Vēlēšanu urna. Foto no arhīva

Kļuva zināmi Lietuvas prezidenta vēlēšanu provizoriskie rezultāti

47
(atjaunots 10:58 13.05.2019)
Neviens no kandidātiem nav spējis iegūt nepieciešamo balsu skaitu uzvarai pirmajā kārtā.

RĪGA, 13. maijs – Sputnik. Lietuvas Galvenā vēlēšanu komisija publicējusi prezidenta vēlēšanu provizoriskos rezultātus, vēsta Sputnik Lietuva.

Neviens no kandidātiem nav spējis iegūt nepieciešamo balsu skaitu uzvarai pirmajā kārtā. Otrajā kārtā iekļuva konservatoru kandidāte Ingrīda Šimonīte, kura ieguva 31,13% atbalsta, kā arī ekonomists Gitans Nausēda, kuru atbalstīja 30,95% vēlētāju.

Premjerministrs Sauļus Skvernelis, kurš arī piedalījies vēlēšanās, neiekļuva prezidentu cīņas otrajā kārtā. Viņu atbalstīja 19,72% vēlētāju.

Svētdien Lietuvā notika prezidenta vēlēšanu pirmā kārta un divi referendumi – dubultpilsonības un Seima deputātu skaita samazināšanas jautājumā. Vēlēšanu iecirkņi vēra ciet durvis plkst. 20:00, taču dažos no tiem darbs tika pagarināts rindu dēļ, kuras izveidojās pēdējā stundā. Tāpat visnotaļ aktīvi balsoja republikas pilsoņi, kuri dzīvo ārvalstīs.

Saskaņā ar jaunākajiem GVK datiem, vēlētāju aktivitāte sastādīja 56,5%, ņemot vērā pirmsvēlēšanu balsotājus. Kopumā svētdien nobalsoja 46% pilsoņu.

Lietuvas prezidents tiek ievēlēts uz piecu gadu ilgu termiņu. Esošā līdere Daļa Gribauskaite atrodas savā postenī jau otri termiņu pēc kārtas un nedrīkst balotēties trešajam.

Prezidentu cīņas otrā kārta notiks 26. maijā.

47
IFC Markets analītiķis Dmitrijs Lukašovs, foto no arhīva

Eksperts: Baltijā iznīcina ražošanu "zaļās" enerģētikas aizsegā

21
(atjaunots 16:31 15.07.2020)
"Zaļās" enerģētikas ilgtermiņa programmas mērķi Baltijas valstīs tiks sasniegti uz rūpniecības likvidācijas rēķina, uzskata analītiķis Dmitrijs Lukašovs.

RĪGA, 15. jūlijs – Sputnik. Eiropas Komisijas ierosinājums noteikt stingrākas prasības siltumnīcas gāzu izmešiem atmosfērā var nopietni satricināt Lietuvas ekonomiku, norādīja valsts apkārtējās vides ministrs Ķēstutis Mažeiķis, vēsta portāls Rubaltic.ru. Viņš uzsvēra, ka stingrākas saistības no izmešu viedokļa novedīs pie nodokļu pieauguma iedzīvotājiem, rūpniecības uzņēmumiem un lauksaimniecības sektoram.

"Zaļās" enerģētikas aizsegā tiek likvidēta Baltijas valstu rūpniecība, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja "IFC Markets" analītiķis Dmitrijs Lukašovs.

"Ražošana ir galvenais patērētājs, kas izmanto elektroenerģiju, siltumu un karsto ūdeni, tas ir, enerģiju, kas rada tos pašus izmešus. Ja rūpniecība saruks, skaidrs, ka izmešu apjoms samazināsies. "Zaļās" enerģētikas programmas mērķi būs sasniegti uz Baltijas valstu rūpniecības pilnīgas likvidācijas rēķina," paskaidroja Lukašovs.

Pēc viņa vārdiem, 90. gados šo programmu maskēja ar ekonomikas reorganizāciju – no sociālistiskās pret kapitālistisko.

"Process, kas ilgst jau 30 gadus, nozīmē, ka Austrumeiropas rūpniecības uzņēmumi tiek demontēti par labu ražošanas paplašināšanai Rietumeiropas valstīs. Faktiski tā ir ilgtermiņa programma rūpniecības likvidācijai Austrumeiropas valstīs," konstatēja Lukašovs.

Analītiķis teikto ilustrēja ar Polijas piemēru, kur bija spēcīga kuģubūve un ogļu ieguves rūpniecība. "Tas viss ir demontēts, un tagad Polijas rūpniecības atliekas piespiež galīgi pamest pasaules tirgu – tagad jau "zaļās" enerģētikas aizsegā," norādīja Lukašovs.

Eiropas Komisijas jaunais plāns paredz augošu siltumnīcas gāzu izmešu ierobežošanu no tagadējiem 30% līdz 50-55 procentiem 2030. gadā. Iepriekš Lietuva apņēmās desmit gadu laikā samazināt izmešus par 9%.

21
Tagi:
Baltija, zaļā enerģija
Pēc temata
Analītiķis: Baltijas valstis nevar atļauties "zaļo" enerģētiku
Valsts budžets vējā: pāreja pie "zaļās" enerģijas var izputināt Latviju
Žurnāls: ar Latvenergo padomes atlaišanu varētu būt saistīta "zaļās enerģijas mafija"
Ašeradens pret OIK: latviešu maki neiztur "zaļo" enerģiju
Viļņas apgabaltiesa, foto no arhīva

Lietuvas pārstāvis ANO pārmet Krievijai "spiedienu" 13. janvāra lietā

8
(atjaunots 23:18 14.07.2020)
Lietuvas pastāvīgais pārstāvis ANO Andrus Krivass apgalvo, ka nav iespējams samierināties ar tiesvedību Krievijā pret tiesnešiem un prokuroriem, kuri piedalās tiesas procesā.

RĪGA, 15. jūlijs – Sputnik. Lietuvas pastāvīgais pārstāvis Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO), vēstnieks Andrus Krivass nosodīja Krievijas darbības pret Lietuvas tiesnešiem un prokuroriem lietā par 1991. gada 13. janvāra notikumiem pie Viļņas televīzijas torņa, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz valsts Ārlietu ministrijas preses dienestu.

Par to diplomāts paziņoja interaktīvajā dialogā ar ANO speciālo ziņotāju tiesnešu un advokātu neatkarības jautājumos Diego Garsiju-Sajanu Cilvēktiesību padomes 44. sesijā.

"Krievijas lēmumu par Lietuvas tiesnešu un prokuroru tiesisku vajāšanu, kuri izskatīja lietu par 13. janvāra notikumiem, var uzskatīt par politiski motivētu atklātu spiedienu pret Lietuvu, tās tiesām un tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem. Ar tādām darbībām nav iespējams samierināties," teica Krivass.

Pēc tam, kad Lietuvā tika pasludināts spriedums 13. janvāra lietā, Krievijas Izmeklēšanas komiteja ierosināja krimināllietu pret Viļņas apgabala tiesas tienešiem, kuri vadīja procesu. Viņi tiek turēti aizdomās par apzināti prettiesisku spriedumu, jo notikumi risinājās laikā, kad Lietuva bija PSRS sastāvā un padomju bruņotie spēki pildīja savu dienesta pienākumu, rīkojoties saskaņā ar savas valsts likumdošanu.

Pie tam Lietuva vērsusies Eiropas Parlamentā, apgalvojot, ka Maskava vajājot tās pilsoņus. EP aicināja Krieviju pārtraukt krimināllietu. Rezolūcijā apgalvots, ka tā esot "politiski motivēta" un varot novest pie mēģinājumiem ļaunprātīgi izmantot Interpola datus, kā arī citus divpusējus un daudzpusējus līgumus.

Lieta par 13. janvāra notikumiem

1991. gada 12. janvāra naktī pie Viļņas televīzijas torņa notika bruņota sadursme. Lietuvas valdības versija klāsta, ka to aizsākuši padomju karavīri. Lietuvas prokuratūra vēl joprojām, neminot nekādus pierādījumus, apgalvo, ka vainojami karavīri. Sadursmēs gāja bojā vairāk nekā desmit cilvēki, vairāk nekā 600 tika ievainoti.

Spriedums 13. janvāra lietā Lietuvā tika pasludināts pērnā gada martā. Aizmuguriski apsūdzēti 67 cilvēki, viņiem piespriests dažāds sods. Tiesas priekšā stājās tikai divi: Krievijas pilsonis, atvaļināts pulkvedis Jurijs Meļs un bijušais karavīrs Genādijs Ivanovs, kam piespriesta brīvības atņemšana uz septiņiem un četriem gadiem atbilstoši.

Lietuvas Apelācijas tiesā iesniegtas vairāk nekā 60 sūdzības par spriedumu. Lieta bija jāizskata jau šī gada pavasarī, tomēr karantīnas un ar epidēmiju saistītās sarežģītās situācijas dēļ tā atlikta līdz rudenim.

Tiesas procesu 13. janvāra lietā Krievija nosauca par kaunpilnu. Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova uzsvēra, ka Viļņas rīcība neatbilst tiesiskajiem aktiem un tā piemēro likumiem atgriezenisku spēku.

8
Tagi:
ANO, Krievija, Lietuva
Pēc temata
Eksperts komentēja Lietuvas reakciju pēc KF pārstāvju ziņojumiem EDSO
Aļģirds Paleckis pastāstīja, uz ko viņa lietā cer Lietuvas prokurori
"Hibrīdspiegošana": kā apturēt represiju konveijeru
Korens: Palecki cenšas nobeigt Lietuvas cietumā
Bērns ar čemodānu, foto no arhīva

Sociologs: Latvijas iedzīvotāju skaits joprojām strauji sarūk

0
(atjaunots 17:18 15.07.2020)
Sociologs Jānis Hermanis uzskata, ka iedzīvotāju skaita samazināšanās saistīta ne tikai ar dabiskiem iemesliem, bet arī lielo migrācijas procentu.

RĪGA, 15. jūlijs — Sputnik. Iedzīvotāju skaits Latvijā joprojām strauji sarūk, un tam par iemeslu ir ne tikai dabiskie procesi, bet arī migrācija, uzskata sociologs Jānis Hermanis. Savus datus viņš publicējis Twitter.

Vienlaikus iedzīvotāju skaits Lietuvā un Igaunijā sāk stabilizēties, uzsvēra Hermanis.

2020. gada sākumā Latvijā dzīvoja gandrīz 1,908 milj. cilvēku – par 12 300 cilvēkiem, jeb 0,6% mazāk nekā 2019. gadā.

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) īpaši uzsver, ka mirušo skaits Latvijā gada laikā bijis zemākais pēdējo 47 gadu laikā – 27,7 tūkstoši cilvēku, par 1101 mazāk nekā 2018. gadā. Tik zema mirstība (absolūtos skaitļos) pēdējo reizi fiksēta valstī 1972. gadā. Pie tam Latvijā dzimuši 18,8 tūkstoši bērnu – par 528 mazāk nekā gadu iepriekš, vēsta Mixnews.lv.

Tātad 2019. gadā dabiskā sarukuma rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājies par 8,9 tūkstošiem (2018. gadā – par 9,5 tūkstošiem). Migrācijas rezultātā valsts zaudējusi 3,4 tūkstošus cilvēku (gadu iepriekš – 4,9 tūkstoši). Tik mazs aizbraukušo skaits arī ir rekordzems rādītājs kopš 1989. gada.

CSP norāda, ka emigrācija bija galvenais iedzīvotāju skaita sarukuma iemesls periodā no 2008. līdz 2016. gadam, taču pēdējo triju gadu laikā galvenais iemesls ir iedzīvotāju skaita dabiskais sarukums. Samazinājušies arī iedzīvotāju skaita sarukuma tempu: 2017. gadā valsts iedzīvotāju skaits samazinājās par 0,8%, 2018. gadā – par 0,7% pērn – par 0,6%.

Iepriekš Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) eksperti pētījumā "Pensions at a Glance 2019" prognozēja, ka iedzīvotāju skaits Latvijā 20-64 gadu vecuma grupā līdz 2060. gadam samazināsies aptuveni par 40%.

Latvijas likumdošana paredz, ka par darbspējīgiem tiek uzskatīti iedzīvotāji vecumā no 15 gadiem līdz pensijas vecumam, kas 2025. gadā valstī sasniegs 65 gadus.

EDSO prognozē, ka visās organizācijas valstīs iedzīvotāju skaits 20-64 gadu vecuma grupā saruks par 10%. Latvijā un Lietuvā šie procesi ritēs ātrāk. Latvija ieņem trešo vietu starp EDSO valstīm darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās ziņā. Senioru daļas pieaugums apdraud pensiju sistēmas funkcionēšanu.

0
Tagi:
statistika, iedzīvotāji, Latvija
Pēc temata
Latvijai draud eirofondu līdzekļu apšņāpšana: deputāts prognozē jaunu emigrācijas vilni
Latvijā nedzīvo aptuveni pusmiljons tās valstspiederīgo
Latvija kļūs tukša: Krištopāns prognozē nebijušu emigrantu pieplūdumu pēc Covid-19 krīzes
Aizbraucis katrs piektais: kā Latvija zaudējusi cilvēkus kopš iestāšanās ES