Reaktīvās lidmašīnas

Igaunijā "plosās vētra": NATO mācībās lidmašīna teju ietriecās dzīvojamā mājā

402
(atjaunots 13:33 06.05.2019)
Igaunijas Aizsardzības spēkos izteica atvainošanos par to, ka mācību laikā "Pavasara vētra" reaktīvā lidmašīna nolidoja garām bīstamā attālumā no dzīvojamās mājas.

RĪGA, 6. maijs – Sputnik. Igaunijas Aizsardzības spēku lidmašīna, kura piedalās militārajās mācības "Pavasara vētra 2019", teju ietriecās dzīvojamā mājā Pērnavas apriņķī. Spriežot pēc videoierakstiem, kuri parādījās sociālajos tīklos, lidojuma augstums virs ēkas sastādīja ne vairāk kā 20 metrus, vēsta Sputnik Igaunija.

Incidents notika 5. maijā. Igaunijas militārajā iestādē atzina notikušo par pilota kļūdu.

"Gaisa karaspēks uzsācis izmeklēšanu sakarā ar lidojumu drošības prasību pārkāpšanas faktu un atvainojas par incidentu," citē Igaunijas Aizsardzības spēku pārstāves Sigridas Paulas Pukkas paziņojumu ERR.

Precizēts, ka uzdevuma veikšanas laikā mācību "Pavasara vētra" ietvaros mācību reaktīvās lidmašīnas L-39 lidotājs izvēlējies nepareizo augstumu.

Zināms, ka tas nav pirmais gadījums, kad militārās aviācijas lidojumi Igaunijas gaisa telpā rada draudus valsts iedzīvotājiem. Iepriekš stāstīts, ka 2018. gada 7. augustā mācību lidojuma laikā Spānijas GKS iznīcinātājs Eurofighter veica neplānotu kaujas raķetes "gaiss-gaiss" AMRAAM palaišanu. Pēc rūpīgas apkārtnes izmeklēšanas, kur varēja nokrist lādiņš, karavīri neatrada nedz pašu raķeti, nedz tās fragmentus. 17. augustā tika paziņots par aktīvo meklēšanas darbu pārtraukšanu.

Spānijas GKS komisija vēlāk atzina, ka incidents noticis lidotāja aizmāršības dēļ, un sodīja viņu ar sešu nedēļu algas naudassodu. Lēmuma mīkstumu komisija pamatoja ar cilvēku upuru un postījumu trūkumu.

Kiberdrošība
© Sputnik / Алексей Мальгавко

NATO bloka militārās mācības "Pavasara vētra 2019" norisināsies Igaunijas teritorijā no 2019. gada 29. aprīļa līdz 17. maijam. Manevros piedalās vairāk nekā 9 tūkstoši karavīru, kuri pārstāv 17 pasaules valstu armijas. Mācību gaisa daļu atbalsta Lielbritānijas, Vācijas, ASV, Polijas un Igaunijas GKS militārās lidmašīnas un helikopteri.

Pēc Igaunijas valdības premjerministra Jiri Ratasa sacītā, "Pavasara vētrai" līdzīgas mācības ir laba prakse dažāda veidu karaspēkiem.

"To panākumi demonstrē mūsu gatavību rīkot masveida operācijas," uzrakstīja Ministru Kabineta vadītājs Facebook pēc manevru apmeklēšanas.

Iepriekš Maskavā vairākkārt pauda raizes sakarā ar NATO bloka militārās aktivitātes pieaugumu KF robežu tuvumā. Krievijas ārlietu ministrs Sergej Lavrovs, tostarp, norādīja, ka visiem paziņojumiem par Baltijas valstu un Polijas militarizācijas nepieciešamību "Krievijas agresijas" savaldīšanai nav nekāda pamatojuma.

Pēc KF ĀM vadītāja teiktā, NATO ir labi zināms, ka Krievija negrasās uzbrukt nevienai no alianses valstīm, savukārt mīts par "Krievijas draudiem" tiek izmantots militārā spēka palielināšanai austrumu virzienā.

402
Pēc temata
Eksperts skaidro, kāpēc franču karavīri ieradušies Igaunijā
Nebaidieties no cilvēkiem formastērpā: zemessargi mēģina orientēties Rīgā
"Pavasara vētra" Igaunijā: NATO rīko mācības Krievijas robežu tuvumā
Igaunija sola kompensēt kaitējumu, ko pie Krievijas robežām nodarīs militārās mācības
Lux Express autobuss Tallinas autoostā, foto no arhīva

Lux Express vēlas izveidot "Baltijas burbuli" ar Sanktpēterburgu

17
(atjaunots 19:22 21.10.2020)
Sanktpēterburgas iedzīvotāji vēlētos braukāt uz Baltijas valstīm un Somiju vēl līdz pilnai robežu atvēršanai.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Tā saucamā tūrisma burbuļa izveidošana starp Igauniju un Krievijas pierobežas reģioniem ir iespējama, un tam būtu ekonomiska jēga, taču jautājums ir par to, kad to varēs izdarīt, paziņoja telekanāla ERR rīta raidījuma "Kafija+" ēterā autobusu kompānijas Lux Express valdes loceklis Raits Remmels.

Ideja izveidot "tūrisma burbuli" ar Krieviju tika šoruden izteikta arī Somijā, savukārt Lux Express veiktā aptauja 2000 Sanktpēterburgas iedzīvotāju vidū parādīja, ka aptuveni 80% respondentu vēlētos braukāt uz Baltijas valstīm un Somiju vēl līdz pilnai robežu atvēršanai.

Pēc Remmela sacītā, jautājums ir drīzāk par termiņiem.

"Es domāju, ka tas ir iespējams, cits jautājums – kad. Līdz ar robežu atvēršanu nebūs tā, ka reiz visu pasauli atvērs, un visi drīkstēs ceļot. Tas būs pakāpeniski, un tad jau kaimiņvalstīm ir savā starpā jāvienojas, ar kādiem nosacījumiem. Un tad jau cilvēki pakāpeniski varēs ceļot," sacīja viņš.

Remmels atzīmēja, ka Igaunijai jau ir pozitīva "tūrisma burbuļa" izveidošanas pieredze ar Latviju un Lietuvu.

"Pie tā tiek strādāts, vienkārši skatās uz situāciju, kāda tā ir. Un vasara mums pierādīja – kad ir šāda iespēja, cilvēki ceļo. Tādēļ šie burbuļi strādā, un ceru, ka kaut kādā brīdī Ļeņingradas apgabals un Sanktpēterburga nāks tiem klāt," sacīja Remmels.

Pērnā gada beigās kompānija Lux Express nosauca maršrutu Rīga – Sanktpēterburga par vienu no perspektīvākajiem saviem maršrutiem, tai skaitā pateicoties bezmaksas vīzu ieviešanai uz Krieviju.

Robežu slēgšana Covid-19 pandēmijas dēļ radīja lielu triecienu kompānijas darbībai, kura paziņoja par gaidāmo darbinieku skaita samazināšanu.

17
Tagi:
Krievija, Igaunija, koronavīruss, pasažieru pārvadājumi, Lux Express
Pēc temata
Lietuvas tūristi izglāba vasaru Liepājā
"Baltijas burbulis" plīsīs: pierobežas iedzīvotāji nevēlas ievērot pašizolāciju
Baltijas menca, foto no arhīva

Latvijai neizdevās atstāvēt savas tiesības ķert mencas Baltijas jūrā

21
(atjaunots 11:40 21.10.2020)
ES lauksaimniecības ministri noteica zvejniecības kvotas Baltijas jūrā, Rīgas jūras līcī un Somu līcī.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. ES Lauksaimniecības un zvejniecības padome publicēja datus par zvejas kvotām Baltijas jūrā 2021. gadā.

ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu izķeršanu Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.

Tāpat tika samazinātas siļķes zvejas kvotas Baltijas jūras rietumu un centrālajā daļā un laša zvejas kvota Somu līcī.

Toties tika nolemts atļaut palielināt reņģu zvejas kvotas Rīgas jūras līcī par 15%, salīdzinājumā ar šo gadu, rietumu Baltijas mencas, plekstes, šprotu un lašu zvejas kvotas Baltijas jūras galvenajā baseinā.

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas datiem, 2021. gadā Latvija Baltijas jūrā drīkstēs nozvejot 2705 tonnas reņģu, Rīgas jūras līcī – 21 230 tonnu. Ķilavu zvejas kvota noteikta 30 817 tonnu apmērā, kas ir par 6% vairāk nekā 2020. gadā. Laša zvejas kvotas nākamgad palielināsies par 9%, salīdzinājumā ar šo gadu.

2021. gadā Latvijas mencas zvejas kvota Baltijas jūras rietumdaļā sastādīs 144 tonnas, savukārt mencas piezvejas kvota Baltijas jūras austrumu daļā – 51 tonnu. Laša zvejas kvota nākamgad ieplānota 12 445 gabalu apmērā.

21
Tagi:
Eiropas Savienība, menca, Baltijas jūra, zvejniecība, Latvija
Pēc temata
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs
Daugavpils Reģionālā slimnīca, foto no arhīva

Situācija ir nomācoša: Latvijas ārstiem nemaksā par darbu ar Covid-19

0
(atjaunots 07:58 24.10.2020)
Nepietiekamā finansējuma dēļ Latvijas mediķiem nav pietiekamas motivācijas strādāt valsts slimnīcās.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Mediķu noslodze Covid-19 dēļ ir palielinājusies un ir acīmredzama, taču valsts neparūpējās par pienācīgu atalgojumu par papildu slodzi, paziņoja LTV raidījuma "Rīta Panorāma" intervijā Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs.

Ceturtdien veselības ministre Ilze Viņķele pastāstīja, ka Latvijas slimnīcās atrodas lielākais Covid-19 pacientu skaits kopš pavasara. Taču ārstu ienākumos tas nekādā veidā nav atspoguļojies.

"Ja runājam par piemaksām pirmā Covid-19 viļņa periodā, tad, salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, mēs esam bēdīgā situācijā. Lietuvā bija un arī tagad ir gandrīz dubults atalgojums ārstiem, kuri nodarbojas ar Covid pacientu ārstēšanu. Igaunijā tās ir vienreizējas izmaksas 1500 eiro apmērā," sacīja Kalējs.

Kalējs atzīmēja, ka nepietiekamā finansējuma dēļ, mediķiem nepietiek motivācijas strādāt slimnīcās. Pie tam, no Eiropas valstīm – visbiežāk no Itālijas un Spānija – regulāri tiek saņemti pieprasījumi pēc medicīnas nozares darbiniekiem, un viņiem piedāvā atalgojumu krietni augstāku, nekā Latvijā.

Viņš norādīja, ka šobrīd slimnīcas izmanto pusi savas jaudas Covid-19 ārstēšanas jautājumos, taču, piemēram, Daugavpilī resurss ir praktiski izsmelts.

Komentējot Covid-19 testēšanas kārtības izmaiņas – kad prioritāti tiks atdota cilvēkiem ar ārsta nosūtījumu, Kalējs pateica, ka šīs pārmaiņas palielinās plūsmu pie speciālistiem, kas paaugstinās pašu ārstu inficēšanās risku.

0
Tagi:
ārsti, koronavīruss
Pēc temata
Mediķu arodbiedrības vadītājs no jauna pieprasījis Viņķeles demisiju
Covid-19 pasliktinājis sirds slimnieku stāvokli Latvijā
"Vai nav citas slimības?": Covid dēļ pacients ar insultu nonācis slimnīcā pēc divām dienām
Latvijas iedzīvotāji baidās iet pie ģimenes ārstiem Covid-19 uzliesmojuma dēļ