NATO mācības Spring storm Igaunijā

Igaunija sola kompensēt kaitējumu, ko pie Krievijas robežām nodarīs militārās mācības

63
(atjaunots 08:09 30.04.2019)
Igaunijas Aizsardzības spēki sola uz sava rēķina saremontēt ceļus un novērst citu kaitējumu, kas radies mācību "Pavasara vētra" rezultātā.

RĪGA, 30. aprīlis — Sputnik. Vakar Igaunijā sākās mācības "Pavasara vētra". Aizsardzības spēki sola kompensēt kaitējumu, kas neizbēgami rodas lielu militāro manevru rezultātā, vēsta ERR.

Plašās mācības "Pavasara vētra" (Kevadtorm) ilgs trīs nedēļas – līdz 17. maijam. Manevros iesaistīti vairāk nekā deviņi tūkstoši kareivju no deviņām NATO valstīm (Igaunija, Beļģija, Lielbritānija, Vācija, Kanāda, Latvija, Lietuva, Polija, ASV uin Francija) un trim NATO partneriem (Ukraina, Gruzija, Somija).

Manevros tiks izmantotas 200 bruņutehnikas vienības, ieskaitot tankus Challenger-2, Leclerc, bruņutransportierus, kājnieku mašīnas Warrior un pašgājējiekārtas AS90. No gaisa partnerus atbalstīs iznīcinātāji Eurofighter , triecienlidmašīnas Su-22, daudzfunkcionālie helikopteri AgustaWestland AW159 Wildcat un Pave Hawk, kā arī Boeing AH-64 Apache. Mācībās piedalīsies arī Igaunijas un sabiedroto JKS.

Galvenās darbības izvērsīsies Igaunijas ziemeļaustrumos, netālu no robežas ar Krieviju – Austrumviras un Rietumviras novados. Viens no "Pavasara vētras" uzdevumiem – dažādu vadības līmeņu sadarbības uzlabošana.

Igaunijas Aizsardzības spēki brīdināja vietējos iedzīvotājus, ka iespējams kaitējums ceļiem, mežiem un laukiem, kā arī solīja kompensēt tā novēršanu.

"Domājams, mazie ceļi cietīs. Tā notiek ik reizi, lai arī mēs cenšamies no tā izvairīties," pastāstīja Igaunijas AS komandieris Martins Herems.

Viņš paskaidroja, ka mācību laikā kaujas mašīnas var, piemēram, šķērsot nožogojumu, jo noteiktos iecirkņos nav iespējams nobraukt no ceļa un ne vienmēr ir saprotams, kur beidzas viens ceļa iecirknis un sākas nākamais.

Herems paziņoja, ka informācija par bojājumiem jāsniedz viņam personīgi.

"Ja mēs konstatējam bojājumus, mēs tos atzīmējam un vienmēr sazināmies ar īpašnieku. Pārsvarā cilvēki ir saprotoši un pieteikumi par zaudējumu kompensāciju kļūst aizvien godīgāki," – skaidroja Herems.

Atgādināsim, ka pazīstamākais ar privātipašuma robežu šķērsošanu saistītais incidents mācību "Pavasara vētra" laikā notika 2017.gadā – NATO kareivji iegāja Ohepalu ciema iedzīvotāja ipašumā. 56 gadus vecais vīrietis ar šāvienu padzina kareivjus. Lai arī cietušo nebija, tika ierosināta krimināllieta.

63
Pēc temata
Mācību laikā Lietuvā bojā gājis karavīrs no Vācijas
Trejzobja trieciens. Kāpēc NATO mācības var dārgi izmaksāt Eiropai
Kārtējais NATO CSN Latvijā: militāro džipu sanesa uz slidena ceļa
Baltijas sērfings: 2018. gada militārais iznākums
Kaņepju produkcija, foto no arhīva

Divi spaiņi kaņepju tējas: narkotiku legalizāciju Lietuvā nav iespējams apturēt

27
(atjaunots 08:27 24.11.2020)
Tuvākajā laikā jaunais Lietuvas Seima sasaukums izskatīs jautājumu par brīvu kaņepju šķiedru, tostarp kanabidiolu saturošu, pārdošanu.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Drīz jaunais Lietuvas Seima vairākums pieņems lēmumu par brīvas kaņepju šķiedras pārdošanas atļaušanu, vēsta Sputnik Lietuva.

Parlamenta Budžeta un finanšu komitejas priekšsēdētājs Mikols Majausks paziņoja Facebook, ka Eiropas tiesa tikko ir izskaidrojusi, ka Eiropas Savienības dalībvalstis nevar aizliegt kaņepju šķiedru/kanabidiola (CBD) pārdošanu, ja tās tiek likumīgi ražotas Eiropas Savienībā.

"Un lai arī lēmums paliek pušu ziņā, tām nāksies balstīties uz konkrētiem pierādījumiem, ka CBD ir narkotiskā viela. Ņemot vērā to, ka Pasaules Veselības organizācija neuzskata CBD par narkotisko vielu, pierādīt pretējo būs ļoti grūti," paziņoja Majausks.

Taču, pēc viņa sacītā, jautājums par psihoaktīvo vielu THC* (tetrahidrokanabinols), kuras pēdas tiek atklātas šķiedru augos un kanabisa produktos, paliek neatrisināts.

"THC atrodas arī tējā no šķiedrainām kaņepēm, taču pat izdzerot divus spaiņus, nesajutīsi nekādu reibinošu efektu," paziņoja Majausks.

Pēc deputāta sacītā, Lietuvas Seimam būs jāpieņem lēmums šajā jautājumā tuvākajā laikā. Majausks pauda pārliecību, ka jaunais vairākums "izlems pareizi".

Pēc deputāta domām, pēc kaņepju šķiedru un CBD pārdošanas atļaušanas onkoloģijas slimnieki, cilvēki ar neiroloģiskām slimībām, epileptiķi spēs brīvi iegādāties dabīgus preparātus, kuri palīdz atvieglot simptomus.

Turklāt, viņaprāt, ārsti varēs nebaidīties publiski apspriest ārstēšanas veidus un spēs konsultēt savus pacientus šajā sakarā.

"Mēs esam viens no lielākajiem šķiedrainu kaņepju ražotājiem ES. Ja mēs pieņemsim pareizu lēmumu, mēs spēsim ne vien eksportēt izejvielas, bet arī ražot CBD produkciju un veidot 300 miljonus eiro pievienotās vērtības gadā un darbavietas Lietuvā," atzīmēja Majausks.

Iepriekš Majausks vairākkārt piedāvāja atcelt kriminālatbildību par narkotiku glabāšanu nelielos daudzumos bez izplatīšanas mērķa, apgalvojot, ka produkti no kanabisa pirmām kārtām ir terapeitiski preparāti. Savas nostājas pastiprināšanai viņš bija atnesis arī kaņepju tēju un kaņepju eļļu uz Lietuvas Seimu.

Iepriekš Lietuvas Veselības ministrija publicēja alkohola un citu psihoaktīvo vielu patēriņa Eiropas skolās pētījumu (ESPAD/Eiropas skolu pētījums), saskaņā ar kura datiem, Baltijas republikā 5,6% pusaudžu ir lietojuši jaunās psihoaktīvās vielas: 4,3% – sintētiskos kanabinoīdus, 0,9% - sintētiskos katinonus. Kopumā 19% aptaujāto skolēnu vismaz reizi dzīvē ir pamēģinājuši narkotikas.

* vairākās valstīs aizliegtā viela

27
Tagi:
Seims, Lietuva, narkotikas
Pēc temata
Livonijas ordeņa pils dārzā nejauši iesēja narkotiskās kaņepes
Lauksaimnieks neizpratnē: kaņepju tēju drīkst dzert, bet nedrīkst pārdot
Latvijas pensionārei par policijas izrautajām kaņepēm piedāvā 27 eiro
Lietuvas valdība atbalstīja kaņepju produktu legalizēšanu
Lietuvos geležinkeliai vilciens, foto no arhīva

ES samazinājusi "Lietuvos geležinkeliai" piespriesto sodu par izjauktajām sliedēm Reņģē

25
(atjaunots 13:46 20.11.2020)
ES tiesa noraidījusi "Lietuvos geležinkeliai" prasību, kurā kompānija prasīja anulēt Eiropas Komisijas lēmumu par sodu 27,873 milj. eiro apmērā, tomēr naudas soda summu samazinājusi.

RĪGA, 20. novembris — Sputnik. Lietuvas dzelzceļa kompānija "Lietuvos geležinkeliai", kas 2008. gadā izjauca 19 kilometrus garu sliežu posmu atzarojumā no naftas pārstrādes rūpnīcas "Orlen Lietuva" Mažeiķos līdz Reņģei Latvijā, ļaunprātīgi izmantojot dominējošo stāvokli kravas pārvadājumu tirgū Lietuvā, apstiprināja Eiropas Savienības tiesa Luksemburgā. Tomēr tieneši samazināja kompānijai piespriesto naudas sodu, stāsta 15min.lt.

ES tiesa 18. novembrī noraidījusi "Lietuvos geležinkeliai" prasību, kurā kompānija prasīja anulēt Eiropas Komisijas lēmumu par sodu 27,873 milj. eiro apmērā, tomēr naudas soda summu samazinājusi līdz 20,069 milj. eiro.

"Lēmums samazinās negatīvo ietekmi uz kompāniju, ko radījis tālaika vadības lēmums 2008. gadā izjaukt šo svarīgo atzarojumu," lēmumu komentēja kompānijas "Lietuvos geležinkeliai" ģenerāldirektors Mants Bartuška.

"Tāpat ir ļoti svarīgi, ka ar šīs problēmas risinājumu izdevies atjaunot labas attiecības ar mūsu partneriem," viņš piebilda.

Dzelzceļa atjaunotā posma starp Lietuvu un Latviju svinīgā atklāšana notika 2020. gada 15. februārī. Dzelzceļa iecirkņa atjaunošana izmaksāja 9,4 miljonus eiro, darbus veica igauņu uzņēmums "Vitras-S". Iecirknī atjaunotas sliedes, izremontētas citas dzelzceļa būves – piecas pārbrauktuves, pieci tilti, seši caurlaides punkti, iztīrīti novadgrāvji, atjaunota satiksmes kontroles sistēma.

Dzelzceļa iecirknis starp Mažeiķu pilsētu Lietuvā un Reņģi Latvijā tika demontēts 2008. gadā, - to veica Lietuva, aizbildinoties ar remontu, kas netika pabeigts pat desmit gadus vēlāk. Izjauktais iecirknis negatīvi ietekmēja Latvijas tranzīta iespējas un palīdzēja Klaipēdas ostai palielināt kravas apgrozījumu, jo šeit veda īsākais ceļš no Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu un Latvijas un Igaunijas ostām.

2011. gadā poļu kompānija "Orlen", kas kontrolē Mažeiķu rūpnīcas kravu apgrozījumu un piegādā degvielu Latvijā, iesniedza sūdzību Eiropas Komisijai, apsūdzot "Lietuvos geležinkeliai" par negodīgu konkurenci. 2013. gada martā Eiropas Komisija sāka oficiālu izmeklēšanu. Tās rezultātā Lietuvas uzņēmumam tika piespiests sods 27,87 miljonu eiro apmērā, kā arī uzlikta saistība atjaunot sliežu ceļu.

25
Tagi:
ES, Lietuva
Pēc temata
Latvija iesniedz notu Lietuvai ar prasību atjaunot sliežu ceļu līdz Reņģei
Brisele noteikusi soda naudu Lietuvai par sliežu demontāžu uz Latviju
Ministru kabineta

Valstī pietiek naudas: Ministru kabinetā steigšus maina galdus un operatora pulti

0
(atjaunots 08:55 26.11.2020)
Latvijas ministri strādā attālināti, un Valsts kanceleja nolēma, ka šobrīd ir īstais laiks atjaunot sēžu zāli – par 42 tūkstošiem eiro.

RĪGA, 26. novembris – Sputnik. Valsts kanceleja izsludinājusi iepirkumu par deviņu galdu, operatora pults un galasienas apdares paneļu komplektu iegādi kabinetam, kur notiek valdības sēdes. Kopējā iepirkuma summa sastāda 41 999 eiro, raksta Neatkarīgā Rīta Avīze.

Šāds iepirkums tiek kvalificēts kā "neliels"

"Iepirkums izsludināts, lai nodrošinātu Ministru kabineta Zaļās zāles modernizācijai nepieciešamo aprīkojumu. Galda materiāls (skaidu plate) ir sācis mehāniski bojāties, turklāt tehnoloģiju maiņu rezultātā konstrukcijas materiāli ar dažādiem tehnoloģiskajiem izgriezumiem ir zaudējuši sākotnējo stiprību. Tā rezultātā galda nesošās konstrukcijas un virsma ir sākusi deformēties," paskaidroja izdevumam Ministru kabineta preses sekretārs Reinis Grāvītis.

Pēc viņa sacītā, tiks iegādāts centrālais galds un trīs veidu perimetra galdi.

Līgums aprēķināts uz četriem mēnešiem, garantijas termiņš sastādīs 36 mēnešus. Valdības ēkas Zaļā zāle ir galvenā Ministru kabineta sēžu zāle, kur tās notiek kopš 1990. gada.

Visnozīmīgākā telpas renovācija notika 2011. gadā, toreiz kosmētiskajam remontam, logu un palodžu nomaiņai tika iztērēti 13,6 tūkstoši latu (19,4 tūkstoši eiro). 2013. gadā tika izremontētas Ministru kabineta ēkas kāpnes, izmaksas sastādīja 30 tūkstošus latu (42,7 tūkstošus eiro). Pirms trim gadiem Valsts kanceleja iztērēja 20 tūkstošus eiro preses konferenču telpu remontu.

Bijušais Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas Andrejs Mamikins, komentējot šos "nelielos" tēriņus, atzīmēja, ka šobrīd, koronavīrusa pandēmijas laikā, kad Latvijas politiķi strādā attālināti, remonta pamatotība un savlaicīgums raisa šaubas.

"Īstais laiks pirkt, kad visi ministri piedalās sēdēs attālināti – katrs pie sevis, sava datora priekšā. Gan cena ir laba, gan naudas valstī pietiek, gan dizains neslikts, gan skaļruņa jauda…" uzrakstīja Mamikins savā Facebook lapā.

0
Pēc temata
"Pirmais Latvijas kosmonauts": prezidents Levits pasmīdinājis Twitter lasītājus
Apturēt "Vasiļisas lāstu": bankas piedāvā finanšu sektora "kapitālremonta" remonta plānu
ABLV īpašnieku radītais labdarības fonds gatavo prasību ECT pret Latviju
"Parādiet partiju, kura solīja šādus nodokļus": kā Saeima apstiprina budžetu