Dziedātāja Svetlana Loboda

Lobodas Baltijas tūres organizatori apsūdz dziedātāju melos

72
(atjaunots 16:39 26.04.2019)
Ar Lobodas tūri Baltijā nodarbojās kompānija Euroshow group un Igaunijā pazīstams koncertu rīkotājs Teimurazs Topčiašvili.

RĪGA, 26. aprīlis – Sputnik. Dziedātājas Svetlanas Lobodas tūres organizators Baltijas valstīs atbildēja uz dziedātājas apsūdzībām, vēsta Postimees.

Loboda paziņoja savā Instagram, ka nav saņēmusi apmaksu par savu uzstāšanos Rīgā un Tallinā un ir spiesta atcelt koncertus Viļņā un Klaipēdā.

"Pēdējās dienās mēs atradāmies tūrē Baltijas valstīs, mums notika divi koncerti Rīgā un Tallinā, abas pilsētas sagaidīja mūs ar pilnām zālēm, un mēs bijām laimīgi dziedāt jums. Neviens pat nevarēja iedomāties, ka šos koncertus es un mana komanda nostrādāja absolūti bezmaksas, jo organizators mūsu ierašanās brīdī Latvijā vienkārši pazuda ar visu naudu," paziņoja Loboda.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от LOBODA (@lobodaofficial)

Pēc dziedātājas sacītā, viņa nolēma turpināt viesizrādes, taču bija spiesta atcelt koncertus Lietuvā.

"Šodien, atlidojot uz Viļņu, mēs atklājām, ka mēs nevar iziet uz skatuves, jo skatuves vienkārši nav. Organizators neapmaksāja vietu, nedz gaismu, nedz skaņu. Mums trūkst tehniskā raidera, bez kura koncerta rīkošana ir neiespējama," padalījās Loboda.

Dziedātājas producente Natella Krapivina savā Instagram paziņoja, ka tūri Baltijas valstīs organizēja kompānija Euroshow group un Igaunijā pazīstam koncertu rīkotājs Teimurazs Topčiašvili.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Natella Krapivina (@natellakrapivina)

Euroshow group pārstāvji viņiem izteiktās apsūdzības nosauca par atklātiem meliem. Viņi paziņoja, ka vienošanās par Viļņas un Klaipēdas koncertu pārnešanu tika panākta iepriekš, "saistībā ar būtisku tehniskā raidera sadārdzinājumu". Pēc kā Lobodas direkcija vienpusējā kārtā atcēla šo lēmumu un uzstājās ar paziņojumu par koncertu rīkošanas neiespējamību tūres ietvaros.

Tāpat, kā paziņoja Euroshow group, Lobodas administrācija pieprasīja noteiktas summas izmaksu skaidrā naudā, kas bija neiespējami, jo visus darījumus kompānija kārto tikai oficiāli uz līgumu pamata. Pēc vienpusējas vienošanās par pārcelšanu atcelšanas tika panākta vienošanās par gatava tehniskā raidera apmaksu pēc iemaksām no biļešu operatora, taču koncertzāle pieprasīja izmaksāt skaidrā naudā "garantijas summu par partera sēdvietām", kas nevarēja notikt. Beigās zāle tika slēgta un tehniskais personāls netika pielaists darbam.

"Neraugoties uz radušos situāciju, kompānija Euroshow group centās un cenšas atrisināt visu maksimāli mierīgā ceļā, kurš apmierinās visas puses. Naudas atgriešana par Lietuvā nenotikušiem koncertiem tiks veikta atbilstoši biļešu operatora noteikumiem," teikts kompānijas Euroshow group paziņojumā.

72
Igaunija

Igaunija paziņoja par otrā Covid-19 viļņa sākšanos valstī

24
(atjaunots 07:58 05.08.2020)
Pašlaik inficēšanās līmenis Igaunija ir vienāds ar 2,6, lai gan vien pirms mēneša tas turējās 1,0 līmenī.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Igaunijā sākās otrais koronavīrusa vilnis, par to paziņoja Igaunijas Veselības departamenta preses sekretāre Eike Kingseppa, raksta postimees.ee.

"Pēc Veselības departamenta vērtējumu jau var runāt par to, ka Igaunijā sācies otrais Covid-19 saslimstības vilnis," sacīja viņa.

Tāpat tiek ziņots, ka no 6. augusta Igaunijā grasās pastiprināt Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumus. Iepriekš Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass paziņoja, ka pirms mēneša inficēšanās līmenis bijis 1,0, bet dotajā brīdī tas sastāda jau 2,6.

Tomēr ne visi piekrīt tam, ka tas jau ir uzskatāms par otro vilni. Pēc zinātniskās padomes vadītājas, Tartu Universitātes mikrobioloģijas profesores Irjas Lutsares domām, pašlaik Igaunija joprojām atrodas pirmā viļņa fāzē, vīruss nekur nebija aizgājis, joprojām ir augsta inficēšanās varbūtība.

Saskaņā ar 4. augusta datiem, Igaunijā visā pandēmijas laikā ir reģistrēts 2091 Covid-19 gadījums, miruši 63 cilvēki, izveseļojās 1937.

Vakar Sputnik Latvija ziņoja, ka diennakts laikā valstī tika reģistrēti trīs jauni Covid-19 gadījumi.

Saskaņā ar SPKC datiem, divi inficētie ieradās no valsts, kur Covid-19 izplatības rādītājs sastāda vairāk nekā 16 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, vēl viens – kontaktēja ar inficēto.

Kopumā epidēmijas izplatības laikā valstī ir veikti 203 868 Covid-19 izmeklējumi, no tiem 1249 izrādījās pozitīvi, 1070 cilvēki izveseļojās, 32 nomira.

24
Tagi:
koronavīruss, Baltija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Vācu zinātnieki atklājuši neparastu faktu par Covid-19 inficēšanās iespēju
PVO Ārkārtējā komiteja tiksies, lai novērtētu situāciju ar Covid-19 pasaulē
Vai visiem pietiks: pasaules bagātākās valstis jau izpērk vakcīnu pret Covid-19
Izveidojusies acīmredzama imūnā atbilde: Krievijas vakcīna pret Covid-19 devusi rezultātu
Klaipēdas jūras osta

"Plūsma samazinājusies". Baltijas valstis zaudēja Krievijas tranzītu

39
(atjaunots 17:32 04.08.2020)
Tagad Baltijas valstīm paveras jauns laikmets: jāpastāv apstākļos, kad Eiropas un Krievijas intereses gandrīz neskar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomikas.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Eiropas Savienība atteicās finansēt Latvijas ostu modernizāciju. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits atzina: iepriekšējā "ostu uzplaukuma" nebūs. Situācija ir sarežģīta, Krievijas tranzīts arvien vairāk aiziet uz savām ostām. Situāciju ietekmē arī ekonomikas lejupslīde pandēmijas dēļ. Kādēļ Baltijas valstu ienākumi samazinās, RIA Novosti raksta Antons Ļisicins.

Ekonomikas darba "zirgs"

"ES nostāja ir ļoti skaidra: ostām ir šie (modernizācijas – red. piez.) darbi ir jāfinansē no saviem ieņēmumiem," pastāstīja Linkaits Latvijas žurnālistiem un apstiprināja: infrastruktūra Liepājā un Ventspilī nav vislabākajā stāvoklī.

Naudas jautājums ir īpaši aktuāls, jo kravu plūsma Latvijas ostās 2020. gada pirmajā pusgadā samazinājusies par trešdaļu, bet tranzīts – uz pusi.

Situācija nav jauna. Jau 2019. gadā Džeimstaunas fonds konstatēja: apjomi krīt. Rīgā kravu apgrozījums 2019. gada deviņos mēnešos samazinājās par 8,7%, Liepājā – par 5,1%, Tallinā – par 8,3%. Tā paša gada pirmajā pusē Krievijas tranzīts caur Igaunijas, Latvijas un Lietuvas jūras ostām samazinājās par 12,4%.

Toties kravu plūsma palielinājās Krievijas ostās Somu līcī. Primorskā – par 16,7%, Ustjlugā – par 7,3%, Visockā – par 5,3%. Un Maskava turpināja samazināt pārvadājumus caru Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ostām.

Turklāt par to tika brīdināts. Tā, 2019. gadā Latvijas Saeimas deputāts un bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis atzīmēja: "Tranzīts ilgu laiku bijis viens no Latvijas ekonomikas galvenajiem darba "zirgiem". Gandrīz katra desmitā darba vieta, trešdaļa no visa pakalpojumu eksporta, utt."

Viņš atgādināja, ka no 2011. gada republikas loģistikā investēja gandrīz pusmiljardu eiro, naudu iedeva Eiropa. Rīgas mērķis bija dubultot iekraušanas apjomus līdz 2020. gadam. "Diemžēl, kravas apgrozījums ne tikai nav dubultojies, bet pat nedaudz samazinājies," teica Dombrovskis.

Latvija, pēc viņa teiktā, pazaudēs ne vien peļņu, bet arī desmitiem tūkstošu darbavietu un budžeta ienākumus. "Tas arī nozīmē, ka dzelzceļa infrastruktūru būs jāuztur vai nu pasažieriem, vai nu nodokļu maksātājiem. Vai arī to vajadzēs vienkārši izjaukt - esmu pārliecināts, ka lietuvieši to izdarīs bez maksas, lai garantēti un uz visiem laikiem atbrīvotos no konkurenta," paziņoja parlamentārietis kolēģiem.

Viņaprāt, problēmas būtība ir tajā, ka esošā Latvijas valdība "vēlas gan no Krievijas tranzīta pelnīt, gan uzvesties, teiksim tā, pavisam ne tā, ka uzvedas labs kaimiņš".

Aktīvas darbības imitācija

Dombrovskis kā ūdenī skatījās: pirmajā ceturksnī dzelzceļa kravu plūsma Latvijā samazinājās salīdzinājumā ar analoģisko periodu 2019. gadā par 48,7%.

""Latvijas Dzelzceļa" vadošajās struktūrās tiek iecelti cilvēki, kuri ar vieglu roku atsakās no ES 380 miljoniem eiro dzelzceļa elektrifikācijai, tādējādi uz visiem laikiem tranzīta nozari atdodot lietuviešiem un Klaipēdas ostai," pauda neizpratni publicists Bens Latkovskis.

Tiesa, Klaipēdas osta kaimiņu Lietuvā jau pirms pandēmijas fiksēja kravu plūsmas kritumu gandrīz par 17%.

Tendences bija tik acīmredzamas, ka februārī Krievijas rūpniecības un tirdzniecības ministrs Deniss Manturovs paziņoja par tirdzniecības pārstāvniecību darbības apturēšanu Viļņā, Rīgā un Tallinā. Viņš paskaidroja: Maskavā vēlas, "lai nebūtu aktīvas darbības imitācijas". "Mēs taču saprotam, kā šobrīd tur veidojas gan ekonomika, gan mūsu tirdzniecības un ekonomiskās attiecības," piebilda Manturovs.

Igaunijā dzelzceļnieki arī atzīmēja pārvadājumu kritumu. "Tranzītkravas – 3,5 miljoni tonnu – kritums ap 12%. Pasažieru plūsma samazinājusies par 25%," ziņoja republikas operatora "Eesti Raudtee" valdes priekšsēdētājs Eriks Laidvē, atskaitoties par gada pirmajiem pieciem mēnešiem.

Dārgi, bet efektīvi

Politologs Aleksandrs Nosovičs redz tajā neizbēgamu atmaksas stundu par politiskās uzvedības modeļi, kuru izvēlējās Viļņa, Rīga un Tallina. "Vajadzēja izvēlēties starp ekonomiku, kas ir orientēta uz Austrumiem, un satuvināšanos ar Rietumiem uz pret Krieviju vērstas pamatnes," atzīmē viņš.

"Ja rūpniecība un zvejas flote neatkarīgajās valstīs gāja bojā gandrīz nekavējoties, tad loģistika, kā ļoti konservatīva nozare, saglabājās. Tranzīta virzieni tiek veidoti desmitgadēm ilgi, savukārt no Krievijas caur Baltijas ostām tas gājis gadsimtiem ilgi. Un pat pretestība ar Maskavu nenopostīja šos ceļus uzreiz, tik liela bija inerce," skaidro Nosovičs.

Pēc PSRS sabrukuma Krievija saskārās ar to, ka tranzītvalstis izmantoja infrastruktūru, kura tām tika no padomju laikiem, kā politiskā spiediena instrumentu. Tas skar gan Ukrainas gāzes transporta sistēmu, gan Baltijas valstu jūras ostas.

"Monopols ļāva gan rosināt pret Krieviju vērstu politiku, gan šantažēt ar preču plūsmas apturēšanu," turpina Nosovičs. "Tādēļ Maskava attiecās pret transporta infrastruktūras būvniecības Ziemeļrietumu federālajā apriņķī kā pret stratēģiskās drošības jautājumu. Dārgs, bet efektīvs process."

Centieni glābt savu seju ar paziņojumiem, ka Krievijas tranzītu nomainīs Ķīnas tranzīts, izrādījās neveiksmīgi tīri politisku iemeslu dēļ, piebilst eksperts. "Vašingtona kā reizi nostādīja savu satelītu atbalstu atkarībā no atteikšanās sadarboties ar ĶTR. Tādēļ par pārvadājumiem no Ķīnas būtu bijis lietderīgi runāt, varbūt, vakar, bet ne šodien," rezumē Nosovičs.

Nacionālās stratēģijas institūta Starptautisko programmu direktors Jurijs Solozobovs atgādina: "Baltijas logam uz Eiropu" bija milzīga nozīme Krievijas tirdzniecībai. "Latvija, Lietuva un Igaunija tiek izmantotas gan eksportam, konkurējot ar Krievijas ostām, gan kā ofšori – naudas atmazgāšanai," stāsta eksperts.

Solozobovs novilka paralēles ar XX gadsimta 20.-30. gadiem: toreiz Padomju valsts veica tirdzniecību ar kapitālistisko pasauli caur valstīm-limitrofiem. "Mūsu eksports atbalstīja kaimiņu ekonomiku, kuri nebija mūsu sabiedrotie," saka viņš. Tas pats modelis atjaunojās arī pēc PSRS sabrukuma. Taču šoreiz neatkarīgo republiku biznesu vadīja nevis komisāri, bet gan Krievijas biznesmeņi. Baltijā labprāt pievēra acis uz atsevišķiem finanšu disciplīnas pārkāpumiem. Tas veicināja tranzīta pievilcību caur Latviju, Lietuvu un Igauniju.

Taču situācija mainījās, 2018. gadā premjers Jiri Ratass pieprasīja Ukrainas varasiestādēm izslēgt Igauniju no ofšoru zonas saraksta. ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls apsūdzēja Latvijā strādājušo ABLV banku līdzekļu atmazgāšanā. Bankā to nosauca par apmelošanu, taču no tās vienalga izveda milzīgus līdzekļus.

"Eiropas Savienība grasās cīnīties ar nodokļu ostām, ja runa, protam, nav par tik cienījamām teritorijām, kā Luksemburga vai Monako," piebilst Solozobovs. Viņaprāt, Baltijas tranzīts lielā mērā darbojās pateicoties "atsevišķu krievu skopumam un nepatriotiskumam". "Paldies ir jāpasaka gan mūsu valdībai, gan Eiropas Savienībai, kura nolēma ieviest kārtību jaunajās demokrātijās. Brisele iemācīja visiem mīlēt dzimteni," noslēgumā saka Solozobovs.

Tagad Baltijas valstīm paveras jauns laikmets: jāpastāv apstākļos, kad Eiropas un Krievijas intereses gandrīz neskar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomikas.

39
Tagi:
tranzīts, Baltops
Pēc temata
Matīss: Rīgas osta pieprasījusi baltkrieviem tādu cenu, ka tagad audzē teritorijā nezāles
Sadarbība ar KF glābj tranzītu: Latvijai izbrauks cauri kilometru garš vilciens no Ķīnas
Gada laikā Latvija zaudējusi pusi kravu: Krievija deva padomu, kā glābt tranzītu
Sergejs Rekeda: tranzīta sarukums caur Latvijas ostām nav saistīts ar koronavīrusu
KNAB

Bijušo ģenerālprokuroru apsūdz konfidenciālas informācijas izpaušanā

0
(atjaunots 12:13 05.08.2020)
Jelgavas prokurores aizturēšana kļuva vien par sākumu – lietā var būt iesaistīti arī citi prokuratūras darbinieki, kā arī bijušais ģenerālprokurors.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdz bijušajam ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram izvirzīt apsūdzības par dienesta informācijas izpaušanu, vēsta BB.lv.

Otrdien KNAB iesniedza Ģenerālprokuratūrai krimināllietas materiālus pret bijušo un vienu esošo Ģenerālprokuratūras amatpersonu (vārdus Birojā nenosauca) par iespējamo Krimināllikuma 329. panta pārkāpšanu – dienesta informācijas izpaušana, kas nav valsts noslēpums.

Lieta izcelta no KNAB iepriekš uzsāktā kriminālprocesa.

Saskaņā ar neoficiālu informāciju medijos, KNAB lūdz izvirzīt apsūdzības Kalnmeieram lietas ietvaros, kurā figurē Jelgavas prokurore Zinaīda Egle, kura tika aizturēta jūlija beigās.

Provizoriski, Kalnmeiers neilgi pirms savu pilnvaru beigām padalījās ar dažiem prokuroriem informācijā par Egles lietu. Viena no viņiem, Metodikas nodaļas vecākā prokurore Elita Jurkjāne, pastāstīja par to savam vīram zvērinātam advokātam Jurim Jurkjānam, bet tālāk informācija nonāca pie advokātes Ievas Cīrules, kura kopā ar prokurori egli figurē kukuļošanas epizodē.

Prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska apstiprināja aģentūrai LETA, ka ģenerālprokurors Juris Stukāns pēc KNAB pieprasījuma piemērojis pret vienu no vecākajiem prokuroriem aizliegumu ieņemt amatu. Likumā paredzētajā kārtībā 10 dienu laikā Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors pieņems lēmumu par personu saukšanu pie kriminālatbildības.

Stukāns apstiprināja, ka pret Jurkjāni pielietots ierobežojošs pasākumus – uz izmeklēšanas laiku aizliegums ieņem līdzšinējo amatu – un viņa ir atstādināta no amata pienākumu izpildes.

Pati Jurkjāne, viņas vīrs, Cīrule un viņas aizstāvis Saulvedis Vārpiņš no komentāriem atteicās.

Par atklāšanai neparedzētās informācijas izpaušanu Krimināllikums paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, īslaicīgu arestu, piespiedu darbus vai naudas sodu.

Atgādināsim, ka pērn tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija) paziņoja, ka Kalnmeiers neatbilst likumā norādītajai prasībai par ģenerālprokurora nevainojamu reputāciju, kā arī nespēj nodrošināt kvalitatīvu prokuratūras darbu, kontrolēt pakļautībā esošo prokuroru darbu, organizēt darbu tā, lai prokuratūra pēc iespējas ātrāk pārņemtu pieņemto starptautisko praksi.

Taču toreiz Augstākās tiesas senatore Marika Senkāne neatrada pamatojumu Kalnmeiera atstādināšanai, un viņš palika amatā līdz šī gada jūnijam, kad viņu nomainīja Stukāns.

0
Tagi:
KNAB
Pēc temata
KNAB trūkst speciālistu, taču tas nevar atļauties maksāt augstas algas
Izšķērdē valsts mantu: KNAB piemēroja naudas sodu Rēzeknes mēram
Lieta pret KNAB bijušo vadītāju nodota kriminālvajāšanai