RĪGA, 15. maijs – Sputnik. Baltijas valstīs izveidojusies visnelabvēlīgākā veterānu dzīves līmeņa nodrošinājuma situācija. Pie šādiem secinājumiem nonākusi Krievijas Sabiedriskā palāta pēc pētījumā iegūtiem rezultātiem, raksta avīze "Izvestija".
Pētījuma ietvaros eksperti salīdzināja veterānu stāvokli 14 valstīs: Lielbritānijā, Vācijā, Gruzijā, Izraēlā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Rumānijā, ASV, Francijā, Horvātijā, Čehijā, Igaunijā un Ukrainā. Vērā tika ņemts vidējais pensiju apmērs, sociālā atbalsta pasākumu apmērs konkrētā valstī, atvieglojumu un ikgadējo piemiņas datumu esamība. Tāpat eksperti ņēma vērā mediju skaitu, kuri reabilitē vācu nacismu, itāļu fašismu un citas nacionālisma formas, iecietību pret sadarbību ar nacistisko Vāciju, kā arī neiecietības izpausmes līmeni pret krievvalodīgiem iedzīvotājiem.
Pētījuma rezultāti izrādījušies nemierinoši: veterānu stāvoklis pēcpadomju valstīs pēdējo gadu laikā ir pasliktinājies, jo tas lielā mērā ir atkarīgs no šo valstu attiecību līmeņa ar KF.
Vissliktākais veterānu stāvoklis ir Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Karadarbību dalībniekiem šajā valstīs netiek sniegtas nekādas piemaksas un atvieglojumi. Taču ikmēneša piemaksu 100 dolāru apmērā tur saņem bijušie "mežabrāļu" grupējumu dalībnieki, kuri Otrā pasaules kara laikā cīnījās ar PSRS nacistiskās Vācijas pusē.
Sabiedriskās palātas locekle Jeļena Sutormina saista to ar Baltijas valstu vadības oficiālo politiku, kuras mērķis ir krievvalodīgo diskriminācija. Taču viņa uzsvēra, ka šo valstu pilsoņiem nav nepatikas pret krieviem.
"Vardarbības un pazemošanas faktiem pēc etniskās pazīmes nav sadzīves rakstura, parasti, tos provocē neliela skaita, taču aktīvi un agresīvi nacistiski grupējumi, kuru pastāvēšanu slavē un atbalsta varasiestādes," pateica Sutormina.
Ukrainā situācija ar veterāniem ir nedaudz labāka – tur veterānu vidējie ienākumi sastāda ap 160% no valsts vidējās pensijas. Neskatoties uz to, arī šeit nacionālistiskā noskaņojuma kāpuma dēļ bijušo Sarkanās armijas karavīru dzīves kvalitāte pēdējo gadu laikā ir pasliktinājusies.
Gruzijā veterānu pensija sastāda 114% no sociālajām izmaksām. Taču tik nelielo piemaksu kompensē ar nopietniem atvieglojumiem. Pētījumā norādīts, ka radikāli nacionālistiski noskaņojumi Gruzijā ir novērojami ievērojami mazāk, savukārt vardarbības un neiecietības fakti attiecībā pret veterāniem notiek epizodiski.
ASV un Eiropā, saskaņā ar ekspertu vērtējumu, attieksme pret veterāniem netiek saistīta ar varasiestāžu sadarbības līmeni ar Maskavu. Šo valstu varasiestādes aktīvi palīdz bijušajiem karavīriem, nodrošinot viņus ar atvieglojumiem un sociālās aizsardzības līdzekļiem.
Jautājumu par attieksmi pret veterāniem Krievija grasās celt apspriešanai ANO Ģenerālajā Asamblejā šī gada oktobrī. Tostarp, tiks piedāvāts uz organizācijas bāzes izveidot starptautisku darba grupu PSRS pusē karojušo Otrā pasaules kara veterānu stāvokļa apsekošanai, kuri šobrīd dzīvo ārpus Krievijas robežām.
