Raimonds Vējonis Ukrainas austrumos 2018. gada 25. novembrī

Puškovs par "mūžīgā vakardienā iestrēgušām" Latviju un Lietuvu: lai turpina sēdēt bunkuros

90
(atjaunots 12:04 20.04.2019)
Zviedrijas, Norvēģijas, Somijas un Igaunijas augstākās amatpersonas pēc attiecību atdzišanas starp Krieviju un rietumiem atkal brauc pie Vladimira Putina, Baltijas jūras reģionā "bunkuros" sēž tikai Lietuva, Latvija un Polija.

RĪGA, 20. aprīlis – Sputnik. Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanās ar Baltijas jūras reģiona valstu līderiem jau kļuvusi par tendenci. Savos bunkuros Baltijas valstīs turpina sēdēt tikai "nesamierināmie", paziņoja Krievijas senators Aleksejs Puškovs.

"Aprīlī Putins Pēterburgā tikās ar Zviedrijas un Norvēģijas vadītājiem, pēc tam Maskavā ar Igaunijas prezidenti. Tā jau ir tendence. Kas attiecas uz Baltijas valstīs "nesamierināmajiem", lai turpina sēdēt savos bunkuros, biedējot paši sevi ar "Krievijas uzbrukšanu", kuras nebūs. Mūžīgi vakardienā iestrēgušie," uzrakstīja politiķis savā Twitter lapā.

​Atgādināsim, ka aizvakar, 18. aprīlī, Vladimirs Putins Kremlī tikās ar Igaunijas prezidenti Kersti Kaljulaidu. Puses apsprieda divpusējās attiecības, Ukrainu un situāciju pasaulē, sankcijas un līgumu par dubultās nodokļu aplikšanas atcelšanu, gāzesvadu "Ziemeļu straume 2" un elektroenerģijas tirgu. Vizītes laikā puses atzīmēja augstākā līmeņa dialoga deficītu starp Krieviju un Igauniju vairāku gadu garumā un vienojās par sakaru turpināšanu. Igaunijas prezidente uzaicināja prezidentu Putinu uz Astoto vispasaules somugru tautu kongresu, kurš notiks 2020. gada jūnijā Tartu.

Devītajā aprīlī Vladimirs Putins tikās ar Norvēģijas premjerministri Ernu Solbergu un Zviedrijas valdības vadītāju Stēfanu Lēfvenu, kā arī Krievijas līderis aprunājās ar Somijas prezidentu Sauli Nīniste. Pārrunas notika V Starptautiskā arktiskā foruma "Arktika – dialoga teritorija" laikā Sanktpēterburgā.

Tādējādi, no reģiona valstīm tikai Latvija, Lietuva un Polija neuztur sakarus ar Krieviju augstākajā līmenī.

Krievijas un Rietumu attiecības pasliktinājās sakarā ar Krimas atgriešanos Krievijas sastāvā un konflikta sākšanos Ukrainas austrumos. 2014. gadā ES un ASV ieviesa pret Krieviju ekonomiskās sankcijas. Sakarā ar it kā pieaugušo Krievijas "agresiju" NATO Varšavas samitā pieņēma lēmumu par klātbūtnes palielināšanu Austrumeiropas valstīs. Viens starptautisko spēku bataljons tika izvietots Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā. Tāpat palielinājās pie Krievijas robežām rīkoto sabiedroto militāro mācību skaits.

Maskavā vairākkārt paziņojuši, ka nav ieinteresēti konfrontācijas kurināšanā ar NATO – nedz Baltijas reģionā, nedz kur citur, un uzsvēra, ka Krievija nekad neuzbruks nevienai NATO valstij. Pēc Krievijas ĀM vadītāja Sergeja Lavrova sacītā, NATO ir lieliski zināms, ka Maskavai nav plānu kādam uzbrukt, taču tā vienkārši izmanto to kā ieganstu, lai izvietotu vairāk tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā.

NATO rīcība, pēc Krievijas ĀM vadītāja vietniek Aleksandra Gruško sacītā, Krievija ņem vērā savā militārajā plānošanā.

90
Pēc temata
Kremlis sniedzis komentārus par Pensa vizīti Igaunijā
Šteinmeiers Tallinā kritizējis Baltijas valstu pozīciju attiecībā uz "Ziemeļu straumi 2"
Putins netiekas, ar ko pagadās: EP deputāts par Baltijas valstu līderu vizītēm Krievijā
Putins piekrita tikties ar Igaunijas prezidenti: Kaljulaidai sniedz padomus, kas jālūdz