Sputnik

Apdraudēts Sputnik Lietuva portāls: Lietuvas varasiestādes cenšas liegt tam piekļuvi

30
(atjaunots 08:14 11.07.2019)
Ar Sputnik Lietuva redaktora Marata Kasema aizturēšanu Lietuvai šķiet par maz: valsts Radio un televīzijas apraides komisija nolēmusi slēgt piekļuvi vietnei.

RĪGA, 11. jūlijs — Sputnik. Lietuvas Radio un televīzijas apraides komisijas (LRTK) preses dienests informēja, ka iestāde nolēmusi aizliegt piekļuvi ziņu aģentūras Sputnik Lietuva vietnei, aizbildinoties ar autortiesību pārkāpumiem, ziņo Sputnik Lietuva.

Preses dienests vēsta, ka "3.jūlijā pie regulatora vērsusies Lietuvas radio un televīzija, kas ziņoja: Sputnik Lietuva bez atļaujas publicējis savā vietnē portāla LRT publikācijas, kas ik tā vērsies pie tīmekļa vietnes administrator un hostinga provaidera ar lūgumu dzēst ar autortiesībām aizsargāto nelikumīgi publicēto saturu, taču to turpināja nelikumīgi publicēt. Šīs tīmekļa vietnes administrators turpinājis netieši stimulēt lietotājus izmantot ar autortiesībām aizsargātos nelikumīgi publicētos materiālus. LRT iesnieguma brīdī bija publicēti 1464 raksti".

Galu galā, saskaņā ar Autortiesību likuma prasībām iestāde pieņēmusi lēmumu apmierināt prasību un izsniegt obligātās instrukcijas pakalpojumu piegādātājiem internetā, tas ir, bloķēt piekļuvi Sputnik Lietuva vietnei valsts teritorijā.

Lēmums stasis spēkā, kad to apstiprinās Viļņas apgabala administratīvā tiesa.

Jāpiebilst, ka maija nogalē, divas dienas pēc Lietuvas prezidenta vēlēšanu otrās kārtas, Viļņas lidostā tika aizturēts Sputnik Lietuva redaktors, Latvijas pilsonis Marats Kasems. Žurnālistu pārmeklēja un nopratināja. Viļņas pārstāvji īpaši interesējās par redakcijas darbu un kontaktu avotiem.

Pēc nopratināšanas Lietuvas varasiestāžu pārstāvji paziņoja, ka Kasems apdraudot valsts nacionālo drošību, un aizliedza iebraukšanu valstī uz pieciem gadiem.

Atklāta ņirgāšanās

Jūnijā opozīcijas partijas "Tēvijas savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti" locekļi Laurīns Kasčūns un Audronis Ažubalis ierosinājuši liegt piekļuvi ziņu aģentūras Sputnik Lietuva vietnei.

Krievijas Ārlietu ministrija bija sašutusi par šo uzbrukumu. Tās pārstāvji uzsvēra, ka Lietuvā turpinās Krievijas mediju diskriminācijas kampaņa, un aģentūra Sputnik, kuras darbība valstī norit stingri atbilstoši likumam un augstiem žurnālistikas standartiem, pat pakļauta atklātai vajāšanai.

"Tamlīdzīgas represijas pret medijiem no Viļņas puses rupji pārkāpj starptautiskās tiesības viedokļa paušanas brīvības un informācijas vienlīdzīgas saņemšanas tiesību aspektā," uzsvēra ĀM.

Krievija aicināja EDSO pārstāvi mediju brīvības jautājumos Arlemu Dezīru un tiesībsargus reaģēt uz Lietuvas deputātu aicinājumiem aizliegt piekļuvi Sputnik Lietuva vietnei.

Maskava vēlējās uzzināt, kā Brisele vērtē "Lietuvas atklāto ņirgāšanos par vārda un mediju brīvību, ar ko tā lepojas Eiropas Savienība."

Ziņu aģentūras "Rossija segodņa" un telekanāla RT galvenā redaktore Margarita Simoņana pauda, ka tamlīdzīgās situācijās ir grūti reaģēt. Viņa uzskata, ka Lietuvas vietņu aizliegšana nav piemēŗots atbildes variants. Lietuvas opozīcijas partijas locekļu iniciatīvu ziņu aģentūra "Rossija segodņa" nosauca par cenzūras ieviešanas mēģinājumu.

Jāpiebilst, ka Sputnik Lietuva ir saskāries ar Lietuvas varasiestāžu spiedienu kopš darbības sākuma. Neskatoties uz to, vietnes auditorija pastāvīgi pieaug. Pērn portāla unikālo apmeklētāju skaits pieauga par 561,7%, līdz 575 tūkstošiem mēnesī. Sputnik Igaunija vietnes unikālo apmeklētāju skaits 2018.gadā pieaudzis par 173,8%, gandrīz līdz 815 tūkstošiem mēnesī, bet Sputnik Latvija vietnes apmeklētāju skaits audzis par 157,9% - līdz 831 tūkst. mēnesī.

30
Temats:
Sputnik demokrātijas žņaugos (63)
Pēc temata
Margarita Simoņana ieteica BNS nekrāpt klientus
Kad spēks ir patiesībā: Sputnik paplašina auditoriju visā pasaulē
Gasparjans: statusa persona non grata piešķiršana Lietuvā ieguvusi konveijera raksturu
Sputnik Lietuva galvenais redaktors apstrīdēs tiesā aizliegumu par ieceļošanu valstī
Baltijas jūras piekraste, foto no arhīva

Igaunija un Latvija kopīgiem spēkiem cīnīsies ar Baltijas jūras piesārņošanu

8
(atjaunots 20:24 02.07.2020)
Igaunijas un Latvijas upes ietek Rīgas jūras līcī un nes tajā Baltijas jūru nogalinošo fosforu un slāpekli.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Igaunijas un Latvijas varasiestādes un zinātnieki uzsākuši savstarpēju projektu, kura mērķis ir noskaidrot piesārņojošo vielu ieskalošanas apjomu upēs, kuras ietek Baltijas jūrā, vēsta EER.

Baltijas jūra un visi Igaunijas un Latvijas piekrastes rajoni atrodas sliktā stāvoklī. To galvenokārt ir izraisījis fosfora un slāpekļa pārums ūdenī – tie izraisa strauju aļģu vairošanos.

Visas Baltijas jūras reģiona valstis ir uzņēmušās saistības samazināt fosfora un slāpekļa daudzumu, kurš nokļūst jūrā.

Gandrīz 87% slāpekļa un 97% fosfora nokļūst Rīgas jūras līcī caur upēm, tādēļ pirmām kārtām ir jāattīra no piesārņojuma tieši tās. Taču šobrīd valstis nezina, cik daudz fosfora un slāpekļa var būt upē, kura ietek jūrā, kā attīrīt ūdeni un kādu ietekmi uz piesārņojumu rada cilvēks.

Dabiskais fosfora un slāpekļa saturs upēs dažādās valstīs atšķiras, turklāt Igaunijā un Latvijā atšķiras pieļaujamais fosfora un slāpekļa daudzums upēs, kuras ietek jūrā. Taču, tā kā abas valstis ir saistītas ar Rīgas jūras līci, šie rādītāji nedrīkst būtiski atšķirties, pretējā gadījumā tas nozīmēs, ka viena no valstīm ir noteikusi vai nu pārāk bargas, vai arī pārāk mīkstas ekoloģiskās prasības, salīdzinot ar kaimiņvalsti.

Savstarpēja projekta ietvaros tiks izpētīts Latvijas Salacas upes un Igaunijas Pērnavas upes stāvoklis. Projekta kopējās izmaksas sastāda vairāk nekā 300 tūkstošus eiro. Izpēte tiks pabeigta 2021. gada decembrī.

8
Tagi:
Latvija, Igaunija, Baltijas jūra
Pēc temata
ES vides komisārs norūpējies par delfīnu likteni Baltijas jūrā
Baltijas jūrā parādījušās zilaļģes
Ukmerģes slimnīca, foto no arhīva

Lietuvas slimnīcu apsūdz sievietes nāvē Covid-19 uzliesmojuma laikā

10
(atjaunots 16:21 02.07.2020)
Sievietes nāves liecinieki pie Ukmerģes slimnīcas durvīm noslēdza miera vienošanos un piekrita vairs neizplatīt incidenta video.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Centriskās partijas "Labklājīgā Lietuva" priekšsēdētāja vietnieks Kristups Krivicks apsūdzēja Ukmerģes pilsētas slimnīcu pacientes ar koronavīrusu nāvē, raksta Sputnik Lietuva.

Šī gada martā Ukmerģē notika Covid-19 saslimšanas uzliesmojums, tostarp pilsētas slimnīcas ārstu vidū. Marta beigās slimnīcā vairs nepalika neviena ārsta – viņi bija vai nu slimi, vai arī atradās divu nedēļu karantīnā, tādēļ uz Ukmerģi tika pārvesti uz darbu mediķi no citām pašvaldībām.

Lietuvas arodbiedrības "Solidaritāte" portālā iepriekš tika publicēta informācija par to, ka 20. martā ātrās palīdzības darbinieki atveda uz Ukmerģes slimnīcu pacienti kritiskā stāvoklī, taču viņu nepieņēma neatliekamās palīdzības nodaļā, lai gan par viņas nogādāšanu slimnīcā un stāvokli bija zināms jau pirms ierašanās. Pacientes pašsajūta strauji pasliktinājās, tādēļ ātrās palīdzības darbinieki centās reanimēt viņu ar pieejamiem līdzekļiem, taču sievieti neizdevās glābt.

"Nespēju noticēt notiekošajā, ātrās palīdzības ārsti nofilmēja video, lai viņiem būtu pierādījumi tam, ka mirstošo pacienti neielaida slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā, lai gan bija zināms par pacientes smagā stāvoklī nogādāšanu. Un par filmēšanu saņēma naudas sodus!!! Tagad slimnīcas vadība piespiedusi viņus iznīcināt šokējošo video, apmaiņā pret to piekrītot atcelt naudas sodus. Šokējošs stāsts. Un šis nav pirmais gadījums, kad šokē veselībai un dzīvībai bīstamā nekārtība Ukmerģes slimnīcā," uzrakstīja politiķis savā Facebook lapā.

Pēc ātrās palīdzības ārstu sacītā, video filmēšana bija vienīgais veids pierādīt, ka Ukmerģes slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļa neizpildīja reanimēto pacientu uzņemšanas pienākumus. Turklāt, kā norāda arodbiedrība, Ukmerģes slimnīca ir sabiedriska vieta, speciāla fotografēšanas un filmēšanas atļauja tās teritorijā nav nepieciešama.

Pagājušajā nedēļā, 22. jūnijā, darba strīdu komisijas sēdē starp ātrās palīdzības un Ukmerģes slimnīcas darbiniekiem tika noslēgta miera vienošanās. Slimnīca apņēmās atcelt naudas sodus attiecībā pret mediķiem, kuriem atbildes kārtā ir jāiznīcina viņu rīcībā esošais video visās pieejamās ierīcēs un datu nesējos, kā arī informēt personas, kurām šis video tika nosūtīts, par tā neizplatīšanu.

10
Tagi:
koronavīruss, Lietuva
Airbaltic

Lidsabiedrība airBaltic atgrieza darbā 11 cilvēkus no 700

0
(atjaunots 13:12 03.07.2020)
Atlaistie airBaltic darbinieki sākuši atgriezties savās darbavietās; pagaidām darba attiecības ar lidsabiedrību atjaunojuši 11 cilvēki.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic līdz 1. jūlijam atjaunojusi darba attiecības ar 11 darbiniekiem, kuri iepriekš tika atlaisti Covid-19 krīzes dēļ, raksta BB.lv.

Kompānijas pārstāve Alise Briede pastāstīja, ka pašlaik airBaltic komandā ir "vairāk nekā 1000 profesionāļu, kuru prasmes, zināšanas, uzcītīgais darbs ir bijis ļoti nozīmīgs, lai varētu pakāpeniski atsākt lidojumus ar samazinātu floti, ievērojot drošību un ieviešot virkni efektīvu veselības aizsardzības pasākumu".

Pēc viņa sacītā, ņemot vērā to, ka lidsabiedrības darbības atjaunošana notiek pakāpeniski un mazākā apjomā, nekā iepriekš, arī bijušo un jauno darbinieku pieņemšana darbā notiek lēni un pakāpeniski.

Briede paskaidroja, ka primāri aktuālās vakances tiek piedāvātas kompānijas esošajiem darbiniekiem vai arī bijušajiem kolēģiem, un tikai pēc tam par vakanci tiek ziņots publiski. Līdz 1. jūlijam darba attiecības ar airBaltic atjaunojuši 11 bijušie darbinieki. Saskaņā ar kompānijas prognozēm, šis skaitlis kautru mēnesi pieaugs.

Martā pēc ārkārtējās situācijas režīma izsludināšanas Latvijā un starptautiskās gaisa satiksmes apturēšanas airBaltic sāka samazināt darbinieku skaitu. Neraugoties uz arodbiedrību protestiem, kopumā darbu zaudēja aptuveni 700 cilvēku. Tiesa, lidsabiedrība pauda gatavību ar laiku pieņemt atpakaļ darbā savus atlaistos darbiniekus.

Šī gada maijā valdība pieņēma lēmumu ieguldīt airBaltic pamatkapitālā aptuveni 250 miljonus eiro. Tas ir vairāk, nekā saņēmusi ikviena cita kompānija.

Regulāros reisus airBaltic atsāka 18. maijā. Kopš tā brīža lidsabiedrība pastāvīgi pievieno klāt jaunus galamērķus. Piemēram, šonedēļ tika atjaunoti tiešie lidojumi uz Londonu no Rīgas un Tallinas.

0
Tagi:
airBaltic
Pēc temata
Kariņa recepte: kā sadalīt divus miljardus eiro
Atpūta bez sankcijām: kādos gadījumos Latvijas iedzīvotājiem neliks ievērot pašizolāciju
"Tas izskatās, kā milzīga avantūra." Kā un kāpēc palīdzēs airBaltic