Igaunijas iekšlietu ministrs Marts Helme

Mēs neko nesolījām: Igaunijas IeM vadītājs apsūdz Kariņu propagandā

96
(atjaunots 11:56 21.06.2019)

RĪGA, 21. jūnijs – Sputnik. Ja Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš uzskata, ka Igaunija ir pārkāpusi vienošanos ar Latviju par alkohola akcīzes nodokli un iesākusi "karu", tad šāda veida paziņojumi ir vien Latvijas iekšējā lietojuma propaganda, paziņoja Igaunijas iekšlietu ministrs Marts Helme, raksta Press.lv.

Pagājušajā nedēļā Kariņš pastāstīja, ka pirms dažiem gadiem abas valstis noslēdza vienošanos par to, ka Latvija paaugstinās alkohola akcīzes nodokli, lai pietuvotos Igaunijas līmenim. Pēc tam, kad Igaunijā nolēma samazināt akcīzes, Latvija bija spiesta atbildēt ar to pašu.

"Es nekādā gadījumā nevēlos akcīzes karu ar Igauniju, bet, ja igauņi lauž vienošanos un sāk šo karu pret mums, tad mums nekas cits neatliek kā atbildēt ar attiecīgu akcīzes samazinājumu," paziņoja valdības vadītājs.

Helme apgalvo, ka nekādas parakstītas akcīzes vienošanās starp Igauniju un Latviju neeksistē. Tas, par ko runā Kariņš, ir vien domu apmaiņa par šo tematu, kas notika Baltijas asamblejas ietvaros.

"Bet ja Latvijas premjerministrs apgalvo pretējo, tad runa ir par iekšējās politiskās propagandas tematu pašā Latvijā," pateica igauņu ministrs.

Pēc Helmes sacītā, Latvija, samazinot akcīzes, uzvedīsies daudz prātīgāk nekā divas iepriekšējās Igaunijas valdības. Taču tā analīze, kura novedusi pie secinājuma par nepieciešamību samazināt akcīzes Igaunijā, ir aktuāla arī šodien, uzsvēra Helme, norādot, ka samazināšanas rezultātā alkohola cenas abās valstīs izlīdzināsies un pierobežas alkohola tirdzniecība kļūs neaktuāla.

"Taču, lielā mērā pateicoties straujam akcīžu kāpumam Somijā, ir absolūti acīmredzami, ka atjaunosies mūsu ziemeļu kaimiņu alkotūrisms un nodokļu ienākumi Igaunijā akcīžu likmju samazināšanas rezultātā bez šaubām uzlabosies. Apgalvojumi, ka mēs cietām izgāšanos ar savu akcīžu samazinājumiem, ir nepamatoti," pateica Helme.

Tāpat viņš atkārtoja Igaunijas premjerministra Jiri Ratasa apgalvojumu par to, ka valsts "neiesaistīties akcīžu samazināšanas sacīkstēs" ar Latviju.

"Mēs nesākam nekādu akcīžu karu un jaunu akcīžu likmju samazinājumu neplānojam," piebilda Helme.

Ministra vārdus apstiprināja arī bijusī Latvijas finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola portālā liepajniekiem.lv.

"Latvijai un Igaunijai nebija nekādas vienošanās saistībā ar akcīzes nodokli. Es pieļauju, ka te pie vainas neveiksmīgi izvēlētie Kariņa kunga vārdi. Protams, valstis skatās viena uz otru, lai nezaudētu konkurētspēju reģionā. Kad mēs veidojām mūsu nodokļu politiku, mēs tostarp saņēmām informāciju par to, kādas izmaiņas nodokļi jomā ir ieplānotas Igaunijā, un centāmies savu akcīzes nodokļa likmi, kaut arī pakāpeniski palielinot, turēt zemāku, nekā kaimiņvalstī. Taču nekādas vienošanās nebija, kā arī, visticamāk, nevar nemaz būt. Nodokļu politika ir katras valsts suverenās tiesības," uzrakstīja viņa.

96
Pēc temata
Latvija pazaudēs ienākumus no igauņu alkotūrisma: ko lai dara ar akcīzēm
Saeima gatava jau šodien samazināt alkohola akcīzi
Latvija nevēlas pazaudēt alkotūristus un ir gatava samazināt akcīzes nodokli alkoholam
Igaunija un Latvija apsprieda alkohola akcīzes
Igaunijas valdība atbalstījusi vērienīgu alkohola akcīzes samazināšanu
Vardarbība, foto no arhīva

Lietuva atzīta par Eiropas līderi bulinga ziņā bērnu un pusaudžu vidū

6
(atjaunots 16:38 24.05.2020)
Baltijas republika uzrādījusi negatīvu rezultātu gan pēc to cilvēku skaita, kuri kļuva par bulinga upuriem, gan pēc to cilvēku skaita, kas piedalījās bulingā pret citiem.

RĪGA, 24. maijs – Sputnik. Lietuva kļuvusi par bulinga un ņirgāšanās līderi bērnu un pusaudžu vidū starp Eiropas valstīm un Kanādu, vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz Pasaules Veselības organizācijas (PVO) paziņojumu.

Saskaņā ar PVO pētījumu, 2018. gadā Lietuvā ar bulingu saskārās gandrīz katrs trešais pusaudzis vecumā no 11 līdz 13 gadiem, savukārt bulinga īstenošanā piedalījās gandrīz katrs ceturtais zēns un katra septītā meitene.

Visaugstākais bulinga līmenis ir 13 gadus jauno pusaudžu vidū: šajā vecuma grupā bulingam tika pakļauti 32% zēnu un 31% meiteņu, 11 gadus jauno pusaudžu grupā šie rādītāji sastāda, attiecīgi 29% un 26%, 15 gadus jauno pusaudžu – 26% un 21%.

Tāpat tiek atzīmēts, ka Lietuvā 13 gadus jauno bērnu grupā bulingā piedalījās 24% zēnu un 17% meiteņu, 15 gadus jauno pusaudžu grupā – attiecīgi 30% un 15%, 11 gadus jauno bērnu grupā – 20% un 11%.

"Skolas vecuma bērnu uzvedība attiecībā uz veselību" (HBSC) – savstarpējs starptautisks PVO pētījums – vairāk nekā 30 gadu garumā nodrošina informāciju par 11, 13 un 15 gadus jaunu zēnu un meiteņu uzvedību attiecībā uz veselību, veselības stāvokli, labklājību un sociālo vidi.

Pārskatā par 2017. un 2018. gada rezultātiem tiek sniegti dati par vairāk nekā 220 tūkstošiem pusaudžu no 45 Eiropas valstīm un reģioniem, kā arī no Kanādas.

6
Tagi:
vardarbība
Pēc temata
Kopš karantīnas ieviešanas Lietuvā palielinājies vardarbības ģimenē gadījumu skaits
Vardarbībai patīk klusums: Čakša pastāstīja par pašizolācijas sekām
Vardarbība, alkoholisms un lielāka vienlīdzība: psihiatrs stāsta par karantīnas sekām
Kaimiņš pieskata kaimiņu: kā uzvarēt vardarbību mājās
Laboratorija, foto no arhīva

Lietuvas medicīnas zinātņu doktors: vakcīna pret masalām var palīdzēt pret Covid-19

10
(atjaunots 13:42 24.05.2020)
Čapilnsks pastāstīja par pētījumu, kurā zinātnieki ieraudzīja saikni starp vakcināciju pret masalām un slimības gaitu.

RĪGA, 24. maijs – Sputnik. Pētījumi liecina, ka vakcīna pret masalām var palīdzēt cīņā ar koronavīrusu, vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz Lietuvas Infekcijas slimību un AIDS profilakses centra (ULAC) vadītāja, medicīnas zinātņu doktora Sauļa Čaplinska paziņojumu Facebook.

ULAC vadītājs pastāstīja par pētījumu, kurš tika publicēts Starptautiskajā žurnālā par vēzi un biomedicīniskajiem pētījumiem. Tajā tiek ziņots, ka vīrusa līdzības ar masalām dēļ starp vakcīnām pret Covid-19 un masalām var notikt krusteniska reaktivitāte. Rezultātā reakcija izraisa imūno atbildi.

Īpaši bīstamo infekciju speciālists, ārsts-imunologs Vladislavs Žemčugovs
© Foto : из архива Жемчугова Владислава

Čaplinsks skaidro, ka, piemēram, Itālijā Covid-19 saslimstības un mirstības attiecība bijusi augstāka, nekā Ķīnā. Tā kā vakcinēšanās līmenis pret masalām Itālijā ir zemāks, nekā Ķīnā, pētnieki izteica pieņēmumu, ka vakcīna pret masalām spēj nodrošināt daļēju aizsardzību no Covid-19. Saskaņā ar pētījuma datiem, vakcinētajiem slimības gaita kļūst mīkstāka, nāvējošu veselības traucējumu ir mazāk un cilvēki ātrāk izveseļojas.

Pētījumā ierosināts veikts daudzu centru klīniskos pētījumus, lai novērtētu, vai vakcīna pret masalām nodrošina daļēju aizsardzību no Covid-19.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir reģistrēti vairāk nekā 5,4 miljoni saslimšanas gadījumu, vairāk nekā 344 tūkstoši cilvēku ir miruši, izveseļojušies vairāk nekā 2,2 miljoni.

10
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Pēc pieciem un desmit gadiem: ārsts par komplikācijām bezsimptomu Covid-19 gadījumā
Problēmu rada HIV, nevis Covid-19: Latvija ieņem pirmo vietu ES vīrusa izplatības ziņā
Vai Covid-19 var izplatīties ar ūdeni: Latvijas zinātnieki atskaitās par pētījumu
Latvija nebaidās no otrā Covid-19 viļņa
Covid-19

Zinātnieki aprēķinājuši Covid-19 pandēmijas beigu datumu

0
(atjaunots 17:03 24.05.2020)
Saskaņā ar pētnieku prognozēm, ASV izdosies tikt galā ar pandēmiju ātrāk, nekā tā tiks uzveikta pārējā pasaulē.

RĪGA, 24. maijs – Sputnik. Singapūras Tehnoloģiju un dizaina universitātes pētnieki aprēķinājuši aptuveno Covid-19 pandēmijas beigu datumu, raksta Bb.lv.

Saskaņā ar viņu pētījumu, pasaule spēs mierīgi uzelpot ap 2020. gada decembri, savukārt ASV pārvarēs vīrusu jau septembrī.

Saviem aprēķiniem zinātnieki izmantoja infekcijas izplatības matemātisko modeli, kurā tika ņemta vērā saslimstības dinamika, inficēto un izveseļojušos statistika, tā saucamais SIR modelis.

Tāpat pētnieki uzsvēra, ka viņu prognozes var būt neprecīzas, tādēļ nav vērts balstīties uz to karantīnas ierobežojumu mīkstināšanai daudzās valstīs.

"Pārmērīgs optimisms, kas balstās uz kaut kādām prognozēm, draud ar to, ka var novājināt mūsu disciplīnu un paškontroli, kas novedīs pie straujas inficēto skaita izaugsme," paziņoja zinātnieki.

Pēdējās diennakts laikā Latvijā tika veikti 1203 Covid-19 testi, un tikai viens tests izrādījies pozitīvs.

Tiek ziņots, ka Latvijas slimnīcās ārstējas 25 Covid-19 pacienti. Diviem no viņiem ir smaga slimības gaita.

Visā epidēmijas laikā Latvijā ir veikti jau 99 049 koronavīrusa testi. Inficējušies 1047 cilvēki, 712 inficētie ir izveseļojušies, 139 pēc ārstēšanās tika izrakstīti no slimnīcām, 22 cilvēki nomira.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Vai Covid-19 var izplatīties ar ūdeni: Latvijas zinātnieki atskaitās par pētījumu
Latvija nebaidās no otrā Covid-19 viļņa
Imunologs nosauca Covid-19 epidēmijas beigu nosacījumu katrā valstī
Latvijā ar Covid-19 inficētos izsekos ar viedtālruņa lietotnes palīdzību