Latvijas prezidents Egils Levits devies savā pirmajā ārvalstu vizītē pēc inaugurācijas un ticies ar Igaunijas prezidenti Kersti Kaljulaidu

Mēs runājām par alu: Levits un Kaljulaida apsprieduši tukšās pudeles

49
(atjaunots 09:14 25.02.2020)
Kamēr Latvijas un Igaunijas premjerministri strīdās par alkohola akcīzēm, valstu prezidenti apspriež taras utilizāciju.

RĪGA, 11. jūlijs — Sputnik. Igaunija un Latvija varētu kļūt par pirmajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurās tiks īstenota vienota stikla un plastmasas alus taras pieņemšanas sistēma, vēsta Sputnik Igaunija.

Latvijas prezidents Egils Levits devies savā pirmajā ārvalstu vizītē pēc inaugurācijas un ticies ar Igaunijas prezidenti Kersti Kaljulaidu.

​"Mēs runājām par alu. Ne par cenu un nodokļiem, bet gan par to, kas paliek pēc alus. Tā ir bundža vai pudele. Mums jāiet uz priekšu un jāizveido pirmā kopējo pārrobežas pieņemšanas punktu sistēma, kas kalpos par modeli visai Eiropai," preses konferencē pēc tikšanās pastāstīja Kaljulaida.

Pēc viņas domām, tas ir ne tikai taras utilizācijas jautājums, bet arī visa Baltijas jūras reģiona vides aizsardzības problēma.

"Patiesībā jautājums nav par pudelēm un bundžām. Tas ir apkārtējās vides, Baltijas, mūsu Ziemeļu puslodes, mūsu planētas jautājums. Tas šķiet mazs solītis, taču cīņā ar apkārtējās vides problēmām un klimatiskajām krīzēm mēs varam iet tālāk tikai tad, kad ikviens tajā iesaistīsies," ir pārliecināta Kaljulaida.

Līdztekus budžeta ienākumu sarukumam un pierobežas lauku veikalu izputēšanai, alkotūrisms uz Latviju nes Igaunijai vēl vienu, retāk apspriestu problēmu: ko darīt ar 100 miljoniem budeļu un alumīnija bundžu, ko igauņi ik gadus atved no Latvijas.

Kopš 2005.gada Igaunijā darbojas taras depozīta sistēma – speciāli automāti izmaksā 10 centus par katru tukšo taras vienību. Latvijā tādas sistēmas nav, vēl vairāk, bundžas un pudeles no Latvijas nav piemērotas sistēmai Igaunijā – neviens nav iemaksājis par tām depozītu. Tāpēc tara tiek vienkārši izmesta mežā, ceļmalās vai upju un ezeru krastos, kur tā piesārņo dabu.

Šī gada sākumā Igaunijas Vides ministrija piedāvāja negaidītu risinājumu: izveidot kopīgu Igaunijas un Latvijas taras depozīta sistēmu, pirmo Eiropas Savienībā, lai Latvijā pirktās pudeles būtu piemērotas taras pieņemšanas automātiem Igaunijā un otrādi.

49
Pēc temata
Latvija pazaudēs ienākumus no igauņu alkotūrisma: ko lai dara ar akcīzēm
Endziņš: taras depozīta sistēma Latvijā nokavējusi piecus gadus
Taras depozīta sistēmas dēļ paaugstināsies atkritumu izvešanas tarifi
Cik maksās preces pēc taras depozīta sistēmas ieviešanas
Konovalovs

Cenšas izprovocēt KF kļūdu: eksperts par Abrams bataljonu Lietuvā

6
(atjaunots 11:31 24.09.2020)
ES un NATO vienā balsī spriež par militārās spriedzes mazināšanu Austrumeiropā, taču ASV un to sabiedroto – Baltijas valstu – izturēšanās liecina par pretējo.

RĪGA, 24. septembris – Sputnik. Pieņemts lēmums par amerikāņu Lietuvā dislocētā kontingenta uzturēšanās termiņiem, informēja Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis. Sputnik Lietuva vēstīja, ka bataljons no ASV uzturēsies valstī no novembra līdz nākamā gada jūnija vidum. Karoblis apgalvoja, ka šis fakts nekādi neesot saistīts ar notikumiem Baltkrievijā.

Lietuvā dislocēto amerikāņu spēku galvenais uzdevums ir Krievijas provocēšana, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja militārais eksperts, Stratēģiskās konjunktūras centra direktors Ivans Konovalovs.

Viņš norādīja, ka ASV kareivju klātbūtne Eiropā vienmēr būs kaitinošs faktors. Eiropas Savienība un NATO vienā balsī spriež par militārās spriedzes mazināšanu Austrumeiropā, taču ASV un to sabiedroto – Baltijas valstu – izturēšanās liecina par pretējo, norādīja eksperts.

"Kā var samazināt spriedzi, ja burtiski pie Krievijas un Baltkrievijas robežām maršē amerikāņu bataljoni? Tas tiek darīts tīšām, ar provokāciju mērķi, lai tā pati spriedze būtu jūtama, lai Krievija, ko pastāvīgi cenšas izprovocēt, pieļautu kļūdu," uzskata eksperts.

Konovalovs uzsvēra, ka tas ir ASV militārā kontingenta Lietuvā galvenais uzdevums, NATO un ASV kopīgās politikas elements.

"Attieksme pret to fiksēta valsts dokumentos, kas attiecas uz Krievijas Bruņoto spēku izveidi. Rietumu virziena nostiprināšana tagad ir viena no prioritātēm, un tā attiecas uz ASV un to sabiedroto darbībām Eiropā. Tāda ir Krievijas atbilde," piezīmēja Sputnik sarunbiedrs.

Plānots, ka jaunā kontingenta sastāvā Lietuvā ieradīsies vairāk nekā 500 amerikāņu karavīri, tiks pārvietot aptuveni 25 tanki Abrams un aptuveni 30 bruņumašīnas Bradley. Tanku bataljons aizvietos nodaļu, kas kopš septembra sākuma dislocēta netālu no Lietuvas un Baltkrievijas robežas.

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko jau augusta vidū norādīja, ka NATO "žvadzina kāpurķēdes" pie Baltkrievijas vārtiem, un pauda bažas par alianses augošo klātbūtni Lietuvā un Polijā. Toreiz NATO apgalvoja, ka karavīri atrodas netālu no Baltkrievijas robežas ar mērķi "novērst konfliktus un saglabāt mieru". Lukašenko deva rīkojumu pastiprināt aizsardzības pasākumus reģionā.

NATO, aizbildinoties ar augošo agresiju, būtiski paplašinājusi spēkus Baltijas reģionā. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu atzīmēja, ka Rietumu stratēģiskais virziens nes lielākos draudus Krievijas drošībai un Maskava ir spiesta veikt adekvātus atbildes pasākumus.

Коновалов назвал цель переброски танкового батальона США в Литву
6
Tagi:
aizsardzība, ASV, Lietuva, Krievija
Pēc temata
Militārais eksperts: NATO dārgi maksās provokācija uz Baltkrievijas robežas
Amerikāņu tanki jau ir Lietuvā, 15 kilometrus no robežas: Baltkrievija sit trauksmes zvanu
Lietuvas prezidents nosauca ASV par "faktoru Krievijas savaldīšanai"
ASV aizvākušas tankus no Lietuvas: eksperts pastāstīja, kas sagaidāms Baltijā
Gitans Nausēda

Lietuvas prezidents atzinis: ebreji gājuši bojā arī "no lietuviešu rokām"

4
(atjaunots 09:22 24.09.2020)
Valsts vadītājs uzsvēra, ka, tikai apzinoties traģēdijas mērogu, apstākļus un atbildību par to, iespējams runāt par nākotni.

RĪGA, 24. septembris – Sputnik. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda godināja Lietuvas ebreju genocīda upuru piemiņu Ponaru memoriālā, informēja Sputnik Lietuva, atsaucoties uz prezidenta pils preses dienestu.

23. septembris ir Lietuvas ebreju genocīda upuru piemiņas diena. Šajā dienā 1943. gadā tika likvidēts Viļņas ebreju geto, pēdējie starp dzīvajiem palikuši tika noslepkavoti vai nosūtīti uz koncentrācijas nometnēm.

Prezidents nolika vainagu pie Holokausta upuru pieminekļa un uzrunāja auditoriju.

"Šoa – tā ir katastrofa. Taču tā ir ne tikai ebreju tautas katastrofa un traģēdija. Tā ir Lietuvas Šoa. Tā ir visas cilvēces Šoa. Tā ir musu cilvēcības, līdzjūtības un vienaldzības Šoa," Nausēdas teikto citēja preses dienests.

Valsts vadītājs uzsvēra: vienīgā iespēja samierināties ar vēsturi – saprast un atklāt patiesību.

"Mēs noliedzām, mēs dusmojāmies, mēs mēģinājām vienoties ar savu sirdsapziņu, skaitot un salīdzinot to, ko nevar ne saskaitīt, ne salīdzināt – cilvēku ciešanas un dzīvības. Bija grūti atzīt, ka mūsu valsts pilsoņi ir gājuši bojā arī no lietuviešu rokām," teica prezidents.

"Tikai apzinoties traģēdijas mērogus, apstākļus un atbildību par to, var runāt par nākotni," teica Nausēda. Viņš ieteica redzēt nākotni tādu, kurā visas Lietuvā dzīvojošās tautas kopā ceļ spēcīgu un taisnīgu valsti, kurā nav vietas vispārējai vienaldzībai.

Piemiņas ceremonijā piedalījās valdības locekļi, Lietuvas Ebreju kopienas pārstāvji, ārvalstu diplomātisko misiju darbinieki un ārzemju viesi. Tajā klātesošos uzrunāja arī Viļņas geto bijušie ieslodzītie.

Trešdien valdības sēde sākās ar klusuma minūti ebreju genocīda upuru piemiņai. Premjerministrs Sauļus Skvernelis paziņoja, ka jādara viss iespējamais, lai gūtu mācību no šausmīgās traģēdijas, kas aiznesusi gandrīz visas Lietuvas ebreju kopienas dzīvības.

Attieksme pret Holokaustu Lietuvā

Kara laikā nacistu līdzskrējēji Lietuvā piedalījās ebreju kopienas slepkavībās – nogalināti vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku.

Lietuvu bieži kritizē par nacistu līdzskrējēju slavināšanu un vēstures sagrozīšanu – ne tikai ārvalstīs, bet arī pašā valstī.

Simona Vīzentāla centra Jeruzalemes nodaļas vadītājs Efraims Zurofs paziņoja, ka vietējās varasiestādes nestāsta cilvēkiem patiesību par savas valsts vēsturi, piemēram, Holokausta jautājumā.

Lietuviešu izcelsmes amerikānis, diplomāts Grants Arturs Gočins, kurš iesniedza prasību tiesā pret nacistu līdzskrējēju Jonasu Noreiku, apgalvo, ka laikā starp Pirmo un Otro pasaules karu Lietuvas sabiedrībā auga antisemītisks noskaņojums. Pēc viņa pārliecības, ebreju genocīds valstī sākās jau pirms nacistu ienākšanas.

4
Tagi:
holokausts, Gitans Nausēda, Lietuva
Pēc temata
Vladimirs Putins: Lielās Uzvaras 75. gadadiena: mēs esam atbildīgi par pagātni un nākotni
PSRS latviešu vaina ebreju slepkavībās tika noklusēta: ASV vēsturnieks par Arāja komandu
Latvija par nodokļu maksātāju naudu publicē nacistiskā noziedznieka grāmatu
Latvija ir melnajā sarakstā: ik gadu tiek rosināts ebreju īpašumu restitūcijas jautājums