Sistēmas administratora darbs. Foto no arhīva

Narvā tiks izveidots Ziemeļeiropā lielākais skaitļošanas centrs

33
(atjaunots 20:15 08.07.2019)
Narvas tehnoloģiju parkā Enefit elektrostacijas Balti teritorijā atvērsies augstas ražotspējas skaitļošanas centrs, kurš kļūs par lielāko Ziemeļeiropas valstīs.

RĪGA, 8. jūlijs – Sputnik. Ar centra būvniecību un izstrādi nodarbojas informācijas tehnoloģiju uzņēmums BurfaTech, kurš iepriekš specializējās kriptovalūtu ieguves iekārtās, vēsta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz Stolitsa.

Šobrīd centrā, kura būvniecībā tika investēti vairāk nekā 10 miljoni eiro, notiek iekārtu testēšana, un tuvāko mēnešu laikā tas uzsāks savu darbu.

Darbs pie datora
© Sputnik / Владимир Песня

BurfaTech produktu attīstības direktors Vitālijs Pavlovs pastāstīja, ka centrs sniegs klientiem visā pasaulē mākoņkrātuves pakalpojumus, kas saistīti ar grafisko renderēšanu un mākslīgo intelektu, kā arī algoritmisko mācīšanos.

Skaitļošanas centrs atradīsies Enefit tehnoloģiju parkā elektrostacijas Balti apsargātajā teritorijā. Pēc BurfaTech valdes locekļa Ivana Turigina sacītā, šī vieta tika izraudzīta ar nodomu. "Atrašanās elektrostacijas Balti apsargātajā teritorijā, pirmkārt, nodrošina augstu drošības pakāpi, kas ir viens no galvenajiem mūsu klientu nosacījumiem, un, otrkārt, ļauj ievērojami samazināt elektroenerģijas izmaksas, ietaupot uz tīkla pakalpojuma maksas rēķina," paskaidroja viņš.

Skaitļošanas centra elektriskā jauda ir 4 megavati, savukārt prognozējamais elektroenerģijas patēriņa apjoma vidēji sastādīs 30 gigavatstundu gadā, tātad centrs kļūs par vienu no lielākajiem elektroenerģijas patērētājiem visā Igaunijā. Gadā tas patērēs aptuveni tikpat daudz elektroenerģijas, cik gadā patērē visa Pelve vai Rakvere.

Pērnā gada augustā Igaunija pēc ilgstošām svārstībām pievienojās dārgai Eiropas mēroga superdatoru izstrādes un būvniecības programmai, kuriem, saskaņā ar iecerēto, jākļūst par vieniem no labākajiem pasaulē.

33
Pēc temata
Spēcīgais vējš palielinājis elektroenerģijas ražošanu Igaunijā
Enefit vadītājs pastāstīja, kad Latvijā beigsies elektroenerģijas cenu kāpums
Igaunija var zaudēt investīcijas no Ķīnas

Latvija par lētu naudu Lietuvā iepērk ES aizliegtu delikatesi

52
(atjaunots 11:58 26.10.2020)
Zušu zveja Lietuvas Republikā ir ierobežota – aptuveni 6-7 tonnas, taču tos ēd tikai 4% iedzīvotāju.

RĪGA, 26. oktobris – Sputnik. Zuši ir iekļauti Bernes konvencijā Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību. To zveja aizliegta vairākās valstīs. Izņēmums nodrošināts tikai dažām valstīm, kuru vidū ir Lietuva, Latvija un Igaunija, vēsta BB.lv, atsaucoties uz Latvijas medijiem.

Pērn zvejnieki Latvijā nozvejojuši 91,9 tonnas zušu. Turklāt viņi iepērk zušus Lietuvā par 2-10 eiro par kilogramu. Pie tam mazumtirdzniecībā zuši želejā maksā 39 eiro par kilogramu.

Portāls atzīmēja, ka Lietuvā zuši pārtikā netiek lietoti īpaši plaši, bet Latvijā ir ļoti iecienīti. Zušu zveja Lietuvas Republikā ir ierobežota 6-7 tonnu robežās, bet tos ēd tikai 4% iedzīvotāju.

Latvijas Zemkopības ministrijas Zvejas pārvaldības un zivju resursu nodaļas vadītāja vietniece Ilze Rutlkovska paziņoja, ka sadarbībā ar Lietuvu plānots projekts zivju populācijas pētījumiem Kurzemē un Klaipēdas novadā, lai saimnieciskā darbība tiktu izlīdzināta.

Cepti un marinēti zuši Baltijas valstīs ir ļoti pieprasīti. Ik gadus Baltijas jūrā nozvejo aptuveni 250 tonnas zušu, no šī apjoma 70-170 tonnas nozvejo Latvijā.

52
Tagi:
zivis, Eiropas Savienība
Pēc temata
Ekoloģiska katastrofa: Latvijas upēs masveidā mirst zivis
Igaunijā parādījies Ķīnas cimdiņkrabis
Krievijas pastila, Latgales kaņepes un Rīgas šprotes: Riga Food cienasti
Valsts atbalsta vietā aizlika kāju priekšā: slēgta Liepājas zivju konservu rūpnīca
NATO

Lietuvas aizsardzības ministrs lielos izdevumus aizbildina ar "situāciju reģionā"

26
(atjaunots 10:19 26.10.2020)
Politiķis paskaidroja, ka ar tādiem izdevumiem valsts spēs labāk uzņem sabiedroto papildspēkus nepieciešamības gadījumā.

RĪGA, 26. oktobris – Sputnik. Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis apliecināja kolēģiem, ka valsts turpinās atvēlēt aizsardzībai 2% no iekšzemes kopprodukta, jo "tā rīkoties liek situācija reģionā", vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz resora preses dienestu.

Savu pārliecību viņš pauda NATO valstu aizsardzības ministru apspriedē, kas tika organizēta video formātā.

Aizsardzības ministrs atgādināja, ka valstī jau sesto gadu pēc kārtas aug investīcijas aizsardzībā alianses līmenī. Karoblis uzskata, ka tādējādi tiekot demonstrēta NATO vienotība un perspektīvas – "gatavības palielināšana reakcijai uz mainīgajiem un augošajiem draudiem".

"Pirms diviem gadiem Lietuva pirmo reizi sasniedza NATO mērķi – 2% no IKP aizsardzības fnansēšanai. Mēs noteikti to uzturēsim arī turpmāk: to liek darīt tagadējā ģeopolitiskā situācija reģionā. Mēs varēsim labāk uzņemt sabiedroto papildspēkus – mēs esam valsts uz NATO ārējās robežas, kam raksturīga nestabilitāte," informēja Lietuvas ministrs.

Ziemeļatlantijas alianse pastiprina grupējumus pie Krievijas robežām, attaisnojot savas darbības ar iespējamiem "Krievijas draudiem". Turklāt Baltijas valstis, arī Lietuva, aktīvi noslēdz ar ASV aizardzības līgumus par lielām summām, aizbildinoties ar "Krievijas agresiju" un dislocē NATO militāros kontingentus.

Pie tam Maskava jau vairākkārt ir uzsvērusi, ka neplāno nekādus uzbrukumus nevienai valstij un Ziemeļatlantijas aliansei tas ir ļoti labi zināms.

26
Tagi:
aizsardzība, NATO, Lietuva
Pēc temata
Napoleona cienīgos Lietuvas plānus stiprina 5 tanki Leclerc. Kā atbildēs Krievija
"Jau pārvieto štābus": ko ASV armija gatavo Eiropas austrumos
Ādažos par 19 miljoniem eiro uzbūvēja sporta kompleksu karavīriem
"Nostādīja fakta priekšā": kā Eiropa maksās par ASV militārajām bāzēm
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, foto no arhīva

Lavrovs komentēja ES sankcijas pēc incidenta ar Navaļniju

0
(atjaunots 11:36 27.10.2020)
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs atgādināja par Berlīnes augstprātīgo atteikšanos sniegt atbildes uz KF Ģenerālprokuratūras vairākkārtējiem pieprasījumiem Alekseja Navaļnija lietā.

RĪGA, 27. oktobris — Sputnik. Vācijas un Francijas iniciētās sankcijas pēc incidenta ar Alekseju Navaļniju demonstrē Eiropas Savienības nespēju adekvāti novērtēt notiekošo, norādīja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, vēsta RIA Novosti.

15. oktobrī Brisele noteica ierobežojumus sešiem Krievijas pilsoņiem un zinātniskajam institūtam, bet Maskava apsolīja simetrisku atbildi.

Lavrovs atgādināja par Berlīnes augstprātīgo atteikšanos sniegt atbildes uz KF Ģenerālprokuratūras vairākkārtējiem pieprasījumiem Alekseja Navaļnija lietā. Diplomāts uzskata, ka šāds solis pārkāpj Vācijas saistības, ko paredz Eiropas konvencija par savstarpēju tiesisko palīdzību krimināllietās.

"Vācijas un Francijas pārstāvji iniciējuši ES nelikumīgo sankciju kārtējo porciju pret Krievijas pilsoņiem, nevis ievēro šo starptautisko tiesisko dokumentu. Tas viss skumji un uzskatāmi ilustrē (Briseles – red.) vēlmi nostādīt sevi ārpus likuma," Lavrovs konstatēja intervijā horvātu avīzei "Večerni list".

Diplomāts piezīmēja, ka Krievija neatstās bez atbildes nedraudzīgos izlēcienus no Rietumu kolēģu puses, kuri ir aizmirsuši, kas ir diplomātija, un nolaidušies līdz banālai nekaunībai.

Lavrovs atzīmēja, ka Vašingtona un Brisele ir divkāršojušas pūles apturēt Krievijas attīstību, taču pie tam nesniedz nekādus pierādījumus apsūdzībās pret Maskavu. Viņš pauda cerību, ka partneriem Eiropā pietiks veselā saprāta un tālredzības, lai atjaunotu dialogu.

Incidents ar Navaļniju

Korupcijas apkarošanas fonda dibinātājs blogeris Aleksejs Navaļnijs tika hospitalizēts 20. augustā Omskā. Mediķi diagnosticēja vielmaiņas traucējumus, kas radījuši krasas cukura līmeņa izmaiņas asinīs. Nav zināms, kāds bijis to iemesls, taču indes pacienta asinīs un urīnā netika konstatētas.

Divas dienas vēlāk Navaļnijs tika nogādāts Vācijā. Tur oficiāli paziņoja, ka Krievijas valstspiederīgais saindēts ar substanci no kaujas vielu "Novičok" grupas. Maskava nosūtīja pieprasījumu ar lūgumu sniegt sīkāku informāciju par Berlīnes laboratorijas analīžu rezultātiem, tomēr atbilde netika saņemta.

Zināms, ka Vācijas izlūkdienestam BND bija piekļuve "Novičok" no 90. gadiem. Turklāt tas pētīts aptuveni 20 rietumvalstīs, arī Lielbritānijā, ASV, Zviedrijā un Čehijā. Krievija saskaņā ar prezidenta dekrētu no 1992. gada pārtraukusi izstrādes ķīmisko ieroču jomā un 2017. gadā likvidēja visus šo vielu krājumus. To apstiprināja OPCW.

Oktobra sākumā OPWC paziņoja, ka Navaļnija organismā atrastas vielas, kas nav iekļautas aizliegto preparātu sarakstos, lai arī īpašību ziņā ir līdzīgas "Novičok". Tomēr ES ieviesusi sankcijas.

Patlaban A.Navaļnija stāvoklis uzlabojas, viņam paredzēta rehabilitācija.

0
Tagi:
sankcijas, Eiropa, Navaļnijs, Lavrovs
Pēc temata
Lavrovs par tiesībām, ASV nekaunību, New START un Navaļniju
"Lai ieriebtu Putinam": Latvijas bijušais ārlietu ministrs par Navaļnija "saindēšanu"
Krievijas ĀM atbildēja uz Vācijas ministrija paziņojumu situācijā ar Navaļniju
Krievijas IeM informē par rezultātiem, ko devusi pārbaude situācijā ar Navaļniju