Slānekļa krājumi Igaunijas elektrostacijā. Foto no arhīva

Vai antirekords slānekļa enerģētikā liecina par nozares slēgšanu Igaunijā

70
(atjaunots 02:26 06.07.2019)
Ko nozīmē īslaicīgais pārtraukums slānekļa izmantošanā elektroenerģijas ražošanai Igaunijā, paskaidroja Narvas Enerģētiķu arodbiedrības vadītājs Andrejs Zaicevs un Narvas elektrostacijas darbinieks Vjačeslavs Šilkins.

RĪGA, 06. jūlijs — Sputnik. Pirmo reizi Igaunijas vēsturē elektroenerģijas ražošana no slānekļa ir pilnībā apturēta, un elektroenerģija tika ražota tikai no atjaunojamajiem un alternatīvajiem enerģijas avotiem, vēsta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz portālu ERR.

Atzīmēts, ka dīkstāve Igaunijas elektrostacijā notika jūnija pēdējā dienā un ilga astoņas stundas.

Narvas Enerģētiķu arodbiedrības vadītājs Andrejs Zaicevs komentārā Sputnik Igaunija nosauca notikušo par bēdīgu faktu un atzīmēja, ka nesaskata tajā neko pārsteidzošu. Cenas neļāva ražot elektroenerģiju – "tas ir bizness, un neviens nestrādās ar zaudējumiem".

"Es nevaru nevienam garantēt, ka tādas dīkstāves nenotiks nākotnē. Gluži pretēji, situācija tirgū liecina, ka slānekļa jaudas nav pieprasītas," atklāja Zaicevs. Ņemot vērā ogļskābās gāzes izmešu kvotu cenu pieaugumu, ražotās elektroenerģijas pašizmaksa pārsniedz tās vidējo tirgus cenu.

Punktus uz "i" varētu salikt valdības vadītājs

Tiesa, slēdziens par slānekļa enerģētikas slēgšanu būtu priekšlaicīgs. Šīs nozares stāvoklis ir nestabils. Iespējams, situācija pieprasīs Igaunijas premjerministra Jiri Ratasa vizīti reģionā. Piemēram, 9.jūlijā politiķis ieradīsies Igaunijas elektrostacijā Auverē, informēja Andrejs Zaicevs. Tajā pašā dienā Narvā ieplānota premjera tikšanās ar arodbiedrības pārstāvjiem.

Narvas Enerģētiķu arodbiedrības vadītājs cer saņemt konkrētas atbildes uz jautājumiem par to, vai Igaunijā darbosies slānekļa enerģētika un slānekļa sektors, cik ilgi tas vēl strādās un vai cilvēki saņems algu.

Zaicevs atzīmēja, ka patlaban visļaunākā ir nenoteiktība. Ja slānekļa enerģētika noteikti pārtrauks pastāvēšanu, enerģētikas sektora darbiniekiem ir jāmeklē jauns darbs. Tāds variants ir iespējams.

Protams, bija arī iepriecinošas ziņas, piemēram, Jiri Ratass atteicies Briselē apstiprināt slānekļa enerģētikas likvidācijas konkrētus termiņus. Atzinīgi tika uztverta arī biodegvielas – skaidu izmantošana. Tomēr īstu optimismu šīs ziņas nedāvā – lai arī tie ir uzlabojumi, taču ne būtiski, uzskata Zaicevs.

"Vietējiem politiķiem nebūt nav pa spēkam mainīt visus lēmumus, kas jau parakstīti Eiropas Savienības līmeni, saskaņoti visās Igaunijas komisijās un Apkārtējās vides departamentā. Iespējams, valdībai nepietiks spēka pretoties visai sistēmai un strādāt pašiem: nodrošināt sevi ar elektroenerģiju un šajā ziņā iespēju robežās būt neatkarīgiem," piebilda Zaicevs.

Narvas elektrostaciju darbinieks inženieris Vjačeslavs Šilkins komentārā Sputnik Igaunija atzīmēja, ka elektrostaciju darba pārtraukšana (pareizāk sakot, pāriešana pie autonomā pašnodrošināšanās režīma) tehniski nav sarežģīta.

Tomēr emocionāli Šilkina acīs tāda situācija ir ļoti aizvainojoša, turklāt ļoti smaga slānekļa enerģētikas jomā. Tās nākotne tagad ir atkarīga no ogļskābās gāzes izmešu kvotu cenām, jo ir arī elektroenerģijas pašizmaksa Auveres stacijā, par kuru to ir izdevīgi pārdot.

Ja nav iespēju pārdot elektroenerģiju, nav jēgas to ražot un uzturēt elektrostaciju darba režīmā.

"Ja ogļskābās gāzes izmešu kvotu cenas nekritīsies, mēs paliksim bez darba," uzsvēra Šilkins.

"Nav iespējams ražot elektroenerģiju, ja vairāk nekā pusi cenas veido "maksa par gaisu", - uzsvēra inženieris un atgādināja, ka Igaunija bauda agrāk, pirms gadiem desmit noslēgto vienošanos sekas. Pēc Šilkina domām, tagad ir daudz grūtāk atkāpties no līgumiem ar ES.

Viņš uzsvēra, ka svarīgākais ir tirgus – pieprasījums un cenas. "Es bieži skatos statistiku par elektroenerģijas pārvadi starp valstīm. Kabeļi no Somijas uz Igauniju ir noslogoti pilnā mērā. Bet mēs elektroenerģiju neražojam tikai tāpēc, ka Somijā nopirkt ir lētāk nekā ražot pie mums. Tāda, lūk, ir situācija," piebilda Šilkins.

Kā zināms, Eiropas Savienība ir noteikusi stingras prasības ekoloģijas normu jomā. Piemēram, ogļskābās gāzes izmešu kvotu cenas ir būtiski pieaugušas: ja 2018.gada sākumā kvota maksāja 7 eiro, tagad – apmēram 24 eiro. Rezultātā sākusies plaša krīze Austrumviru apriņķī Igaunijā. Liela daļa enerģētikas sektora reģionā var zaudēt darbu.

Iepriekš Sputnik Igaunija publicēja Igaunijas Centrālās arodbiedrību savienības priekšsēdētāja Pēpa Pētersona viedokli par to, ka galīgais plāns enerģētiskās rūpniecības krīzes atrisināšanai Austrumviru apriņķī varētu tikt pieņemts pēc valsts premjerministra Jiri Ratasa vizītes.

Par to Pētersons pastāstīja pēc Igaunijas arodbiedrību, darba devēju un valdības trīspusējās sēdes, kas notika jūnija beigās Igaunijas galvaspilsētā.

70
Baltijas jūras piekraste, foto no arhīva

Igaunija un Latvija kopīgiem spēkiem cīnīsies ar Baltijas jūras piesārņošanu

8
(atjaunots 20:24 02.07.2020)
Igaunijas un Latvijas upes ietek Rīgas jūras līcī un nes tajā Baltijas jūru nogalinošo fosforu un slāpekli.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Igaunijas un Latvijas varasiestādes un zinātnieki uzsākuši savstarpēju projektu, kura mērķis ir noskaidrot piesārņojošo vielu ieskalošanas apjomu upēs, kuras ietek Baltijas jūrā, vēsta EER.

Baltijas jūra un visi Igaunijas un Latvijas piekrastes rajoni atrodas sliktā stāvoklī. To galvenokārt ir izraisījis fosfora un slāpekļa pārums ūdenī – tie izraisa strauju aļģu vairošanos.

Visas Baltijas jūras reģiona valstis ir uzņēmušās saistības samazināt fosfora un slāpekļa daudzumu, kurš nokļūst jūrā.

Gandrīz 87% slāpekļa un 97% fosfora nokļūst Rīgas jūras līcī caur upēm, tādēļ pirmām kārtām ir jāattīra no piesārņojuma tieši tās. Taču šobrīd valstis nezina, cik daudz fosfora un slāpekļa var būt upē, kura ietek jūrā, kā attīrīt ūdeni un kādu ietekmi uz piesārņojumu rada cilvēks.

Dabiskais fosfora un slāpekļa saturs upēs dažādās valstīs atšķiras, turklāt Igaunijā un Latvijā atšķiras pieļaujamais fosfora un slāpekļa daudzums upēs, kuras ietek jūrā. Taču, tā kā abas valstis ir saistītas ar Rīgas jūras līci, šie rādītāji nedrīkst būtiski atšķirties, pretējā gadījumā tas nozīmēs, ka viena no valstīm ir noteikusi vai nu pārāk bargas, vai arī pārāk mīkstas ekoloģiskās prasības, salīdzinot ar kaimiņvalsti.

Savstarpēja projekta ietvaros tiks izpētīts Latvijas Salacas upes un Igaunijas Pērnavas upes stāvoklis. Projekta kopējās izmaksas sastāda vairāk nekā 300 tūkstošus eiro. Izpēte tiks pabeigta 2021. gada decembrī.

8
Tagi:
Latvija, Igaunija, Baltijas jūra
Pēc temata
ES vides komisārs norūpējies par delfīnu likteni Baltijas jūrā
Baltijas jūrā parādījušās zilaļģes
Ukmerģes slimnīca, foto no arhīva

Lietuvas slimnīcu apsūdz sievietes nāvē Covid-19 uzliesmojuma laikā

10
(atjaunots 16:21 02.07.2020)
Sievietes nāves liecinieki pie Ukmerģes slimnīcas durvīm noslēdza miera vienošanos un piekrita vairs neizplatīt incidenta video.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Centriskās partijas "Labklājīgā Lietuva" priekšsēdētāja vietnieks Kristups Krivicks apsūdzēja Ukmerģes pilsētas slimnīcu pacientes ar koronavīrusu nāvē, raksta Sputnik Lietuva.

Šī gada martā Ukmerģē notika Covid-19 saslimšanas uzliesmojums, tostarp pilsētas slimnīcas ārstu vidū. Marta beigās slimnīcā vairs nepalika neviena ārsta – viņi bija vai nu slimi, vai arī atradās divu nedēļu karantīnā, tādēļ uz Ukmerģi tika pārvesti uz darbu mediķi no citām pašvaldībām.

Lietuvas arodbiedrības "Solidaritāte" portālā iepriekš tika publicēta informācija par to, ka 20. martā ātrās palīdzības darbinieki atveda uz Ukmerģes slimnīcu pacienti kritiskā stāvoklī, taču viņu nepieņēma neatliekamās palīdzības nodaļā, lai gan par viņas nogādāšanu slimnīcā un stāvokli bija zināms jau pirms ierašanās. Pacientes pašsajūta strauji pasliktinājās, tādēļ ātrās palīdzības darbinieki centās reanimēt viņu ar pieejamiem līdzekļiem, taču sievieti neizdevās glābt.

"Nespēju noticēt notiekošajā, ātrās palīdzības ārsti nofilmēja video, lai viņiem būtu pierādījumi tam, ka mirstošo pacienti neielaida slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā, lai gan bija zināms par pacientes smagā stāvoklī nogādāšanu. Un par filmēšanu saņēma naudas sodus!!! Tagad slimnīcas vadība piespiedusi viņus iznīcināt šokējošo video, apmaiņā pret to piekrītot atcelt naudas sodus. Šokējošs stāsts. Un šis nav pirmais gadījums, kad šokē veselībai un dzīvībai bīstamā nekārtība Ukmerģes slimnīcā," uzrakstīja politiķis savā Facebook lapā.

Pēc ātrās palīdzības ārstu sacītā, video filmēšana bija vienīgais veids pierādīt, ka Ukmerģes slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļa neizpildīja reanimēto pacientu uzņemšanas pienākumus. Turklāt, kā norāda arodbiedrība, Ukmerģes slimnīca ir sabiedriska vieta, speciāla fotografēšanas un filmēšanas atļauja tās teritorijā nav nepieciešama.

Pagājušajā nedēļā, 22. jūnijā, darba strīdu komisijas sēdē starp ātrās palīdzības un Ukmerģes slimnīcas darbiniekiem tika noslēgta miera vienošanās. Slimnīca apņēmās atcelt naudas sodus attiecībā pret mediķiem, kuriem atbildes kārtā ir jāiznīcina viņu rīcībā esošais video visās pieejamās ierīcēs un datu nesējos, kā arī informēt personas, kurām šis video tika nosūtīts, par tā neizplatīšanu.

10
Tagi:
koronavīruss, Lietuva
Alūksne

Latvijā iekļūs investīcijas no Krievijas: kāds krievs ir gatavs ieguldīt miljonus eiro

0
(atjaunots 10:43 03.07.2020)
Krievijas investors ir gatavs piedalīties dziedinātavas būvniecībā Alūksnes ezera krastā: viņa nauda aizies kompleksa infrastruktūrā, taču viņa vārds pagaidām paliek nezināms.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Alūksnē pašvaldība iecerējusi būvēt lielu veselības kompleksu, vēsta Rus.lsm.lv.

Šī informācija nākusi no reģionālā laikraksta Alūksnes un Malienas ziņas redaktores Līgas Vīksnas.

Pēc viņas datiem, Alūksnes ezera krastā pašvaldība iecerējusi uzbūvēt lielu dziedinātavu. Savukārt naudu tās būvniecībai pašvaldība saņems caur aizdevumiem, Eiropas fondiem, kā arī no kāda Krievijas investora.

Pastāv ziņas, ka investors no Krievijas uzņemsies infrastruktūras finansēšanu. Par viņa līdzekļiem tiks uzbūvēta viesnīca, baseins un tamlīdzīgas lietas. Tāpat viņš plāno labiekārtot blakus esošo teritoriju, uzbūvējot individuālās ģimenes mājas atpūtniekiem. Investīciju summa no šīs personas puses varētu sastādīt vairāk nekā 3,2 miljonus eiro.

Savukārt pašvaldība uzbūvēs pašu dziedinātavas ēku.

Turklāt Vīksna atzīmē, ka investora meklējumi aizņēma daudz laika. Taču beigās līgums par galvenās ēkas īres tiesībām tika noslēgts un jau ir izsludināts tās pašas celtnes būvniecības konkurss.

Paredzēts, ka projekta īstenošana aizņems 2,5 gadus. Taču rezultātā dziedinātava sniegs novadam 47 jaunas darbavietas, kā arī iekustinās ekonomisko attīstību, jo atpūtnieki taču vēlēsies paskatīties, kas vēl ir šajā apkaimē.

0
Tagi:
investīcijas
Pēc temata
Kā saņemt uzturēšanās atļauju Krievijā: tiek izstrādāta jauna programma
Latvijas iedzīvotāji uzskata par nepieciešamu piesaistīt Krievijas investīcijas valstī
Eksperts: Latvija neredzēs investīcijas no KF, kamēr tā neizmainīs attieksmi pret krieviem
Ušakovs apņēmies pierādīt, ka no mēra amata atcelts nelikumīgi