Jaunievēlētais Lietuvas prezidents Gitans Nausēda

Jaunievēlētais Lietuvas prezidents pastāstījis, kādas redz attiecības ar KF un Minsku

73
(atjaunots 16:56 28.05.2019)
Turklāt, Nausēda izteicās par sadarbību ar Lietuvu un Igauniju, kā arī ar Poliju.

RĪGA, 28. maijs – Sputnik. Neatkarīgais kandidāts, Lietuvas prezidenta vēlēšanu līderis, ekonomists Gitans Nausēda aizvadījis pirmo preses konferenci jaunievēlētā prezidenta statusā un izteica savas domas par dažiem iekšpolitikas un ārpolitikas jautājumiem, vēsta Sputnik Lietuva.

Topošais valsts vadītājs paziņoja, ka viņš nesola, ka "attieksme pret Krieviju mainīsies". Pēc Nausēdas sacītā, ja tas notiks, "Lietuva nodemonstrēs, ka nodod savus partnerus Ukrainā".

Taču ievēlētais prezidents norādīja, ka ar Baltkrieviju derētu veidot labākas attiecības.

"Mēs vēlamies panākt patiesu dialogu ar Baltkrieviju – dialogu starp kaimiņiem, kurus vieno ilga kopīga vēsturiska pagātne. Šī iemesla dēļ mums ir jābūt labiem kaimiņiem, kuri nebaidās kritizēt," pateica Nausēda.

Tāpat viņš uzsvēra ciešākas kooperācijas nepieciešamību ar Latviju un Igauniju, tostarp, tikšanās ietvaros ar Baltijas republiku līderiem.

Iepriekš Nausēda paziņoja, ka pirmo ārvalstu vizīti prezidenta statusā viņš veiktu uz Poliju. Uz žurnālistu jautājumu par to, vai tam netraucēs Polijas strīdīgā reputācija Eiropas Savienībā, topošais Lietuvas prezidents norādīja, ka Varšavas un Briseles konflikts sākās Polijas iekšējo jautājumu dēļ un beigās Polija parādīja savas spējas rast kompromisus.

Lietuvas prezidenta vēlēšanu otrā kārta Baltijas republikā notika svētdien. Saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem, Nausēda ieguvis 65,86% balsu, savukārt viņa konkurente – konservatoru kandidāte Ingrīda Šimonite – ieguva 32,86% balsu.

73
Pēc temata
Gitans Nausēda uzvarējis Lietuvas prezidenta vēlēšanās
Kļuva zināmi Lietuvas prezidenta vēlēšanu provizoriskie rezultāti
Lietuvā norisinās prezidenta vēlēšanas
Patria 6х6

Neizdevīgi: Igaunija nevēlas izstrādāt bruņutransportieri kopā ar Latviju un Somiju

21
(atjaunots 11:30 24.10.2020)
Pēckara laika kravas mašīnas Volvo Viking vai Scania ar brezenta jumtu nav īpaši piemēroti armijas vajadzībām, tādēļ Latvija nolēma izstrādāt jaunu bruņutransportieri sadarbībā ar Somiju; savukārt igauņi nolēma, ka šis projekts ir dārgs un neizdevīgs.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Ideja radīt Somijas uzņēmumā Patria Lans Oy bruņutransportieri Baltijas valstu vajadzībām paliek tikai Latvijas un Somijas iecere. Igaunija izstājās no projekta tā dārdzības un nepietiekamo priekšrocību dēļ, vēsta Neatkarīgā.

Lietuviešiem "Vilkas", igauņiem "Pasi"

No trim Baltijas valstīm Latvijai bruņumašīnas ir vajadzīgas visvairāk, jo mācībās un kaujas misijās nākas braukt ar vecām grabažām, kuras tai savulaik pa lēto pārdeva vai pat atdeva sabiedrotie no dažādām valstīm. Pēckara laika Volvo Viking, visurgājēji Unimog vai Scania kravas mašīnas ar brezenta jumtu nav īpaši piemēroti, lai nogādātu karavīrus frontes līnijā – un lai principā kādu kaut kur nogādātu kara apstākļos.

Daļēji šo problēmu atrisina vieglo tanku CVRT iepirkums, taču karavīriem ir jābrauc ne tikai pa purviem vai smilšainiem laukiem, tādēļ viņiem ir nepieciešamas arī mašīnas ar riepām.

Kaimiņiem situācija ar bruņu transportu ir krietni labāka, tādēļ viņi arī necīnījās par sadarbību ar somiem. Lietuviešus šis projekts vispār neinteresē – viņi deva priekšroku vācu bruņumašīnām Boxer ar Izraēlas ražojuma torņiem un lietuviskoto nosaukumu Vilkas ("Vilks"). Līdz nākamā gada beigām, ja koronavīruss neizjauks plānus, lietuviešiem bruņojumā kopumā būs 88 "vilki".

Бронемашина немецкого производства Boxer на вооружении армии Литвы
Vācijas ražojuma bruņumašīna Boxer Lietuvas armijas bruņojumā

Savukārt Igaunijas armijai ir vairāk nekā simts sešu riepu somu transportieru Patria Pasi. Tās nav sliktas mašīnas, taču ir novecojušas un ir ievērojami nolietotas militārajās misijās: daudzām smago ieroču pārvadāšanas dēļ ir bojāts priekšējais tilts. Tādēļ igauņiem jauno somu bruņumašīnu piegādes kļūtu par loģisku soli.

Бронетранспортер Patria Pasi
Bruņutransportieris Patria Pasi

Taču turpinājuma nodoma protokoliem, kas tika parakstīti šogad, nebūs. Igaunijas Sabiedriskā televīzijas un radio korporācija (Eesti Rahvusringhääling) paziņoja, ka Igaunijas bruņotie spēki nespēja vienoties ar Somijas pusi par trim galvenajām sadarbības pozīcijām: bruņutransportiera platformas izstrādes cenu, mašīnas galīgo cenu un Igaunijas uzņēmumu dalību ražošanā.

Tādēļ vismaz šajā posmā igauņi ar latviešiem un somiem šajā virzienā nesadarbosies.

Īpaši arī negribējās

Pēc Aizsardzības pētījumu centra Bruņutehnikas nodaļas vadītāja Ivara Jansona sacītā, igauņiem jaunu bruņumašīnu nepieciešamība nav tik aktuāla. Vecais transports vēl strādā, savukārt tirgū ir pieejamas arī citas bruņutransportieru markas, kuras atbilst Igaunijas armijas vajadzībām un finanšu iespējām.

Jāsaka, ka igauņi no sākta gala piedalījās šajā iecerē ar nedivdomīgu piesardzību, parakstot vēstuli par nolūku, savukārt pēcāk tehnisko vienošanos ar dažu mēnešu kavējumu.

Beigās līgums par 6x6 bruņumašīnu sistēmas pētījumu un izstrādi parakstīja Latvija, Somija un Patria. Igauņi – nē.

Финский бронетранспортёр Patria 6х6
© Photo Patria
Somu bruņutransportieris Patria 6x6

Tas, ka igauņi izstājās no projekta dārdzības un neatbilstības dēļ, nedaudz izbrīna, jo sākumā sadarbībai kā reiz bija jāatrisina šīs problēmas. Vismaz par to tika teikts publiskā paziņojumā:

"Tehniskās vienošanās mērķis ir radīt rentablus risinājumus visu trīs valstu sauszemes spēku spēju prasībām, lai nodrošinātu ne tikai izdevīgāku iepirkuma piedāvājumu, bet arī partnervalstu bruņutehnikas savstarpējo savietojamību un to piegādes drošību, tai skaitā vietējās transportlīdzekļu uzturēšanas un remonta kapacitātes izveidi, kā arī iespējamu vietējās industrijas kapacitātes stiprināšanu, vēlāk iesaistoties transportlīdzekļu ražošanā un piegādes ķēdes attīstīšanā."

Virza Somijas ražojumu

Vērts atgādināt, ka šopavasar izskanēja publiski pārmetumi no vācu uzņēmuma Unimog pārstāvjiem Latvijas Aizsardzības ministrijai, ka tā visaugstākajā līmenī lobē Somijas piegādātāju intereses.

Pretenzijas skāra 2017. gada taktisko kaujas transportlīdzekļu 4x4 iepirkumu, kurš tika apturēts 2019. gadā pēc tam, ka Iepirkumu uzraudzības birojs konstatēja pārkāpumus. Izrādījās, ka Somijas ražojuma Sisu GTP mašīna, kura tika atzīta par uzvarētāju, tika testēta atšķirīgi no citiem pretendentiem.

Lai gan no profesionāļu viedokļa mašīna bija teicama, konkursu apturēja, savukārt jauns konkurss netika izsludināts. Tā vietā sadarbību ar somiem sāka attīstīt ar savstarpēja 6x6 bruņumašīnas radīšanas projekta starpniecību uz Somijas Patria bāzes.

Aizsardzības ministrija cer, ka pirmos eksemplārus varēs notestēt jau šī gada beigās. Pēc tam tiks pieņemts lēmums par šo mašīnu piegādi lielākos apmēros.

Солдат ВС Швеции возле Patria XA-360 AMV
© AFP 2019 / JONATHAN NACKSTRAND
Zviedrijas BS karavīrs pie Patria XA-360 AMV
21
Tagi:
Baltija, ieroči
Pēc temata
Nosaukts labākais tanks trešajam pasaules karam
Krievijas "Cirkon" padarījis bezjēdzīgu ASV globālā trieciena koncepciju
"Viņi ir tik stipri, kā vēl nekad": NATO novērtēja Krievijas armijas spēku
"Kaut kam gatavojas": kāpēc ASV pārkrāsojušas lidmašīnas Krievijas GKS krāsās
Lux Express autobuss Tallinas autoostā, foto no arhīva

Lux Express vēlas izveidot "Baltijas burbuli" ar Sanktpēterburgu

17
(atjaunots 19:22 21.10.2020)
Sanktpēterburgas iedzīvotāji vēlētos braukāt uz Baltijas valstīm un Somiju vēl līdz pilnai robežu atvēršanai.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Tā saucamā tūrisma burbuļa izveidošana starp Igauniju un Krievijas pierobežas reģioniem ir iespējama, un tam būtu ekonomiska jēga, taču jautājums ir par to, kad to varēs izdarīt, paziņoja telekanāla ERR rīta raidījuma "Kafija+" ēterā autobusu kompānijas Lux Express valdes loceklis Raits Remmels.

Ideja izveidot "tūrisma burbuli" ar Krieviju tika šoruden izteikta arī Somijā, savukārt Lux Express veiktā aptauja 2000 Sanktpēterburgas iedzīvotāju vidū parādīja, ka aptuveni 80% respondentu vēlētos braukāt uz Baltijas valstīm un Somiju vēl līdz pilnai robežu atvēršanai.

Pēc Remmela sacītā, jautājums ir drīzāk par termiņiem.

"Es domāju, ka tas ir iespējams, cits jautājums – kad. Līdz ar robežu atvēršanu nebūs tā, ka reiz visu pasauli atvērs, un visi drīkstēs ceļot. Tas būs pakāpeniski, un tad jau kaimiņvalstīm ir savā starpā jāvienojas, ar kādiem nosacījumiem. Un tad jau cilvēki pakāpeniski varēs ceļot," sacīja viņš.

Remmels atzīmēja, ka Igaunijai jau ir pozitīva "tūrisma burbuļa" izveidošanas pieredze ar Latviju un Lietuvu.

"Pie tā tiek strādāts, vienkārši skatās uz situāciju, kāda tā ir. Un vasara mums pierādīja – kad ir šāda iespēja, cilvēki ceļo. Tādēļ šie burbuļi strādā, un ceru, ka kaut kādā brīdī Ļeņingradas apgabals un Sanktpēterburga nāks tiem klāt," sacīja Remmels.

Pērnā gada beigās kompānija Lux Express nosauca maršrutu Rīga – Sanktpēterburga par vienu no perspektīvākajiem saviem maršrutiem, tai skaitā pateicoties bezmaksas vīzu ieviešanai uz Krieviju.

Robežu slēgšana Covid-19 pandēmijas dēļ radīja lielu triecienu kompānijas darbībai, kura paziņoja par gaidāmo darbinieku skaita samazināšanu.

17
Tagi:
Krievija, Igaunija, koronavīruss, pasažieru pārvadājumi, Lux Express
Pēc temata
Lietuvas tūristi izglāba vasaru Liepājā
"Baltijas burbulis" plīsīs: pierobežas iedzīvotāji nevēlas ievērot pašizolāciju
Redžeps Erdogans

Redžeps Erdogans prognozē Eiropas galu

0
(atjaunots 07:52 25.10.2020)
Turcijas prezidents kontatēja, ka Eiropas valstu politika attiecībās ar musulmaņiem liecina par to, ka "Eiropas fašismā ir iestājusies jauna fāze".

RĪGA, 25. oktobris — Sputnik. Eiropa ir atklājusi fronti pret musulmaņiem. Līdz ar to tā sākusi gatavoties pati savam galam, norādīja Turcijas prezidents Redžeps Erdogans, uzstājoties Kaiseri pilsētā. Translācija tika nodrošināta valsts vadītāja lapā Twitter.

Savu viedokli Erdogans pauda, komentējot Vācijas policijas operāciju Mevlana mošejā Berlīnē trešdien. Tā aizritēja musulmaņu lūgšanas laikā, vēsta aģentūra RIA Novosti.

Saskaņā ar avīzes Sabah sniegto informāciju, aptuveni 150 policisti staigājuši pa musulmaņu lūgšanu paklājiem ar apaviem kājās.

Turcijas prezidents norādīja, ka tamlīdzīgi uzbrukumi musulmaņu tiesībām – Eiropas pilsoņiem – liecina par to, ka "Eiropas fašismā ir iestājusies jauna fāze".

"Ja tās (Eiropas valstis – red.) neatbrīvosies no tā pēc iespējas ātrāk, tāda slimība sagraus Eiropu no iekšienes," atzīmēja Erdogans.

Turcijas prezidents jau vairākkārt ir kritizējis Eiropas valstu politiku attiecībās ar musulmaņiem. Cita starpā viņš ieteica "ārstēt psihi" Francijas prezidentam Emanuelam Makronam pēc politiķa izteikumiem par "apgaismoto islāmu", kā arī nodomu atbrīvot šo reliģiju no "ārvalstu ietekmes un pastiprināt mošeju finansēšanas kontroli". Pēc Erdogana domām, ar saviem izteikumiem par cīņu ar islāmisko separātismu Francijas vadītājs vēlas "izrēķināties ar musulmaņiem". Pie tam Turcijas līderis pārmeta Makronam nodomu radīt totalitāru "antiislāma sistēmu".

0
Tagi:
Erdogans, Makrons, Eiropas Savienība
Pēc temata
Turcija draud Eiropai ar migrantu ordām, lai tā "ietekmētu Krieviju"
Makrons atkārtoti pārliecinājās par NATO "smadzeņu nāvi"
Pēc skolotāja slepkavības Francijā izdos reliģisku karikatūru grāmatu