NATO mācības Spring storm Igaunijā

Eksperts skaidro, kāpēc franču karavīri ieradušies Igaunijā

79
(atjaunots 16:32 19.04.2019)
Mācības "Pavasara vētra 2019", kurās tostarp piedalīsies arī franču karavīri, militārais eksperts Viktors Murahovskis neuzskata par liela mēroga mācībām.

RĪGA, 19. aprīlis – Sputnik. NATO nepalielina kontingentu pie Krievijas robežām, savukārt franču vienība ieradīsies Igaunijā 23. aprīlī rotācijas ietvaros, paziņoja RIA Novosti militārais eksperts Viktors Murahovskis.

Kā jau iepriekš rakstīja Sputnik Latvija, Igaunijā ieradīsies 300 karavīri, 20 kājnieku kaujas mašīnas un pieci tanki Leclerc no Francijas. Vienība tiks dislocēta Tapas pilsētā, 140 kilometru attālumā no Krievijas robežas. Turklāt, iepriekš ziņots, ka karavīri piedalīsies mācībās "Pavasara vētra 2019", kuras sāksies 29. aprīlī.

"Tā ir plānveida rotācija NATO starptautisko bataljonu izveidošanas un funkcionēšanas ietvaros, kuri dislocēti Igaunijā, Latvijā un Lietuvā," pateica Murahovskis.

Viņš atzīmē, ka katras šādas grupas kopējais skaits sasniedz parasti 800-1000 cilvēkus no 4-5 valstu kontingentiem. Turklāt, ir arī aviācijas komponente – divas iznīcinātāju vienības Igaunijā un Lietuvā. Tajās arī nepārtraukti tiek īstenota rotācija.

Mācības, kurās tostarp piedalīsies franču karavīri, Murahovskis neuzskata par masveida mācībām. Turklāt, viņš neizslēdz, ka tajās piedalīsies Polijā dislocētās amerikāņu brigādes karavīri.

"Mācībās maksimums būs bataljona taktiskā grupa. Skaidrs, ka tas nav tas mērogs, kuram Krievijas Bruņotajiem spēkiem būtu vērts likt pretī kaut ko nopietnu to savaldīšanai un pretestībai. Sekosim līdzi, protams, ar saviem izlūkošanas tehniskajiem līdzekļiem, taču nedomāju, ka mēs kaut kādā tiešā viedā reaģēsim," piebilda eksperts.

Kontingenta sastāvā ietilpst otrās franču armijas brigādes karavīri un noalgotie karavīri no Franču Ārzemnieku leģiona. Militārā tehnika tiks piegādāta pa dzelzceļu. Karavīri paliks Igaunijā līdz šī gada augusta beigām.

Iepriekš vēstīts, ka Igaunijā ieradušies četri britu helikopteri AW159 Wildcat, pieci helikopteri Apache, kā arī speciālo uzdevumu vienību rezervisti, kurus Londona nosūtījusi uz Igauniju ar uzdevumu gaidīt "Vladimira Putina pēkšņo uzbrukumu".

Britu īpašo uzdevumu nodaļu rezervistu vienības veido civilpersonas, ko atlasījuši un apmācījuši SAS kadru karavīri. "Svarīgā misija" uz Igaunijas un Krievijas robežas uzticēta rezervistiem, jo Īpašā gaisa dienesta regulārās vienības ir aizņemtas kampaņās Afganistānā un Irākā.

Pēdējos gados militāri politiskais bloks NATO aktīvi paplašina klātbūtni pie Krievijas robežas, aizbildinoties ar "Kremļa agresīvajiem plāniem".

Maskava jau vairākkārt paziņojusi, ka nekāda gatavošanās uzbrukumam Krievijā nenotiek, tās militārā doktrīna paredz aizsardzību, nevis uzbrukumu. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pauda pārliecību, ka Rietumos tas ir labi zināms, taču mīts par "Krievijas draudiem" tiek izmantots, lai paplašinātu militāro klātbūtni pie Krievijas robežas.

79
Pēc temata
Francija nosūtīs tankus pie Krievijas robežām
Nakts un 1,48 promiles asinīs: NATO kareivji atkal trako
NATO ir laiks kļūt gudrākai: KF ĀM publicējusi komentāru alianses 70. gadadienā
Business Insider nosaucis "spēcīgākos" NATO ieročus karam ar Krieviju
Ivans Konovalovs

Militārais eksperts: pat Baltijas valstis sāk saprast, ka ASV tās ir vienaldzīgas

18
(atjaunots 17:37 26.05.2020)
Vašingtonai ir vienalga, kāda ir to sabiedroto Eiropā attieksme par pašreizējo stāvokli pēc Savienoto Valstu informācijas par nodomu izstāties no Atvērto debesu līguma, uzskata eksperts.

RĪGA, 26. maijs – Sputnik. Atvērto debesu līgums ir ļoti nozīmīgs mazo valstu, piemēram, Igaunijas acīs, paziņoja valsts aizsardzības ministrs Jiri Luiks, vēsta portāls ERR.ee.

Viņš pauda nožēlu par to, ka pēc ASV izstāšanās no līguma vienošanās var pārtrūkt pilnībā. Pēc Luika domām, dokuments ir unikāls, pat starp bruņojuma kontroles līgumiem.

Aizvadītajā nedēļā ASV prezidents Donalds Tramps informēja, ka Vašingtona izstājas no Atvērto debesu līguma un paliks ārpus tā, kamēr Krievija "neizpildīs savas saistības". Pie tam viņš pieļāva jaunas vienošanās izstrādi.

Intervijā radio Sputnik militārais eksperts, Stratēģiskās konjunktūras centra direktors Ivans Konovalovs paziņoja, ka ASV neinteresē sabiedroto viedoklis par pašreizējo situāciju, tomēr pat Baltijas valstis aptver, ka to intereses tiek ignorētas.

"Šis līgums taču vispirms ir svarīgs pašiem eiropiešiem. ASV nosprauž uzdevumu tā: ja viņi izstājas no līguma, viņu sabiedrotajiem Eiropā tomēr būs jāpilda Vašingtonas uzdevumi saskaņā ar līgumu. Tātad, kā cer Vašingtona, eiropieši lidos Krievijas gaisa telpā un ziņos par savākto informāciju. Taču tādā gadījumā tā ir totāla nicība pret šo valstu suverenitāti. Pat Baltijas valstis, kas gatavas uz visu, lai saņemtu vēl kādu Vašingtonas smaidu un atzinību, pat Polija, piemēram, to saprot. Skaidrs, ka tā ir nicība pret Eiropas valstīm, kas iestājušās NATO un parakstījušas Atvērto debesu līgumu," teica eksperts.

Atvērto debesu līgumu pieņēma 27 Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) valstis 1992.gadā Helsinkos. Patlaban līgumā piedalās 34 valstis.

Līgums paredz iespēju veikt novērošanas lidojumus un fotografēt EDSO dalībvalstu gaisa telpā ar mērķi saņemt ziņas par bruņotajiem spēkiem, militārajiem objektiem un militārajām darbībām.

Līguma mērķis ir veicināt valstu savstarpējās uzticības nostiprināšanos, pilnveidojot militārās darbības kontroles mehānismus, kā arī bruņojuma kontroles jomā noslēgto līgumu ievērošanu.

18
Pēc temata
Militārais eksperts par ASV "aizdomām": reiz viņi jau izgāzās
Mediji: ASV izstājas no Atvērto debesu līguma un nostāda Baltiju neizdevīgā stāvoklī
Krievijā komentējuši izstāšanos no Atvērto debesu līguma
NATO valstis aicina ASV neizstāties no Atvērto debesu līguma
BelAES

Lietuva un Baltkrievija vienojās informēt viena otru par kodola avārijām

11
(atjaunots 13:09 26.05.2020)
Neraugoties uz parakstīto vienošanos, Viļņa turpina uzskatīt BelAES jautājumu par neatrisinātu un uzstāj uz "starptautisko prasību" izpildes apkārtējās vides aizsardzības un drošības jomā.

RĪGA, 26. maijs – Sputnik. Lietuvas Valsts atomenerģētikas drošības inspekcija (VATESI) parakstīja divpusēju iestāžu vienošanos ar Baltkrievijas Ārkārtas situāciju ministriju par steidzamu informēšanu par kodola avārijām, vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz Lietuvas iestādes preses dienestu.

Saskaņā ar šo vienošanos, abu valstu varasiestādes vienojas nekavējoties dalīties attiecīgajos datos kodola avārijas gadījumā, kā arī sniegt viens otram ziņas par kodolenerģētikas iekārtu radioaktīvo drošību Baltkrievijā un Lietuvā.

Vienošanās stājās spēkā no parakstīšanas brīža.

Taču VATESI paziņojumā tiek atzīmēts, ka kodoldegvielas nonākšana BelAES būvlaukumā un pirmā energobloka palaišanas darbu turpināšana "jau ir radījušas potenciālu kodola vai radioloģiskās avārijas risku".

"Neraugoties uz šo parakstīto vienošanos, visi jautājumi, kurus Lietuva rosinājusi attiecībā uz apkārtējās vides aizsardzību un kodoldrošību Baltkrievijas AES projekta izstrādē Astravjecā, paliek. Lietuva tiecas gādāt, lai BelAES netiek ieviesta ekspluatācijā līdz brīdim, kamēr netiks izpildītas visas starptautiskās prasības apkārtējās vides aizsardzības un kodoldrošības jomā," ziņo Lietuvas iestāde.

Strīdi ap Baltkrievija AES

Baltkrievija ar Krievijas korporācijas "Rosatom" palīdzību būvē  atomelektrostaciju Grodņas apgabalā, aptuveni 50 kilometru attālumā no Viļņas. Lietuvas valdība ir ļoti neapmierināta ar vietas izvēli AES izvietošanai.

Jau kopš projekta pastāvēšanas sākuma Lietuva pret to kategoriski iebilst, apsūdz Minsku par "nedrošu celtniecību" un ziņo, ka BelAES apdraud Baltijas republiku. Turklāt Viļņa iebilst pret objekta ražotās enerģijas eksportu. Šoziem Lietuvā tika pieņemts likums, kas paredz: elektrība no BelAES nevar nonākt republikas tirgū.

Lietuvas varasiestādes pastāvīgi aicina kaimiņu republikas nepirkt enerģiju no "nedrošās stacijas" un visās starptautiskās platformās cenšas pievērst uzmanību problemātiskajai stacijai.

Daudzi eksperti norādīja, ka Viļņas asā pretošanās BelAES jautājumā nav saistīta ar jautājuma tehniskajiem vai ekoloģiskajiem aspektiem vai arī ar drošību, bet gan ar "apvainošanos" sakarā ar Ignalinas AES zaudēšanu.

11
Tagi:
BelAES, Baltkrievija, Lietuva
Pēc temata
Lietuva aicina ES ieviest sankcijas pret Krievijas koncernu "Rosatom"
BelAES ir gatava kodoldegvielas ievešanai pirmā energobloka palaišanai
"Tas ir paradokss": eksperts pastāstīja, kādu cenu Baltija maksā par mītisko vienotību
Lietuva cer uz EK palīdzību jautājumā par BelAES enerģijas bloķēšanu Baltijā
Dzintars

Izpārdod "Dzintaru": fabrikai piederošās iekārtas ir nopērkamas

0
(atjaunots 17:45 26.05.2020)
Pārdošanai piedāvāti aptuveni 800 vienību. To vidū ir gan kosmētikas ražošanai paredzētās iekārtas, gan uzņēmuma transporta līdzekļi.

RĪGA, 26. maijs — Sputnik. Uzņēmuma "Dzintars" administrators Jānis Ozoliņš izstādījis pārdošanai fabrikai piederošās kosmētikas un parfimērijas ražošanas iekārtas, vēsta Press.lv.

Noskaidrojis, ka pārdošanai izstādītas 749 vienības. To vidū ir ražošanas iekārtas, transporta līdzekļi un cits uzņēmuma īpašums.

Dzintars
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Visa īpašuma kopējā vērtība – aptuveni 534 300 eiro, neskaitot PVN.

Piedāvājumi iekārtu iegādei tiek pieņemti līdz 19.jūnijam, visi interesenti var to apskatīt pirms pirkuma.

Iepriekš tika ziņots, ka 30.martā sāksies maksātnespējīgā kosmētikas ražotāja "Dzintars" ražošanas un administratīvo ēku izsole.

Ēkas izstādītas izsolei ar sākumcenu 6,9 milj. eiro apmērā.

Iespējams iegādāties objektu Rīgā, Mālu ielā 30 – zemes gabalu 65 300 kvadrātmetru platībā ar apbūvi, kā arī kustamo īpašumu – inženiertīklus, ofisa tehniku, iekārtas un mēbeles.

Par agrāk slavenā zīmola bēdīgo stāvokli kļuva zināms 2019.gada oktobrī. Jau 12.novembrī Rīgas Pārdaugavas tiesa pasludināja Latvijas kosmētikas ražotāja maksātnespēju un iecēla Jāni Ozoliņu maksātnespējas procesa administratora amatā.

0
Tagi:
Dzintars, Latvija
Pēc temata
Stāsta beigas? "Dzintaru" pasludināja par maksātnespējīgu
Kas zināms par masveida kadru samazināšanu uzņēmumā "Dzintars"
Rokas nost no vietēja biznesa! VID represijas iedzinušas stūrī Latvijas uzņēmējus