Lietuvā norisinās prezidenta vēlēšanas

Lietuvā norisinās prezidenta vēlēšanas

40
(atjaunots 11:31 12.05.2019)
Balsstiesības ir 2,472 miljoniem lietuviešu. Pilsoņi var nobalsot ne vien pašā republikā, bet arī diplomātiskajās iestādēs ārzemēs.

RĪGA, 12. maijs – Sputnik. Svētdien Lietuvā norisinās republikas prezidenta vēlēšanas, kā arī divi referendumi – dubultpilsonības un Seima deputātu skaita samazināšanas jautājumā, vēsta Sputnik Lietuva.

Esošās vēlēšanas ir septītās vēlēšanas neatkarīgās Lietuvas laikā. Prezidents Baltijas republikā tiek ievēlēts uz pieciem gadiem. Esošā prezidente Daļa Gribauskaite vadīja republiku divus termiņus un, saskaņā ar Lietuvas likumiem, nedrīkst balotēties trešajam termiņam.

Par galveno valsts posteni sacenšas deviņi kandidāti: sociāldemokrāts Vītenis Andrjukaitis, filozofs Arvīds Juozaitis, ekonomists Gitans Nausēda, Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis, Seima deputāte Ingrīda Šimonīte un partijas "Lietuvas poļu vēlētāju akcija – Kristīgo ģimeņu savienība" Valdemārs Tomaševskis, eirodeputāts no Lietuvas Valentīns Mazuronis, parlamentārietis Mindaugs Puidoks un Seima loceklis Naglis Puteiķis.

Balsstiesības ir 2,472 miljoniem lietuviešu, taču pirms pieciem gadiem, 2014. gadā, balsstiesīgo skaits bija lielāks – 2,541 miljons. Skaita samazināšanās notiek masveida emigrācijas dēļ – daudzi jaunie lietuvieši brauc prom uz citām rietumvalstīm, kur algas ir augstākas un karjeras iespēju ir vairāk.

Tie emigranti, kuri saglabā Lietuvas pilsonību, var svētdien nobalsot apmēram 50 Lietuvas diplomātiskajās iestādēs ārzemēs. Krievijā to var izdarīt Baltijas republikas vēstniecībā Maskavā, kā arī konsulātos Kaļiņingradā, Sanktpēterburgā un Sovetskā.

Saskaņā ar valsts CVK datiem, šogad pirmstermiņa balsojumam pieteikušies 56 tūkstoši lietuviešu, savukārt pirms pieciem gadiem tik bija vien 11 tūkstoši. Nav izslēgts, ka šāda aktivitāte ir saistīta ne vien ar prezidenta vēlēšanām, bet arī ar referendumu par dubultpilsonību.

Pašā Lietuvā svētdien atvērti apmēram divi tūkstoši vēlēšanu iecirkņu. Tie strādās no plkst. 7:00 līdz 20:00.

40
Pēc temata
Lietuvā referendumā par dubulto pilsonību plāno piedalīties divas trešdaļas pilsoņu
Latvijas iedzīvotāji grib vēlēt prezidentu tautas balsojumā
Lietuvas prezidenta kandidāts: valsts konfrontācija ar Minsku nenesīs labumu
Latvijas prezidents Vējonis atteicās balotēties otrajam termiņam
IFC Markets analītiķis Dmitrijs Lukašovs, foto no arhīva

Eksperts: Baltijā iznīcina ražošanu "zaļās" enerģētikas aizsegā

17
(atjaunots 16:31 15.07.2020)
"Zaļās" enerģētikas ilgtermiņa programmas mērķi Baltijas valstīs tiks sasniegti uz rūpniecības likvidācijas rēķina, uzskata analītiķis Dmitrijs Lukašovs.

RĪGA, 15. jūlijs – Sputnik. Eiropas Komisijas ierosinājums noteikt stingrākas prasības siltumnīcas gāzu izmešiem atmosfērā var nopietni satricināt Lietuvas ekonomiku, norādīja valsts apkārtējās vides ministrs Ķēstutis Mažeiķis, vēsta portāls Rubaltic.ru. Viņš uzsvēra, ka stingrākas saistības no izmešu viedokļa novedīs pie nodokļu pieauguma iedzīvotājiem, rūpniecības uzņēmumiem un lauksaimniecības sektoram.

"Zaļās" enerģētikas aizsegā tiek likvidēta Baltijas valstu rūpniecība, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja "IFC Markets" analītiķis Dmitrijs Lukašovs.

"Ražošana ir galvenais patērētājs, kas izmanto elektroenerģiju, siltumu un karsto ūdeni, tas ir, enerģiju, kas rada tos pašus izmešus. Ja rūpniecība saruks, skaidrs, ka izmešu apjoms samazināsies. "Zaļās" enerģētikas programmas mērķi būs sasniegti uz Baltijas valstu rūpniecības pilnīgas likvidācijas rēķina," paskaidroja Lukašovs.

Pēc viņa vārdiem, 90. gados šo programmu maskēja ar ekonomikas reorganizāciju – no sociālistiskās pret kapitālistisko.

"Process, kas ilgst jau 30 gadus, nozīmē, ka Austrumeiropas rūpniecības uzņēmumi tiek demontēti par labu ražošanas paplašināšanai Rietumeiropas valstīs. Faktiski tā ir ilgtermiņa programma rūpniecības likvidācijai Austrumeiropas valstīs," konstatēja Lukašovs.

Analītiķis teikto ilustrēja ar Polijas piemēru, kur bija spēcīga kuģubūve un ogļu ieguves rūpniecība. "Tas viss ir demontēts, un tagad Polijas rūpniecības atliekas piespiež galīgi pamest pasaules tirgu – tagad jau "zaļās" enerģētikas aizsegā," norādīja Lukašovs.

Eiropas Komisijas jaunais plāns paredz augošu siltumnīcas gāzu izmešu ierobežošanu no tagadējiem 30% līdz 50-55 procentiem 2030. gadā. Iepriekš Lietuva apņēmās desmit gadu laikā samazināt izmešus par 9%.

17
Tagi:
Baltija, zaļā enerģija
Pēc temata
Analītiķis: Baltijas valstis nevar atļauties "zaļo" enerģētiku
Valsts budžets vējā: pāreja pie "zaļās" enerģijas var izputināt Latviju
Žurnāls: ar Latvenergo padomes atlaišanu varētu būt saistīta "zaļās enerģijas mafija"
Ašeradens pret OIK: latviešu maki neiztur "zaļo" enerģiju
Viļņas apgabaltiesa, foto no arhīva

Lietuvas pārstāvis ANO pārmet Krievijai "spiedienu" 13. janvāra lietā

7
(atjaunots 23:18 14.07.2020)
Lietuvas pastāvīgais pārstāvis ANO Andrus Krivass apgalvo, ka nav iespējams samierināties ar tiesvedību Krievijā pret tiesnešiem un prokuroriem, kuri piedalās tiesas procesā.

RĪGA, 15. jūlijs – Sputnik. Lietuvas pastāvīgais pārstāvis Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO), vēstnieks Andrus Krivass nosodīja Krievijas darbības pret Lietuvas tiesnešiem un prokuroriem lietā par 1991. gada 13. janvāra notikumiem pie Viļņas televīzijas torņa, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz valsts Ārlietu ministrijas preses dienestu.

Par to diplomāts paziņoja interaktīvajā dialogā ar ANO speciālo ziņotāju tiesnešu un advokātu neatkarības jautājumos Diego Garsiju-Sajanu Cilvēktiesību padomes 44. sesijā.

"Krievijas lēmumu par Lietuvas tiesnešu un prokuroru tiesisku vajāšanu, kuri izskatīja lietu par 13. janvāra notikumiem, var uzskatīt par politiski motivētu atklātu spiedienu pret Lietuvu, tās tiesām un tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem. Ar tādām darbībām nav iespējams samierināties," teica Krivass.

Pēc tam, kad Lietuvā tika pasludināts spriedums 13. janvāra lietā, Krievijas Izmeklēšanas komiteja ierosināja krimināllietu pret Viļņas apgabala tiesas tienešiem, kuri vadīja procesu. Viņi tiek turēti aizdomās par apzināti prettiesisku spriedumu, jo notikumi risinājās laikā, kad Lietuva bija PSRS sastāvā un padomju bruņotie spēki pildīja savu dienesta pienākumu, rīkojoties saskaņā ar savas valsts likumdošanu.

Pie tam Lietuva vērsusies Eiropas Parlamentā, apgalvojot, ka Maskava vajājot tās pilsoņus. EP aicināja Krieviju pārtraukt krimināllietu. Rezolūcijā apgalvots, ka tā esot "politiski motivēta" un varot novest pie mēģinājumiem ļaunprātīgi izmantot Interpola datus, kā arī citus divpusējus un daudzpusējus līgumus.

Lieta par 13. janvāra notikumiem

1991. gada 12. janvāra naktī pie Viļņas televīzijas torņa notika bruņota sadursme. Lietuvas valdības versija klāsta, ka to aizsākuši padomju karavīri. Lietuvas prokuratūra vēl joprojām, neminot nekādus pierādījumus, apgalvo, ka vainojami karavīri. Sadursmēs gāja bojā vairāk nekā desmit cilvēki, vairāk nekā 600 tika ievainoti.

Spriedums 13. janvāra lietā Lietuvā tika pasludināts pērnā gada martā. Aizmuguriski apsūdzēti 67 cilvēki, viņiem piespriests dažāds sods. Tiesas priekšā stājās tikai divi: Krievijas pilsonis, atvaļināts pulkvedis Jurijs Meļs un bijušais karavīrs Genādijs Ivanovs, kam piespriesta brīvības atņemšana uz septiņiem un četriem gadiem atbilstoši.

Lietuvas Apelācijas tiesā iesniegtas vairāk nekā 60 sūdzības par spriedumu. Lieta bija jāizskata jau šī gada pavasarī, tomēr karantīnas un ar epidēmiju saistītās sarežģītās situācijas dēļ tā atlikta līdz rudenim.

Tiesas procesu 13. janvāra lietā Krievija nosauca par kaunpilnu. Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova uzsvēra, ka Viļņas rīcība neatbilst tiesiskajiem aktiem un tā piemēro likumiem atgriezenisku spēku.

7
Tagi:
ANO, Krievija, Lietuva
Pēc temata
Eksperts komentēja Lietuvas reakciju pēc KF pārstāvju ziņojumiem EDSO
Aļģirds Paleckis pastāstīja, uz ko viņa lietā cer Lietuvas prokurori
"Hibrīdspiegošana": kā apturēt represiju konveijeru
Korens: Palecki cenšas nobeigt Lietuvas cietumā
Latvijas un Eiropas Savienības karogs, foto no arhīva

Latvija var panākt Eiropas attīstītās valstis. Neuzmanības dēļ

0
(atjaunots 17:12 15.07.2020)
Paskat vien: tiklīdz Latvija panāks Eiropas Savienības attīstītās, bagātās valstis, tai nāksies vilkt līdzi Grieķijas un Itālijas ekonomiku, varbūt pat uzvelt plecos rūpes par Vāciju.

Nesen Saeima pieņēma lēmumu nodot komisijām likumprojektu, kas paredz atcelt absolūto aizliegumu dienēt bruņotajos spēkos par dažiem noziegumiem notiesātām personām. Ko citu lai iesāk? Covid-19 radītās krīzes dēļ gan sākās bezdarbs, kas piemeta malciņu armijas kadru krāsniņā, tik un tā trūkst cilvēku, kuri būtu gatavi nolikt galvas cīņas laukā par Latviju.

Ja grozījumi tiks pieņemti, ieročus rokas varēs ņemt cilvēki, notiesāti par slepkavību neuzmanības dēļ, miesas bojājumu nodarīšanu neuzmanības dēļ, armijas īpašumu iznīcināšanu un bojāšanu neuzmanības dēļ un pat par kara noslēpuma atklāšanu neuzmanības dēļ.

Ar pirmo divu veidu noziegumiem viss it kā ir skaidrs – cilvēks var laboties, turpmāk viņš slepkavos un miesas bojājumus nodarīs nevis neuzmanības dēļ, bet gan profesionāli un uzmanīgi. Taču cilvēks, kas spēj izpļāpāt kaut ko lieku un noslīcināt tanku vai aviācijas bāzes kuģi (pie tam vēl amerikāņu kuģi) – tas nu nemaz vairs nav tik nevainīgi. Tas nav gluži tāpat, it kā bezdarbnieks, kuru pieņēmuši par ogu lasītāju, neuzmanības dēļ apēdīs 10 kilogramus zemeņu.

Protams, neuzmanības dēļ daudz ko var sastrādāt. Starp citu, nesen latviešu publicists Juris Paiders NRA atklāja šausmīgu noslēpumu. Pavisam nejauši, netīšām un noteikti neuzmanības dēļ Latvija drīz vien var dzīves līmeņa un ekonomikas attīstības ziņā panākt Vāciju, Franciju un visu ES. Kā tad tā? Dažādu pētījumu rezultāti taču liecina, ka Latvijai būs vajadzīgi vismaz septiņdesmit gadi, lai panāktu Parīzi un Berlīni.

Būs gluži kā Lielbritānijā?

Laime nenāca, tak nelaime palīdzēja. Lieta tāda, ka šogad ļaunā vīrusa nestās ligas dēļ Eiropas Komisija prognozē: IKP Latvijā kritīsies par 7%, bet eirozonā vidēji – par 8,7%. Pērn made in Latvia ekonomika auga par 2,2%, ES – par 1,5%.

Tātad Latvija tuvojās ES vidējam līmenim ar 0,7% ātrumu gadā. Šogad, pateicoties koronavīrusam, mēs tuvojamies ES līmenim neredzētā hiperskaņas ātrumā – gandrīz par 2%! Ja turpināsies tikpat labi, vidējo ES līmeni Latvija sasniegs vienas vienīgas paaudzes laikā, pēc 25-30 gadiem!

Tas ir elementāri, raksta Paiders. Ja tu kādu centies panākt, to var izdarīt, ja priekšā skrējējs skrien lēnāk. Vēl labāk – ja viņš paklūp vai pat nokrīt. Kopējā nelabvēlīgajā fonā mēs izskatāmies gluži pieklājīgi un glīti.

Protams, gadās, ka priekšā skrējējs nepiebremzē, toties tas, kurš dzenas pakaļ, saņem visus spēkus un metas uz priekšu. Taču tādu resursu mums pagaidām nav. Jāiztiek ar to, kas ir.

Starp citu, ne visas bagātās valstis kopējā iejūgā pūlas skriet ātrāk par visiem. Ir valsts, kas var palīdzēt Latvijai vēl ātrāk tuvoties bagāto līmenim. Tā ir Lielbritānija. Lieta tāda, ka tās IKP uz vienu cilvēku 2018. gadā bija apmēram par 20% augstāks nekā vidējais rādītājs ES. Pēc Brexit britu rādītāji kopējā IKP vairs netiek ņemti vērā, tātad ES kļūst nabagāka, bet Latvija tuvojas bagāto pulkam.

Interesanti, vai mums tas patiešām ir vajadzīgs? Te jābūt uzmanīgiem. Jāpaskatās uz salu karalistes pieredzi. Citādi vēl neuzmanības dēļ izsitīsimies līderos. Jo bagātāka valsts, jo lielāks tās ieguldījums kopējā kasē.

Un tad mums nāksies uz saviem pleciem vilkt ārā no purva Itālijas vai Grieķijas ekonomiku, varbūt pat uzvelt plecos rūpes par Vāciju. Tā jau ir īsta smagsvaru kategorija.

0
Tagi:
Eiropas Savienība, Latvija
Pēc temata
Ekonomists: no skaistām prognozēm vien situācija Baltijā neuzlabosies
"Izķidātā un izmestā" Latvija integrēsies vienotajā Eirāzijā: biznesmeņa prognoze
Krievu valoda un nepareiza nauda: kādēļ Latvija tā arī neapsteidza Vāciju
Koronavīruss izgudrots Latvijā? Kāpēc gan ne?