Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis

Lietuvas premjers grasās atkāpties no amata zaudējuma vēlēšanās dēļ

43
(atjaunots 11:58 13.05.2019)
Skvernelis paziņoja, ka paliks politikā un strādās kā Seima deputāts.

RĪGA, 13. maijs – Sputnik. Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis, kurš piedalījies prezidenta vēlēšanās, paziņoja, ka atkāpsies no amata, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz LRT.

Taču viņš neizslēdz, ka valdošais vairākums var palikt iepriekšējā sastāvā.

Turklāt, valdības vadītājs uzsvēra, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti, kurās piedalās valdošā partija "Lietuvas Zemnieku un zaļo savienība" (LZZS), nemainīs viņa lēmumu.

"Ir dažādi scenāriji. Ir pirmstermiņa Seima vēlēšanas, ir mazākuma valdība un šī vairākuma valdība Šis vairākums vai šī partija var būt tā, kura var būt vairākumā," paziņoja premjers, atbildot uz jautājumu, kādi iespējami turpmāko notikumu scenāriji.

Tāpat Skvernelis paziņoja, ka paliks politikā un strādās kā Seima deputāts. Viņš piebilda, ka turpināšot sadarbību ar LZZS.

Pagājušajā nedēļā "zemnieku" partijas locekļi atbalstīja LZZS vadītāja Ramūna Karbauska piedāvājumu par aiziešanu no valdošās koalīcijas, ja Skvernelis zaudēs vēlēšanās, un pati frakcija – Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Svētdien Lietuvā notika prezidenta vēlēšanu pirmā kārta un divi referendumi – dubultpilsonības un Seima deputātu skaita samazināšanas jautājumā. Otrajā kārtā iekļuva konservatoru kandidāte Ingrīda Šimonīte, kura ieguva 31,13% atbalsta, kā arī ekonomists Gitans Nausēda, kuru atbalstīja 30,95% vēlētāju.

Skvernelis ieguva 19,72% balsu un izstājās no prezidenta kandidātu cīņas.

Referendums par Seima deputātu skaita samazināšanu atzīts par nenotikušu, jo vēlētāju aktivitāte sastādījusi 47,3% – nepieciešamais vēlētāju skaits referendumu atzīšanai ir 50%.

Grozījumu veikšanu esošajā likumdošanā, kura ļautu emigrantiem saglabāt Lietuvas pasi, atbalstīja 37,7% no kopējā reģistrēto vēlētāju skaita. Šis rādītājs ir pārāk mazs, lai izmaiņas tiktu pieņemtas, taču pats referendums skaitās kā noticis, jo kopumā nobalsoja 52,6% vēlētāju.

43
Pēc temata
Lietuvā norisinās prezidenta vēlēšanas
Lietuvas prezidente kritizē premjeru par vīrieša šovinismu
Lietuvas premjers atbalstījis Polijas vēlmi izveidot ASV armijas bāzi
Lietuvas premjers tiek turēts aizdomās par "spiegu skandāla" paplašināšanu saviem mērķiem

ES veselības un pārtikas drošības komisāre uzslavējusi Baltijas valstis

7
(atjaunots 17:17 27.05.2020)
ES veselības un pārtikas drošības komisāre Stella Kirjakida aicināja ES valstu veselības ministrus izplatīt informāciju un mācīties no Baltijas valstīm.

RĪGA, 27. maijs — Sputnik. Jautājumā par Eiropas iekšējo robežu atvēršanu ES nevar paļauties uz tā saucamajām imunitātes pasēm, norādīja ES veselības un pārtikas drošības komisāre Stella Kirjakida, tiekoties ar ES veselības ministriem, vēsta Politico.

"Mūsu pilsoņi ir pelnījuši atpūtu, svaiga gaisa malku, iespēju ceļot, apciemot ģimeni un draugus. Mums jābūt pārliecinātiem par to, ka viņi to var droši darīt," konstatēja Kirjakida.

Tomēr viņa uzsvēra, ka "imunitātes pases" nav uzticamas. To vietā jāievieš preventīvi pasākumi, tādi kā sociālā distance un testu skaita palielināšana, kā arī jāpārliecinās, vai veselības aprūpes sistēmas ES, it īpaši tūristu acīs pievilcīgās valstīs, darbojas labi.

Pēc viņas vārdiem, kontaktu fiksēšanas paņēmieni, ieskaitot mobilās lietotnes, arī ir nozīmīgi, tomēr tiem nāktos strādāt mijiedarbībā, lai cilvēki saņemtu brīdinājumu neatkarīgi no tā, kādu lietotni izmanto.

Viņa uzsvēra, ka pārvietošanās ierobežojumu mīkstināšanai jānotiek, koordinējot reģionos ar līdzīgu epidemioloģisko situāciju, kā arī atzinīgi novērtēja tā saucamo Baltijas "burbuli" – robežu atvēršanu starp trijām Baltijas valstīm.

"Es aicinu jūs sekot situācijai un ziņot kaimiņvalstīm par visām epidemioloģiskās situācijas izmaiņām," viņa teica.

Iepriekš Eiropas Komisijas viceprezidents Margaritis Shins aicināja nesekot Baltijas valstu piemēram un neradīt pašiem savas "mini Šengenas", jo tas, pēc viņa domām, ved pie diskriminācijas un vienotā tirgus vājināšanas.

Tāpat Kirjakida lūdza visus veselības ministrus savlaicīgi sniegt datus Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram (ECDC). Līdz šim to visas valsts nav darījušas, tāpēc ECDC maija sākumā neizdevās izstrādāt Covid-19 izplatības interaktīvo karti Eiropas Komsijas vajadzībām.

Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs neiesaka Latvijai atjaunot aviosatiksmi, bet iedzīvotājiem – apmeklēt ES valstis, kurās Covid-19 saslimstības rādītājs 14 dienu laikā pārsniedz 25 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. To vidū ir Zviedrija, Lielbritānija, Beļģija, Īrija, Portugāle un Malta.

7
Tagi:
koronavīruss, Baltija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Ka tik atpakaļ neslēdz: kā viesmīlības industrijā uztvēra robežu atvēršanu
Politologs izskaidroja Briseles neapmierinātību ar robežu atklāšanu Baltijā
Latvija atver robežu ES un dažu citu valstu iedzīvotājiem
Latvija nebaidās no otrā Covid-19 viļņa
Apakšstacija. Foto no arhīva

Uz neatgriešanos: Baltija pieprasījusi 1,2 miljardus eiro atslēgšanai no BRELL

30
(atjaunots 09:10 27.05.2020)
Baltijas valstu energotīklu sinhronizācijā ar kontinentālās Eiropas tīkliem darbu otrais posms izmaksās 1,2 miljardus eiro.

RĪGA, 27. maijs — Sputnik. Baltijas valstu energotīklu sinhronizācijas darbā ar kontinentālo Eiropu tuvojas slieksnis, pēc kura atgriešanās nebūs iespējama, informēja Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns. Otrdien, 26.maijā Baltijas valstu un Polijas energopadeves uzņēmumi iesniedza pieteikumu Eiropas Komisijai par projekta otrā posma finansēšanu par summu 1,2 miljarda eiro apmērā, vēsta LRT.

"Mēs esam ļoti tuvu sinhronizācijas projekta realizācijai. Šie divi soļi šodien pietuvina mūs sinhronizācijas projekta neatgriešanās posmam. (..) Tas, kas pirms trim gadiem bija ideja, šajā laikā pārvērsts par konkrētiem projektiem," apliecināja Vaičūns.

Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Polijas elektroenerģijas padeves sistēmu operatori iesnieguši Eiropas infrastruktūras fondā kopīgu pieteikumu par elektropadeves līniju sistēmu sinhronizācijas ar Eiropas tīkliem projekta finansēšanu. Otrā posma kopējās izmaksas sasniedz aptuveni 1,22 miljardus eiro. No tiem Polija saņems gandrīz 536 milj. eiro, Igaunija – apmēram 111 miljonus, Latvija – 100 miljonus. Gaidāms, ka maksimālais atbalsts sasniegs 75% kopējās vērtības.

"Pieteikums iesniegts sinhronizācijas projekta realizācijai. Summas ziņā tas ir rekordliels ne vien Baltijas valstīm, bet arī, iespējams, visā Eiropas Savienībā. Svarīgi, ka pieteikumam pievienojusies arī Polija," atklāja Vaičūns.

Līdzekļi paredzēti jūras kabeļa Harmony Link izvilkšanai, elektropadeves līniju nostiprināšanai visās valstīs, deviņu sinhronu kompensatoru uzstādīšanai (pa trim Latvijā, Lietuvā un Igaunijā).

Ministrs pastāstīja, ka EK lēmums par finansējumu gaidāms septembrī vai oktobrī, bet vienošanos par finansējumu plānots parakstīt 2021.gada pirmajā ceturksnī. 

Līdz šim Baltijas valstis strādā sinhronā režīmā ar pēcpadomju energosistēm, tā saucamajā BRELL lokā un ir atkarīgas no Krievijas elektroenerģijas tīkla. Līdz 2025.gadam Latvija, Lietuva un Igaunija plāno iziet no loka BRELL.

Krievija veic nepieciešamos pasākumus, kas saistīti ar Baltijas valstu izstāšanos no valsts energosistēmas. Kaļiņingradas apgabala enerģētiskās drošības laban uzbūvētas Majakovskas un Talahovksas TES ar 156 MW jaudu, kā arī Pregoļskas gāzes TES ar 456 MW jaudu.

Šogad plānots noslēgt Primorskas ogļu TES būvdarbus. Tās jauda būs 198 MW. Šī stacija strādās "aukstās rezerves" režīmā.

30
Tagi:
BRELL, Baltija
Pēc temata
Tagad var iztikt bez Lietuvas: Kaļiņingrada ir enerģētiski neatkarīga
Spēkā stājies Baltijas un Eiropas elektrotīklu sinhronizācijas līgums
Latvija var organizēt enerģijas iegādi no BelAES bez Lietuvas starpniecības
Rīgas kaķis Muris

Bijušais Rīgas mērs nosaucis Mura nāves iemeslu

0
(atjaunots 17:47 27.05.2020)
Bijušais Rīgas mērs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs pastāstījis, kāpēc miris visā Latvijā pazīstamais kaķis Muris, kā arī atklājis Kuzjas tālākās dzīves plānus.

RĪGA, 27. maijs — Sputnik. Otrdien, 26. maijā, kļuva zināms, ka miris viens no pazīstamajiem Rīgas kaķiem. Bijušais Rīgas mērs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs pastāstīja, ka Mura vairs nav.

Dzīvnieka nāves iemeslus Ušakovs tobrīd neatklāja. Šodien, 27.maijā politiķis apmierināja par mīluļa nāvi noskumušo lasītāju zinātkāri.

Savā publikācijā lapā Facebook Ušakovs informēja, ka Muris slimojis ar hrnonisku nieru mazspēju un miris tās dēļ. Tāpat politiķis mazliet pastāstīja par to, kā Kuzja un Muris dzīvojuši, kad viņš aizbraucis uz Briseli.

"Kad es aizgāju no domes, runči Kuzja un Muris turpināja savu darbu pie vice-mēres Annas Vladovas. Pēc domes atlaišanas šogad februārī runči pārbrauca uz manu ofisu Stabu ielā. Tur viņi abi labi iedzīvojās, par viņiem rūpējās manas kolēģes - Anna Vladova un mana Rīgas biroja vadītāja Diana Švane. Pēdējā gada laikā uz Diānas galda, sākumā Rīgas domē, pēc tam birojā Stabu ielā Muris arī pavadīja lielāko daļu sava laika. Muris nomira no nieru mazspējas, ar ko slimoja jau visus pēdējos gadus," stāstīja Ušakovs.

Par Kuzjas tālāko dzīvi skaidrības vēl nam. Ušakovs publicēja kaķa fotogrāfijas un paskaidroja, ka, iespējams, paņems viņu līdzi uz uz Briseli, kad tiks atcelti visi ierobežojumi, vai kaķim tiks sameklēts jauns draugs no patversmes, ko viņš nav radis  būt viens.

Kaķi Kuzja un Muris apmetās rātsnamā 2011.gadā, kad Ušakovs tos pieņēma no dzīvnieku patversmes un izmitināja savā kabinetā. Šajos gados kaķi piedalījās vairākās Rīgas reklāmas kampaņās, tikās ar galvaspilsētas viesiem mēra kabinetā un izpelnījušies vērā ņemamu slavu – Muzeju naktī pie rātsnama stājās rindā visi, kas vēlējās ar viņiem aprunāties.

Muris
© Sputnik / Sergey Melkonov

Politiķiem, kuri vēlējās ieņemt mēra krēslu, žurnālisti nemainīgi uzdeva jautājumu, kāds liktenis gaida Kuzju un Muri. Tomēr galu galā kaķi bija spiesti pamest mēra kabinetu – jaunajam pilsētas galvam Oļegam Burovam bija alerģija pret kaķiem.

Kuzja un Muris vispirms pārvācās uz vicemēres Annas Vladovas kabinetu, kurai ar viņiem izveidojās ļoti sirsnīgas attiecības. Tomēr pēc kārtējām pārmaiņām dome viņiem vēlreiz nācās mainīt dzīves vietu – februārī viņi ievācās Ušakova ofisā Rīgā.

0
Tagi:
Nils Ušakovs, Rīgas dome, Rīga
Pēc temata
Viņiem viss ir labi: žurnālisti apciemoja Kuzju un Muri
Kuzja un Muris aizbrauca no Rīgas domes, bet solīja atgriezties
"Rūpēsimies ne tikai par kaķiem": Rīgas vēlēšanām parādījies pirmais kopīgais saraksts
Nils Ušakovs sniedzis oficiālu paziņojumu