skaita pieaugumu līdz četriem tūkstošiem (patlaban tur mācās apmēram trīs tūkstoši cilvēku, kaut gan vēl pirms pieciem gadiem studentu skaits sastādīja vairāk nekā 5,3 tūkstošus). Līdz 2030. gadam 15% visu audzēkņu jābūt ārzemniekiem, un šajā nozīmē lielākas cerības tiek lolotas ne tikai uz programmām angļu valodā, net arī uz stabilu krievvalodīgu studentu plūsmu. Taču daudzi no tiem varētu mācīties Latvijā, atbalstot Latvijas, nevis Lietuva ekonomiku.

Ekonomikai noderīgi

Saskaņā ar pētījumu centra Certus aprēķiniem, 2016./17. mācību gadā pievienotā vērtība no ārvalstu studentiem Latvijas tautsaimniecībā pieauga (salīdzinot ar iepriekšējo gadu) par 20,8 miljoniem eiro un sastādīja 168,8 miljonus eiro.

Ja procesam pieslēgtos valsts, ārzemju studentu skaits Latvijā tiktu novests līdz 18 tūkstošiem 2020./21. mācību gadā, savukārt ieguldījums tautsaimniecībā sastādītu pusmiljardu eiro. Taču Latvijā valsts, tieši pretēji, izvēlas izslēgties no acīmredzami ienesīgā procesa, atstājot šo nišu saviem lietuviešu kaimiņiem.

"Lietuva, konkrēti Klaipēdas pašvaldība, rīkojas visnotaļ pragmatiski, jo atbalsta ne vien savas augstskolas, bet arī risina demogrāfijas situāciju reģionā, piesaistot studentus, kuri vēlētos iegūt augstāko izglītību krievu valodā, taču iegūt Eiropas diplomu," komentē situāciju Saeimas deputāts Valērijs Agešins.

Agešins uzsver, ka tāpēc šajā sakarā Klaipēdas vadības drosmīgo izaicinājumu var tikai un vienīgi apsveikt. Un kamēr Latvija gaida Satversmes tiesas lēmumu attiecībā uz pasniegšanas aizliegumu krievu valodā privātās augstskolās, Lietuvā aizgāja citā ceļā, ekonomiski pamatotā ceļā.

"Viņi grasās orientēties gan uz Baltkrievijas, Moldovas, Ukrainas, Vidusāzijas, Aizkaukāza studentiem, gan uz saviem, vietējiem abiturientiem. Augstskolas vadība pat ir izstaigājusi vietējās nacionālo minoritāšu skolas ar uzaicinājumu turpināt izglītību krievu valodā. Un tas ir gan studentu skaita pieaugums augstskolās, gan iedzīvotāju skaita pieaugums ar iegūtu augstāko izglītību – aiz tā visa slēpjas ekonomiskās izdevības. Bet Latvijā, atšķirībā no Lietuvas, par izglītības eksportu vairāk runā, nekā dara," uzsver politiķis.

Mūsējiem ir savs lepnums

Taču tie studenti, kuri brauks uz Lietuvu, varēja braukt mācīties pie mums, tostarp bērni no Latvijas. Turklāt dažiem aizbraukt līdz Klaipēdai ar tās krievvalodīgajām augstskolu programmām pat ir tuvāk, nekā līdz Rīgai, kur tagad drīkstēs mācīties tikai latviešu un angļu valodā. Un arī dzīvot kaimiņu valstī iznāk lētāk.

"Tas viss ir Latvijas valdības nepārdomātās politikas rezultāts, tostarp izglītības sistēmā, un tas var novest pie abiturientu aizplūšanas no Rīgas un citām pilsētām. Mēs atpaliekam nevis par vienu, bet par veseliem diviem soļiem no mūsu lietuviešu kaimiņiem. Padomju laikos pastāvēja nepubliska sacensība starp divām pilsētām Baltijas jūras krastā – Klaipēdu un Liepāju (attālums starp tām ir vien nieka 125 kilometri, kas ir divas reizes mazāk, nekā no Liepājas līdz Rīgai). Un Liepāja centās neatpalikt, pievilkties pēc visiem rādītājiem. Taču šodien, diemžēl, Liepāja stipri zaudē Klaipēdai visos parametros. Un tostarp Liepājas studenti jau tagad izvēlas mācīties Klaipēdas Universitātē, nevis kādā no Latvijas augstskolām," konstatēja Agešins.

306
Pēc temata
No grāmatvežiem skolotājos: Latvijā atraduši risinājumu skolotāju trūkumam
Medmāsām Latvijā liks mācīties par vienu gadu ilgāk
Skolās novērojams būtisks latviešu valodas pedagogu trūkums
Katastrofa. Latviešu valoda vairs nav pašpietiekama