Lietuvas Seima. Foto no arhīva

Lietuvas Seimā sūdzas par BBC pēc raksta par "mežabrāli"

61
(atjaunots 16:38 16.05.2019)
Konservatīvās partijas locekle apgalvo, ka rakstā iekļautas "melīgas" apsūdzības, ko sniedzis Izraēlas vēsturnieks Efraims Zurofs.

RĪGA, 16. maijs – Sputnik. Partijas "Tēvijas savienība – Lietuvas Kristīgie demokrāti" priekšsēdētāja vietniece Radvile Morkūnaite-Mikulēniene sūdzējusies par Lielbritānijas televīzijas un radio kompāniju BBC sakarā ar rakstu, kurā it kā esot "izkropļota" lietuviešu "mežabrāļu" komandiera Ādolfa Ramanauska (Vanaga) biogrāfija, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz parlamenta preses dienestu.

Politiķe paziņoja, ka informācija rakstā atbilst tai, ko sniedz "Kremļa propagandisti", kuri vēloties "diskreditēt Lietuvas partizānu cīņu". Viņa pauda nožēlu par to, ka tamlīdzīgi fakti sastopami kompānijas BBC materiālā, kas, viņasprāt, bauda "lietuviešu auditorijas uzticību".

Deputāte apgalvoja, ka rakstā atspoguļotas "melīgas" apsūdzības, ko sniedzis Izraēlas vēsturnieks Efraims Zurofs, piemēram, Morkūnaite-Mikulēniene noliedza, ka Ramanausks būtu veicinājis ebreju genocīdu un sadarbojies ar nacistiem.

BBC raksts par Ramanausku

8.maijā publicētais BBC raksts stāsta par "mežabrāļu" komandierim Ramanauskam (Vanagam) veltītā pieminekļa uzstādīšanu Čikagā. Pasākumu kritiski izvērtēja Krievija, kā arī Simona Vīzentāla centrs, kas nodarbojas ar Holokausta vēstures pētījumiem.

Rakstā sniegts Zurofa komentārs. Vēsturnieks atzīmēja, ka Lietuvas valdība nestāsta cilvēkiem patiesību par savas valsts vēsturi, piemēram, Holokausta jautājumā, turklāt Ramanausks pats atzinies savos memuāros, ka vadījis soda vienību, lai arī nav apstiprināts, ka viņš pats būtu piedalījies slepkavībās.

"Bija kritisks periods, kad soda vienības daudzviet staigāja pa lielām un pirms nacistu ienākšanas vairāk nekā 40 vietās notika uzbrukumi ebrejiem," BBC citēja Zurofa teikto.

Rakstā minēta arī Krievijas vēstniecības ASV reakcija jautājumā par pieminekļa uzstādīšanu. Diplomātiskā misija norādīja, ka tas ir īpaši cinisks solis, jo gandrīz sakritis ar Holokausta upuru piemiņas dienu un noticis neilgi pirms Uzvaras dienas.

Pieminekļa uzstādīšana "mežabrālim"

Ramanauska (Vanaga) memoriālu uzstādīja Lietuvas iedzīvotāju genocīda un pretošanās pētījumu centrs sadarbībā ar valsts Ārlietu ministriju un lietuviešu kopienu ASV.

Krievijas vēstniecība ASV nosodīja šo soli. Krievijas diplomāti atzīmēja, ka Lietuva glorificē nacistiskos noziedzniekus un attēlo Holokausta bendes kā upurus. Pēc tam Lietuvas ĀM pauda protestu Krievijas vēstniecības pārstāvim. Krievijai "ieteikts" rūpīgāk iepazīties ar "mežabrāļu" komandiera personību un darbību.

Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova norādīja, ka Lietuvas uzvedība ir ļoti nepatīkama. Viņa uzsvēra, ka Baltijas republikas valdība pūlas uzspiest amerikāņu sabiedrībai to cilvēku vērtības, kuri ir tieši atbildīgi par etniskajām tīrīšanām. Zaharova pauda pārliecību, ka Viļņa vēlas attaisnot Lietuvas aktīvistu profašistisko fronti, izkropļojot Otrā pasaules kara vēsturi.

Ādolfs Ramanausks ar iesauku Vanags bija viens no lietuviešu "meža brāļu" līderiem, Lietuvas Brīvības aizstāvju savienības bruņoto spēku komandieris. 1956. gadā viņš tika arestēts, tiesa viņam piesprieda augstāko soda mēru – nāves sodu nošaujot.

Lietuvā par "mežabrāļiem" dēvē nacionālistiski noskaņotus bruņotos grupējumus, kuri darbojās republikā pagājušā gadsimta 40. un 50. gados. Otrā pasaules kara gados daudzi no viņiem nostājās hitleriskās Vācijas pusē un piedalījās ebreju kopienas pārstāvju slepkavībās. Viņi vainojami arī par civilo iedzīvotāju un padomju partijas darbinieku slepkavībām.

Holokausta laikā Lietuvā nogalināti aptuveni 195 tūkstoši ebreju, 95% valstī dzīvojošo ebreju.

61
Pēc temata
Klaipēdā tiks atklāta piemiņas plāksne "meža brālim" par spīti skandālam
Nacionālā grupa "mežabrāļi": ECT piekritusi Lietuvai
Nepārtraukta genocīda virkne: Eiropas tiesa noripojusi līdz Lietuvas līmenim
"Nokļuvusi inkvizīcijas ērā": vēstures skolotāja pastāstīja par vajāšanu Lietuvā
Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs, foto no arhīva

Ekonomists: Baltkrievija tuvinājusies KF un atņēmusi Baltijai savus miljardus

6
(atjaunots 15:14 29.05.2020)
Katrs Baltijas politiķis ir gatavs bez sāls apēst savu kolēģi, ja viņš vājuma brīdī teiks, ka ar Krieviju vajag tirgoties. Politiski miermīlīgā Baltkrievija uz šī rēķina pelna miljardus.

RĪGA, 29. maijs – Sputnik. Baltijas valstis varētu uzlabot savu ekonomisko stāvokli sadarbībā ar Krieviju, tomēr par spīti pašu labumam turpina konfliktēt ar Maskavu, raksta neatkarīgais ģeopolitiskais analītiķis Pols Antonopuls rakstā portālam Infobrics.

Jebkurš speciālists Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Ekonomikas ministrijās ļoti labi saprot, kādu labumu nestu ekonomiskā sadarbība ar Krieviju, tomēr viss atduras pret "Baltijas tīģeru" politisko angažētību, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs.

"Sadarbība lauksaimniecības jomā varētu nest Baltijai lielu naudu. Paskatīsimies uz Baltkrieviju, kura saņem miljardus, pārdodot Krievijai gaļu, dārzeņus, maizi un tā tālāk. Pie tam Baltijas valstis nav Baltkrievijas konkurenti Krievijas tirgū, jo politisku iemeslu dēļ tāds saprātīgs ekonomiskais risinājums nav kļuvis par realitāti," atzīmēja Meževičs.

Analītiķis atgādināja, ka 90. gados, neatkarības rītausmā Baltijas politiķi runāja par atkarību no padomju tirgus 90-96% apmērā.

"Tā bija patiesība, taču šie skaitļi jau sen atkāpušies vēsturē, un šodien tādas vienpusējas atkarības nav. Bija iespējams saglabāt Krieviju kā partneri ne 4.-5. vietā eksporta un importa operāciju ziņā, bet gan 2.-3. vietā, nerunājot jau par pirmo. Neizdodas politiskās angažētības dēļ. Katrs Baltijas politiķis ir gatavs bez sāls apēst savu kolēģi, ja viņš vājuma brīdī teiks, ka ar Krieviju vajag tirgoties," uzsvēra eksperts.

Krievijas un rietumvalstu attiecības pasliktinājās 2014. gadā, ņemot vērā situāciju ap Ukrainu un Krimu. Rietumi apsūdzēja Krieviju par iejaukšanos un ieviesa pret to ekonomiskās sankcijas. Maskava atbildēja ar pārtikas embargo.

Baltijas valstis aktīvi atbalsta pret Krieviju vērstās sankcijas, un rezultātā cietušas būtiskus zaudējumus. Eksperti vērtē, ka atsevišķos pārtikas eksporta posteņos Baltijas valstīm joprojām nav izdevies kompensēt kaitējumu pēc Krievijas tirgus zaudējuma. Cita starpā runa ir par zivju, piena un konditorejas produkciju.


6
Tagi:
Baltkrievija, tranzīts, Baltija
Pēc temata
Latvijas Dzelzceļam un ostām klāsies grūti: ministrs liek likmi uz aviāciju
"Latvijas Dzelzceļš" turpina atlaist darbiniekus
Pārkvalificēties vai aizbraukt: ko iesākt no darba atlaistajiem dzelzceļniekiem
Krievijas dzelzceļš informē par vilcienu satiksmes pārtraukšanu ar Latviju
Formas ziedo pārtiku, vēlāk no tās pagatavos pusdienas Latvijas ārstiem, foto no arhīva

Vieni sarūpējuši produktus, citiem trūkst uztura: Covid-19 sašķēlis Lietuvu

7
(atjaunots 13:37 29.05.2020)
Agrāk naudas pārtikai Lietuvā trūka sirmgalvjiem, invalīdiem vai daudzbērnu ģimenēm, tagad – arī cilvēkiem, kuri zaudējuši darbu pandēmijas laikā.

RĪGA, 29. maijs – Sputnik. Karantīnas laikā bezdarbnieku skaits Lietuvā pieaudzis aptuveni par 40 tūkstošiem, cilvēkiem beidzas nauda pirmās nepieciešamības precēm, arī pārtikai, raksta Sputnik Lietuva.

"Pārtikas banka", kas jau no 2001. gada palīdz trūcīgajiem, atzīmēja, ka karantīnas laikā ierasto klientu pulku papildinājuši tie, kas zaudējuši darbu pandēmijas laikā.

"Pirms karantīnas pēc palīdzības pārsvarā vērsās seniori, invalīdi vai daudzbērnu ģimenes, bet tagad mēs jūtam, ka pēc palīdzības sākuši vērsties tie, kas zaudējuši darbu. Šķiet, situācija tikai pasliktinās. Būtiski pieaudzis palīdzības lūgumu skaits: aizvien lielāks skaits cilvēku lūdz ēdienu paši sev, saviem tuviniekiem un kaimiņiem. Tikai Viļņā vien karantīnas laikā papildus izdalījām tūkstošiem maisiņu ar pārtikas produktiem, un pieprasījums nerimstas," pastāstīja "Pārtikas bankas" vadītājs Simons Gurēvičs.

Aptauja parādīja, ka 53% lietuviešu karantīnas laikā sarūpēja produktus, lai arī vairāk nekā puse no viņiem šos krājumus neizmantoja. Pie tam 28% respondentu parūpējās par lielākiem pārtikas krājumiem nekā parasti, 16% sagādāja pārtikas produktus, lai arī parasti krājumus neveido, bet 9% parūpējās par lielu apjomu papildu produktu krājumu.

Lielā graudu pārstrādes uzņēmuma "Malsena" vadītājs Maris Dužins atklāja, ka karantīnas laikā ilgstoši glabājamu produktu  pārdošanas apjomi pieauga vairākkārt.

Tomēr nebūt ne visiem bija iespēja izveidot rezerves. Vēl vairāk, organizācijas, kas atbalsta trūkumcietējus, pašas cieta produktu ažiotāžas rezultātā.

"Kad sākās karantīna, cilvēki vienkārši noslaucīja visu no veikalu plauktiem un gādāja krājumus, bet karantīnas dēļ mūsu organizācija pat zaudēja iespēju savākt produktus ar ilgu glabāšanas termiņu nabagajiem. Cilvēki sociāli nelabvēlīgā stāvoklī var tikai sapņot par pilniem plauktiem skapjos un pārtikas krājumiem. Pašlaik mēs saskaramies ar šo produktu traģisku trūkumu – mums ir rezerve tikai dažām dienām, un pieprasījums strauji aug," pastāstīja "Pārtikas bankas" vadītājs Simons Gurēvičs.

Koronavīrusa pandēmijas un izsludinātās karantīnas dēļ Lietuvā nenotika "Pārtikas bankas" ikgadējā akcija. Zaudējumi ir milzīgi – organizācijai nebija iespēju savākt aptuveni 240 tonnas pārtikas produktu ar ilgstošu glabāšanas termiņu un palīdzēt 53 tūkstošiem trūkumcietēju.

Tagad "Pārtikas bankas" mikroautobuss braukā pa valsti un savāc produktus, kas nav noderējuši tālredzīgajiem lietuviešiem.

7
Tagi:
pārtika, koronavīruss, Lietuva
Pēc temata
Pārtikas Latvijā pietiks visiem: atliek vienīgi aizvest to līdz veikaliem
Koronavīrusa psihoze: iedzīvotāji izpērk miltus un griķus, bet šprotes vēl palikušas
Rietumi cietīs badu Krievijas dēļ
Amerikāņu "izdzīvotāji" triumfē