Lietuvas prezidents Gitans Nausēda

Lietuvas prezidents ir gatavs sniegt interviju krievu valodā, Latvijas prezidents nav

108
(atjaunots 17:27 30.05.2019)
Latvijas prezidents Egils Levits gatavs sniegt interviju krievvalodīgiem medijiem tikai valsts valodā, savukārt Lietuvas prezidents Gitans Nausēda – sarunbiedra valodā.

RĪGA, 30. maijs – Sputnik. Jaunievēlētais Lietuvas prezidents Gitans Nausēda pauda gatavību sarunāties ar žurnālistiem krievu valodā, vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz prezidenta interviju BBC Krievu dienestam.

Pēc Nausēdas sacītā, nepieciešamības gadījumā viņš sarunāsies krieviski, kaut gan atsevišķi Baltijas politiķi nedara to principa pēc.

Krievijas ĀM ēka. Foto no arhīva
© Sputnik / Наталья Селиверстова

"Nekad neesmu uztvēris valodu kā kaut kādu ideoloģisku līdzekli. Būtu ļoti naivi saistīt valodu ar ģeopolitiku, ja ar māni vēlas sarunāties krievu valodā, es pacentīšos to izdarīt. Prasmes pasliktinājušās – man nav tik daudz iemeslu runāt krieviski. Daži cilvēki saka, varbūt, labāk būtu runāt angliski, un tad es vaicāju: vai jūs lasāt Dostojevski angļu valodā? Varbūt, ja jūs protat runāt abās valodās, jūs izvēlētos izlasīt Dostojevski krievu valodā," paziņoja jaunievēlētais prezidents.

Taču Nausēda norādīja, ka viņa politika attiecībā pret Krieviju diez vai mainīsies. Pēc viņa sacītā, Lietuva nevar uzturēt siltas attiecības ar valsti, kura izrāda "agresiju" pret Ukrainu. Bet Krievijas iedzīvotājiem, piebilda Nausēda, nav jāuzskata Lietuva par ienaidnieku.

"Gribētos neizmantot tādus terminus, kuri… būtu nepatīkami Krievijas ļaudīm. Ja mēs izmantojam stiprus terminus, to vēl nodot arī Krievijas mediji tādā veidā, ka veidojas Lietuvas kā ienaidnieka imidžs," pateicas Nausēda.

Tāpat viņš atzīmēja, ka viņam gribētos Lietuvā skatīties vairāk krievu teātra izrāžu un klasiskās mūzikas koncertu.

Viens no Baltijas politiķiem, kurš nerunā krieviski principa pēc, ir jaunievēlētais Latvijas prezidents Egils Levits. Par to viņš paziņoja vakar preses konferencē, atbildot uz radio Baltkom žurnālista jautājumu, vēsta Mixnews.lv.

"Krievu valodu labi neprotu, kaut gan mācījos krievvalodīgā skolā un krievu valodā man bija labas atzīmes. Latvijā es lietoju latviešu valodu un darīšu to konsekventi. Tas attiecas arī uz medijiem, kuri vēsta citās valodās. Tādēļ es ar prieku nākšu uz intervijām un runāšu valsts valodā," pateica Levits.

Levita priekštecis Raimonds Vējonis neatteicās sniegt interviju krievu valodā, ar ko izraisīja nacionālo patriotu nosodījumu.

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida uzreiz pēc ievēlēšanas solīja runāt krieviski ar tiem, kam tā ir dzimtā valoda, un tur doto vārdu – ar Narvas sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem viņa sarunājās krieviski gandrīz bez akcenta.

108
Pēc temata
Kļuva zināmi Lietuvas prezidenta vēlēšanu provizoriskie rezultāti
Lietuvas prezidenta kandidāti atbalsta pragmatiskas attiecības ar Krieviju
Baltkrievijas karogs, foto no arhīva

Baltkrievija ieviesa atbildes sankcijas pret Latviju, Lietuvu un Igauniju

35
(atjaunots 08:10 30.09.2020)
Baltkrievija savā sankciju sarakstā iekļāvusi vairāk nekā trīs simtus trīs Baltijas valstu amatpersonu.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Minska ievieš simetriskus ierobežojošus pasākumus atbildes kārtā uz Baltijas valstu paplašināto sankciju režīmu attiecībā pret Baltkrieviju, paziņoja republikas ĀM pārstāvis Anatolijs Glazs. Pēc viņš sacītā, sarakstos ir iekļauti vairāk nekā 300 cilvēku no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.

Glazs atzīmēja, ka Baltkrievijas ārpolitika vienmēr bāzējusies uz starptautiskajām tiesībām un citiem skaidriem un loģiskiem principiem – valsts intereses un konkrētas cilvēku intereses, biznesa, tirdzniecības, drošības, infrastruktūras intereses.

"Šāda atvērta un skaidra pozīcija ir saprotama arī mūsu partneriem… Šajā fonā mums, piemēram, ir grūti komentēt mūsu Baltijas kaimiņu neloģiskās emocionālās kustības, kuras mēdz robežoties ar histēriju. Paplašināja sankciju sarakstus… Tātad, no šodienas, kā jau solījām, mēs arī ieviešam spēkā atbildes simetrisko ierobežojošos pasākumus pēc katras no šīm valstīm," paziņoja vakar Glazs.

Pēc viņa sacītā, sarakstā ir iekļauts vairāk nekā 300 ierēdņu no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.

"No šodienas saraksti paplašināti… Katras valsts sarakstā ietilpst vairāk nekā simts cilvēku," sacīja vakar Baltkrievijas ĀM preses sekretārs.

Glazs precizēja, ka tie ir atbildes pasākumi uz Baltijas valstu analoģisko rīcību – runa ir par vīzu ierobežojumiem ierēdņiem no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas.

Augusta beigās Baltijas valstis ieviesa sankcijas pret 30 Baltkrievijas oficiālajām personām, tai skaitā aizliedza iebraukšanu Baltkrievijas prezidentam Aleksandram Lukašenko.

Latvijas ĀM aizritējušajā nedēļā publicēja sarakstu ar 101 Baltkrievijas amatpersonu, kuras uzskata par saistīties ar vardarbību un represijām pret valsts iedzīvotājiem, kuri nepiekrīt prezidenta vēlēšanu rezultātiem. Iestādē paziņoja, ka saraksts ir izveidots konsultāciju gaitā starp Baltijas valstīm, un iekļuvušajām tajā personām aizliegts iebraukt Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Eiropas Savienība paziņoja, ka neuzskata Baltkrievijā notikušās vēlēšanas par brīvām un demokrātiskām, savukārt Lukašenko, kurš 23. septembrī stājās amatā, – par leģitīmu prezidentu.. Briselē ilgi saskaņoja sankciju paketi pret Baltkrieviju, taču tā arī neieviesa nekādus ierobežojumus.

35
Tagi:
sankcijas, Baltkrievija, Baltija
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt
Pēc temata
Minska atbildēja uz Rietumu atteikšanos atzīt Lukašenko par leģitīmo prezidentu
Vēsturnieks paskaidroja, kāda ir Polijas interese par notikumiem Baltkrievijā
Lukašenko atbildēja Makronam par situāciju Baltkrievijā
Latvijas Finanšu izlūkošanas dienests uzsācis rūpīgu baltkrievu kompāniju pārbaudi
Francijas prezidents Emanuels Makrons

Makrons centīsies iesaistīt Baltijas valstis dialogā ar Krieviju

35
(atjaunots 17:28 29.09.2020)
Francijai runa nav tik daudz par to, lai atteiktos no dialoga ar Kremli, cik par Baltijas valstu aktīvu iesaistīšanu tajā.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Francijas prezidenta Emanuela Makrona vizīte uz Lietuvu un Latviju nenozīmē dialoga izbeigšanu ar Krieviju, raksta Le Figaro. Pilnu raksta tulkojumu krievu valodā sniedz portāls InoSMI.

Otrajā savas vizītes Lietuvā dienā Makrons apmeklēs Antakalna kapus un noliks vainagu pie memoriāla bojāgājušajiem pie Viļņas Televīzijas torņa 1991. gada 13. janvārī. Tas ir obligāts punkts, kuru Lietuvas varasiestādes iekļauj katras oficiālās vizītes programmā, taču šoreiz tam tiks veltīta īpaša uzmanība.

"Balstoties uz prezidenta Makrona vārdiem, tas ir vienlaikus apstiprinājums mūsu Eiropas saknēm un mūsu tiesību aizstāvēt mūsu neatkarību atzīšana," saka Lietuvas diplomāts.

​"Aizkustinošs brīdis. Prezidents Emanuels Makrons godina brīvības aizstāvjus, kuri samaksāja ar dzīvību par Lietuvas neatkarību. Paldies, prezidenta kungs," uzrakstīja Lietuvas ĀM vadītājs Lins Linkēvičs savā Twitter lapā.

Šai pirmajai Francijas valsts vadītāja vizītei Baltijas valstīs pēc Žaka Širaka 2001. gada jūlijā ir jādara skaidri daži pārpratumi.

Lietuvieši, kuri iestājās Eiropas Savienībā un NATO 2004. gadā, ir uzticīgi aliansei, un viņi neatbalstīja Makronu, kurš iepriekš apsūdzēja NATO "smadzeņu nāvē". Tāpat viņi neatbalstīja viņa plānu par stratēģiskā dialoga atjaunošanu ar Maskavu, kurš tika publicēts bez iepriekšējas konsultācijas ar Centrāleiropas un Austrumeiropas galvaspilsētām.

Francijas prezidents Emanuels Nakrons, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Lietuva uztver savu atrašanos kaimiņos ar Krieviju kā eksistenciālu draudu. Kaļiņingradā, uz robežas ar Lietuvu, Maskava izvietoja zenītraķešu sistēmas S-400 un raķetes "Iskander", kuras spēj nest kodolgalviņas. Turpat atrodas vairāk nekā 10 tūkstoši Krievijas kareivju. Pēdējo gadu laikā Krievija pastiprinājusi savu Rietumu militāro apgabalu un regulāri piedalās savstarpējās mācībās Baltkrievijas teritorijā.

"Pēc Maskavas domām, runa pirmām kārtām ir par Krievijas militārās struktūras nostiprināšanu stratēģiskā rajonā, kuru tā uzskata par īpaši trauslu savu attiecību ar NATO pasliktināšanās kontekstā. Taču, ņemot vērā vēstures faktus, demogrāfisko stāvokli un 2014. gada Ukrainas krīzi, mēs saprotam, ka Baltijas valstis saskata tajā draudus," saka Izabelle Fakona, speciāliste KF lietās, Stratēģisko pētījumu fonda direktora vietniece.

Tiesa, Lietuvā nomierinājās pēc tam, kad Makrona un Krievijas prezidenta Vladimira Putina telefonsarunas detaļas saistībā ar Alekseja Navaļnija saindēšanu tika atklātas franču izdevumam Le Monde – to Viļņā uztvēra kā Parīzes aizkaitinājuma pazīmi.

"Šī Francijas prezidenta vizīte Baltkrievijas krīzes laikos sūta interesantu signālu Krievijai un Baltijas valstīm," uzskata Tara Varma, Eiropas Savienības Starptautisko attiecību padomes Parīzes biroja direktore. "Makronam šī ir lieliska iespēja izlabot slikto iespaidu, kuru viņš ir atstājis ar dažiem viņa izteicieniem. Viņam nāksies precizēt, ko ietver stratēģiskā autonomija, kuru viņš rosina, un atkārtot, ka Eiropas aizsardzības mērķis nav aizstāt NATO."

Pirms došanās uz Latviju Makrons apmeklēs arī Francijas militārpersonas, kuras ir izvietotas Lietuvas Ruklas pilsētā NATO bataljona sastāvā. Pēdējo trīs gadu laikā Francija vei savu ieguldījumu "Pastiprinātā klātbūtnē", kuru NATO izveidojusi Polijā un Baltijas valstīs, un piedalās pastiprinātā gaisa telpas novērošanā.

Elizejas pilī uzsver, ka Makrona brauciens uz Baltijas valstīm "sniegs iespēju uzklausīt mūsu partnerus, sevišķi viņu pozīcijas attiecībā uz Krieviju, un apspriest ar viņiem, kā vislabāk virzīties uz priekšu, gan viņu pašu interesēs, gan Eiropas interesēs".

Citiem vārdiem sakot, runa nav tik daudz par to, lai atteiktos no dialoga ar Kremli, pa ja tas pagaidām nav ļoti efektīvs, cik par aktīvāku Baltijas valstu iesaistīšanu tajā. Un šo ieceri varētu nekavējoties īstenot uz Baltkrievijas zemes.

Pagājušajā ceturtdienā Svetlana Tihanovska Le Figaro intervijā aicināja Makronu "uzsākt dialogu un spēlēt starpnieka lomu" pārrunās ar Baltkrievijas režīmu. Acīmredzot, šis lūgums tika sadzirdēts. "Skaidrs, ka Lukašenko ir jāaiziet," paziņoja Francijas prezidents Le Journal du Dimanche intervijā. Šodien viņš tikās ar Tihanovsku Lietuvā.

35
Tagi:
Krievija, Baltija, Makrons
Pēc temata
Pirmo reizi divdesmit gadu laikā Latvijā viesosies Francijas prezidents
Mediji: Putins devis mājienu par "Latvijas pēdām" incidentā ar Navaļniju
Grāmatas

KF senators: atteikšanās no krievu valodas Latvijā ir provinciālisma izpausme

0
(atjaunots 07:37 01.10.2020)
Atteikties no lielas daļas kultūras tikai tāpēc, ka tai ir krievu saknes, - tā ir "pašnoniecināšana", tas ir neracionāli, uzskata Krievijas Federācijas padomes loceklis Aleksejs Puškovs.

RĪGA, 1. oktobris — Sputnik. Krievu valodas lietošana ir viens no faktoriem, kas padara Latviju par Eiropas kultūras daļu un ļauj tai nenoslēgties Baltijas reģionā, ir pārliecināts Aleksejs Puškovs.

Iepriekš Saeimas deputāts Atis Lejiņš ("Jaunā Vienotība") rakstā "Latvijas Avīze" asi nosodīja Rīgas domes deputāti Antoņinu Ņenaševu ("Progresīvie"), kura atzina krievu valodas lielo lomu Latvijā. "Mēs dzīvojam nacionālā valstī, nevis Krievijas guberņā; kāpēc mums joprojām palikusi ieradumā šāda zemošanās?" jautāja politiķsi. Pēc viņa domām sarunas ar krieviem krievu valodā Latvijā – tas ir pazemojums.

Krievijas Federācijas Padomes Informācijas politikas un sadarbības ar medijiem komisijas priekšsēdētājs Aleksejs Puškovs, komentējot Lejiņa izteikumus intervijā izdevumam "Polit Ekspert", norādīja, ka tā ir zināma provinciālisma izpausme – censties noliegt nozīmi, kāda ir vienai no vadošajām mūsdienu pasaules valodām.

"Jā, patiešām, Latvija nav Krievijas Federācijas guberņa. Taču, manuprāt, tas ir zināms provinciālisms – Latvijā noliegt vienu no mūsdienu pasaules vadošajām valodām," teica Puškovs un piebilda, ka 80% Rīgas iedzīvotāju runā krieviski un tas ir visiem zināms.

Politiķis atgādināja, ka krievu valoda ir viena no ANO oficiālajām valodām, tajā runā simtiem miljonu cilvēku, krievu valoda tiek apgūta ārvalstu augstskolās, lai rastos iespēja strādāt ar tik lielu un nozīmīgu valsti kā Krievija un pieskarties bagātajai krievu kultūrai. Tāpēc deputātiem Latvijā ir jānovērtē tas, ka valstī ir iespēja dabiski saglabāt krievu valodu, uzskata Puškovs.

"No krievu valodas un krievu kultūras var atteikties tikai dziļi provinciāli domājoši cilvēki pēc principa: mēs dzīvosim savā ciemā un neko citu negribam zināt. Krievu valoda ir atzīta par vienu no vadošajām mūsdienu pasaules valodām," teica senators.

Viņš piebilda, ka nevar neatzīt krievu valodas nozīmi Eiropas politikā, ekonomikā un kultūrā. Tās lietošana ir viens no faktoriem, kas padara Latviju par Eiropas kultūras daļu un ļauj tai nenoslēgties Baltijas reģionā, ir pārliecināts senators.

Puškovs aicināja Latvijas politiķus turēties pie moderna viedokļa par pasauli – nevar atteikties no lielas daļas savas kultūras tikai tāpēc vien, ka tai ir krievu saknes. Tā ir "pašnoniecināšanās", uzskata Krievijas politiķis.

0
Tagi:
Aleksejs Puškovs, Atis Lejiņš, krievu valoda, latviešu valoda
Pēc temata
"Cik ilgi pieļausim?": latvietis sašutis par interviju LTV ar skolnieci krievu valodā
Tā ir necieņa: Parādnieks pret informāciju par Covid-19 krievu valodā
Lai runā arī krieviski: rīdzinieki neuzskata, ka Latvijā jāaģitē tikai latviešu valodā