Baltijas jūra. Foto no arhīva

Euractiv: kas pretendē uz Baltijas jūras enerģiju

37
(atjaunots 16:26 30.06.2019)
Baltijas jūra var piedāvāt vairāk, nekā tikai gāzesvadus, un šiem piedāvājumiem ir pieprasījums.

RĪGA, 30. jūnijs – Sputnik. Eiropas Enerģētikas politika arvien biežāk saistās ar Baltijas jūras reģionu, raksta Euractiv.

Katrai no deviņām Baltijas jūras valstīm ir savi lieli enerģētikas plāni. Gāzesvada "Ziemeļu straume 2" projekts dominēja reģiona enerģētikas darba kārtībā kopš tā ieceres brīža, taču Baltijas jūra spēj piedāvāt vairāk nekā gāzesvadus.

Vējš no jūras

Baltijas jūra var kļūt par "tīras" enerģijas avotu visām deviņām valstīm: jūra ir diezgan sekla, salīdzinot ar lielāku un nemierīgāku Ziemeļjūru, laikapstākļi Baltijas jūrā ir stabilāki, vēja ātrums optimāls, savukārt vēja ģeneratorus var būvēt tuvu krastam, kas ļaus ietaupīt līdzekļus to izbūvē un apkalpošanā.

Солнечная электростанция во Львовской области.
© Sputnik / Стрингер

Saskaņā ar asociācijas WindEurope datiem, līdz 2030. gadam Baltijas jūrā var tikt uzstādīti vēja ģeneratori ar kopējo jaudu no 9 GW līdz 14 GW, tad enerģijas ražošanas ziņā tā būs pielīdzināma Ziemeļjūrai.

Tiesa, ne visas reģiona valstis tam ir gatavas: kamēr Dānija, Somija, Vācija, Polija un Zviedrija jau investē piekrastes vēja elektrostacijās, Baltijas valstis ir piesardzīgas.

Somija atvēra savu pirmo vēja parku 2017. gada septembrī. Šī gada aprīlī Vācija atvēra lielāko vēja parku Baltijas jūrā, kur 60 turbīnas jau ražo 385 MW. Nākamgad Igaunija saņems 1700 MW no vēja enerģijas, bet Latvijā un Lietuvā nav nedz vēja parku Baltijas jūrā, nedz politiskās gribas tos būvēt.

Polija sākusi izsniegt atļaujas vēja parku izbūvei Baltijas jūrā jau 2012. gadā, taču neviens projekts pagaidām nav pabeigts. Monika Moravecka, PGE Baltica, Polijas lielākās enerģētikas kompānijas vienības, vadītāja, apgalvo, ka tā ir stratēģiska aizkavēšanās.

"Mēs esam pieņēmuši saprātīgu lēmumu nesteigties ar investīcijām un sagaidīt, kamēr tehniskais progress samazinās piekrastes vēja elektrostaciju izmaksas līdz līmenim, kurš būs pieņemams Polijas nodokļu maksātājiem," saka viņa.

Pēc viņas teiktā, PGE ir atļaujas trīs piekrastes vēja elektrostaciju būvniecībai, un divās vietās turbīnas tiks pievienotas elektrotīklam 2025. vai 2026. gadā.

Galvenais šķērslis šāda veida projektu ceļā ir kaitējumi apkārtējai videi. Moravecka atzīst, ka vēju fermas "ietekmē jūras vidi gan būvniecības, gan ekspluatācijas laikā", taču atzīst, ka kompānija vēlas rast iespēju minimizēt kaitējumu.

Ignalinas atomstacija
© Sputnik / Александр Липовец

Polijai ir vairāki iemesli tiekties pēc "tīras" enerģijas izstrādes, un galvenais no tiem ir tiekšanās līdz 2020. gadam panākt 15% enerģijas ieguvi no atjaunojamiem avotiem. Pagaidām Polija nespēj sasniegt šo mērķi un, lai izvairītos no lieliem sodiem, tai nāksies pirkt kvotas citās valstīs.

Pirmā šādu iespēju izmantoja Luksemburga 2017. gadā – tā samaksāja Lietuvai, kura jau tobrīd sasniedza 2020. gada mērķus, 10 miljonus eiro. Igaunija cer, ka šāda veida darījums palīdzēs tai finansēt vēja parku celtniecību.

Enerģētikas sala

Baltijas valstu elektrotīkli joprojām ir sinhronizēti ar Krievijas un Baltkrievijas tīkliem, taču ES cītīgi strādā pie tā, lai "atķēdētu" Latviju, Lietuvu un Igauniju no austrumiem un integrētu tās Rietumos. ES jau ir savienojusi šīs valstis ar Somiju, Poliju un Zviedriju ar Eiropas fondu apmaksātiem elektroenerģijas savienojumiem, un tagad grasās pāriet pie nākošās procesa fāzes.

Martā ES piešķīra vairāk nekā 300 miljonus eiro, kuriem jāsedz 75% investīciju izmaksu, kuras nepieciešamas pirmās desinhronizācijas fāzes noslēgšanai. Pagājušajā nedēļā Eiropas Komisijas vadītājs Žans Klods Junkers, Baltijas valstu līderi un Polijas līderis parakstīja "ceļu karti", kurai jāpieliek punkts Baltijas valstu "enerģētikas salas" statusam.

Darbi ir jāpabeidz līdz 2025. gadam.

37
Pēc temata
Spēcīgais vējš palielinājis elektroenerģijas ražošanu Igaunijā
Iespējams, putni nemirs: ornitologi neiebilst pret vēja ģeneratoriem Zemgalē
Globālo krīzi aizsāk General Electric
Lielākā afēra Latvijā: kā OIK grauj valsts ekonomiku
Zviedru prettanku granātmetējs Carl Gustaf AB

Latvija un Igaunija iepērk jaunus granātmetējus Carl-Gustav M4

12
(atjaunots 15:05 28.05.2020)
Daļu vecā bruņojuma savu valstu armijās Igaunija un Latvija aizvietos ar zviedru granātmetējiem Carl-Gustav M4.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Latvija un Igaunija pasūtījušas granātmetējus Carl-Gustaf M4 Zviedrijas kompānijā Saab. Piegādes tiks veiktas laikā no 2021. līdz 2024. gadam, liecina informācija ražotāja vietnē.

Pasūtījumi veikti saskaņā ar 2019. gada jūnijā parakstīto vienošanos. Tā ļauj Zviedrijai, Latvijai un Igaunijai pasūtīt granātmetējus Carl-Gustaf M4 desmit gadu periodā.

"Jaunās paaudzes prettanku granātmetēji Carl-Gustaf M4 noteikti ir liels solis uz priekšu karavīriem, kuri mācījušies tos izmantot un strādājuši ar iepriekšējām versijām, M2. Īpaši tas attiecas uz pārvietošanos ar granātmetējiem," norādīja Igaunijas Aizsardzības pētījumu centra pārstāvis Ramils Lips.

Viņš atzīmēja, ka Latvijas un Igaunijas kopīgais iepirkums nodrošinās vērā ņemamu līdzekļu ekonomiju un tas ir teicams kooperācijas piemērs.

Savukārt Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks apgalvoja, ka prettanku granātmetēju kopīgais iepirkums ļaus palielināt operatīvo savietojamību un atvieglos mācības ar sabiedrotajiem.

"Jauno "Carl Gustaf" prettanku ieroču pasūtījums ir turpinājums jau pirms vairākiem gadiem iedibinātajai sadarbībai ar Skandināvijas partneriem. Šie ieroči atbilst Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, ir nodrošinājuši sekmīgu uzdevumu izpildi mācībās, kā arī paplašina mūsu ekipējuma savietojamību ar ģeogrāfiski tuvāko sabiedroto valstu arsenālu. Tādēļ lēmums modernizēt jau esošo ieroču klāstu ir likumsakarīgs," norādīja Artis Pabriks.

Jaunajiem ieročiem ir piemērota agrāko modifikāciju munīcija, tāpēc tās piegādes nav nepieciešamas.

12
Tagi:
Latvija, Igaunija, bruņojums
Pēc temata
Latvija un Igaunija iegādāsies granātmetēju munīciju par 22 miljoniem eiro
Latvija slepeni iegādājās prettanku ieroci Zviedrijā

ES veselības un pārtikas drošības komisāre uzslavējusi Baltijas valstis

16
(atjaunots 17:17 27.05.2020)
ES veselības un pārtikas drošības komisāre Stella Kirjakida aicināja ES valstu veselības ministrus izplatīt informāciju un mācīties no Baltijas valstīm.

RĪGA, 27. maijs — Sputnik. Jautājumā par Eiropas iekšējo robežu atvēršanu ES nevar paļauties uz tā saucamajām imunitātes pasēm, norādīja ES veselības un pārtikas drošības komisāre Stella Kirjakida, tiekoties ar ES veselības ministriem, vēsta Politico.

"Mūsu pilsoņi ir pelnījuši atpūtu, svaiga gaisa malku, iespēju ceļot, apciemot ģimeni un draugus. Mums jābūt pārliecinātiem par to, ka viņi to var droši darīt," konstatēja Kirjakida.

Tomēr viņa uzsvēra, ka "imunitātes pases" nav uzticamas. To vietā jāievieš preventīvi pasākumi, tādi kā sociālā distance un testu skaita palielināšana, kā arī jāpārliecinās, vai veselības aprūpes sistēmas ES, it īpaši tūristu acīs pievilcīgās valstīs, darbojas labi.

Pēc viņas vārdiem, kontaktu fiksēšanas paņēmieni, ieskaitot mobilās lietotnes, arī ir nozīmīgi, tomēr tiem nāktos strādāt mijiedarbībā, lai cilvēki saņemtu brīdinājumu neatkarīgi no tā, kādu lietotni izmanto.

Viņa uzsvēra, ka pārvietošanās ierobežojumu mīkstināšanai jānotiek, koordinējot reģionos ar līdzīgu epidemioloģisko situāciju, kā arī atzinīgi novērtēja tā saucamo Baltijas "burbuli" – robežu atvēršanu starp trijām Baltijas valstīm.

"Es aicinu jūs sekot situācijai un ziņot kaimiņvalstīm par visām epidemioloģiskās situācijas izmaiņām," viņa teica.

Iepriekš Eiropas Komisijas viceprezidents Margaritis Shins aicināja nesekot Baltijas valstu piemēram un neradīt pašiem savas "mini Šengenas", jo tas, pēc viņa domām, ved pie diskriminācijas un vienotā tirgus vājināšanas.

Tāpat Kirjakida lūdza visus veselības ministrus savlaicīgi sniegt datus Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram (ECDC). Līdz šim to visas valsts nav darījušas, tāpēc ECDC maija sākumā neizdevās izstrādāt Covid-19 izplatības interaktīvo karti Eiropas Komsijas vajadzībām.

Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs neiesaka Latvijai atjaunot aviosatiksmi, bet iedzīvotājiem – apmeklēt ES valstis, kurās Covid-19 saslimstības rādītājs 14 dienu laikā pārsniedz 25 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. To vidū ir Zviedrija, Lielbritānija, Beļģija, Īrija, Portugāle un Malta.

16
Tagi:
koronavīruss, Baltija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Ka tik atpakaļ neslēdz: kā viesmīlības industrijā uztvēra robežu atvēršanu
Politologs izskaidroja Briseles neapmierinātību ar robežu atklāšanu Baltijā
Latvija atver robežu ES un dažu citu valstu iedzīvotājiem
Latvija nebaidās no otrā Covid-19 viļņa