Viktors Murahovskis

Militārais eksperts: Igaunija nerada draudus, Krieviju uztrauc citi aspekti

61
(atjaunots 08:22 25.05.2019)
Militārais eksperts, atvaļinātais pulkvedis, žurnāla "Tēvijas arsenāls" galvenais redaktors Viktors Murahovskis komentēja ASV jauno vienošanos ar Igauniju militārās sadarbības jomā.

RĪGA, 25. maijs - Sputnik. Igaunija nerada nekādus nopietnus militāros draudus Krievijai. Bažas rada tikai NATO militāro kontingentu uzņemšanai paredzētās infrastruktūras attīstība, kas tiek veidota Krievijas robežu tuvumā, uzsvēra militārais eksperts, atvaļinātais pulkvedis, žurnāla "Tēvijas arsenāls" galvenais redaktors Viktors Murahovskis sarunā ar Sputnik Igaunija.

"Mēs, protams, pievēršam tam uzmanību, taču – to gribu uzsvērt – nekādu papildu militāro kontingentu pie Igaunijas robežām neizvēršam," norādīja Viktors Murahovskis.

Aerodromi, ostas, dzelzceļa stacijas, materiāltehnisko līdzekļu, munīcijas krājumi – tas viss attīstīsies un veidosies Igaunijas teritorijā. Kāda var būt Krievijas reakcija uz to?

"Militārā kontingenta uzņemšanas infrastruktūra – es runāju par aerodromiem, ostām, dzelzceļa stacijām, materiāltehnisko līdzekļu, munīcijas krājumiem – joprojām tiks dislocēta Igaunijā un šī sistēma attīstīsies. Kā noprotams, atsevišķi Igaunijai nekādas mācības netiks organizētas. Tas viss ir šīs programmas "Krievijas savaldīšana NATO austrumu flangā" ietvaros, tāpēc parasti tās notiek vairāku valstu – Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā," paskaidroja militārais eksperts.

Igaunija un ASV apstiprinājušas plānu sadarbībai aizsardzības jomā laika periodā no 2019. līdz 2024.gadam. Dokuments parakstīts 22.maijā Pentagonā. Iepriekš līdzīgas vienošanās ar ASV parakstīja Latvija un Lietuva.

Aizsardzības sadarbības plāns faktiski apstiprina kursu Baltijas valstu tālākas militarizācijas virzienā. Vienošanās paredz sadarbību vairākās jomās, kuru vidū, piemēram, minēta kiberaizsardzība un militāro mnācību organizācija.

61
Pēc temata
Baltijas sērfings: 2018. gada militārais iznākums
Labs biznesa projekts: 15 gadu laikā NATO izsūknējusi no Latvijas 5 miljardus eiro
Igaunija: amerikāņu un britu okupācijas pirmā gada iznākums
Krievijas ĀM: Baltijas valstis pārvērtušās par piefrontes zonu
Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs, foto no arhīva

Ekonomists: Baltkrievija tuvinājusies KF un atņēmusi Baltijai savus miljardus

4
(atjaunots 15:14 29.05.2020)
Katrs Baltijas politiķis ir gatavs bez sāls apēst savu kolēģi, ja viņš vājuma brīdī teiks, ka ar Krieviju vajag tirgoties. Politiski miermīlīgā Baltkrievija uz šī rēķina pelna miljardus.

RĪGA, 29. maijs – Sputnik. Baltijas valstis varētu uzlabot savu ekonomisko stāvokli sadarbībā ar Krieviju, tomēr par spīti pašu labumam turpina konfliktēt ar Maskavu, raksta neatkarīgais ģeopolitiskais analītiķis Pols Antonopuls rakstā portālam Infobrics.

Jebkurš speciālists Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Ekonomikas ministrijās ļoti labi saprot, kādu labumu nestu ekonomiskā sadarbība ar Krieviju, tomēr viss atduras pret "Baltijas tīģeru" politisko angažētību, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs.

"Sadarbība lauksaimniecības jomā varētu nest Baltijai lielu naudu. Paskatīsimies uz Baltkrieviju, kura saņem miljardus, pārdodot Krievijai gaļu, dārzeņus, maizi un tā tālāk. Pie tam Baltijas valstis nav Baltkrievijas konkurenti Krievijas tirgū, jo politisku iemeslu dēļ tāds saprātīgs ekonomiskais risinājums nav kļuvis par realitāti," atzīmēja Meževičs.

Analītiķis atgādināja, ka 90. gados, neatkarības rītausmā Baltijas politiķi runāja par atkarību no padomju tirgus 90-96% apmērā.

"Tā bija patiesība, taču šie skaitļi jau sen atkāpušies vēsturē, un šodien tādas vienpusējas atkarības nav. Bija iespējams saglabāt Krieviju kā partneri ne 4.-5. vietā eksporta un importa operāciju ziņā, bet gan 2.-3. vietā, nerunājot jau par pirmo. Neizdodas politiskās angažētības dēļ. Katrs Baltijas politiķis ir gatavs bez sāls apēst savu kolēģi, ja viņš vājuma brīdī teiks, ka ar Krieviju vajag tirgoties," uzsvēra eksperts.

Krievijas un rietumvalstu attiecības pasliktinājās 2014. gadā, ņemot vērā situāciju ap Ukrainu un Krimu. Rietumi apsūdzēja Krieviju par iejaukšanos un ieviesa pret to ekonomiskās sankcijas. Maskava atbildēja ar pārtikas embargo.

Baltijas valstis aktīvi atbalsta pret Krieviju vērstās sankcijas, un rezultātā cietušas būtiskus zaudējumus. Eksperti vērtē, ka atsevišķos pārtikas eksporta posteņos Baltijas valstīm joprojām nav izdevies kompensēt kaitējumu pēc Krievijas tirgus zaudējuma. Cita starpā runa ir par zivju, piena un konditorejas produkciju.


4
Tagi:
Baltkrievija, tranzīts, Baltija
Pēc temata
Latvijas Dzelzceļam un ostām klāsies grūti: ministrs liek likmi uz aviāciju
"Latvijas Dzelzceļš" turpina atlaist darbiniekus
Pārkvalificēties vai aizbraukt: ko iesākt no darba atlaistajiem dzelzceļniekiem
Krievijas dzelzceļš informē par vilcienu satiksmes pārtraukšanu ar Latviju
Formas ziedo pārtiku, vēlāk no tās pagatavos pusdienas Latvijas ārstiem, foto no arhīva

Vieni sarūpējuši produktus, citiem trūkst uztura: Covid-19 sašķēlis Lietuvu

7
(atjaunots 13:37 29.05.2020)
Agrāk naudas pārtikai Lietuvā trūka sirmgalvjiem, invalīdiem vai daudzbērnu ģimenēm, tagad – arī cilvēkiem, kuri zaudējuši darbu pandēmijas laikā.

RĪGA, 29. maijs – Sputnik. Karantīnas laikā bezdarbnieku skaits Lietuvā pieaudzis aptuveni par 40 tūkstošiem, cilvēkiem beidzas nauda pirmās nepieciešamības precēm, arī pārtikai, raksta Sputnik Lietuva.

"Pārtikas banka", kas jau no 2001. gada palīdz trūcīgajiem, atzīmēja, ka karantīnas laikā ierasto klientu pulku papildinājuši tie, kas zaudējuši darbu pandēmijas laikā.

"Pirms karantīnas pēc palīdzības pārsvarā vērsās seniori, invalīdi vai daudzbērnu ģimenes, bet tagad mēs jūtam, ka pēc palīdzības sākuši vērsties tie, kas zaudējuši darbu. Šķiet, situācija tikai pasliktinās. Būtiski pieaudzis palīdzības lūgumu skaits: aizvien lielāks skaits cilvēku lūdz ēdienu paši sev, saviem tuviniekiem un kaimiņiem. Tikai Viļņā vien karantīnas laikā papildus izdalījām tūkstošiem maisiņu ar pārtikas produktiem, un pieprasījums nerimstas," pastāstīja "Pārtikas bankas" vadītājs Simons Gurēvičs.

Aptauja parādīja, ka 53% lietuviešu karantīnas laikā sarūpēja produktus, lai arī vairāk nekā puse no viņiem šos krājumus neizmantoja. Pie tam 28% respondentu parūpējās par lielākiem pārtikas krājumiem nekā parasti, 16% sagādāja pārtikas produktus, lai arī parasti krājumus neveido, bet 9% parūpējās par lielu apjomu papildu produktu krājumu.

Lielā graudu pārstrādes uzņēmuma "Malsena" vadītājs Maris Dužins atklāja, ka karantīnas laikā ilgstoši glabājamu produktu  pārdošanas apjomi pieauga vairākkārt.

Tomēr nebūt ne visiem bija iespēja izveidot rezerves. Vēl vairāk, organizācijas, kas atbalsta trūkumcietējus, pašas cieta produktu ažiotāžas rezultātā.

"Kad sākās karantīna, cilvēki vienkārši noslaucīja visu no veikalu plauktiem un gādāja krājumus, bet karantīnas dēļ mūsu organizācija pat zaudēja iespēju savākt produktus ar ilgu glabāšanas termiņu nabagajiem. Cilvēki sociāli nelabvēlīgā stāvoklī var tikai sapņot par pilniem plauktiem skapjos un pārtikas krājumiem. Pašlaik mēs saskaramies ar šo produktu traģisku trūkumu – mums ir rezerve tikai dažām dienām, un pieprasījums strauji aug," pastāstīja "Pārtikas bankas" vadītājs Simons Gurēvičs.

Koronavīrusa pandēmijas un izsludinātās karantīnas dēļ Lietuvā nenotika "Pārtikas bankas" ikgadējā akcija. Zaudējumi ir milzīgi – organizācijai nebija iespēju savākt aptuveni 240 tonnas pārtikas produktu ar ilgstošu glabāšanas termiņu un palīdzēt 53 tūkstošiem trūkumcietēju.

Tagad "Pārtikas bankas" mikroautobuss braukā pa valsti un savāc produktus, kas nav noderējuši tālredzīgajiem lietuviešiem.

7
Tagi:
pārtika, koronavīruss, Lietuva
Pēc temata
Pārtikas Latvijā pietiks visiem: atliek vienīgi aizvest to līdz veikaliem
Koronavīrusa psihoze: iedzīvotāji izpērk miltus un griķus, bet šprotes vēl palikušas
Rietumi cietīs badu Krievijas dēļ
Amerikāņu "izdzīvotāji" triumfē