Кокаин

Igaunis centās izvest no Latvijas kilogramu kokaīna

39
(atjaunots 10:42 31.05.2019)
Konfiscētā kokaīna vērtība varētu sastādīt ap 150 tūkstošiem eiro.

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Igaunijas Nodokļu un muitas departamenta Izmeklēšanas nodaļas darbinieki aizturēja Pērnavas novada Jērja robežkontroles punktā automobili Mercedes, kuru vadījušais igaunis centās ievest no Latvijas apmēram kilogramu kokaīna, raksta ERR.

Incidents notika aprīļa beigās. Izņemot vairākus iepakojumus ar kokaīnu, pārbaudei apturētajā S klases Mecedes-Benz automobilī ar Vācijas reģistrācijas numurzīmēm tika atrasts arī neliels marihuānas un kaņepju sēklu daudzums. Narkotikas atrada tukšās iebūvēs virs paneļa, veicot automobiļa pārbaudi. Iepakojumi ar kokaīnu tika aplieti ar motoreļļu, lai dienesta suns nesajustu to smaržu.

Valsts prokurors Vahurs Verte norādīja, ka pēdējo gadu laikā Igaunijā un Eiropā pieaug kokaīna skaits. "Vēl pirms dažiem gadiem 200 gramu kokaīna atklāšana piesaistītu uzmanību, taču pēdējo pāris gadu laikā parādās arvien vairāk krimināllietu, kurās tiek konfiscēts kilograms kokaīna vai pat vairāk," pateica viņš. Pēc Vertes sacītā, viens grams vielas, atkarībā no tā tīrības pakāpes, var maksāt līdz 150 eiro. Tādējādi, konfiscētā kokaīna vērtība var sastādīt aptuveni 150 tūkstošus eiro.

Vadītājs ir Igaunijas pilsonis, viņam ir 34 gadi. Šobrīd viņš atrodas arestā, un viņam draud cietumsods līdz 10 gadiem.

Maija vidū Viļņas kriminālisti aizturēja lielu narkotiku un psihotropo vielu kravu no Latvijas, kuru kopējā vērtība sastādīja apmēram pusmiljonu eiro. policisti veica specoperāciju Lietuvas galvaspilsētā un aizturēja vīrieti sakarā ar aizdomām par kontrabandu. Kratīšanas laikā viņa mašīnā tika atklātas slēptuves, kurās atradās 15,5 kilogrami ekstazī tablešu un 1,5 kilograms metamfitamīna pulvera.

Vēlāk tika aizturēti divi cilvēki, kuri par atlīdzību nodarbojās ar psihotropo vielu kontrabandu no Latvijas uz Lietuvu. Tiesībsargājošo iestāžu darbinieki veica kratīšanu aizdomās turamo mājās un transportlīdzekļos.

Aizturētajiem tika izvirzītas aizdomas nelikumīgā psihotropo vielu saimniekošanā un to kontrabandā īpaši lielos apmēros. Pagaidām pēc tiesas lēmuma viņi ir arestēti uz trīs mēnešiem. Aizdomās turamajiem var draudēt cietumsods līdz 15 gadiem.

Narkotiku kurjeri bieži izmanto Baltijas valstis narkotiku tranzītam uz Eiropu no Āzijas un atpakaļ. Tā, piemēram, no Eiropas uz Āziju caur Baltiju parasti ved hašišu, marihuānu un kokaīnu, savukārt no Āzijas uz Eiropu transportē heroīnu.

Saskaņā ar Eiropas narkotiku un narkomānijas monitoringa centra (EMCDDA) datiem, Latvijā, Lietuvā un Igaunijā pieaug atkarīgo no narkotikām skaits un kļūst biežāki nāves gadījumi pārdozēšanas rezultātā. Par populārākajām narkotikām Latvijā kļuvušas kaņepes, kokaīns, metamfetamīns un amfetamīns, par ko liecina konfiskāciju statistika.

39
Pēc temata
Latvietis un Igaunis ar katamarānu veduši britu pensionārus un kokaīnu
Bez liekām runām: ar konfiscēto kokaīnu saistītos noziedzniekus var nošaut
Zviedru prettanku granātmetējs Carl Gustaf AB

Latvija un Igaunija iepērk jaunus granātmetējus Carl-Gustav M4

11
(atjaunots 15:05 28.05.2020)
Daļu vecā bruņojuma savu valstu armijās Igaunija un Latvija aizvietos ar zviedru granātmetējiem Carl-Gustav M4.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Latvija un Igaunija pasūtījušas granātmetējus Carl-Gustaf M4 Zviedrijas kompānijā Saab. Piegādes tiks veiktas laikā no 2021. līdz 2024. gadam, liecina informācija ražotāja vietnē.

Pasūtījumi veikti saskaņā ar 2019. gada jūnijā parakstīto vienošanos. Tā ļauj Zviedrijai, Latvijai un Igaunijai pasūtīt granātmetējus Carl-Gustaf M4 desmit gadu periodā.

"Jaunās paaudzes prettanku granātmetēji Carl-Gustaf M4 noteikti ir liels solis uz priekšu karavīriem, kuri mācījušies tos izmantot un strādājuši ar iepriekšējām versijām, M2. Īpaši tas attiecas uz pārvietošanos ar granātmetējiem," norādīja Igaunijas Aizsardzības pētījumu centra pārstāvis Ramils Lips.

Viņš atzīmēja, ka Latvijas un Igaunijas kopīgais iepirkums nodrošinās vērā ņemamu līdzekļu ekonomiju un tas ir teicams kooperācijas piemērs.

Savukārt Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks apgalvoja, ka prettanku granātmetēju kopīgais iepirkums ļaus palielināt operatīvo savietojamību un atvieglos mācības ar sabiedrotajiem.

"Jauno "Carl Gustaf" prettanku ieroču pasūtījums ir turpinājums jau pirms vairākiem gadiem iedibinātajai sadarbībai ar Skandināvijas partneriem. Šie ieroči atbilst Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, ir nodrošinājuši sekmīgu uzdevumu izpildi mācībās, kā arī paplašina mūsu ekipējuma savietojamību ar ģeogrāfiski tuvāko sabiedroto valstu arsenālu. Tādēļ lēmums modernizēt jau esošo ieroču klāstu ir likumsakarīgs," norādīja Artis Pabriks.

Jaunajiem ieročiem ir piemērota agrāko modifikāciju munīcija, tāpēc tās piegādes nav nepieciešamas.

11
Tagi:
Latvija, Igaunija, bruņojums
Pēc temata
Latvija un Igaunija iegādāsies granātmetēju munīciju par 22 miljoniem eiro
Latvija slepeni iegādājās prettanku ieroci Zviedrijā

ES veselības un pārtikas drošības komisāre uzslavējusi Baltijas valstis

16
(atjaunots 17:17 27.05.2020)
ES veselības un pārtikas drošības komisāre Stella Kirjakida aicināja ES valstu veselības ministrus izplatīt informāciju un mācīties no Baltijas valstīm.

RĪGA, 27. maijs — Sputnik. Jautājumā par Eiropas iekšējo robežu atvēršanu ES nevar paļauties uz tā saucamajām imunitātes pasēm, norādīja ES veselības un pārtikas drošības komisāre Stella Kirjakida, tiekoties ar ES veselības ministriem, vēsta Politico.

"Mūsu pilsoņi ir pelnījuši atpūtu, svaiga gaisa malku, iespēju ceļot, apciemot ģimeni un draugus. Mums jābūt pārliecinātiem par to, ka viņi to var droši darīt," konstatēja Kirjakida.

Tomēr viņa uzsvēra, ka "imunitātes pases" nav uzticamas. To vietā jāievieš preventīvi pasākumi, tādi kā sociālā distance un testu skaita palielināšana, kā arī jāpārliecinās, vai veselības aprūpes sistēmas ES, it īpaši tūristu acīs pievilcīgās valstīs, darbojas labi.

Pēc viņas vārdiem, kontaktu fiksēšanas paņēmieni, ieskaitot mobilās lietotnes, arī ir nozīmīgi, tomēr tiem nāktos strādāt mijiedarbībā, lai cilvēki saņemtu brīdinājumu neatkarīgi no tā, kādu lietotni izmanto.

Viņa uzsvēra, ka pārvietošanās ierobežojumu mīkstināšanai jānotiek, koordinējot reģionos ar līdzīgu epidemioloģisko situāciju, kā arī atzinīgi novērtēja tā saucamo Baltijas "burbuli" – robežu atvēršanu starp trijām Baltijas valstīm.

"Es aicinu jūs sekot situācijai un ziņot kaimiņvalstīm par visām epidemioloģiskās situācijas izmaiņām," viņa teica.

Iepriekš Eiropas Komisijas viceprezidents Margaritis Shins aicināja nesekot Baltijas valstu piemēram un neradīt pašiem savas "mini Šengenas", jo tas, pēc viņa domām, ved pie diskriminācijas un vienotā tirgus vājināšanas.

Tāpat Kirjakida lūdza visus veselības ministrus savlaicīgi sniegt datus Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram (ECDC). Līdz šim to visas valsts nav darījušas, tāpēc ECDC maija sākumā neizdevās izstrādāt Covid-19 izplatības interaktīvo karti Eiropas Komsijas vajadzībām.

Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs neiesaka Latvijai atjaunot aviosatiksmi, bet iedzīvotājiem – apmeklēt ES valstis, kurās Covid-19 saslimstības rādītājs 14 dienu laikā pārsniedz 25 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. To vidū ir Zviedrija, Lielbritānija, Beļģija, Īrija, Portugāle un Malta.

16
Tagi:
koronavīruss, Baltija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Ka tik atpakaļ neslēdz: kā viesmīlības industrijā uztvēra robežu atvēršanu
Politologs izskaidroja Briseles neapmierinātību ar robežu atklāšanu Baltijā
Latvija atver robežu ES un dažu citu valstu iedzīvotājiem
Latvija nebaidās no otrā Covid-19 viļņa