Krinica-Morska. Polija.

Krājumi ir pieticīgi: Polija demonstrēja Baltijas strēlē atrasto dzintaru

65
(atjaunots 13:41 16.05.2019)
Polijas cerības uz to, ka izdevumus kanāla celtniecībai pāri Baltijas strēlei būtu iespējams segt uz šajā zonā iegūtā dzintara pārdošanas rēķina, nav attaisnojušās.

RĪGA, 16. maijs — Sputnik. Polijā kuģošanas kanāla būvdarbu gaitā Baltijas strēlē tika konstatētas dzintara nogulas, kuru kopējais apjoms sasniedz aptuveni 1,4 tonnas. Taču rentabla ir tikai vienas atradnes izstrāde, tātad lielākā daļa atrastā dzintara paliks zemē, pastāstīja republikas jūras saimniecības un iekšējās kuģniecības ministrs Mareks Grubarčiks preses konferencē.

​Viņš informēja, ka secinājumi izdarīti pēc vairākiem mēģinājuma urbumiem. "Teritorijā, kur mēs rokam, atrodas 1400 kilogrami dzintara. Tā vērtība ir aptuveni 1 miljons 400 tūkstoši zlotu (325 tūkstoši eiro saskaņā ar pašreizējo kursu)," atklāja ministrs.

Gdiņas Jūras pārvaldes direktors Veslavs Petšovskis precizēja, ka dzintars atrasts divās atradnēs. Pirmajā no tām ir aptuveni 900 kilogrami, otrajā – 500 kilogrami dzintara. Viņš vērtēja, ka rentabls ir darbs tikai otrajā atradnē, jo pirmajā pārsvarā atrodami nelieli gabaliņi, nepiemēroti juvelierizstrādājumu izgatavošanai.

Iepriekš tika vēstīts, ka Baltijas strēlē būtu iespējams iegūt tonnām dzintara, kura vērtība varētu būt aptuveni 880 miljoni zlotu (apmēram 205 miljoni eiro pēc pašreizējā kursa).

Baltijas strēle (kāpa) – šaura sauszemes josla, kas atdala Kaļiņingradas līci no Gdaņskas līča. Strēle ir 65 kilometrus gara (35 km no tiem pieder Krievijas Federācijai). Polijā strēle savienota ar kontinentu. Kaļiņingradas apgabalā to no kontinenta atdala kuģošanas šaurums.

2018. gada oktobra vidū Polijas valdība aizsāka kanāla būvniecību pāri Baltijas strēlei Polijas valdošās partijas "Likums un taisnība" priekšsēdētāja Jaroslava Kačinska klātbūtnē. Grubarčiks un Kačinskis ieraka zemē stabu, kas simbolizēja būvdarbu sākumu. Būvdarbu plāns paredz, ka tiks izbūvēts 1,3 km garš un 5 metrus dziļš kanāls, kas ļaus ieiet Elblongas ostā (Polija) līdz 100 metrus gariem, līdz 20 metrus platiem kuģiem, kuru iegrime sasniedz 4 metrus. Projekta plānotās izmaksas – 880 milj. zlotu.

2018. gada nogalē Polijas valdība izsludināja iepirkumu kanāla celtniecībai pāri Baltijas strēlei. Šoziem sākta meža izciršana būvdarbu vietā.

Krievija jau vairākkārt paudusi bažas par iespējamiem draudiem Baltijas ekosistēmai, ņemot vērā Polijas sāktos kuģošanas kanāla būvdarbus pāri Baltijas strēlei.

Krievijas prezidenta Cilvēktiesību padome aicināja Polijas valdību atteikties no unikāla dabas objekta iznīcināšanas, pie kā novedīs kuģošanas kanāla celtniecība pāri Baltijas strēlei.

Tiek uzsvērts, ka Baltijas strēle līdz ar Vislas līci ir unikāls dabas objekts, uzsvēra ziņojuma autori. Biologi vēsta, ka Krievijai piederošajā strēles teritorijā mīt vairāk nekā desmit retu un izmirstošu dzīvnieku un augu sugu pārstāvji. Kanāla izbūves rezultātā ne tikai būs nepieciešama mežu izciršana (mediji vēsta, ka tā jau ir sākusies), bet arī mainīsies līča ūdens režīms un pastāv liels risks, ka tā kaitēs esošajām ekosistēmām, vēsta CTP.

Šī gada februāra beigās Greenpeace parstāvniecība Polijā nosūtīja sūdzību Eiropas Komisijai ar lūgumu nepieļaut kanāla būvdarbus pari Baltijas strēlei.

Ekologi paziņoja, ka kanāla projekta īstenošana var negatīvi ietekmēt apkārtējo vidi dažādos aspektos.

Eiropas Komisija ieteica Polijai atteikties no kanāla izbūves pāri Baltijas strēlei, līdz tiks atrisināti vairāki jautājumi vides aizsardzības jomā, taču Polija uzskata, ka projekta saskaņošana nav nepieciešama.

65
Pēc temata
Polija iecerējusi paplašināt savu teritoriju – uzbūvēt salu Kaļiņingradas līcī
Krievija atgādināja Polijai, kādas sekas nesīs kanāla izbūve pāri Baltijas strēlei
Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs, foto no arhīva

Ekonomists: Baltkrievija tuvinājusies KF un atņēmusi Baltijai savus miljardus

8
(atjaunots 15:14 29.05.2020)
Katrs Baltijas politiķis ir gatavs bez sāls apēst savu kolēģi, ja viņš vājuma brīdī teiks, ka ar Krieviju vajag tirgoties. Politiski miermīlīgā Baltkrievija uz šī rēķina pelna miljardus.

RĪGA, 29. maijs – Sputnik. Baltijas valstis varētu uzlabot savu ekonomisko stāvokli sadarbībā ar Krieviju, tomēr par spīti pašu labumam turpina konfliktēt ar Maskavu, raksta neatkarīgais ģeopolitiskais analītiķis Pols Antonopuls rakstā portālam Infobrics.

Jebkurš speciālists Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Ekonomikas ministrijās ļoti labi saprot, kādu labumu nestu ekonomiskā sadarbība ar Krieviju, tomēr viss atduras pret "Baltijas tīģeru" politisko angažētību, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs.

"Sadarbība lauksaimniecības jomā varētu nest Baltijai lielu naudu. Paskatīsimies uz Baltkrieviju, kura saņem miljardus, pārdodot Krievijai gaļu, dārzeņus, maizi un tā tālāk. Pie tam Baltijas valstis nav Baltkrievijas konkurenti Krievijas tirgū, jo politisku iemeslu dēļ tāds saprātīgs ekonomiskais risinājums nav kļuvis par realitāti," atzīmēja Meževičs.

Analītiķis atgādināja, ka 90. gados, neatkarības rītausmā Baltijas politiķi runāja par atkarību no padomju tirgus 90-96% apmērā.

"Tā bija patiesība, taču šie skaitļi jau sen atkāpušies vēsturē, un šodien tādas vienpusējas atkarības nav. Bija iespējams saglabāt Krieviju kā partneri ne 4.-5. vietā eksporta un importa operāciju ziņā, bet gan 2.-3. vietā, nerunājot jau par pirmo. Neizdodas politiskās angažētības dēļ. Katrs Baltijas politiķis ir gatavs bez sāls apēst savu kolēģi, ja viņš vājuma brīdī teiks, ka ar Krieviju vajag tirgoties," uzsvēra eksperts.

Krievijas un rietumvalstu attiecības pasliktinājās 2014. gadā, ņemot vērā situāciju ap Ukrainu un Krimu. Rietumi apsūdzēja Krieviju par iejaukšanos un ieviesa pret to ekonomiskās sankcijas. Maskava atbildēja ar pārtikas embargo.

Baltijas valstis aktīvi atbalsta pret Krieviju vērstās sankcijas, un rezultātā cietušas būtiskus zaudējumus. Eksperti vērtē, ka atsevišķos pārtikas eksporta posteņos Baltijas valstīm joprojām nav izdevies kompensēt kaitējumu pēc Krievijas tirgus zaudējuma. Cita starpā runa ir par zivju, piena un konditorejas produkciju.


8
Tagi:
Baltkrievija, tranzīts, Baltija
Pēc temata
Latvijas Dzelzceļam un ostām klāsies grūti: ministrs liek likmi uz aviāciju
"Latvijas Dzelzceļš" turpina atlaist darbiniekus
Pārkvalificēties vai aizbraukt: ko iesākt no darba atlaistajiem dzelzceļniekiem
Krievijas dzelzceļš informē par vilcienu satiksmes pārtraukšanu ar Latviju
Formas ziedo pārtiku, vēlāk no tās pagatavos pusdienas Latvijas ārstiem, foto no arhīva

Vieni sarūpējuši produktus, citiem trūkst uztura: Covid-19 sašķēlis Lietuvu

10
(atjaunots 13:37 29.05.2020)
Agrāk naudas pārtikai Lietuvā trūka sirmgalvjiem, invalīdiem vai daudzbērnu ģimenēm, tagad – arī cilvēkiem, kuri zaudējuši darbu pandēmijas laikā.

RĪGA, 29. maijs – Sputnik. Karantīnas laikā bezdarbnieku skaits Lietuvā pieaudzis aptuveni par 40 tūkstošiem, cilvēkiem beidzas nauda pirmās nepieciešamības precēm, arī pārtikai, raksta Sputnik Lietuva.

"Pārtikas banka", kas jau no 2001. gada palīdz trūcīgajiem, atzīmēja, ka karantīnas laikā ierasto klientu pulku papildinājuši tie, kas zaudējuši darbu pandēmijas laikā.

"Pirms karantīnas pēc palīdzības pārsvarā vērsās seniori, invalīdi vai daudzbērnu ģimenes, bet tagad mēs jūtam, ka pēc palīdzības sākuši vērsties tie, kas zaudējuši darbu. Šķiet, situācija tikai pasliktinās. Būtiski pieaudzis palīdzības lūgumu skaits: aizvien lielāks skaits cilvēku lūdz ēdienu paši sev, saviem tuviniekiem un kaimiņiem. Tikai Viļņā vien karantīnas laikā papildus izdalījām tūkstošiem maisiņu ar pārtikas produktiem, un pieprasījums nerimstas," pastāstīja "Pārtikas bankas" vadītājs Simons Gurēvičs.

Aptauja parādīja, ka 53% lietuviešu karantīnas laikā sarūpēja produktus, lai arī vairāk nekā puse no viņiem šos krājumus neizmantoja. Pie tam 28% respondentu parūpējās par lielākiem pārtikas krājumiem nekā parasti, 16% sagādāja pārtikas produktus, lai arī parasti krājumus neveido, bet 9% parūpējās par lielu apjomu papildu produktu krājumu.

Lielā graudu pārstrādes uzņēmuma "Malsena" vadītājs Maris Dužins atklāja, ka karantīnas laikā ilgstoši glabājamu produktu  pārdošanas apjomi pieauga vairākkārt.

Tomēr nebūt ne visiem bija iespēja izveidot rezerves. Vēl vairāk, organizācijas, kas atbalsta trūkumcietējus, pašas cieta produktu ažiotāžas rezultātā.

"Kad sākās karantīna, cilvēki vienkārši noslaucīja visu no veikalu plauktiem un gādāja krājumus, bet karantīnas dēļ mūsu organizācija pat zaudēja iespēju savākt produktus ar ilgu glabāšanas termiņu nabagajiem. Cilvēki sociāli nelabvēlīgā stāvoklī var tikai sapņot par pilniem plauktiem skapjos un pārtikas krājumiem. Pašlaik mēs saskaramies ar šo produktu traģisku trūkumu – mums ir rezerve tikai dažām dienām, un pieprasījums strauji aug," pastāstīja "Pārtikas bankas" vadītājs Simons Gurēvičs.

Koronavīrusa pandēmijas un izsludinātās karantīnas dēļ Lietuvā nenotika "Pārtikas bankas" ikgadējā akcija. Zaudējumi ir milzīgi – organizācijai nebija iespēju savākt aptuveni 240 tonnas pārtikas produktu ar ilgstošu glabāšanas termiņu un palīdzēt 53 tūkstošiem trūkumcietēju.

Tagad "Pārtikas bankas" mikroautobuss braukā pa valsti un savāc produktus, kas nav noderējuši tālredzīgajiem lietuviešiem.

10
Tagi:
pārtika, koronavīruss, Lietuva
Pēc temata
Pārtikas Latvijā pietiks visiem: atliek vienīgi aizvest to līdz veikaliem
Koronavīrusa psihoze: iedzīvotāji izpērk miltus un griķus, bet šprotes vēl palikušas
Rietumi cietīs badu Krievijas dēļ
Amerikāņu "izdzīvotāji" triumfē