Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida

Laiks atkal braukt uz Maskavu: Kaljulaida noskaņo pret Krieviju Igaunijas delegātus EPPA

72
(atjaunots 09:16 25.02.2020)
Pirms EPPA sēdes delegācijas locekļi no Igaunijas noklausījās valsts prezidentes Kersti Kaljulaidas ceļavārdus. Galvenā tēma – "Krievijas okupācija Ukrainas un Gruzijas teritorijā".

RĪGA, 1. jūnijs — Sputnik. Iemesli, kuru dēļ pirms pieciem gadiem Krievijai tika atņemtas balsstiesības EPPA, joprojām ir aktuāli, norādīja Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas delegātiem no Igaunijas pirms EPPA sēdes, kurā tiks lemts jautājums par Krievijas balsstiesību atjaunošanu, vēsta Sputnik Igaunija.

Pieci boikota gadi pagājuši velti

Pēc Igaunijas prezidentes domām, ko atklājis viņas preses dienests, izveidojusies pata situācija, un pašreizējās problēmas nav iespējams atrisināt ar politiskajiem kompromisiem un balsojumiem zālē. Viņa uzskata, ka lēmumu par balsstiesību atjaunošanu Krievijas delegātiem iespējams pieņemt tikai tad, ja "mainīsies Krievijas uzvedība Ukrainā un Gruzijā".

"Tad starptautiskās tiesības no jauna sāks darboties. Tad mēs varēsim apspriest, kā un kādā veidā šo darbību rezultāti var atspoguļoties EPPA un citās ar konvencionālajām sistēmām saistītajās Eiropas Padomes struktūrās," apgalvoja Kaljulaida.

Igaunijas prezidente ir pārliecināta, ka lēmums par Krievijas tiesību apturēšanu EPPA "bija drosmīgs un tā pamatā bija vērtības". Pēc viņa domām, šodien ir vēl viens iemesls apturēt balsstiesības: "Krievija nav apmaksājusi dalībvalsts iemaksas, un balsstiesības jebkurā gadījumā tiek apturētas, ja iemaksas netiek nodrošinātas divus gadus."

Kaljulaida uzskata, ka piecus gadus pēc lēmuma par to, ka tiek anulētas Krievijas balsstiesības, tiesības piedalīties EPPA vadošo iestāžu vēlēšanās un novērošanas misijās, Kremļa rīcībā nekas nav mainījies. "Šodien, 2019.gadā Krima vēl joprojām ir opupēta, Donbasā ik dienas notiek kaujas, vērā ņemama Gruzijas daļa arī ir okupēta, un nekas nav mainījies uz labo pusi," viņa apgalvoja.

Igaunijas parlaments izvirzījis darbam EPPA Centriskās partijas pārstāvi Mariju Juferevu-Skuratovski, kura iecelta par delegācijas vadītāju, Jāku Madisonu no Igaunijas konservatīvās tautas partijas (EKRE), Ēriju Nijlesu Krosu no Reformu partijas, Indreku Sāru no Sociāldemokrātiskās partijas un Raivo Tammu no partijas Isamaa ("Tēvija").

72
Pēc temata
Bijušais Lietuvas premjers pārdomāja "izdzīt" Krieviju no Eiropas Padomes
Franču politiķis aicina izbeigt "pret Krieviju vērsto histēriju"
Ukrainas ārlietu ministrs atteicies braukt uz Helsinkiem. Vainīga Krievija
Ušakovs aicina Latviju gatavoties pret Krieviju vērsto sankciju atcelšanai
Sputnik Lietuva

Sputnik Lietuva pārmet "dezinformāciju" par vakcīnām

51
(atjaunots 09:50 16.01.2021)
Pēc raksta autoru domām, "Kremļa kontrolētie" plašsaziņas līdzekļi it kā gribot popularizēt Krievijā izstrādātos preparātus pret Covid-19 un diskreditēt rietumvalstu līdzekļus.

RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Eiropas Padomes projekts cīņām ar nepatiesām ziņām publicējis atskaiti – Krievijas mediji, tostarp arī Sputnik Lietuva izplatot "dezinformāciju" par vakcīnām Covid-19 profilaksei, vēsta Sputnik Lietuva.

Atskaiti sagatavojis projekts Debunk.eu, kura mērķis ir cīņa ar nepatiesām ziņām un dezinformāciju.

Eiropas Komisija
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Projekts izcīnījis bēdīgu slavu pēc reklamas ieraksta par tā darbu Lietuvā – ierakstā "žurnālists Vaidass" pārbaudīja lietuviešu medijus, lai izskaitļotu dezinformāciju. Tomēr ekrānā bija tādu izdevumu kā "Sport Ekspress" un "Recepti na bis" pirmās lappuses.
Atskaitē projekta darbinieki pūlējās pierādīt, ka analizē ne tikai sporta presi un kulināros izdevumus – tās autori apgalvo, ka 2020. gada decembrī Debunk.eu eksperti esot izpētījuši vairāk nekā septiņus tūkstošus rakstu ar "potenciāli bīstamu saturu" un izanalizējuši 524 rakstus ar "melīgu un maldinošu saturu" dažādās valodās no 73 plašsaziņas līdzekļiem.

Atskaites autori uzskata, ka vadošais "dezinformācijas naratīvs" bijis tāds, ka Rietumi cenšas "diskreditēt Krievijas un Ķīnas vakcīnas".

"Šī ziņa kļuvusi par dezinformācijas kampaņas elementu, kuras mērķis ir Krievijas vakcīnas popularizācija un Rietumu vakcīnu diskreditācija, - šie centieni sākās, kad vakcīna "Sputnik V" tika uzņemta kritiski un piesardzīgi," atzīmēja autori.

Materiālā izskanēja arī apgalvojums: Krievijas mediji esot ziņojuši, ka "Baltijas valstis nav spējīgas cīnīties ar koronavīrusa pandēmiju" un mēģinājuši izplatīt ideju par to, ka PSRS gados Baltija saņēma privilēģijas, kas tām ļāva komfortabli dzīvot pat pēc Padomju Savienības sabrukuma.

"Tāpat apgalvots, ka Covid-19 pandēmija sagrāvusi Baltijas valstu pasaules ainu, kuras pamatā bija pieņēmums, ka "apvienotā Eiropa ir labums" laikā, kad pirmais pandēmijas vilnis bija sekmīgi pārvarēts tikai robežu savlaicīgas slēgšanas rezultātā. Vēl vairāk. ES valstis cīnās par atjaunošanas fondu un mēģina "izdzīvot vienas pašas". Stāsts seko vēstījumam par ES vienotības sabrukumu, ko izplata prokremliskie mediji," teikts pārskatā.

Apgalvots, ka "dezinformāciju" pārsvarā izplatījuši ar Krievijas ziņu aģentūrām saistīti mediji, tostarp aģentūras Sputnik Lietuva, Sputnik Latvija, Sputnik Igaunija.

Pieminēts arī portāls Ekspertai.eu un citi ziņu avoti. Pie tam apgalvots, ka visiem nosauktajiem medijiem esot "visnotaļ margināla auditorija", lai kas ar to būtu domāts.

"Melīgi/maldinošie naratīvi tiek izmantoti, lai parādītu, ka Baltijas valstis un Polija nespēj stāties pretī pandēmijai un samazināt ierobežojumu nozīmi," apgalvo autori.

Sputnik Lietuva atgādināja, ka tā publikācijas par Covid-19 izplatību valstī balstās uz datiem no Lietuvas oficiālo resoru – Veselības ministrijas, Statistikas departamenta, Nacionalā sabiedriskās veselības aprūpes centra (NVSC) un citu struktūru vietnēm. Autoru materiālos vienmēr norādīts, ka autora viedoklis var neatbilst redakcijas pozīcijai.

Oficiālie dati rāda, ka Lietuva ieņem vadošās vietas ES Covid-19 izplatības ziņā.

Pie tam vakcinācijas process valstī izceļas ar skandāliem – zināmi gadījumi par saldētavu ķēdītes traucējumiem BioNTech un Pfizer vakcīnas transportēšanas laikā. Lietuva bija spiesta atteikties no Moderna vakcīnas papildu apjoma iepirkuma tāpēc, ka kompānija nolēma pacelt iepirkuma cenas. Bijuši arī mēģinājumi vakcinēties bez rindas.

ES cīņa pret Sputnik

2016. gada novembrī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā pausta nepieciešamība pretoties Krievjas medijiem. Pie tam par galvenajiem "draudiem" dokumentā nosaukti Sputnik un RT. Virkne Rietumu politiķu, arī ASV senatori un kongresmeņi, kā arī Francijas prezidents apsūdzēja Sputnik un RT par iejaukšanos vēlēšanās ASV un Francijā, tomēr nesniedza nekādus pierādījumus. Krievijas pārstāvji norādīja, ka šādi apgalvojumi ir nepamatoti.

Īpaši aktīva pretdarbība Krievijas medijiem vērojama Baltijas valstīs.

Decembra sākumā Latvijas Valsts drošības dienests nopratināja septiņus autorus, kuri sadarbojas ar portāliem Sputnik un Baltnews, kā arī veica kratīšanu viņu mājokļos. Žurnālisti apsūdzēti par ES sankciju režīma pārkāpumu, viņiem draud brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem.

51
Tagi:
vakcīna, Krievija, Sputnik
Pēc temata
Kā ASV atklājušas "Krievijas propagandas un dezinformācijas ekosistēmas" noslēpumus
Vakcīna un pērtiķi: britu meli par "krievu viltus ziņām"
Britānija plāno plašu melu ziņu kampaņu pret Krieviju
Draudi demokrātijai: ES apsūdz Krieviju par nepatiesām ziņām Covid-19 jautājumā
Vadims Truhačovs

Politologs: Lietuva pierādījusi, ka gatava visam, lai tikai ieriebtu Krievijai

48
(atjaunots 17:04 15.01.2021)
Rodas iespaids, ka Lietuvas pastāvēšanas jēga ir ieriebt Krievijai un citu rūpju tai nav.

RĪGA, 15. janvāris – Sputnik. Lietuvas ārlietu ministrs Gabriels Landsberģis sarunā ar Baltkrievijas opozīcijas parstāvi Svetlanu Tihanovsku apliecināja, ka Viļņa uzskata – būtu svarīgi pārdēvēt Baltkrieviju. Lietuvas valdība ir gatava izskatīt jautājumu par valsts pārdēvēšanu, tiklīdz no Baltkrievijas puses tiks saņemts atbilstošs pieprasījums.

Lietuvas politiskā elite pierāda, ka ir gatava uz jebkādām sīkām nelietībām pret Krieviju, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja politologs Vadims Truhačovs.

"Lietuva vienmēr ir gatava uz visu, lai pastrādātu mazu riebeklību Krievijai. Tāpēc tā ir gatava gan Baltkrieviju pārdēvēt par prieku baltkrievu opozicionāriem, gan izdarīt jebko citu, lai tikai ieriebtu Krievijai," teica Truhačovs.

Eksperts atzīmēja: rodas iespaids, ka Lietuvas pastāvēšanas jēga ir ieriebt Krievijai un citu rūpju tai nav.

"Bieži vien Lietuvas politiķi piemirst paši savu valsti, piemēram, to, ka no tās aizbraukusi ceturtā daļa darbspējīgo iedzīvotāju, un nodarbojas tikai ar sīkām nelietībām pret Krieviju," uzsvēra Truhačovs.

Viņš piezīmēja, ka Tihanovskai, kura uzturas Lietuvā kopš Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu dienas, faktiski nav, ar ko nodarboties.

"Tihanovska vāji orientējas jautājumos ārpus virtuves, un lielajā politikā viņa pilnīgs profāns. Viņa nodarbojas ar to, ka pārraida tālāk to, ko viņai iečukst austī," norādīja Sputnik sarunbiedrs.

© Sputnik / Владимир Астапкович

Tihanovska bija Baltkrievijas pašreizējā prezidenta Aleksandra Lukašenko sāncense valsts vadītāja vēlēšanās. Saskaņā ar republikas Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, Lukašenko uzvarēja vēlēšanās ar 80,1% balsu. Opozīcija klāstīja, ka uzvarējusi Tihanovska, un nodibināja koordinācijas padomi varas nodošanai. Šī iemesla dēļ Ģenerālprokuratūra ierosināja lietu par aicinājumiem sagrābt varu, virkne opozicionāru aizturēti, citi pametuši Baltkrieviju.

Lietuva līdz ar Igauniju un Latviju ieviesa sankcijas pret Baltkrievijas vadību un apliecināja: tā ir gatava uzņemt baltkrievus, kuri pierādīs, ka cietuši varasiestāžu darbību rezultātā. Savukārt Minska norādīja, ka Baltkrievijas opozīcijas protestu akcijas tiek koordinētas no Lietuvas un Polijas. Maskava konstatēja, ka Lietuva ir pārkāpusi visas pieklājības robežas, iejaucoties Baltkrievijas iekšējās lietās.

Трухачев: Литва дала понять, что готова на все, лишь бы насолить РФ
48
Tagi:
Svetlana Tihanovska, Baltkrievija, Krievija, Lietuva
Pēc temata
Politologs pastāstīja, ko Lietuva uzdod par bēgļiem no Baltkrievijas
Latvijā pastāstīja, cik daudz baltkrievu IT kompāniju izdevās pārvilināt
Baltkrievija slēdz robežas izbraucējiem
Lietuva samaksās simtiem miljonu eiro: uzņēmējs par sankcijām pret "Belaruskalij"
Londonas panorāma, foto no arhīva

Mediji uzzinājuši, kas noticis ar britu emigrantu finansēm Baltijas valstīs

0
(atjaunots 14:10 24.01.2021)
Pēc Brexit britu bankas sāka slēgt savus tekošos kontus, turklāt daudzas no tām pat nav iepriekš brīdinājušas par to savus klientus.

RĪGA, 24. janvāris – Sputnik. Baltijas valstīs dzīvojošie britu emigranti saskārušies ar finansiālām grūtībām, ņemot vērā Lielbritānijas banku kontu slēgšanu, stāsta Daily Mail.

Ar tādu problēmu saskārušies britu emigrantu visā Eiropas Savienībā pēc Brexit – britu bankas slēdz savus tekošos kontus, bet Eiropas bankas palielina tarifus naudas pārskaitīšanai uz ārzemēm.

Tāda ir situācija ar lielākajām Lielbritānijas bankām – Barclays, Lloyds un Nationwide Building Society.

Piemēram, Barclays slēdz savus tekošos un krājkontus, kā arī anulē kredītkartes Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Beļģijā, Horvātijā, Ungārijā, Slovākijā un Itālijā, ja klienti nevar uzrādīt adresi Lielbritānijā.

Pie tam klientiem sniegta informācija: ja viņi dzīvotu citā Eiropas ekonomiskās zonas rajonā, viņu konti būtu saglabāti, taču viņi nevarētu atvērt jaunus kontus pēc Brexit.

Dažas bankas, piemēram, Lloyds kopš pērnā gada augusta brīdināja savus emigrējušos klientus par to, ka viņu konti bus slēgti, jo banka zaudējusi Eiropas atļaujas, kas ļāva tai strādāt visā kontinentā.


Banku pienākums bija informēt klientus divus mēnešus pirms konta slēgšanas, tomēr kopaina noskaidrojusies vien nesen, tāpēc klientiem-emigrantiem radušās nopietnas grūtības. 

Daily Mail atzīmēja, ka Eiropas maksājumu zonā (SEPA) iekļautās bankas, kuras locekle Lielbritānija ir arī pēc Brexit, nevar iekasēt lielāku maksu par pārrobežas maksājumiem, nekā par iekšējiem, vienalga, vai maksājumi veikti eiro vai ne. Šī shēma līdz ar ES noteikumiem, kas stājās spēkā 2019. gada decembrī, ļāva Lielbritānijas bankām, piemēram, Metro Bank un NatWest samazināt izdevumus par naudas sūtījumiem uz kontiem Eiropas bankās.

Pirms diviem gadiem NatWest vēstīja klientiem, ka atsakās no visām komisijām par starptautiskajiem pārskaitījumiem digitālajā formātā, bet Metro Bank samazināja komisiju par maksājumiem eiro no desmit sterliņu mārciņām līdz 20 pensiem (no 11 eiro līdz 0,2 eiro).

Tomēr dažas Eiropas bankas tagad, šķiet, palielina tarifus par maksājumiem uz Lielbritāniju un no Lielbritānijas pēc Brexit, lai arī Lielbritānija joprojām ir SEPA locekle.

Iepriekš Lielbritānija un Eiropas Savienība noslēdza Brexit pārejas periodu, spēkā stājās vienošanās par tirdzniecību un sadarbību abu pušu starpā. Lielbritānija ieguvusi neatkarību pēc 47 gadus ilgas dalības ES un 4,5 gadus pēc referenduma Brexit jautājumā.
Vēsturiskā vienošanās par Lielbritānijas un ES sadarbību tika panākta 24. decembrī, pēc vairākus mēnešus ilgām sarežģītām pārrunām. Saskaņā ar darījuma noteikumiem, Lielbritānija ir pametusi ES vienoto tirgu un Muitas savienību, tomēr puses turpinās brīvo tirdzniecību bez nodevām un kvotām.

 

0
Tagi:
Brexit, Finanses, bankas, Baltija, Lielbritānija
Pēc temata
Ekonomists: reemigrantu plūsma pēc Brexit radīs krīzi Baltijā
Eksperti pastāstīja, ko gaidīt pārtikas produktu eksportētājiem no Latvijas pēc Brexit
Brexit un Baltija: tautiešu deportācija un katastrofa ekonomikā