Radioaktīvie atkritumi

VVD vadītāja: radioaktīvo atkritumu glabātava Lietuvā neapdraud Latviju

35
(atjaunots 17:34 03.07.2019)
Latvijas Radiācijas drošības centrs un Valsts vides dienests seko radioaktīvo atkritumu glabātavas būvdarbiem 30 km attālumā no Daugavpils.

RĪGA, 3. jūlijs — Sputnik. Radioaktīvo atkritumu glabātava, kas tiek būvēta Lietuvā, neapdraud Daugavpils novada iedzīvotājus, izdevumam Nasha.lv pastāstīja Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga.

Šī gada pavasarī kļuva zināms, ka slēgtā Ignalinas AES meklē apakšuzņēmēju radioaktīvo atkritumu virszemes glabātavas būvdarbiem, ko plānots veidot Visaginas pašvaldībā (tā robežojas ar Daugavpils novadu).

Daugavpils iedzīvotāji bija satraukti par to, ka nākotnē kaimiņos – vien 30 kilometru attālumā no pilsētas parādīsies radioaktīvo atkritumu glabātava. Daugavpils dome nosūtīja vēstuli Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ar lūgumu aizsargāt iedzīvotāju intereses uz Lietuvas robežas.

Ignalinas AES 2. bloks
© Sputnik / Александр Липовец

Taču ministrija atbildēja, ka neiejauksies projektā, jo Daugavpils rajona iedzīvotājiem jau bija iespēja paust savu viedokli pirms 14 gadiem. VARAM norādīja, ka atkritumi, ko plānots apglabāt, nav tik radioaktīvi kā kodoldegviela, turklāt glabātavas būvdarbos jāievēro augsti drošības standarti. Iespēju robežās Latvija sekošot būvdarbu gaitai.

Arī VVD ģenerāldirektore apstiprināja, ka nav nekādu iemeslu bažām.

Viņa pastāstīja, ka VVD līdz ar Radiācijas drošības centru ir informēti par šo projektu un seko tā būdvarbiem. Ierēdne pauda sapratni par to, ka pat vārds "radiācija" satrauc ikvienu cilvēku, un norādīja, ka projektam jāvelta īpaša vērība no Latvijas puses. Viņa piekrita, ka tas ir papildu risks, taču tas ir tikai risks, nevis nopietni draudi, jo neesot gaidāma nekāda ietekme uz cilvēkiem.

VVD vadītāja piebilda, ka Latvija nevar kontrolēt minēto projektu, jo tas ir citas valsts teritorijā notiekoša projekta elements.

35
Pēc temata
"Kodolbumba" Salaspilī pagaidīs: VARAM iztērējusi miljonus filmām un "okupācijai"
Latvijā atrasta nelegāla ķīmisko atkritumu noliktava
Ķīmiskos atkritumus izlēja zemē: rūpnīcas Biolar darbs varētu tikt apturēts
Nav iespējams elpot: kur Latvijā ir piesārņotākais gaiss
Baltijas jūras piekraste, foto no arhīva

Igaunija un Latvija kopīgiem spēkiem cīnīsies ar Baltijas jūras piesārņošanu

15
(atjaunots 20:24 02.07.2020)
Igaunijas un Latvijas upes ietek Rīgas jūras līcī un nes tajā Baltijas jūru nogalinošo fosforu un slāpekli.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Igaunijas un Latvijas varasiestādes un zinātnieki uzsākuši savstarpēju projektu, kura mērķis ir noskaidrot piesārņojošo vielu ieskalošanas apjomu upēs, kuras ietek Baltijas jūrā, vēsta EER.

Baltijas jūra un visi Igaunijas un Latvijas piekrastes rajoni atrodas sliktā stāvoklī. To galvenokārt ir izraisījis fosfora un slāpekļa pārums ūdenī – tie izraisa strauju aļģu vairošanos.

Visas Baltijas jūras reģiona valstis ir uzņēmušās saistības samazināt fosfora un slāpekļa daudzumu, kurš nokļūst jūrā.

Gandrīz 87% slāpekļa un 97% fosfora nokļūst Rīgas jūras līcī caur upēm, tādēļ pirmām kārtām ir jāattīra no piesārņojuma tieši tās. Taču šobrīd valstis nezina, cik daudz fosfora un slāpekļa var būt upē, kura ietek jūrā, kā attīrīt ūdeni un kādu ietekmi uz piesārņojumu rada cilvēks.

Dabiskais fosfora un slāpekļa saturs upēs dažādās valstīs atšķiras, turklāt Igaunijā un Latvijā atšķiras pieļaujamais fosfora un slāpekļa daudzums upēs, kuras ietek jūrā. Taču, tā kā abas valstis ir saistītas ar Rīgas jūras līci, šie rādītāji nedrīkst būtiski atšķirties, pretējā gadījumā tas nozīmēs, ka viena no valstīm ir noteikusi vai nu pārāk bargas, vai arī pārāk mīkstas ekoloģiskās prasības, salīdzinot ar kaimiņvalsti.

Savstarpēja projekta ietvaros tiks izpētīts Latvijas Salacas upes un Igaunijas Pērnavas upes stāvoklis. Projekta kopējās izmaksas sastāda vairāk nekā 300 tūkstošus eiro. Izpēte tiks pabeigta 2021. gada decembrī.

15
Tagi:
Latvija, Igaunija, Baltijas jūra
Pēc temata
ES vides komisārs norūpējies par delfīnu likteni Baltijas jūrā
Baltijas jūrā parādījušās zilaļģes
Ukmerģes slimnīca, foto no arhīva

Lietuvas slimnīcu apsūdz sievietes nāvē Covid-19 uzliesmojuma laikā

17
(atjaunots 16:21 02.07.2020)
Sievietes nāves liecinieki pie Ukmerģes slimnīcas durvīm noslēdza miera vienošanos un piekrita vairs neizplatīt incidenta video.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Centriskās partijas "Labklājīgā Lietuva" priekšsēdētāja vietnieks Kristups Krivicks apsūdzēja Ukmerģes pilsētas slimnīcu pacientes ar koronavīrusu nāvē, raksta Sputnik Lietuva.

Šī gada martā Ukmerģē notika Covid-19 saslimšanas uzliesmojums, tostarp pilsētas slimnīcas ārstu vidū. Marta beigās slimnīcā vairs nepalika neviena ārsta – viņi bija vai nu slimi, vai arī atradās divu nedēļu karantīnā, tādēļ uz Ukmerģi tika pārvesti uz darbu mediķi no citām pašvaldībām.

Lietuvas arodbiedrības "Solidaritāte" portālā iepriekš tika publicēta informācija par to, ka 20. martā ātrās palīdzības darbinieki atveda uz Ukmerģes slimnīcu pacienti kritiskā stāvoklī, taču viņu nepieņēma neatliekamās palīdzības nodaļā, lai gan par viņas nogādāšanu slimnīcā un stāvokli bija zināms jau pirms ierašanās. Pacientes pašsajūta strauji pasliktinājās, tādēļ ātrās palīdzības darbinieki centās reanimēt viņu ar pieejamiem līdzekļiem, taču sievieti neizdevās glābt.

"Nespēju noticēt notiekošajā, ātrās palīdzības ārsti nofilmēja video, lai viņiem būtu pierādījumi tam, ka mirstošo pacienti neielaida slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā, lai gan bija zināms par pacientes smagā stāvoklī nogādāšanu. Un par filmēšanu saņēma naudas sodus!!! Tagad slimnīcas vadība piespiedusi viņus iznīcināt šokējošo video, apmaiņā pret to piekrītot atcelt naudas sodus. Šokējošs stāsts. Un šis nav pirmais gadījums, kad šokē veselībai un dzīvībai bīstamā nekārtība Ukmerģes slimnīcā," uzrakstīja politiķis savā Facebook lapā.

Pēc ātrās palīdzības ārstu sacītā, video filmēšana bija vienīgais veids pierādīt, ka Ukmerģes slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļa neizpildīja reanimēto pacientu uzņemšanas pienākumus. Turklāt, kā norāda arodbiedrība, Ukmerģes slimnīca ir sabiedriska vieta, speciāla fotografēšanas un filmēšanas atļauja tās teritorijā nav nepieciešama.

Pagājušajā nedēļā, 22. jūnijā, darba strīdu komisijas sēdē starp ātrās palīdzības un Ukmerģes slimnīcas darbiniekiem tika noslēgta miera vienošanās. Slimnīca apņēmās atcelt naudas sodus attiecībā pret mediķiem, kuriem atbildes kārtā ir jāiznīcina viņu rīcībā esošais video visās pieejamās ierīcēs un datu nesējos, kā arī informēt personas, kurām šis video tika nosūtīts, par tā neizplatīšanu.

17
Tagi:
koronavīruss, Lietuva

Kāpēc rēķins aprīlī ir lielāks nekā janvārī; nama iedzīvotāji sašutuši par apkures cenām

0
(atjaunots 08:59 06.07.2020)
Daudzdzīvokļu nama iedzīvotāji Rīgā lūdz namu pārvaldi izskaidrot augstos apkures rēķinus aprīlī. Pārvalde paskaidroja, ka viņu māja esot "netipiska".

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Apkures cenas aprīlī izrādījušās divkārt lielākas nekā martā, februārī un janvārī. Par to sūdzas kāda Rīgas daudzdzīvokļu nama iedzīvotāji raidījumā "4. studija", vēsta Lsm.lv.

Mājas iedzīvotāji atzīmē, ka gaisa temperatūra aprīlī bija daudz augstāka nekā janvārī, un ir neizpratnē: kā tā iznācis, ka aprīlī par apkusi viņi samaksājuši 121,04 eiro, bet par citiem mēnešiem vidēji iznākuši tikai apmēram 70 eiro. Pēc viņu domām, atsūtītais rēķins liecina, it kā temperatūru ziņā aprīlī Latvija nav bijusi tālu no Ziemeļpola. Dzīvokļu īpašnieki plāno rakstīt kolektīvu sūdzību un cer, ka viņus sadzirdēs.

Pāvilosta. Foto no arhīva
© Sputnik / Динара Никифорова

Savukārt raidījuma autori lūdza komentārus namu pārvaldei "Rīgas namu pārvaldnieks".

Ar žurnālistiem sazinājās organizācijas pārstāvis Krists Leiškalns. Viņš paskaidroja, ka māja, kuras iedzīvotāji sūdzas par augstajiem rēķiniem, ir netipiska, to apsilda individuālais katls, nevis centralizētā apkure.

"Rīgas namu pārvaldnieks" atgādināja, ka rēķins tiek veidots atbilstoši apsildei patērēto granulu apjomam. Tāda apkures sistēma tiek testēta kopš pērnā gada. Šajā gadījumā tiek aprēķināts vidējais patēriņš un iekļauts rēķinā, bet gada nogalē notiek izlīdzināšana.

Pērn šī pieredze bija sekmīga, tāpēc šogad tika izmantota tāda pati sistēma – no janvāra visus mēnešus pēc kārtas tika ņemti vidējie maksājumi, bet sezonas beigās tie izlīdzināti, pastāstīja Krists Leiškalns.

Atbildot uz iedzīvotāju jautājumu, kāda ir izlīdzinātā maksājuma jēga, ja apkures sezonas nogalē nākas maksāt gandrīz divreiz vairāk, viņš atzīmēja, ka aizvadītā ziema Latvijā bijusi visai silta, bet pavasarī bijis vēsāks, tāpēc apkures sezona ieilgusi, un gala summa izrādījusies liela.

Namu pārvalde veiks aprēķinu un izlems, vai ir vērts turpmāk izmantot tamlīdzīgu metodi ar granulu apkuri, konstatēja Leiškalns.

0
Tagi:
Rīgas namu pārvaldnieks, Rīga, Latvija
Pēc temata
"Es jau četras dienas neesmu mazgājies!" Pensionāram no Rīgas atslēdza ūdeni
"Atšķaida gāzi ar gaisu": celtnieks atrada iemeslu, kādēļ atslēdzās apkures katls
Inflācija: kas un kā sadārdzinājies Latvijā pēdējā gada laikā
Rīgas daudzīvokļu namiem sāks atslēgt centrālo apkuri