Viktors Murahovskis

Militārais eksperts: Igaunija nerada draudus, Krieviju uztrauc citi aspekti

61
(atjaunots 08:22 25.05.2019)
Militārais eksperts, atvaļinātais pulkvedis, žurnāla "Tēvijas arsenāls" galvenais redaktors Viktors Murahovskis komentēja ASV jauno vienošanos ar Igauniju militārās sadarbības jomā.

RĪGA, 25. maijs - Sputnik. Igaunija nerada nekādus nopietnus militāros draudus Krievijai. Bažas rada tikai NATO militāro kontingentu uzņemšanai paredzētās infrastruktūras attīstība, kas tiek veidota Krievijas robežu tuvumā, uzsvēra militārais eksperts, atvaļinātais pulkvedis, žurnāla "Tēvijas arsenāls" galvenais redaktors Viktors Murahovskis sarunā ar Sputnik Igaunija.

"Mēs, protams, pievēršam tam uzmanību, taču – to gribu uzsvērt – nekādu papildu militāro kontingentu pie Igaunijas robežām neizvēršam," norādīja Viktors Murahovskis.

Aerodromi, ostas, dzelzceļa stacijas, materiāltehnisko līdzekļu, munīcijas krājumi – tas viss attīstīsies un veidosies Igaunijas teritorijā. Kāda var būt Krievijas reakcija uz to?

"Militārā kontingenta uzņemšanas infrastruktūra – es runāju par aerodromiem, ostām, dzelzceļa stacijām, materiāltehnisko līdzekļu, munīcijas krājumiem – joprojām tiks dislocēta Igaunijā un šī sistēma attīstīsies. Kā noprotams, atsevišķi Igaunijai nekādas mācības netiks organizētas. Tas viss ir šīs programmas "Krievijas savaldīšana NATO austrumu flangā" ietvaros, tāpēc parasti tās notiek vairāku valstu – Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā," paskaidroja militārais eksperts.

Igaunija un ASV apstiprinājušas plānu sadarbībai aizsardzības jomā laika periodā no 2019. līdz 2024.gadam. Dokuments parakstīts 22.maijā Pentagonā. Iepriekš līdzīgas vienošanās ar ASV parakstīja Latvija un Lietuva.

Aizsardzības sadarbības plāns faktiski apstiprina kursu Baltijas valstu tālākas militarizācijas virzienā. Vienošanās paredz sadarbību vairākās jomās, kuru vidū, piemēram, minēta kiberaizsardzība un militāro mnācību organizācija.

61
Pēc temata
Baltijas sērfings: 2018. gada militārais iznākums
Labs biznesa projekts: 15 gadu laikā NATO izsūknējusi no Latvijas 5 miljardus eiro
Igaunija: amerikāņu un britu okupācijas pirmā gada iznākums
Krievijas ĀM: Baltijas valstis pārvērtušās par piefrontes zonu
Pāvels Feldmans

Eksperts paskaidroja, kāpēc pat NATO Baltija nevar iztikt bez Krievijas

19
(atjaunots 09:53 05.12.2020)
Ar Krieviju saistītās spriedzes pastāvīgā audzēšana ir Baltijas valstu izdzīvošanas ķīla ekonomiskās depresijas apstākļos – tikai tad Rietumi tās atceras un atvēl investīcijas.

RĪGA, 5. decembris – Sputnik. Latvija, Lietuva, Čehija un Slovākija atbalstījušas ciešāku sadarbību ar NATO partneriem – Ukrainu un Gruziju – ar mērķi nodrošināt drošību Melnās jūras reģionā, vēsta Sputnik Lietuva. Krievija "turpina paplašināt militāro spēku Krimā un aizvien aktīvāk izvērš spēkus Melnās jūras reģionā. NATO uz to atbild, paplašinot savu klātbūtni uz sauszemes, jūrā un gaisā," videokonferencē paziņoja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Ja Baltijas valstis nebīdītu uz priekšu Krievijas tēmu, tās diezin vai izpelnītos Rietumu uzmanību, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja Krievijas Tautu draudzības universitātes Stratēģisko pētījumu un prognožu institūta direktora vietnieks, politoloģijas zinātņu kandidāts Pāvels Feldmans.

"It kā jau šķiet: kur ir Baltijas valstis, kur – Melnā jūra. No pirmā acu uzmetiena, reģionus absolūti nesaista drošības jautājumi, taču Latvija, Lietuva un Igaunija pašlaik cenšas būt NATO galvenie apakšuzņēmēji jautājumos par attiecību saasināšanu ar Krieviju... Pastāvīga spriedzes audzēšana – tā viņiem ir izdzīvošanas ķīla ekonomiskās depresijas apstākļos," paskaidroja Feldmans.

Eksperts norādīja, ka pašmāju ekonomikas negatīvās attīstības apstākļos – iedzīvotāji slīgst nabadzībā, rūpniecība sabrūk – Latvijai, Lietuvai un Igaunijai nekas cits neatliks, kā vien piesaistīt lielo partneru uzmanību Rietumos jautājumos par stāšanos pretī iedomātiem Krievijas draudiem Baltijas reģionā un Eiropas dienvidos, lai arī patiesībā Krievija nevienu neapdraud.

"Ja Baltijas republikas nebūtu pozicionējušas sevi kā Rietumu priekšpostenis "bīstamās" un "šausmīgās" Krievijas priekšā, Rietumi par tām vispār neinteresētos. Tām nav, ko piedāvāt ne Rietumeiropai, ne ASV, bet tagad tās kļūst ļoti vajadzīgas un lietderīgas, daži viņas atceras un novirza investīcijas," atzīmēja Feldmans.

Pēdējos gados no Baltijas valstu puses regulāri skan apgalvojumi par Krievijas augošajiem draudiem. Ar šo ieganstu alianse būtiski paplašinājusi savu klātbūtni pie Krievijas rietumu robežām, lai arī tās vadībai labi zināms: Maskava nelolo nekādus uzbrukuma plānus.

Iepriekš Stoltenbergs pazinoja, ka Melnās jūras reģionam ir stratēģiska nozīme NATO acīs, tāpēc aliansei ir svarīgi nākotnē nostiprināt savas pozīcijas reģionā KF augošās klātbūtnes dēļ. Krievijas Valsts dome savukārt atbildēja, ka NATO pie Melnās jūras krastiem "uzvedas kā agresīvs provokators", un Maskava sper soļus tikai atbildei uz tamlīdzīgu alianses politiku.

Невидимки: Фельдман объяснил, почему Балтии в НАТО не выжить без РФ
19
Tagi:
Krievija, Baltija, NATO
Pēc temata
Militārais eksperts: Krievijas reakcija uz provokācijām kaitina NATO
Izspēlē raķešu uzbrukumus: Šoigu stāsta par NATO iznīcinātājiem pie Krievijas robežām
Krievijas iznīcinātāji pārtvēruši NATO lidmašīnas virs divām jūrām
Pārvietoti "Abrams": ko amerikāņi sadomājuši pie Baltkrievijas robežām
BelAES

Parūpējieties par produktu krājumiem: lietuviešus gatavo avārijai BelAES

22
(atjaunots 17:29 04.12.2020)
Lietuvas Iekšlietu ministrija nākusi klajā ar instrukciju par to, kā rīkoties Baltkrievijas AES avārijas apstākļos.

RĪGA, 4. decembris – Sputnik. Lietuvas Iekšlietu ministrija publicējusi savā lapā Facebook instrukciju valsts pilsoņiem par to, kā rīkoties Baltkrievijas AES avārijas apstākļos, vēsta RIA Novosti.

"Saņemot informāciju par iespējamu avāriju BelAES, katra iedzīvotāja rīcībā jābūt pārtikas un ūdens krājumam vismaz 72 stundām, līdz jūs saņemsiet speciālo dienestu palīdzību," rekomendācijas paziņoja valsts Iekšlietu ministrijas preses dienesta vadītājs Mindaugs Bajarūns nacionālās televīzijas programmā.

Starp produktiem, kuru sarakstu Facebook publicēja IeM, iekļauti gaļas un dārzeņu konservi, putraimi, eļļa, cukurs, garšvielas, sāls, medus, tēka, kā arī 12 litri minerālūdens. Sniegti norādījumi, kur un kā glabāt produktus. Evakuācijas gadījumam resors ieteica parūpēties par atbilstošu somu.

Lietuvas valdība jau pirms BelAES ekspluatācijas sākuma iepirka 4 miljonus joda tablešu. Ar tām apgādās iedzīvotājus 100 km rādiusā no BelAES. Jods tabletēs tiek izmantots kodolavāriju apstākļos, lai aizsargātu organismu no radiācijas ietekmes. Bija plānots, ka tabletes izdosies izdalīt līdz 17. novembrim, tomēr vien 40% iedzīvotāju atsaukušies uz aicinājumu nodrošināt preparāta krājumus.

Lietuva sāka kritizēt Baltkrievijas topošo atomelektrostaciju jau pirms tās būvdarbiem un tagad cenšas aizliegt Baltkrievijas elektroenerģijas importu ES.

Novembra sākumā Astravjecā, Baltkrievijā notika BelAES ekspluatācijas sākuma oficiālā ceremonija. Tai bija izraudzīts Krievijā izstrādātais AES projekts ar 3+ paaudzes reaktoriem VVER-1200, kas atbilst augstākajām starptautiskajām drošības prasībām. Stacijas pirmā bloka ekspluatācija pilnā mērā sāksies 2021. gada pirmajā ceturksnī, otrs bloks tiks ieslēgts 2022. gadā.

22
Tagi:
BelAES, Lietuva
Pēc temata
Baltija sadedzina tiltus uz Baltkrieviju. Labumu gūs Vācija
Lietuva iebiedē pilsoņus ar "avāriju BelAES": Viļņā sāks izdalīt joda tabletes
Latvija bloķē Baltkrieviju un pieprasa no KF elektroenerģijas izcelsmes pierādījumus
Lietuvā palielinās sirēnu skaitu BelAES "avārijas" gadījumam
Donalds Tramps

Tramps aiziet ar troksni. Vai ASV gatavojas triecienam Irānai

0
(atjaunots 18:27 05.12.2020)
Donalds Tramps piekritis nodot varu valstī, ja elektoru kolēģija atzīs Džo Baidena uzvaru. Tomēr pirms aiziešanas viņš ir gatavs uzbrukt Irānai, uzskata mediji.

Iegansts uzbrukumam – kodolprogramma, kas turpinās pēc "kodoldarījuma" izjukšanas. Amerikāņi plāno spiedienā pret Teherānu iesaistīt arī Telavivu. Par to, kā tas ietekmēs situāciju Tuvajos Austrumos, portālā RIA Novosti centās noskaidrot Galija Ibragimova.

Trampa īpašā kaisme

"Donalds Tramps var pavēlēt sākt uzbrukumu Irānai, tāpēc Izraēlas Aizsardzības armijai jābūt modrai. Izraēlas valdībai ir svarīgi apzināties, cik sarežģīts ir periods līdz Džo Baidena inaugurācijai. Aizejošais ASV līderis ne vienu reizi vien ir apspriedis jautājumu, kā likvidēt urāna bagātināšanas rūpnīcu Natanzā," pastāstīja interneta izdevums Axios, atsaucoties uz informācijas avotiem Izraēlā.

Ziņu portāla sarunbiedri uzskata, ka preventīvu triecienu Teherānai Tramps iecerējis pēc IAEA kārtējās atskaites par Irānas kodolprogrammas attīstību. Tajā teikts, ka pēc Islāma Republikas atteikšanās pildīt Kopīgā visaptverošā rīcības plāna noteikumus valstī pieauguši bagātināta (ieroču) urāna krājumi. Prezidents bija ārkārtīgi sašutis, tomēr Maiks Penss un Maiks Pompeo pierunāja viņu neiekarst, vēstīja avīze The New York Times, atsaucoties uz amerikāņu ierēdņu vārdiem. Trampam paskaidroja: uzbrukums Irānai izprovocēs nevajadzīgu vardarbības eskalāciju.

Apstiprinātu datu par amerikāņu plāniem nav, tomēr Izraēlā atzina, ka saņemtas norādes gatavoties iespējamai konfrontācijai. "Iespējams, atbilde nebūs tieša, bet gan ar Irānas attālināto spēku starpniecību Sīrijā, Gazas sektorā vai Libānā," viņi paskaidroja portālam Axios.

Kamēr politiķi apsprieda informāciju par iespējamo karu, Irānā tika nogalināts fiziķis Mohsens Fahrizade. Rietumu specdienesti uzskatīja viņu par "Irānas kodolbumbas tēvu". Valdīja uzskats, ka fiziķis vada Irānas kodolprogrammu. Teherāna apsūdzēja slepkavībā Izraēlu un apsolīja atriebties. Binjāmins Netanjahu šos paziņojumus ignorēja.

Pirmskara klapatas

Informācijas noplūde par to, ka iespējams uzbrukums Irānai, paliktu nemanīta, ja ne notikumi pirms tās. Nesen ASV pārvietoja uz Tuvajiem Austrumiem stratēģiskos bumbvedējus B-52H Stratofortress. ASV Bruņoto spēku centrālais štābs (CENTCOM) informēja, ka kara lidmašīnas ieradušās reģionā "ar mērķi apturēt agresiju un atbalstīt sabiedrotos".

Vašingtona nepaskaidroja, cik bumbvedēji nosūtīti uz reģionu un kādā valstī tie dislocēti. Izskanēja versijas, ka patlaban iznīcinātāji atrodas aviobāzē Djego Garsijā, britu salā Indijas okeānā, tāpat kā pērn.

Toreiz tur bija dislocēti seši bumbvedēji kara  gadījumam ar Irānu. Iegansts bruņotajai konfrontācijai bija: amerikāņu organizētā Irānas armijas elitārās vienības – Islāma revolūcijas sargu korpusa – komandiera Kasema Suleimani slepkavība. Teherāna apsolīja atriebties.

Visu gadu amerikāņu objekti reģionā saskārās ar uzbrukumiem. Tomēr atklāta sadursme nesākās. Vēl vairāk, amerikāņi ierobežoja klātbūtni un sāka izvest karavīrus. Par to uztraucās Irānas kaimiņvalstis. Tās atzina, ka ASV veidoja savdabīgu buferi pret draudiem un savaldīja Teherānu.

Pārrunas – slepenas un atklātas

Irānas augošā autoritāte Tuvajos Austrumos sagādā aizvien lielākas raizes Izraēlai. Pēc ASV un Irānas spriedzes eskalācijas ziemā Telaviva sacēla trauksmi. Valsts premjerministrs Binjāmins Netanjahu pieļāva, ka Teherāna plāno atriebties ne tikai amerikāņiem, bet arī ebreju valstij. Viņš brīdināja, ka plāno preventīvus soļus.

Arī Persijas līča monarhijas cenšas bremzēt Irānas ietekmes pieaugumu Tuvajos Austrumos. Pēc Sadama Huseina režīma krišanas Irākā reģionālā līdera lomu centās pārņemt Irāna. Arābi sāka nervozēt. Ajatollu šiītu režīms ir nepieņemams viņu sunnītu tradīcijām.

Lai novērstu Irānas lomas nostiprināšanos reģiona, arābu monarhijas jau 2000. gadu vidū sāka neformālas pārrunas ar Izraēlu. Lai arī neatrisinātais Palestīnas jautājums neļāva apvienoties atklāti, puses vienojās apvienot soļus pret Teherānu.

Novērotāji uzskata, ka par slēpto mijiedarbību liecināja, piemēram, Jordānijas, Saūda Arābijas, Bahreinas un AAE gatavība atvērt gaisa telpu Izraēlas aviācijai.

Donalda Trampa prezidentūra un Irānai naidīgais noskaņojumus stiprināja arābu un Izraēlas saiknes. Nācis pie varas, 45. ASV prezidents paziņoja, ka ar "gadsimta darījuma" palīdzību atrisinās visas problēmas Tuvajos Austrumos. Tā paredzēja Palestīnas jautājuma risinājumu pēc principa "divas valstis divām tautām" – līdz ar Izraēlu pasaules kartē parādīsies Palestīna.

Arābu pasaule darījumu neatbalstīja. Tomēr tas veicinājis "Tuvo Austrumu atiestatīšanu", atzina Persijas līča monarhijas. Septembrī Izraēla, AAE un Bahreina ar amerikāņu starpniecību izveidoja oficiālas diplomātiskas attiecības. Neviens neslēpa, ka valstu sadarbībai raksturīgs taktisks Irānai naidīgs noskaņojums.

Saūda Arābija uzskata sevi par arābu pasaules līderi. Tā turējās nomaļus. Par valsts neformālajiem kontaktiem ar Izraēlu visi zināja, tomēr neviens nevarēja pieļaut dialogu augstākajā līmenī. Rijāda tradicionāli skaidroja: ne par kādām attiecībām ar Telavivu nevar būt ne runas, kamēr nav atrisināta Palestīnas problēma. Tomēr sabruka arī šis stereotips.

Nesen noskaidrojās, ka Netanjahu slepus apmeklējis Neomas pilsētu Saūda Arābijā, kur notikusi viņa saruna ar troņmantinieku Muhamedu bin Salmanu. Tā bija īsta sensācija. Nekas sīkāk nebija zināms. izskanēja versijas, ka pārsvarā puses pārrunāja Irānas ietekmi.

Vispirms Rijāda informāciju noliedza. Tomēr Telaviva, kas atteicās jebko komentēt, lielākajai daļai valstu pierādīja – tikšanās tomēr notikusi. Tika pievērsta uzmanība arī tam, ka pārrunas notika pēc ASV valsts sekretāra turnejas pa Tuvajiem Austrumiem. Maiks Pompeo kārtējo reizi mēģināja samierināt valstis reģionā un runāja par Irānas draudu nopietnību.

"Atstāt pēc sevis aliansi"

"Izraēla nevēlas iesaistīties tiešā militārā sadursmē ar Irānu. Tomēr slēpta konfrontācija turpinās visās frontēs. Islāma Republika pastiprina militāro klātbūtni Sīrijā – Izraēlas robežu perimetrā. Vēl viens kaimiņš – Libāna – faktiski ir Irānas vasalis. Teherāna nopietni ietekmē Gazas sektoru, finansē HAMAS. Pēc būtības, Irāna ir sastopama pie visām Izraēlas robežām," stāstīja Ksenija Svetlova, bijusī kneseta deputāte.

Viņa uzskata, ka Netanjahu slepenā vizīte Saūda Arābijā saistīta ar gaidāmo varas maiņu ASV. "Katra jauna amerikāņu administrācija koriģē attieksmi pret Tuvajiem Austrumiem. Iespējams, Netanjahu un bin Salmans apsprieda, kā saglabāt darbību koordināciju attiecībās ar Irānu Baidena prezidentūras laikā. Tomēr nedomāju, ka prezidents-demokrāts iebildīs pret tamlīdzīgiem sakariem. Kopš Baraka Obamas laikiem amerikāņi pamet reģionu.

ASV interesēs ir atstāt aiz sevis vismaz arābu un Izraēlas aliansi, kas stātos pretī Irānas draudiem," uzskata Svetlova.

Atzīt Trampa kļūdas

Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūta Starptautisko pētījumu institūta analītiķis Adlans Margojevs ir pārliecināts: Irāna ir informēta par arābu un izraēliešu mijiedarbību. Eksperts uzskata, ka arābu valstu attiecību uzlabošanos ar "sionistisko režīmu" Teherāna uztver par "Palestīnas nodevību". Kritizējot Saūda Arābijas, AAE un Bahreinas kontaktus ar Izraēlu, Irānas valdība tomēr nevēlas saasināt konfrontāciju.

Pēc Margojeva domām, Teherāna plāno vājināt pret to vērstos naidīgos izteikumus pēc administrācijas maiņas ASV. "Irānas valdība aicina Baidentu atzīt Trampa kļūdas un reanimēt Kopīgo visaptverošo rīcības plānu. Demokrāti to jau apspriež ekspertu līmenī, tomēr tas nav nemaz tik vienkārši. Grūti noteikt par darbību kārtību. Piemēram, Irāna pieprasa atcelt sankcijas. Taču tad ir jāapstiprina, ka Teherāna ievēro KVRP. Islāma Republika skaidro, ka šodien kodoldarījums netiek izpildīts pilnā apjomā tikai tādēļ, ka amerikāņi no tā izstājušies pirmie. Kā atgriezties pie KVRP, lai mehānisms strādātu paralēli, - tas nav zināms," uzskata Margojevs.

Viņš atzina, ka Baidenam nebūs vienkārši atcelt pret Irānu vērstos Trampa lēmumus. Aizejošā administrācija un tās sekotāji Irānas politiku vērtēja tikai negatīvi, ignorēja pārrunu un kodoldarījuma ievērošanas neilgā perioda pozitīvo pieredzi. Tomēr eksperts ir pārliecināts: no eskalācijas līdz militāra konflikta līmenim izdosies izvairīties.

0
Tagi:
Irāna, ASV, Donalds Tramps
Pēc temata
ASV draud sakāve. Kāpēc Vašingtona atjaunojusi sankcijas pret Teherānu
Starptautiskā koalīcija pamet Tadži armijas bāzi Irākā
Princis un prezidents. Kāpēc ASV neliek mieru Putina un Muhameda attiecības