Lietuva aicina IAEA palīdzēt atlikt BelAES ekspluatācijas sākumu

55
(atjaunots 12:36 25.05.2019)
Lietuvai lūdz starptautiskās aģentūras autoritatīvo ģenerāldirektoru Jukiju Amano personīgi aicināt Baltkrieviju nesākt Astravjecas AES ekspluatāciju līdz brīdim, kad tiks izskatīti visi drošības aspekti.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Lietuva vērsusies pie Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) ar lūgumu aicināt Baltkrieviju atlikt BelAES ekspluatācijas sākumu līdz brīdim, kad "tiks atrisināti visi drošības jautājumi", vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz valsts Ārlietu ministriju.

BelAES tiek būvēta netālu no Astravjecas pilsētas Grodņas apgabalā, 50 kilometru attālumā no Viļņas. Lietuva izvirza pretenzijas pret AES gandrīz vai no brīža, kad Minska pieņēma lēmumu par tās celtniecību. Lietuvas Seims nolēmis, ka elektrostacija apdraud valsts nacionālo drošību, lai arī Minska garantēja, ka AES atbilst augstākajiem drošības standartiem.

Piektdien IAEA saņēma Lietuvas ārlietu ministra Lina Linkēviča un enerģētikas ministra Žigimanta Vaičūna vēstuli, kurā politiķi apgalvo: BelAES drošības jomā esot neatrisinati jautājumi.

"Lietuva aicina starptautisku autoritāti ieguvušo ģenerāldirektoru Jukiju Amano personīgi aicināt Baltkrieviju nesākt Astravjecas AES ekspluatāciju līdz brīdim, kad tiks atrisināti visi drošības jautājumi. Astravjecas AES var izšķir atomenerģētikas nākotni. Tādējādi mēs piedāvājām īstenot rekomendāciju kompleksu IAEA līmenī, kas palīdzētu izvairīties no atlases pieejas drošības jautājumiem visām valstīm, kas sāk savas kodolenerģētikas programmas," skaidroja Linkēvičs.

Lietuvas politiķi pauda bažas par to, ka Baltkrievija neesot izpildījusi ieteikumus, kas ietverti IAEA starptautisko ekspertu slēdzienos, Espo konvencijā un ES stresa testu gaitā", piezīmēja ĀM.

Maija sākumā Baltkrievijas ĀM preses sekretārs Anatolijs Glazs paziņoja, ka Lietuva nāk klajā ar nepamatotiem un "atklāti melīgiem" paziņojumiem par Baltkrievijas AES un tās drošības pasākumiem. Šādi Glazs komentēja Lietuvas ĀM toreizējo aicinājumu Eiropas Komisijai izstrādāt "visaptverošu darbības plānu" attiecībā uz BelAES.

Viņš uzsvēra, ka Baltkrievija nekad nav izvairījusies no starptautiskās sadarbības atomstacijas celtniecības aspektā, cieši sadarbojas ar IAEA un citām kompetentajām iestādēm. Tāpat Baltkrievijas ĀM preses sekretārs atgādināja, ka Lietuvas speciālisti piedalījušies BelAES stresa testu partnerpārbaudē un "lieliski informēti par to, ka Eiropas regulatori nav atraduši problēmas stacijas drošības jomā".

55
Pēc temata
Baltkrievija ieteikusi Lietuvai atvēsināt "kareivīgo degsmi"
Gasparjans: Lietuva apvainojusies uz Baltkrieviju Ignalinas AES dēļ
Lietuva piedāvās Lukašenko pārorientēt BelAES uz gāzi un "kurināt" ar tās SDG
Projekta Rail Baltica vizualizācija, foto no arhīva

Ceļš uz nekurieni: eksperts novērtēja Lietuvas iniciatīvu projektā "Rail Baltica"

12
(atjaunots 12:51 25.09.2020)
Lietuvas vēlme patstāvīgi uzbūvēt "Rail Baltica" ietekmēs nevis maģistrāles ekspluatācijas sākuma termiņus, bet gan Lietuvas budžetu, uzskata eksperts Sergejs Kondratjevs.

RĪGA, 25. septembris – Sputnik. Lietuvas transporta un sakaru ministrs Jaroslavs Narkevičs paziņoja, ka Viļņa izvērtē iespējas saviem spēkiem uzbūvēt maģistrāli "Rail Baltica" republikas teritorijā. Politiķis konstatēja, ka Baltijas valstis nav spējušas vienoties par projekta racionālu un operatīvu īstenošanu, bet Lietuva pie sevis dzelzceļu uzbūvēs ātrāk.

Lietuvas vēlme patstāvīgi pabeigt "Rail Baltica" ietekmēs nevis projekta īstenošanas termiņus, bet gan Lietuvas budžeta stāvokli, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja Enerģētikas un finanšu institūta vecākais eksperts Sergejs Kondratjevs.

"Ja Lietuva šo projektu pabeigs ātrāk nekā citas Baltijas valstis, ja tā ne tikai apspriedīs finansējuma iespējas, bet arī patiešām finansēs būvdarbus, faktiski izrādīsies, ka ir gabals dzelzceļa, kas nekur neved," konstatēja Kondratjevs.

Pie tam pašā Lietuvā pasažieru plūsma ir ļoti maza, tāpat ka citās Baltijas valstīs, un neprasa tādu mūsdienīgu dzelzceļa infrastruktūru, paskaidroja eksperts.

"Rail Baltica kļūs par pieminekli Eiropas infrastruktūras attīstības plāniem. Dzelzceļš tiks uzbūvēts, kāds tērēs naudu un apkalpos to, atvelkot spēkus un līdzekļus no citiem, dzīvotspējīgākiem projektiem. Pie tam tas nedos nekādu impulsu Lietuvas ekonomikai un no tā nebūs ekonomiskā labuma," viņš uzsvēra.

Saskaņā ar plānu, Eiropas standarta sliežu platuma maģistrālei "Rail Baltica" vajadzētu savienot Baltijas valstis ar Poliju. Sākotnējās aplēses liecināja, ka ar investīcijām 5,8 miljardu eiro apmērā "Rail Baltica" nesīs peļņu 16 miljardu apmērā. 2019. gadā ekspertīze parādīja, ka projekta realizācijas gadījumā zaudējumi sasniegs vismaz 4 miljardus eiro.

Šovasar Eiropas Revīzijas palāta norādīja, ka projekts "Rail Baltica" nav ekonomiski pamatots, iespējamās pasažieru plūsmas vērtējums ir apšaubāms, pie tam transbaltijas maģistrāles būvdarbu budžets jau pieaudzis līdz 7 miljardiem eiro.

12
Tagi:
Lietuva, Rail Baltica
Pēc temata
Eksperts pastāstīja par Rail Baltica galveno jautājumu pēc cenas pieauguma
Rail Baltica: kā mirst NATO un Eiropas Savienības iemīļotais projekts
Eksperts: Latvija samaksās dārgu cenu par vēlmi vadāt tankus pa Rail Baltica
Ekonomists: klājas plāni, ja valdība nolēmusi nosaukt Rail Baltica patieso mērķi

Eiropas Komisija var sodīt Igauniju nevēlas cīnīties ar rasismu

33
(atjaunots 17:23 24.09.2020)
ES valstu likumdošanā jābūt atsevišķām normām par kriminālatbildību naida kurināšanas gadījumā.

RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Igaunijai draud Eiropas Komisijas sods par to, ka valsts vēl joprojām nav paredzējusi kriminālatbildību par publisku naida kurināšanu, vēsta Postimees.

2008. gada novembra nogalē Eiropas Savienība vienojās cīnīties ar rasismu un ksenofobiju ar kriminālo tiesību pasākumiem. Saskaņā ar Eiropas Padomes lēmumu, ko tā pieņēma 2008. gadā, ES valstu likumdošanā jābūt atsevišķām normām par kriminālatbildību par publisku naida kurināšanu.

Igaunija vēl joprojām nav iekļāvusi atbilstošos grozījumus savos likumos, un EK draud ar tiesvedību.

"Kaut kādas vēstules nosūtītas tām ES dalībvalstīm, pret kurām komisijai ir iebildumi. Igaunijas Republika vēstuli vēl nav saņēmusi, mums tā mierīgi jāsagaida, jāizlasa, jāpaskatās, par ko mūs apsūdz, un tad būs iespējams atbilstoši plānot mūsu tālākos soļus," teica tieslietu ministrs Raivo Aegs ("Tēvija").

Politiķis konstatēja, ka, pieņemot tādu direktīvu, jārīkojas piesardzīgi, lai neierobežotu viedokļa brīvību.

"Kūkas Moorapea ("maura galva" (ig.), izplatīts nosaukums kūkām ar šokolādes glazūru, kas pēdējā laikā ES valstīs vairs netiek pielietots – red.) vairs netiek pārdotas, aizliegts saldējums eskimo, un tā ir nenormāla tendence, ka esam sākuši nodarboties ar tādiem aspektiem, kad dažas ļoti tradicionālas vēsturiskās pieejas un nosaukumi tagad kļuvuši absolūti nepieņemami un provocē rasismu un ksenofobiju," paskaidroja ministrs.

"Ja šī procedūra noteiks sodu Igaunijai, mēs sodu samaksāsim. Mēs jau savlaicīgi vērsīsimies tiesā. Šis process noteikti ilgs gadiem, taču mēs vienkārši neļausim uzsēsties sev kaklā," konstatēja valsts iekšlietu ministrs Marts Helme (EKRE).

Opozīcijā strādājošās Reformu partijas līderis Kaija Kallass norādīja, ka likumos par naida kurināšanu patiešām var pastāvēt vārda brīvības apdraudējums, savukārt no reliģiskās un rasu diskriminācijas Igauniju sargā arī Konstitūcija.

33
Tagi:
rasisms, Igaunija, Eiropas Komisija
Pēc temata
"Kauns!" – saldējuma ražotājam pārmet rasismu
Amerikāņi atteikušies no nosaukuma "eskimo", lai neaizvainotu eskimosus
Amerikai piedāvā izvēlēties starp rasismu un anarhiju
Sodīt "rasistus" un "antifašistus" Latvijā: Dombrava sašutis par Black Lives Matter
Kaļiņingradas panorāma, foto no arhīva

Kaļiņingrada ir gatava pieņemt kravas no Baltkrievijas un sagaida Lietuvas šantāžu

0
(atjaunots 14:49 25.09.2020)
Kaļiņingrada ir gatava pieņemt pārkraušanai kravas no Baltkrievijas, taču Lietuva uz to rēķina nopelnīs tik un tā, tikai ne par apkalpošanu Klaipēdas ostā, bet gan ar tarifiem par dzelzceļa pārvadājumiem līdz Krievijas eksklāvam.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Kaļiņingradas jūras ostas uzņēmumi ir gatavi pieņemt pārkraušanai kravas no Baltkrievijas, ja to īpašnieki izlems mainīt eksporta plūsmas no Baltijas ostām uz Krieviju, pastāstīja uzņēmumu pārstāvji. Pie tam Lietuva varēs kompensēt vismaz daļu zaudējumu pēc Baltkrievijas kravu aiziešanas no Klaipēdas – peļņu nesīs tarifi par tranzītu līdz Kaļiņingradai.

Kaļiņingradas jūras tirdzniecības osta un Kaļiņingradas jūras zivju osta ir gatavas pārkraut Baltkrievijas kravas eksportam, aģentūru "Interfaks" informēja uzņēmumu pārstāvji.

Šis jautājums tiek diskutēts jau ilgus gadus, ne tikai pēc Viļņas un Minskas attiecību nesenās saasināšanās.

AS "Kaļiņingradas jūras tirdzniecības osta" valdes priekšsēdētājs Andrejs Koļesņiks konstatēja, ka runa pārsvarā bija par kālija minerālmēslu eksportu. Osta bija gatava ieguldīt lielus līdzekļus specializētā termināļa attīstībā, tomēr projekti netika īstenoti.

"Tomēr arī šodien jautājums ir atrisināms. Pat ņemot vērā faktu, ka baltkrievu kravas ies tranzītā caur Lietuvu uz Kaļiņingradu, nevis uz Klaipēdas ostu. Partneri var pacelt dzelzceļa tarifu, atbildot uz Baltkrievijas lēmumu. Taču tad Lietuva zaudēs ne tikai ieņēmumus no dzelzceļa tranzīta, bet arī ieņēmumus no kravu apstrādes Klaipēdā, ja brālīgā republika atteiksies no eksporta caur šo ostu," norādīja Koļesņiks.

Arī "Kaļiņingradas jūras zivju osta" ir gatava nodarboties ar Baltkrievijas minerālmēslu, naftas produktu, saldētu zivju kravām, informēja ostas direktors Aleksandrs Gromovs.

"Jautājums par Baltkrievijas kravu pārkraušanu caur Kaļiņingradas ostu lielā mērā ir atkarīgs no loģistikas, kurā ir daudz politikas. Ja Baltkrievija atteiksies no kravu pārkraušanas Klaipēdā, diezin vai Lietuva piekritīs to tranzītam uz Kaļiņingradu. Taču šajā gadījumā ienākumus zaudēs ne tikai Klaipēdas osta, bet arī dzelzceļš. Ja tranzīts uz Kaļiņingradu tiks atļauts, Lietuvas dzelzceļknieki varēs kompensēt valsts finansiālos zaudējumus," atzīmēja Gromovs.

Iepriekš Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, komentējot Baltijas valstu sankcijas pret viņu un virkni amatpersonu, norādīja, ka Minska izstrādā atbildes ekonomiskos lēmumus, arī kravu tranzīta pārorientāciju uz Krieviju.

Naftas plūsmu pārorientēšanu uz Krievijas ostām, piemēram, Ustjlugu 3. septembrī apsprieda Krievijas un Baltkrievijas premjerministri Mihails Mišustins un Romāns Golovčenko. Vēlāk KF enerģētikas ministrs Aleksandrs Novaks norādīja, ka Baltkrievija var pārorientēt 3-4 milj. tonnu naftas produktu no Baltijas ostām uz Krieviju. Savstarpēji izdevīgi sadarbības noteikti tiks izstrādāti septembrī.

Pērn aptuveni pietā daļa Latvijas dzelzceļa pārvadāto kravu nāca no Baltkrievijas vai devās uz Baltkrieviju – kopā apmēram 7 milj. tonnu, bet šī gada astoņu mēnešu laikā – gandrīz 3 milj. tonnu. Pārsvarā tiek pārvadāti naftas produkti.

Neoficiāli dati liecina, ka no 40 milj. tonnu lielā kravu gada apgrozījuma Klaipēdas ostā aptuveni 8 milj. tonnu veido kālija minerālmēsli, ko Baltkrievija piegādā pa dzelzceļu, aptuveni 4-5 milj. tonnu – naftas produkti.

0
Tagi:
Lietuva, Baltkrievija, kravas, tranzīts, Kaļiņingrada
Pēc temata
Miljardiem dolāru: eksperts novērtēja Viļņas zaudējumus pēc Baltkrievijas kravu aiziešanas
"Tā būs vienkāršāk": eksperts pastāstīja par Krievijas tarifiem Baltkrievijas tranzītam
Baltkrievu robežsargi stāsta, kas notiks ar kravas automašīnām pēc robežu slēgšanas
Kurss uz Krievijas ostām: kā Baltija palikusi bez Baltkrievijas naftas tranzīta