Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida

Laiks atkal braukt uz Maskavu: Kaljulaida noskaņo pret Krieviju Igaunijas delegātus EPPA

71
(atjaunots 09:16 25.02.2020)
Pirms EPPA sēdes delegācijas locekļi no Igaunijas noklausījās valsts prezidentes Kersti Kaljulaidas ceļavārdus. Galvenā tēma – "Krievijas okupācija Ukrainas un Gruzijas teritorijā".

RĪGA, 1. jūnijs — Sputnik. Iemesli, kuru dēļ pirms pieciem gadiem Krievijai tika atņemtas balsstiesības EPPA, joprojām ir aktuāli, norādīja Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas delegātiem no Igaunijas pirms EPPA sēdes, kurā tiks lemts jautājums par Krievijas balsstiesību atjaunošanu, vēsta Sputnik Igaunija.

Pieci boikota gadi pagājuši velti

Pēc Igaunijas prezidentes domām, ko atklājis viņas preses dienests, izveidojusies pata situācija, un pašreizējās problēmas nav iespējams atrisināt ar politiskajiem kompromisiem un balsojumiem zālē. Viņa uzskata, ka lēmumu par balsstiesību atjaunošanu Krievijas delegātiem iespējams pieņemt tikai tad, ja "mainīsies Krievijas uzvedība Ukrainā un Gruzijā".

"Tad starptautiskās tiesības no jauna sāks darboties. Tad mēs varēsim apspriest, kā un kādā veidā šo darbību rezultāti var atspoguļoties EPPA un citās ar konvencionālajām sistēmām saistītajās Eiropas Padomes struktūrās," apgalvoja Kaljulaida.

Igaunijas prezidente ir pārliecināta, ka lēmums par Krievijas tiesību apturēšanu EPPA "bija drosmīgs un tā pamatā bija vērtības". Pēc viņa domām, šodien ir vēl viens iemesls apturēt balsstiesības: "Krievija nav apmaksājusi dalībvalsts iemaksas, un balsstiesības jebkurā gadījumā tiek apturētas, ja iemaksas netiek nodrošinātas divus gadus."

Kaljulaida uzskata, ka piecus gadus pēc lēmuma par to, ka tiek anulētas Krievijas balsstiesības, tiesības piedalīties EPPA vadošo iestāžu vēlēšanās un novērošanas misijās, Kremļa rīcībā nekas nav mainījies. "Šodien, 2019.gadā Krima vēl joprojām ir opupēta, Donbasā ik dienas notiek kaujas, vērā ņemama Gruzijas daļa arī ir okupēta, un nekas nav mainījies uz labo pusi," viņa apgalvoja.

Igaunijas parlaments izvirzījis darbam EPPA Centriskās partijas pārstāvi Mariju Juferevu-Skuratovski, kura iecelta par delegācijas vadītāju, Jāku Madisonu no Igaunijas konservatīvās tautas partijas (EKRE), Ēriju Nijlesu Krosu no Reformu partijas, Indreku Sāru no Sociāldemokrātiskās partijas un Raivo Tammu no partijas Isamaa ("Tēvija").

71
Pēc temata
Bijušais Lietuvas premjers pārdomāja "izdzīt" Krieviju no Eiropas Padomes
Franču politiķis aicina izbeigt "pret Krieviju vērsto histēriju"
Ukrainas ārlietu ministrs atteicies braukt uz Helsinkiem. Vainīga Krievija
Ušakovs aicina Latviju gatavoties pret Krieviju vērsto sankciju atcelšanai
Automobiļa uzpildīšana, foto no arhīva

nedēļas laikā Baltijas valstīs izmainījušās benzīna cenas

18
(atjaunots 10:00 31.05.2020)
Latvijas galvaspilsētā un Igaunijas galvaspilsētā aizritējušajā darba nedēļā benzīna cenas ir palielinājušās, savukārt Viļņā palikušas nemainīgas.

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Rīgā DUS Circle K 95. markas benzīns sadārdzinājies par 5,7%, līdz 1,054 eiro litrā, dīzeļdegviela – par 4,3%, līdz 0,964 eiro litrā, raksta Bb.lv.

Viļņā 95. markas benzīna un dīzeļdegvielas cenas palikušas nemainīgas un sastādīja, attiecīgi 0,935 un 0,835 eiro litrā.

Tallinā DUS Circle K 95. markas benzīns sadārdzinājies par 2,6%, līdz 1,179 eiro litrā, dīzeļdegvielas cena nav mainījusies – 0,999 eiro litrā.

Auto gāzes cena Rīgā palikusi nemainīga – 0,465 eiro litrā, Viļņā tā ir pakāpusies par 4,4%, līdz 0,479 eiro, savukārt Tallinā samazinājusies par 1,1%, līdz 0,56 eiro litrā.

18
Tagi:
cenas, degviela, Baltija
Pēc temata
Pasaules krīze: kā uz to reaģē degvielas cenas Baltijas valstīs
Latvijā ceļas degvielas cenas: kā nedēļas laikā ir izmainījušās cenas
Degvielas tirgotāji brīdina: benzīna cenu samazināšanās Latvijā nav pamats priekam
Degviela kļuvusi dārgāka: vai Latvijas iedzīvotāji retāk brauks ar savu auto
Lietuvas policijas automobilis, foto no arhīva

Par policista slepkavību meklētais Lietuvas iedzīvotājs ir miris

40
(atjaunots 13:30 30.05.2020)
Vakar aizdomās turamais atklāja uguni uz policijas darbiniekiem, kuri ieradās uz izsaukumu par vardarbību. Viens cilvēks tika nogalināts.

RĪGA, 30. maijs – Sputnik. Mirstīgās atliekas, kas tika atrastas ugunsgrēka vietā Mažeiķu rajonā, pieder aizdomās turamajam, kurš vakar nošāva policistu, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz vietējo policiju.

Lietuvas Kriminālās izmeklēšanas centra eksperti izpētīja atliekas, kas tika atrastas pēc ugunsgrēka Birbiliškes ciemā. Viņi konstatējuši, ka tas ir Stasiss Brasa, kurš tiek turēts aizdomās par šaušanu uz policijas darbiniekiem un slepkavību.

Policijas speciālā operācija ir beigusies. Kolēģiem no Latvijas ir nodota informācija par ekspertīzes rezultātiem. Policijas ģenerālais komisārs Renāts Požela pateicās virsniekiem, kuri piedalījās operācijā.

Piektdien policija ieradās Birbiliškes ciemā uz izsaukumu par vardarbību. Vīrietis atklāja uguni uz policistiem: darbiniece tika ievainota kājā, savukārt kinologs Sauļus Žimants tika nošauts. Aizdomās turamais noslēpās mežā.

Lietuvas policija uzsāka šāvēja meklēšanu. Pēcāk ugunsgrēka vietā tika atrasts apdedzis cilvēka līķis, blakus likumsargi atrada ieroci. Policistiem bija aizdomas, ka tieši šis cilvēks šāva uz viņu kolēģiem.

40
Tagi:
noziedzība, Lietuva
Protesti un grautiņi Amerikā

Marodieri vai tiesību aizstāvji: latvieši strīdas par nekārtībām Amerikā

0
(atjaunots 09:30 02.06.2020)
Protesti un grautiņi Amerikā izraisīja diskusijas Latvijas sabiedrības pārstāvju vidū – nonāca līdz savstarpējiem aizvainojumiem, melno sarakstu sastādīšanai un bloķēšanai.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Sociālo tīklu Latvijas segmenta plašumos notiek aktīva nekārtību apspriešana, kuras izraisīja afroamerikāņā Džordzā Floida noslepkavošana Minesotā, ko pastrādāja policisti.

Protesta akcijas nereti pāraug nežēlīgās sadursmēs ar policiju: demonstranti aizdedzina mašīnas, demolē veikalus un mētā petardes.

Notikumi Amerikā izraisījuši ārkārtīgi neviennozīmīgu vērtējumu Latvijas sabiedrības pārstāvju vidū – vieni aktīvi atbalsta protestētājus, citi dēvē viņus par bandītiem, bet trešie konstatē, ka Latvijas strīdnieku līmenis ir zemāks par grīdlīsti, jo viņi visu maisa vienā kaudzē un neredz starpību starp marodieriem un tiem, kas atnāca izteikt protestu pret policijas patvaļību.

Acīmredzot, tādēļ pazīstamais Latvijas publicists Bens Latkovskis uzreiz atturējās no sasteigtiem Amerikā notiekošā vērtējumiem un atzīmēja, ka tas varēs ietekmēt gaidāmo vēlēšanu iznākumu.

​"Vēl nevar zināt kā ASV notiekošās nekārtības ietekmēs 3. novembra vēlēšanas, bet var droši teikt, ka šie notikumi noteikti stiprinās Otrā labojuma piekritēju pozīcijas (Otrais labojums ASV Konstitūcijā garantē ieroču turēšanas tiesības – red. piez.)," raksta Twitter Bens Latkovskis.

Pie visa vainīgi kreisie

Savukārt Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Aleksandrs Kiršteins savā Twitter tradicionāli nekautrējas izteikt pārdrošus secinājumus un paziņot vainīgos.

"Kreisie visur ir vienādi, gan te, gan tur, bet vienlīdzība panākama nozogot citam!" raksta viņš.

​Līdzīga nostāja ir viņa partijas biedram Jānim Iesalniekam.

"Jaunajā kreiso pasaulē Tu dabūsi pa seju par savas valsts karoga turēšanu..." nonāk pie secinājuma politiķis.

​"Ja karogs ticis sprausts ne vienas vien neatkarīgas valsts okupācijas misijās, vienmēr pienāk laiks, kad pār tā vicināšanu saņems pa seju savā zemē. "Ko sēji, to pļausi" - princips. To der atcerēties visu valstu varas nesējiem," atbildēja deputātam kāds V. Gricaičuks-Puriņš.

​"Runāju ar draugu Amerikā (amerikānis, bet vairākus gadus dzīvojis LV) par protestiem, stāstīju, ka šeit ir cilvēki, kas to sauc par noziedznieku un nēģeru ārdīšanos. Viņš: skumji, ka cilvēki, kuri vēsturiski ir piedzīvojuši minoritātes statusu, nejūt solidaritāti viens ar otru," raksta Liene Brizga-Kalniņa.

​Solidaritāti, izskatās, nesagaidīja pat zem šī tvīta.

"Latvijā nav tradīciju "protestēt pret valdību", izlaupot un nodedzinot veikalus un piekaujot garāmgājējus. Jā, un man riebjas vardarbīgi mežoņi, kas demolē un laupa. Miermīlīgus protestus neviens nenosoda, vismaz es tādus nesastopu. Bet atbalstīt mežonību es nevaru un negribu," atbild viņai lietotāja ar segvārdu Martastante.

​Savukārt zem žurnālista Anša Pūpola tvīta, kurš nesen izlēma iet politikā, pievienojoties Nacionālajai apvienībai, izcēlās patiesa vētra, jo viņš apsūdzēja marodierisma aicinājumos publicistu un cilvēktiesību aizstāvi Didzi Melbiksi. Taču, nez kāpēc, izdarīja to angļu valodā.

"Radikālais anarhists no partijas "Progresīvie" aicina veikt marodierismu un graut veikalus. Viņš joprojām ir ANO bēgļu lietu aģentūras darbinieks?" pauž sašutumu Ansis Pūpols.

​Sociālo tīklu lietotāji tā arī nesaprata, ko tad vēlējās pateikt Ansis Pūpols, jo Didža Melbikša tvītā neatrada neko tādu, par ko raksta žurnālists. Un lai arī Didža Melbikša tvītu daudzi novērtēja kā visnotaļ odiozu, tā doma bija: "ja tu tagad neesi gatavs bez vilcināšanās un atrunām pateikt "black lives matter", tad tu esi nelietis", taču nekādu vardarbības aicinājumu tajā nebija.

Paskaidrojumus no Pūpola komentētāji tā arī nesagaidīja, tādēļ piedāvāja viņam aiziet uz latviešu un angļu valodas kursiem.

Vēl viens sabiedrības pārstāvis ar aktīvu pilsonisko nostāju Aigars Prūsis pastāstīja lasītājiem par visām šausmām, kas sagaida "sociālisma gaidītājus".

"Ārprātu, kādā tagad jādzīvo cilvēkiem, kur plosās nekrietnu laupītāju un slaistu bandas, vajadzētu ar savu īpašumu un uz savas ādas izjust sociālisma gaidītājiem Latvijā, kas lamā amerikāņus pa rasismu," uzskata Aigars Prūsis.

​Tiesa, ne visi komentētāji piekrita šādam jautājuma uzstādījumam.

0
Tagi:
protesti, ASV
Pēc temata
Krievijā sniegts vērtējums ASV lēmumam izbeigt sadarbību ar PVO
ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju
"Vājprāts": latviešus, kuri kļuva par grautiņu aculieciniekiem ASV, šokējusi "brīvība"
Tramps paziņoja, ka atliks G7 samitu līdz septembrim un uzaicinās tajā Krieviju