Latvijas siers

"Embargo tikai latviešiem": Twitter apmeklētāji sajūsmā par lietuviešu attapību

79
(atjaunots 23:47 26.06.2019)
Neskatoties uz Krievijas noteiktajām sankcijām, kas liedz daudzu pārtikas produktu ievešanu no Eiropas Savienības, Krievijas veikalos ieraudzīts pazīstamais lietuviešu siers Dziugas.

RĪGA, 26. jūnijs — Sputnik. Šķiet, nekādas sankcijas nespēj apturēt nekādas sankcijas: litā tiek likti netikai apkārtceļi sankciju preču piegādei caur Baltkrieviju, bet arī citas metodes. Piemēram, Twitter lietotāji ieraudzījuši kādā lielveikalā Krievijā pazīstamo lietuviešu sieru Dziugas.

​​"Šķiet, embargo izpildās tikai [...] latviešiem. Krievijā, aš vai plaukti lūzt, no ES precēm, tikai, dokumentāli ievestām no meitas kompānijām Brazīlijā, Argentīnā, Gvatemalā u.t.t. Piemēram, mūsu kaimiņi leiši," ziņu par Krievijas lēmumu pagarināt pārtikas embargo pārpublicēja Twitter lietotājs Andris Pauls-Pāvuls un papildinājis to ar siera fotogrāfiju no Argentīnas.

Arī citi komentētāji sāka publicēt Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ražotu preču fotogrāfijas Krievijas lielveikalos. Tiesa, pārsvarā runa ir par saldumiem.

​"Krievu veikalu plauktos ir papilnam ar Laimas un Pūres saldumiem (kopā ar leišu un igauņu brendiem)," pastāstīja komentētājs kosmonauts.

​Taisnības labad atzīmēsim, ka Lietuvas uzņēmuma Dziugas vietnē sniegta plaša informācija par franšīzes iespējām, ko acīmredzot izmanto ne tikai Argentīnā, bet arī Armēnijā – tīmeklī sastopamas pircēju atsauksmes par Armēnijā ražotu sieru Dziugas.

Kaimiņu uzņēmību sociālo tīklu lietotāji novērtēja ne tikai siera un piena biznesā, bet arī autotransporta pārvadājumos – nesen starptautiskā pasažieru pārvadājumu kompānija Lux Express sāka regulārus reisus maršrutā Rīga-Birži-Daugavpils.

​"Lietuviešiem Biržu FB grupā cepiens – nesaprot, kas piepildīs tos smukos LuxExpress autobusus, kas trīs reizes dienā brauc no Biržiem uz Daugavpili un Rīgu. Naivie cilvēki nesaprot, ka tas viss dēļ Latvijas dīvainajiem likumiem, kas neļauj ārzemju autobusu pārvadātātājiem veikt reisus Latvijā," sarkastiski vēsta Nepareizais.

​"Malači leiši, ka izdomājuši šādu risinājumu," par kaimiņiem bija sajūsmā GaumīgsJoks. Savukārt cits komentētājs gan precizēja, ka runa ir par igauņu uzņēmumu.

​​"Viņi nesaprot, ka Latvijā ir tāds Andris Šķēle un Ainārs Šlesers, kuru dēļ nav normālas konkurences LV pasažieru autopārvadājumos, kas rezultējas diezgan likumsakarīga estiņu diezgan pragmatiskā risinājumā šai problēmai," – atzīmēja komentētājs ar lietotājvārdu Pus4rāpus no rīta.

Atgādināsim, ka šī gada martā plašu atbalsi guva Lietuvas premjerministra Sauļa Skverneļa drosmīgais izteikums, kurš, tiekoties ar vēlētājiem teica, ka latvieši lietuviešiem nav brāļi, bet gan konkurenti.

Pats Skvernelis mazliet vēlāk Facebook paziņoja, ka citāts nav precīzs un pārmeta medijiem tendenciozu attieksmi un vēlmi sastrīdēt kaimiņvalstis.

Taču Lietuvjas prezidente Daļa Grībauskaite bija spiesta taisnoties par Ministru prezidenta vārdiem. Viņa norādīja, ka politiķis sagādājis Lietuvai pasaules mēroga kaunu. "No premjera puses nepieciešamas īpašas spējas, lai sagādātu tik lielu starptautisku kaunu," viņa komentēja.

79
Pēc temata
Mediji: Lietuvas tirgotāji "maskē" ES augļus, lai pārdotu tos Krievijai
Pirmā krava: piens no Latvijas devies uz Singapūru un Honkongu
Krievijā iznīcināti simtiem kilogramu desu un siera no Baltijas valstīm
Latvija vēlas nopelnīt ar kravām no Krievijas, taču Rinkēvičs ar Lavrovu netiksies
Delfinārijs, foto no arhīva

ES vides komisārs norūpējies par delfīnu likteni Baltijas jūrā

11
(atjaunots 16:17 30.06.2020)
Eiropas delfīni iet bojā zvejnieku tīklos, tomēr par zīdītāju likteni Biskajas līcī eiropieši ir noraizējušies, bet par jūras cūku iznīcināšanu Baltijā vienkārši nav informēti.

RĪGA, 1. jūlijs – Sputnik. Eiropas vides, okeānu un zivsaimniecības komisārs Virgīnijs Sinkēvičs (Lietuva) paudis bažas par delfīnu likteni Baltijas jūrā, vēsta Sputnik Lietuva

Viņš pastāstīja par traģēdiju Biskajas līcī, kur ik gadus zvejnieku tīklos iet bojā tūkstošiem delfīnu. Eiropieši savākuši vairāk nekā četrus miljonus parakstu, lai informētu par problēmu Eiropas Komisiju.

Baltijas jūrā ir sava traģēdija – uz iznīcības sliekšņa nonācis delfīns, ko dēvē par jūras cūku.

"Tikai šī traģēdija Baltijas jūrā nenozīmē tūkstošiem nāvju. Patiesībā to nevar saskaitīt ne simtos, ne desmitos. Šodien Baltijā palikuši tikai 500 šo dzīvnieku," eirokomisārs uzrakstīja Facebook.

Sinkēvičs pastāstīja, ka jāievēro virkne noteikumu, lai glābtu izmirstošos dzīvniekus. Atbilstoši likumi ir pieņemti, tie prasa, lai dalībvalstis kontrolētu lomu un veiktu drošības pasākumus.

"Problēma ir tā, ka līdz šim noteikumi nav pietiekami īstenoti, dažkārt – vienkārši ignorēti," viņš uzsvēra.

Tāpat, pēc viņa domām, jāpieprasa tehniski pasākumi, lai novērstu dzīvnieku bojāeju tīklos: piemēram, jāizmanto iekārtas, kas turēs delfīnus atstatu no tīkliem, kā arī jāievieš sezonas ierobežojumi tīkliem.

Pie tam, politiķis ir pārliecināts, jākontrolē dzīvnieku piezveja.

"Tikai tā mēs uzzināsim problēmas patiesos mērogus un varēsim pienācīgi aizsargāt delfīnus," piebilda Sinkēvičs.

Viņš apsolīja, ka tuvākajā laikā informēs par jaunu darbu Baltijas jūras reģionam.

Visā pasaulē mīt aptuveni 700 tūkstoši cūkdelfīnu. Suga ir plaši pārstāvēta, tomēr Melnās un Baltijas jūras paveidiem, kas ārēji un ģenētiski atšķiras no citiem cūkdelfīniem, draud izmiršana.

Patlaban cūkdelfīnu skaitu negatīvi ietekmē tādi faktori kā netīša piezveja zivju zvejas laikā, jūru piesārņošana un troksnis, ko rada intensīva kuģošana, derīgo izrakteņu meklējumi un zemūdens būvdarbi.

Zīdītāji cieš arī militāro mācību rezultātā, piemēram, pērnruden pirms NATO mācībām "Ziemeļu krasti 2019" kuģošanas drošības dēļ tika nolemts uzspridzināt 42 britu jūras mīnas, kas palikušas kopš Pirmā pasaules kara laikiem Baltijas jūras rietumu daļā. Šis ir viens no trim lielākajiem cūkdelfīnu dzīves areāliem. Pēc sprādzieniem dzīvnieku aizstāvji atrada 18 beigtus delfīnus.

11
Tagi:
delfīni, ES, Baltijas jūra
Pēc temata
NATO mācībās Baltijas jūrā gājuši bojā 20 delfīni
Zinātnieks pastāstījis par jūras dzīvnieku noslēpumaino uzvedību
Tie ir bērni, nevis kažoki: kāpēc atkal steidzami jāglābj roņu mazuļi
NATO iznīcinātāji, foto no arhīva

Trīs dienas virs Latvijas lidos NATO iznīcinātāji

24
(atjaunots 15:31 30.06.2020)
Mācību Ramstein Alloy mērķis – komandēšanas un kontroles iemaņu uzlabošana, NATO valstu karavīru sadarbības celšana, kā arī gaisa patrulēšanas procedūru izspēle.

RĪGA, 30. jūnijs — Sputnik. Vakar Latvijā sākās NATO Gaisa spēku organizētās mācības "Ramstein Alloy". Tās turpināsies līdz 1. jūlijam. Manevros piedalās vairāk nekā 20 iznīcinātāji un palīglidmašīnas, vēsta tvnet.lv, atsaucoties uz Aizsardzības ministrijas datiem.

Mācību mērķis – komandēšanas un kontroles iemaņu uzlabošana, NATO valstu karavīru sadarbības celšana, kā arī gaisa patrulēšanas procedūru izspēle.

Mācībās piedalās piecu NATO dalībvalstu un Somijas karavīri.

Nacionālie bruņotie spēki lūdz Latvijas iedzīvotājus ar sapratni uztvert notiekošās mācības un to radīto īslaicīgo troksni.

Iepriekš Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās operatīvās pārvaldes priekšnieks ģenerālpulkvedis Sergejs Rudskojs paziņoja, ka Ziemeļatlantijas alianse, neskatoties uz Covid-19 pandēmiju, palielinājusi spēku militāro mācību pasākumu skaitu ar nepārprotami Krievijai naidīgu novirzienu.

Krievija nosūtīja NATO ierosinājumus militārās spriedzes mazināšanai un incidentu novēršanai, taču tika ignorēta, pastāstīja Rudskojs.

Viņš piebilda, ka Krievija, neskatoties uz NATO reakciju, turpinās centienus mazināt spriedzi Eiropā un šogad nerīkos lielas mācības alianses valstu robežu tuvumā. Ģenerālpulkvedis piezīmēja, ka manevrus mācību "Kaukāzs 2020" ietvaros Krievija organizēs valsts iekšienē.

Viņš uzsvēra, ka Krievija ir gatava koriģēt mācību rajonus līdztiesīgā sadarbībā ar NATO, un vēlreiz aicināja aliansi samazināt konfrontācijas līmeni, atturēties no agresīvām darbībām un spēka demonstrācijas koronavīrusa izplatības fonā.

Tāpat Rudskojs paziņoja, ka Krievija iesaka NATO izmantot transponderus kara aviācijas lidojumos Baltijas jūras reģionā.

24
Tagi:
Baltija, militārās mācības, NATO
Temats:
NATO austrumu flangā
Pēc temata
Jo tuvāk Latvijai, jo labāk: Pabriks gaida ASV spēku pārdislokāciju uz Poliju
Kāpēc Latvijā ieradusies NATO kaujas grupa no Igaunijas
Pentagona pundurmanevri Polijā un NATO mācības Baltijas jūrā – pret ko tās organizētas?
Polijā sākušās mācības, kas varēja kļūt par ASV spēku masveida pārvietošanu uz Eiropu
Govis. Foto no arhīva

Fermeris nezināja latviešu valodu, govis nomira: Zemnieku Saeima par komunikācijas nozīmi

8
(atjaunots 18:18 01.07.2020)
Latviešu valodas zināšanas lauksaimniecības zemes iegādē ir nepieciešama, lai to neizpērk ārvalstu fondi sekojošām spekulācijām, paziņoja "Zemnieku Saeimas" eksperts.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Ir jāsaglabā prasība zināt latviešu valodu ārzemniekiem, kuri Latvijā pērk lauksamniecības zemi. Šāds nosacījums gan ļaus ierobežot zemes izpirkšanu tās sekojošai pārdošanai vai izīrēšanai par uzgrieztām cenām, gan ir nepieciešams normālam darbam – šajā nozarē ir daudz jākomunicē ar vietējām varasiestādēm un kaimiņiem, jāsaprot likumi, paziņoja radio Baltkom ēterā biedrības "Zemnieku Saeima" lauksaimniecības politikas eksperts Mārtiņš Trons.

2017. gada maijā Saeima pieņēma grozījumus likumā par zemes privatizāciju laukos, kuri nosaka pircējiem prasības prast valsts valodu līmenī, kas nav zemāks par B2. Šī gada jūnijā Eiropas Savienības tiesa atzina šo likuma normu par diskriminējošu. Tagad Latvijai ir jāmaina attiecīgais likums. Ja izmaiņu Latvijas likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" nebūs, Eiropas Komisija uzsāks pret Latviju pārkāpuma procedūru.

Latvijas Zemkopības ministrija ir sašutusi par šādu lēmumu, taču solīja padomāt, kā mainīt likumu tā, lai "saglabātu zemi mūsu pilsoņiem".

Mārtiņš Trons uzskata, ka likumā noteiktā prasība ir taisnīga, tā sniedz pārliecību, ka zeme tiks izmantota ražošanai, ka to pērk tie, kas reāli nodarbojas ar lauksaimniecību.

"Mums ir svarīgi, lai Latvija neattīstītos tāda tendence kā fondi, kuri iepērk lielu daudzumu zemes, lai pēc tam pārdotu ārzemniekiem. Viņi pēc tam izīrēs zemi mūsu ražotājiem vai pārdos par pavisam citu naudu. Viņi pelnīs, mēs pirksim, bet jūs maksāsies vairāk par produkciju," sacīja eksperts.

Eksperts uzsvēra, ka, lai pilnvērtīgi strādātu lauksaimniecības nozarē Latvijā, zemniekam ir jāzina latviešu valoda.

"Lauksaimniecība ir ļoti sarežģīta nozare, lai tajā strādātu, jums tomēr ir jāzina valoda. Mums ir daudz likumu, pie mums ir jākomunicē ar kaimiņiem, ar valdēm, lai jūs varētu normāli strādāt," sacīja viņš.

Kā piemēru Trons minēja gadījumu, kad saimniecībai tika konfiscētas 20 govis nesaprašanās starp zemes īpašnieku un pašvaldību dēļ.

"Ventspilī strādāja viens zviedrs, nodarbojās ar lopkopību. Viņam tika konstatēts ļoti daudz sliktu situāciju, pat govis nomira. Pēc tam, kā mums tapa zināms, vietējās iestādes pat nevarēja ar viņu sarunāties, jo viņš runāja tikai angliski, bet vietējie – tikai latviski. Rezultātā, man liekas, bojā gāja ap 20 govīm," nobeigumā sacīja eksperts.

8
Tagi:
latviešu valoda, lauksaimniecība
Pēc temata
Mums ir 20 tūkstoši jaunu bezdarbnieku: viesstrādnieku lauksaimniecībā nebūs
Baltijas valstis pieprasa nesamazināt ES atbalstu lauksaimniecības finansēšanai