Krievijas vēstnieks Igaunijā Aleksandrs Petrovs

Krievija nevēlas redzēt Baltijas valstis "sanitārā kordona" lomā, norādīja KF vēstnieks

50
(atjaunots 12:32 11.07.2019)
Krievijas vēstnieks Igaunijā Aleksandrs Petrovs atzīmēja, ka pēc Igaunijas prezidentes vizītes Maskavā abu valstu attiecībās bija vērojamas pozitīvas izmaiņas, taču Tallina vēl joprojām laiku pa laikam demonstrē nedraudzīgu attieksmi.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik. Krievija vēlētos, lai Baltijas valstīs būtu nevis "bēdīgi slavenā "sanitārā kordona" lomā, bet gan savdabīgs tilts, kas palīdzētu Krievijas un Eiropas sadarbībai", intervijā portālam Baltnews pastāstīja Krievijas vēstnieks Igaunijā Aleksandrs Petrovs.

Diplomāts pauda pārliecību, ka tādā gadījumā labumu gūtu gan Igaunija, gan visa Baltija kopumā.

Pie tam vēstnieks vērtēja, ka pastāv virkne iemeslu, kuru dēļ Maskavas un Tallinas attiecības ir saspringtas. Viens no galvenajiem aspektiem, kas kaitē pušu politiskajam dialogam – "Igaunijas politiskās klases zināmā aizspriedumainība viedoklī par Krieviju".

Petrovs atgādināja, ka iepriekš Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaide atzīmēja, ka patlaban igauņu politiķi runā par Krieviju viens ar otru, taču vajag runāt ar pašu Krieviju, vēsta Sputnik Lietuva.

Diplomāts ir pārliecināts, ka tādas vizītes, kādā, piemēram, Kaljulaide devās uz Maskavu aprīlī, ir tas, kā trūkst Krievijas un Igaunijas attiecībās.

"Tomēr viena bezdelīga par pavasari neliecina. Mēs vēlētos, lai patiešām notiktu kustība uz priekšu. Ilgu laiku nebija tādu kontaktu, un gribētos, lai šie pozitīvie impulsi attīstītos tālāk," uzsvēra Petrovs.

Diplomāts atgādināja, ka pēc Igaunijas prezidentes sarunas ar Krievijas valsts vadītāju Vladimiru Putinu "var runāt par pozitīvām izmaiņām". Vēstnieks pastāstīja, ka Maskava atbalstīja Igaunijas uzņemšanu ANO Drošības Padomes nepastāvīgo locekļu starpā. Tāpat Krievija piedāvāja Tallinai organizēt konsultācijas par turpmāko mijiedarbību DP ietvaros. Tāpat Maskava piedāvāja Tallinai konsultācijas par Vienošanos par izvairīšanos no dubultās nodokļu aplikšanas un kopējās transporta komisijas tikšanos.

Vēstnieks komentēja arī jautājumu par to, kur rodas fobijas no Krievijas un kāpēc igauņu politiķi regulāri izspēlē "Krievijas kārti". Viņš vērtēja, ka, acīmredzot, ir zināmi ar vēsturisko pagātni saistīti kompleksi, ko rietumvalstis neizprot.

"Gribu jums apliecināt, ka daudzi rietumu politiķi, kuri ierodas Krievijā augstākā līmeņa pārrunās, netic nekādai agresijai, ko it kā rada mūsu valsts. Tāpat izskan atbalsts pret Krieviju vērsto sankciju atcelšanai, pilnībā izprotot to, ka zaudējumi tiek nodarīti abām pusēm un laiks pieņemt lēmumu par tamlīdzīgas nedraudzīgas līnijas pārtraukšanu," teica Petrovs.

Vēstnieks atgādināja, ka Krievijai sagādājis vilšanos fakts, ka Igaunija atbalsta gan maksimālu pret Krieviju vērsto sankciju pagarināšanu, kad balsstiesību atņemšanu Krievijas delegācijai Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā (EPPA). Petrovs uzsvēra, ka tamlīdzīga Tallinas izturēšanās neveicina dialoga atjaunošanu, pēc kā vajadzētu tiekties abām pusēm.

50
Pēc temata
Latviešu eksperts pozitīvi novērtēja Kaljulaidas tikšanos ar Putinu Maskavā
Rinkēvičs: Latvijas prezidents nebrauks pie Putina bez atļaujas
Nabagajiem ir savas dīvainības: kā Igaunijas robežas žogs kļuvis par dārgāko visā Eirāzijā
Baltijas labklājība ir atkarīga no Krievijas: Valsts dome novērtēja Rinkēviča paziņojumu