Akcija Sadalīsim Igauniju divās daļās, lai pieprasītu ES pabalstus

Igauniju aicina sadalīties uz pusēm miljarda eiro dēļ

45
(atjaunots 15:41 01.07.2019)
Mazās Igaunijas partijas piedāvā sadalīt valsti divās daļās, lai iegūtu papildu līdzekļus no Eiropas Savienības struktūrfondiem.

RĪGA, 1. jūlijs – Sputnik. Parlamentā neiekļuvušās partijas "Igaunijas Brīvā partija", "Igaunijas zaļie" un "Dzīves bagātība" vēlas sadalīt valsti divās daļās, raksta Sputnik Igaunija.

"Brīvās partijas" pārstāvis Kauls Nurms iesniedza parlamenta spīkeram Hennam Pilluāsam vairāk nekā 1300 parakstus savākušo petīciju "Sadalīsim Igauniju divās daļās, lai pieprasītu ES pabalstus". Spīkers solīja attiekties pret tautas prasībām ar visu nopietnību un sniegt atbildi petīcijai vistuvākajā laikā.

"Brīvā partija" pasākuma lapā Facebook paziņoja, ka Igaunijas sadalīšana divās neadministratīvās ekonomiskās vienībās ļaus valstij iegūt no Eiropas Savienības struktūrfondiem papildu summu aptuveni viena miljarda eiro apmērā septiņu gadu periodā, jeb vairāk nekā 100 miljonus eiro gadā, un tādējādi pietuvināt galvaspilsētai attīstības ziņā Igaunijas neveiksmīgākos reģionus.

Savā runā Numrs norādīja, ka daudzās ES valstīs, tostarp Lietuvā, Zviedrijā un Somijā, pastāv iedalīšana "finanšu" reģionos. Un šāda sadalīšana būtu taisnīga arī Igaunijai. Pēc viņa sacītā, pietiek ar dzīves līmeņa salīdzināšanu Tallinā un Pelvas apriņķī – vidējās algas atšķiras apmēram četras reizes.

"ES ir 28 valstis, kuras ir iedalītas 262 reģionos. Jēga ir tajā, lai sniegtu nabadzīgākiem reģioniem attīstības potenciālu," norādīja viņš.

Šai idejai piekrīt ar "Igaunijas zaļo" partijas valdes loceklis Olevs Andress Tins.

"Ir bagātās Tallina un Harju apriņķis, un ir pārējā Igaunija – Austrumviru apriņķis, Pelve, Hījumā… Jēga ir tajā, ka mums ir jāparāda ES – Igaunijā ir divi dažādi ekonomiskie reģioni. Ja reģions finansiāli ir mazāk labklājīgs, nekā vidēji ES, tad tas var cerēt uz papildu finanšu atbalstu," pateica Tins intervijā Sputnik Igaunija.

Viņš paskaidroja, ka šobrīd Igaunija saņem naudu kā viens reģions, un kopā ar Tallinu šis reģions skaitās attiecīgi bagāts, kuram nav nepieciešams papildu finansējums.

Daudzās Eiropas valstīs ir reģionālais iedalījums, norādīja Tins. Bet, protams, ja skatās no Briseles viedokļa, tad Igaunija var likties pārāk maza iedalīšanai reģionos.

"Taču es uzskatu, ka mūsu valdībai ir jādara viss, kas no tās ir atkarīgs, lai piesaistītu Igaunijā vairāk naudas, tas ir tiešs viņu pienākums. Pat ja šāda soļa labā formāli jāsadala Igaunija divās daļās un jānolobē Eiropā, ka šāds solis ir nepieciešams valsts attīstībai," piebilda Tins.

Daudzi akcijas dalībnieki atzīmēja, ka Tallinā strādājošās firmas ir bagātākas, nekā reģionos, tāpēc būtu taisnīgi sniegt atbalstu tieši reģionālajam biznesam, kuram pretējā gadījumā draud bankrots.

45
Pēc temata
Mājsaimniecības Latvijā – starp piecām trūcīgākajām ES
No 2010. gada mājokļu cenas Latvijā augušas par 61%
Kam ES ir laba dzīve? Lietuvieši var apskaust poļus cenu un algu dēļ
Pamet nāvei kā vergus. Ukraiņi kļūst par invalīdiem un iet bojā darbos Polijā
Baltijas jūras piekraste, foto no arhīva

Igaunija un Latvija kopīgiem spēkiem cīnīsies ar Baltijas jūras piesārņošanu

15
(atjaunots 20:24 02.07.2020)
Igaunijas un Latvijas upes ietek Rīgas jūras līcī un nes tajā Baltijas jūru nogalinošo fosforu un slāpekli.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Igaunijas un Latvijas varasiestādes un zinātnieki uzsākuši savstarpēju projektu, kura mērķis ir noskaidrot piesārņojošo vielu ieskalošanas apjomu upēs, kuras ietek Baltijas jūrā, vēsta EER.

Baltijas jūra un visi Igaunijas un Latvijas piekrastes rajoni atrodas sliktā stāvoklī. To galvenokārt ir izraisījis fosfora un slāpekļa pārums ūdenī – tie izraisa strauju aļģu vairošanos.

Visas Baltijas jūras reģiona valstis ir uzņēmušās saistības samazināt fosfora un slāpekļa daudzumu, kurš nokļūst jūrā.

Gandrīz 87% slāpekļa un 97% fosfora nokļūst Rīgas jūras līcī caur upēm, tādēļ pirmām kārtām ir jāattīra no piesārņojuma tieši tās. Taču šobrīd valstis nezina, cik daudz fosfora un slāpekļa var būt upē, kura ietek jūrā, kā attīrīt ūdeni un kādu ietekmi uz piesārņojumu rada cilvēks.

Dabiskais fosfora un slāpekļa saturs upēs dažādās valstīs atšķiras, turklāt Igaunijā un Latvijā atšķiras pieļaujamais fosfora un slāpekļa daudzums upēs, kuras ietek jūrā. Taču, tā kā abas valstis ir saistītas ar Rīgas jūras līci, šie rādītāji nedrīkst būtiski atšķirties, pretējā gadījumā tas nozīmēs, ka viena no valstīm ir noteikusi vai nu pārāk bargas, vai arī pārāk mīkstas ekoloģiskās prasības, salīdzinot ar kaimiņvalsti.

Savstarpēja projekta ietvaros tiks izpētīts Latvijas Salacas upes un Igaunijas Pērnavas upes stāvoklis. Projekta kopējās izmaksas sastāda vairāk nekā 300 tūkstošus eiro. Izpēte tiks pabeigta 2021. gada decembrī.

15
Tagi:
Latvija, Igaunija, Baltijas jūra
Pēc temata
ES vides komisārs norūpējies par delfīnu likteni Baltijas jūrā
Baltijas jūrā parādījušās zilaļģes
Ukmerģes slimnīca, foto no arhīva

Lietuvas slimnīcu apsūdz sievietes nāvē Covid-19 uzliesmojuma laikā

17
(atjaunots 16:21 02.07.2020)
Sievietes nāves liecinieki pie Ukmerģes slimnīcas durvīm noslēdza miera vienošanos un piekrita vairs neizplatīt incidenta video.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Centriskās partijas "Labklājīgā Lietuva" priekšsēdētāja vietnieks Kristups Krivicks apsūdzēja Ukmerģes pilsētas slimnīcu pacientes ar koronavīrusu nāvē, raksta Sputnik Lietuva.

Šī gada martā Ukmerģē notika Covid-19 saslimšanas uzliesmojums, tostarp pilsētas slimnīcas ārstu vidū. Marta beigās slimnīcā vairs nepalika neviena ārsta – viņi bija vai nu slimi, vai arī atradās divu nedēļu karantīnā, tādēļ uz Ukmerģi tika pārvesti uz darbu mediķi no citām pašvaldībām.

Lietuvas arodbiedrības "Solidaritāte" portālā iepriekš tika publicēta informācija par to, ka 20. martā ātrās palīdzības darbinieki atveda uz Ukmerģes slimnīcu pacienti kritiskā stāvoklī, taču viņu nepieņēma neatliekamās palīdzības nodaļā, lai gan par viņas nogādāšanu slimnīcā un stāvokli bija zināms jau pirms ierašanās. Pacientes pašsajūta strauji pasliktinājās, tādēļ ātrās palīdzības darbinieki centās reanimēt viņu ar pieejamiem līdzekļiem, taču sievieti neizdevās glābt.

"Nespēju noticēt notiekošajā, ātrās palīdzības ārsti nofilmēja video, lai viņiem būtu pierādījumi tam, ka mirstošo pacienti neielaida slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā, lai gan bija zināms par pacientes smagā stāvoklī nogādāšanu. Un par filmēšanu saņēma naudas sodus!!! Tagad slimnīcas vadība piespiedusi viņus iznīcināt šokējošo video, apmaiņā pret to piekrītot atcelt naudas sodus. Šokējošs stāsts. Un šis nav pirmais gadījums, kad šokē veselībai un dzīvībai bīstamā nekārtība Ukmerģes slimnīcā," uzrakstīja politiķis savā Facebook lapā.

Pēc ātrās palīdzības ārstu sacītā, video filmēšana bija vienīgais veids pierādīt, ka Ukmerģes slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļa neizpildīja reanimēto pacientu uzņemšanas pienākumus. Turklāt, kā norāda arodbiedrība, Ukmerģes slimnīca ir sabiedriska vieta, speciāla fotografēšanas un filmēšanas atļauja tās teritorijā nav nepieciešama.

Pagājušajā nedēļā, 22. jūnijā, darba strīdu komisijas sēdē starp ātrās palīdzības un Ukmerģes slimnīcas darbiniekiem tika noslēgta miera vienošanās. Slimnīca apņēmās atcelt naudas sodus attiecībā pret mediķiem, kuriem atbildes kārtā ir jāiznīcina viņu rīcībā esošais video visās pieejamās ierīcēs un datu nesējos, kā arī informēt personas, kurām šis video tika nosūtīts, par tā neizplatīšanu.

17
Tagi:
koronavīruss, Lietuva

Zinātnieks nonācis pie negaidīta slēdziena par koronavīrusa izcelsmi

0
(atjaunots 17:36 06.07.2020)
Oksfordas zinātnieks uzskata, ka vīruss jau pirms pandēmijas atradies vairākās valstīs un to aktivizējuši apkārtējās vides apstākļi.

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Koronavīruss SARS-CoV-2 bijis miera stāvoklī jau pilgu laiku pirms uzliesmojuma Uhaņā ziemā. Tas parādījies dabisku faktoru sakritības rezultātā. Pie šāda slēdziena nonācis Oksfordas Universitātes Pierādījumu balstītas medicīnas centra (Centre for Evidence-based Medicine, CEBM) vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Toms Džefersons, vēsta RIA Novosti.

Balstoties uz datiem no visas pasaules, zinātnieks pauda pārliecību, ka vīruss jau zināmu laiku atradies dažādās valstīs. piemēram, iepriekš koronavīrusa pēdas atrastas notekūdeņos Barselonā, paraugos, kas ņemti 2019. gada martā – deviņus mēnešus pirms Covid-19 pirmajiem gadījumiem Ķīnā. Pozitīvu rezultātu deva arī Turīnā un Milānā decembrī ņemtie paraugi.

© Sputnik / Максим Богодвид

"Es domāju, vīruss jau bija šeit, un ar "šeit" es domāju "visur". Pilnīgi iespējams, mums ir darīšana ar gulošu vīrusu, ko aktivizēja apkārtējās vides apstākļi," zintātnieka teikto citēja avīze The Daily Telegraph.

Viņš minēja koronavīrusa infekcijas gadījumu uz kruīzu lainera, kas devās no Dienviddžordžijas uz Buenosairesu.

"Astotajā dienā, kad pasažieri šķērsoja Vedella jūru, tika fiksēts pirmais gadījums. Vai vīruss atradās pagatavotajos ēdienos un aktivizējās pēc atsaldēšānas?" zinātnieks vaicāja.

Džefersons vilka paralēles ar "spāņu gripas" pandēmiju pagājušā gadsimta sākumā. No 1918. līdz 1920. gadam tās rezultātā gāja bojā aptuveni simt miljoni cilvēku, inficēts bija katrs trešais Zemes iedzīvotājs. Cita starpā zinātnieks pievērsa uzmanību tam, ka aptuveni 30% Rietumu Samoa iedzīvotāju nomira ar gripu, lai arī viņiem nebija kontaktu ar ārpasauli.

Speciālists uzskata, ka tas skaidrojams tikai viennozīmīgi: vīrusa ierosinātāji nenāk no nekurienes un nekur nepazūd.

"Tie vienmēr ir šeit, un reizēm kaut kas tos aktivizē, - iespējams, pasaules iedzīvotāju blīvums vai apkārtējās vides apstākļi. Tieši tas mums ir jāizpēta," paskaidroja zinātnieks.

Pēc viņa domām, vīruss var izplatīties ne tikai starp cilvēkiem gaisa pilienu ceļā, bet arī ar notekūdeņiem.

Koronavīrusa pandēmija patlaban aptvērusi gandrīz visu pasauli. Fiksēti vairāk nekā 11,1 miljonis infekcijas gadījumu, vīruss aiznesis 528 tūkstošu cilvēku dzīvības.

 

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Covid-19 apdraud visu cilvēka nervu sistēmu, uzskata zinātnieki
Barselonas zinātnieki jau pagājušajā gadā atraduši koronavīrusu SARS-CoV-2
Nosaukta koronavīrusa bīstamākā īpašība
Akadēmiķis paskaidroja slēdzienus par koronavīrusa mākslīgo izcelsmi