Astravjecas AES būvdarbi

Lietuvas prezidenta kandidāts: valsts konfrontācija ar Minsku nenesīs labumu

56
(atjaunots 19:45 10.05.2019)
Valdemārs Tomaševskis uzskata, ka pēc Ignalinas ES slēgšanas Lietuva cietusi vērā ņemamus ekonomiskos zaudējumus.

RĪGA, 10. maijs – Sputnik. Lietuva negūs labumu konfrontācijā ar Baltkrieviju, norādīja prezidenta kandidāts, partijas "Lietuvas poļu vēlēšanu akcija – Kristīgo ģimeņu savienība" līderis Valdemārs Tomaševskis, vēsta Sputnik Lietuva.

"Pret Baltkrieviju vērstie nedraudzīgie izteikumi ir kļūdaini – Lietuva no tā labumu negūs," paziņoja Tomaševskis debatēs ar citu prezidenta kandidātu, EP deputātu Valentīnu Mazuroni LRT Radijas ēterā.

"Patlaban no Lietuvas puses dzirdami nedraudzīgi izteikumi Astravjecas AES dēļ. Tas, ka šī stacija parādījusies, ir mūsu kļūdu rezultāts. Mēs slēdzām Ignalinas AES, no ekonomikas viedokļa cietām lielus zaudējumus, Visaginā, Rokišķos, Zarasos ir ļoti liels bezdarbs. Paši nevarējām uzcelt jaunu, bet tagad apsūdzam Baltkrieviju. Viņi aizstāv savas intereses," norādīja Tomaševskis.

Kā piemēru prezidenta kandidāts minēja Krievijas un Baltkrievijas attiecības. Viņš norādīja, ka Krievija uztur attiecības un gūst no tā labumu, un atzīmēja, ka arī Latvijas attiecības ar Baltkrieviju ir labākas.

"Ja Baltkrievija novirzīs savas plūsmas uz Latvijas ostām, mēs daudz zaudēsim," uzsvēra politiķis.

Arī Mazuronis atzīmēja: ja visas kaimiņvalstis pirks elektroenerģiju BelAES, bet Lietuva no tās atteiksies, rezultātā tas nenāks par labu valstij.

"Faktu, ka mēs nepirksim elektroenerģiju Astravjecas AES, neatbalsta arī Baltijas valstis. Pēc būtības, visi saka, ka mēs, iespējams, esam malači, taču neviens to neatbalsta. Vai patiešām šis viedoklis ir gudrākais?" Mazuronis uzdeva retorisku jautājumu.

Abi kandidāti uzsvēra, ka nākamajam prezidentam nāksies uzlabot attiecības ar kaimiņvalstīm.

Mazuronis piezīmēja, ka, neskatoties uz konkurenci, Baltijas valstu vienotība ir ļoti svarīga, bet Tomaševskis piebilda, ka, ieņēmis prezidenta amatu, pieliks punktu strīdā ar Latviju par jūras robežām.

Lietuvas un Baltkrievijas strīds par BelAES

Baltkrievijas AES tiek būvēta netālu no Astravjecas pilsētas Grodņas apgabalā, 50 km attālumā no Viļņas. BelAES veidos divi energobloki. Tās būvdarbiem izraudzīts AES-2006 projekts — Krievijā izstrādāts jaunās paaudzes atomstacijas tipveida projekts "3+" ar uzlabotiem tehniski ekonomiskajiem rādītājiem, atbilstošs mūsdienu "postfukusimas" drošības normām, dabas aizsardzības, sanitārajām un higiēnas normatīvajiem aktiem. BelAES pirmā energobloka starts plānots 2019. gadā, otrā — 2020. gadā.

Neskatoties uz atklāto dialogu un konsekvento sadarbību ar SAEA jau projekta apspriešanas projektā, Lietuva izsaka regulāras pretenzijas pret BelAES. Lietuvas varasiestādes dēvē tās celtniecību par "nacionālo draudu". Lietuvā tika pieņemts likums, ar kuru plānots ierobežot elektroenerģijas importu no Baltkrievijas. Turklāt, Viļņa iniciē aizliegumu elektroenerģijas iegādei no BelAES ES.

Jau 2016. gada sākumā Lietuva vērsās pie Latvijas, Igaunijas, Polijas un Somijas ar ierosinājumu vienoties un neielaist ES tirgū BelAES elektroenerģiju, ko uzskata par nedrošu, taču šo iniciatīvu atbalstīja tikai Polija.

Lietuvas prezidenta vēlēšanas

Lietuvas prezidenta vēlēšanas notiks 12. maijā līdz ar diviem referendumiem – par dubulto pilsonību un Seima deputātu skaita samazināšanu. Prezidenta vēlēšanu otrā kārta notiks 26. maijā – vienlaikus ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Par Lietuvas prezidenta posteni cīnās deviņi kandidāti. Jaunākie dati liecina, ka sabiedriskās domas aptaujās līdera vietu ieņēmusi konservatoru kandidāte Ingrīda Šimonite. Otrajā vietā – ekonomists Gitans Nauseda, trešajā – premjerministrs Sauļus Skvernelis.

56
Pēc temata
Lietuvas eksprezidents: Krievija būvē "atombumbu" netālu no Viļņas
Lietuvas Seimā reģistrēts projekts pret "Rosatom"
Lietuvas politiķis cer uz ASV atbalstu BelAES jautājumā
Lietuvas prezidente uzskata Astravjecas AES par Krievijas ģeopolitisko projektu
Automobiļa uzpildīšana, foto no arhīva

Baltijas valstīs kritušās degvielas cenas

9
(atjaunots 19:28 19.09.2020)
Aizritējušajā darba nedēļā Rīgā, Viļņā un Tallinā samazinājušas degvielas cenas, autogāzes cenas bijušas stabilas.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Šonedēļ visdārgāk benzīns maksāja Tallinā, tālāk seko Rīga, savukārt vislētāk benzīns maksāja Viļņā. Savukārt visaugstākā dīzeļdegvielas cena bijusi Rīgā, bet viszemākā – Tallinā, raksta jauns.lv.

Rīgas Circle K degvielas uzpildes stacijās 95. markas benzīns nedēļas laikā kļuvis lētāks par 0,4%, līdz 1,129 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas cena samazinājusies par 1,5% un sastādīja 1,009 eiro litrā.

Viļņā 95. markas benzīna cena samazinājās par 0,9% un sastādīja 1,096 eiro litrā, bet dīzeļdegvielas cena samazinājās par 2,1% un sastādīja 0,936 eiro litrā.

Tallinā 95. markas benzīna cena samazinājās par 5,6% un sastādīja 1,189 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas cena kritusies par veseliem 7%, nokrītot līdz 0,929 eiro litrā.

Autogāzes cenas šonedēļ Rīgā, Viļņā un Tallinā bijušas stabilas. Rīgā litrs autogāzes maksāja 0,535 eiro, bet Viļņā – 0,503 eiro. Savukārt Tallinā autogāze kļuvis par 0,7% lētāka, pazeminoties līdz 0,566 eiro litrā.

9
Tagi:
cenas, degviela, Baltija
Pēc temata
Pasaules krīze: kā uz to reaģē degvielas cenas Baltijas valstīs
Degvielas tirgotāji brīdina: benzīna cenu samazināšanās Latvijā nav pamats priekam
Kā naftas cenu kritums ietekmēs Latvijas degvielas tirgu
Elektropadeves līnija, foto no arhīva

Elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs pacēlušās par 40%

29
(atjaunots 17:05 19.09.2020)
Elektroenerģijas iepirkšanas cena Latvijā, Lietuvā un Igaunijā augustā strauji pacēlusies: par iemeslu tiek saukta elektroenerģijas plūsmas ierobežošana.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Saskaņā ar neatkarīgā elektroenerģijas piegādātāja "Elektrum Lietuva" datiem, augustā elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas Baltijas valstīs palielinājās par 40%, vēsta Mixnews.lv.

Tiek atzīmēts, ka elektroenerģijas biržas Nord Pool cenas zonā Lietuvā augustā elektroenerģija sadārdzinājās līdz 43,32 eiro par megavatstundu, Latvijā cena pieaugusi līdz 43,41 eiro, Igaunijā – līdz 40,90 eiro par megavatstundu.

Ziemeļeiropai nepaveicies vēl vairāk. Tur augustā cenas palielinājušās gandrīz divas reizes, salīdzinājumā ar jūliju.

Taču, salīdzinājumā ar jūliju, patēriņš Baltijas valstīs augustā pieaudzis gandrīz par 3,7% – līdz 2096 gigavatiem. Savukārt Latvijā, Lietuvā un Igaunijā saražotās elektroenerģijas daudzums augustā, salīdzinājumā ar jūliju, pieaudzis par 31% – līdz 1336 gigavatiem. Kopumā trīs valstis ģenerēja 64% patērētās elektroenerģijas.

Pēc neatkarīgā elektroenerģijas piegādātāja "Elektrum Lietuva" direktora Martina Giga sacītā, lieta ir tajā, ka augustā SE4 savienojumu jaudas ierobežošanas dēļ tika fiksēta pazemināta plūsma no Somijas un Zviedrijas.

Savukārt elektroenerģijas plūsmas no Baltkrievijas un Kaļiņingradas apgabala augustā bija jaudīgākas, bet vienalga bija zemākas, nekā 2019. gada augustā.

Atgādināsim, ka aprīlī tika ziņots, par elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas samazināšanos par 15%.

Tika atzīmēts, ka laika posmā no 2020. gada 6. līdz 12. aprīlim Nord Pool biržas elektroenerģija Lietuvas cenas zonā kritās līdz 18,18 eiro par megavatstundu, kas ir par 15% mazāk nekā iepriekšējā nedēļā. Savukārt Latvijā cenas kritums sastādīja 17%, līdz ar ko izlīdzinājās cenas Lietuvā un Latvijā. Igaunijā cena par megavatstundu noslīdēja līdz 17,81 eiro par megavatstundu (-19%).

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Latvijas iedzīvotāji maksā vislielāko ekoloģisko nodokli ES.

Visbiežāk ekoloģiskie nodokļi iekļauj enerģētikas nodokļus (77%), transportu (191%), vides piesārņošanu un resursus (3,3%).

29
Tagi:
cenas, Baltija, elektroenerģija
Pēc temata
Elektronu face control: Latvija meklē BelAES elektroenerģijas atpazīšanas metodi
Lietuvas viltīgais plāns: atstāt Baltkrieviju bez elektrības un nopelnīt
Cilvēki aizsargmaskās Madridē, foto no arhīva

Eiropa sagaida otro Covid-19 vilni: kādi ierobežojumi jau ir ieviesti

0
(atjaunots 16:01 20.09.2020)
PVO uzskata, ka par Covid-19 gadījumu skaita pieauguma iemeslu Eiropā kļuva drošības pasākumu neievērošana un kontroles trūkums no varasiestāžu puses.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Pasliktinošās epidemioloģiskās situācijas dēļ Eiropā sāk ieviest jaunus ierobežojošos pasākumus, raksta Gazeta.ru. Vairāk nekā puse ES valstu paziņojušas par inficēto skaita pieaugumu vairāk nekā par 10% pēdējo divu nedēļu laikā, paziņoja Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pārstāvis Hanss Klūge.

Pēc Klūges sacītā, iknedēļas saslimšanas gadījumu pieaugums šobrīd ir augstāks, nekā epidēmijas sākumā martā.

"Pagājušajā nedēļā šis rādītājs pārsniedza 300 000 pacientu," paziņoja viņš.

PVO birojā Belgradā nosauca saslimstības jauna uzliesmojuma Eiropā galvenos iemeslus. Saskaņā ar viņu datiem, pirmām kārtām tas ir saistīts ar Covid-19 izplatības novēršanas pasākumu neievērošanu, raksta RIA Novosti. Tāpat, saskaņā ar PVO paziņojumu, ir nepieciešama kontroles pastiprināšana no varasiestāžu puses.

Viena no pirmajām jaunus ierobežojumus ieviesa Lielbritānija, kur no vīrusa jau ir miruši 41 773 cilvēki, kas dotajā brīdī ir augstākais rādītājs Eiropā.

Lielbritānijā aizliedza pulcēties kompānijās virs 6 cilvēkiem, sporta zāles ir slēgtas, universitātes pārgājušas pie tālmācībām. Plānots ieviest sistēmu, saskaņā ar kuru mācību iestādēs cilvēki kustētos pa apli un viņu ceļi nešķērsotos.

Lielbritānijas veselības ministrs Mets Henkoks paziņoja, ka valsts ziemeļaustrumos tiek ieviesti vēl stingrāki pasākumi, kur visi pabi, restorāni un izklaides iestādes strādās tikai līdz plkst. 22:00, savukārt komunikācija ārpus mājsaimniecībām būs aizliegta.

Vācijā Bavārijas kalnu slēpošanas kūrortā arī ieviesti strikti koronavīrusa izplatības mazināšanas pasākumi. Covid-19 uzliesmojums tur izcēlies kāda inficētā ASV tūrista dēļ, šobrīd Minhenes prokuratūra uzsākusi pārbaudi attiecībā pret viņu.

Arī Diseldorfā tika pastiprināti drošības pasākumi, varasiestādes stingri uzrauga aizsargmasku režīma ievērošanu. Uz ielas un cilvēku masveida pulcēšanās vietās, tostarp kafejnīcās, obligāti jālieto individuālie aizsarglīdzekļi.

Papildu koronavīrusa izplatības mazināšanas pasākumi tika ieviesti arī Bavārijas Garmišā-Partenkirhenē. Bāri tiek slēgti plkst. 22:00, savukārt cilvēku skaits ballītēs nedrīkst pārsniegt 100 cilvēkus. Apmeklētāju skaits restorānos vienlaikus nedrīkst pārsniegt piecus cilvēkus.

Austrijas kanclers Sebastjans Kurcs uzstāšanās laikā pilsoņu priekša paziņoja, ka ir jāpastiprina pasākumi sakarā ar otrā koronavīrusa viļņa sākšanos. Pēc viņa teiktā, priekšā gaidāmi sarežģīti rudens un ziemas mēneši, Covid-19 gadījumu skaits katru dienu pieaug.

0
Tagi:
Eiropa, koronavīruss
Pēc temata
ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams
Otrais koronavīrusa vilnis atkal velk uz leju nedaudz atdzīvojušos Latvijas ekonomiku
Kā tas ir iespējams? Pastāv risks atkārtoti inficēties ar koronavīrusu
Koronavīruss aiznesis jau vairāk nekā 800 tūkstošus dzīvību