NATO mācības Spring storm Igaunijā. Foto no arhīva

Francija nosūtīs tankus pie Krievijas robežām

102
(atjaunots 16:24 19.04.2019)
Četri tanki un divdesmit kājnieku kaujas mašīnas no Francijas tiks dislocētas 140 kilometru attālumā no Krievijas robežas.

RĪGA, 19. aprīlis – Sputnik. Igaunijā 23. aprīlī ieradīsies gandrīz 300 karavīru, kā arī četri tanki un 20 kājnieku kaujas mašīnas no Francijas, tiek ziņots Francijas vēstniecības Igaunijā mājaslapā.

Karavīri un tehnika dislocēsies Tapas pilsētā, kas atrodas vien 140 kilometru attālumā no Krievijas robežas. Franču karavīri atradīsies Igaunijā NATO alianses militārās klātbūtnes pastiprināšanas misijas ietvaros Baltijas valstīs un Polijā. Kontingenta sastāvā ietilpst otrās franču armijas brigādes karavīri un noalgotie karavīri no Franču Ārzemnieku leģiona. Militārā tehnika tiks piegādāta pa dzelzceļu. Karavīri atradīsies Igaunijā līdz šī gada augusta beigām.

Iepriekš vēstīts, ka Igaunijā ieradušies četri britu helikopteri AW159 Wildcat, pieci helikopteri Apache, kā arī speciālo uzdevumu vienību rezervisti, kurus Londona nosūtījusi uz Igauniju ar uzdevumu gaidīt "Vladimira Putina pēkšņo uzbrukumu". Pēdējo gadu laikā Rietumi vairākkārt apsūdzēja KF tā saucamā agresīvā ārpolitikā. Maskava vairākkārt uzsvēra, ka negrasās uzbrukt nevienai pasaules valstij, tai nav uzbrukuma plānu nevienā no reģioniem, tostarp arī Baltijas reģionā. Kā norādīja Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs, NATO par to ir zināms, taču iedomātu ieganstu par Krievijas agresiju aizsegā alianse novirza uz Krievijas robežām spēkus un militāro tehniku.

Pēc Krievijas aizsardzības ministra Sergeja Šoigu vērtējuma, NATO kontingentu skaits Baltijā, Polijā, Rumānijā un Bulgārijā kopš 2015. gada palielinājies no diviem tūkstošiem līdz 15 tūkstošiem cilvēku, savukārt mācību periodā grupējums palielinās līdz 40-60 tūkstošiem karavīru.

102
Pēc temata
ASV uzlielījušas Baltiju un atvērušas Krievijai acis uz NATO
NATO Baltijā laužas pa logiem un durvīm. Kāda būs Krievijas atbilde?
Baltijas valstīs NATO gatavojas dislocēt 300 tūkstošus karavīru, norādīja eksperts
Gaisa patruļas aizsegā NATO virs Baltijas atvērusi "atomlietussargu"
Zviedru prettanku granātmetējs Carl Gustaf AB

Latvija un Igaunija iepērk jaunus granātmetējus Carl-Gustav M4

11
(atjaunots 15:05 28.05.2020)
Daļu vecā bruņojuma savu valstu armijās Igaunija un Latvija aizvietos ar zviedru granātmetējiem Carl-Gustav M4.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Latvija un Igaunija pasūtījušas granātmetējus Carl-Gustaf M4 Zviedrijas kompānijā Saab. Piegādes tiks veiktas laikā no 2021. līdz 2024. gadam, liecina informācija ražotāja vietnē.

Pasūtījumi veikti saskaņā ar 2019. gada jūnijā parakstīto vienošanos. Tā ļauj Zviedrijai, Latvijai un Igaunijai pasūtīt granātmetējus Carl-Gustaf M4 desmit gadu periodā.

"Jaunās paaudzes prettanku granātmetēji Carl-Gustaf M4 noteikti ir liels solis uz priekšu karavīriem, kuri mācījušies tos izmantot un strādājuši ar iepriekšējām versijām, M2. Īpaši tas attiecas uz pārvietošanos ar granātmetējiem," norādīja Igaunijas Aizsardzības pētījumu centra pārstāvis Ramils Lips.

Viņš atzīmēja, ka Latvijas un Igaunijas kopīgais iepirkums nodrošinās vērā ņemamu līdzekļu ekonomiju un tas ir teicams kooperācijas piemērs.

Savukārt Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks apgalvoja, ka prettanku granātmetēju kopīgais iepirkums ļaus palielināt operatīvo savietojamību un atvieglos mācības ar sabiedrotajiem.

"Jauno "Carl Gustaf" prettanku ieroču pasūtījums ir turpinājums jau pirms vairākiem gadiem iedibinātajai sadarbībai ar Skandināvijas partneriem. Šie ieroči atbilst Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, ir nodrošinājuši sekmīgu uzdevumu izpildi mācībās, kā arī paplašina mūsu ekipējuma savietojamību ar ģeogrāfiski tuvāko sabiedroto valstu arsenālu. Tādēļ lēmums modernizēt jau esošo ieroču klāstu ir likumsakarīgs," norādīja Artis Pabriks.

Jaunajiem ieročiem ir piemērota agrāko modifikāciju munīcija, tāpēc tās piegādes nav nepieciešamas.

11
Tagi:
Latvija, Igaunija, bruņojums
Pēc temata
Latvija un Igaunija iegādāsies granātmetēju munīciju par 22 miljoniem eiro
Latvija slepeni iegādājās prettanku ieroci Zviedrijā

ES veselības un pārtikas drošības komisāre uzslavējusi Baltijas valstis

16
(atjaunots 17:17 27.05.2020)
ES veselības un pārtikas drošības komisāre Stella Kirjakida aicināja ES valstu veselības ministrus izplatīt informāciju un mācīties no Baltijas valstīm.

RĪGA, 27. maijs — Sputnik. Jautājumā par Eiropas iekšējo robežu atvēršanu ES nevar paļauties uz tā saucamajām imunitātes pasēm, norādīja ES veselības un pārtikas drošības komisāre Stella Kirjakida, tiekoties ar ES veselības ministriem, vēsta Politico.

"Mūsu pilsoņi ir pelnījuši atpūtu, svaiga gaisa malku, iespēju ceļot, apciemot ģimeni un draugus. Mums jābūt pārliecinātiem par to, ka viņi to var droši darīt," konstatēja Kirjakida.

Tomēr viņa uzsvēra, ka "imunitātes pases" nav uzticamas. To vietā jāievieš preventīvi pasākumi, tādi kā sociālā distance un testu skaita palielināšana, kā arī jāpārliecinās, vai veselības aprūpes sistēmas ES, it īpaši tūristu acīs pievilcīgās valstīs, darbojas labi.

Pēc viņas vārdiem, kontaktu fiksēšanas paņēmieni, ieskaitot mobilās lietotnes, arī ir nozīmīgi, tomēr tiem nāktos strādāt mijiedarbībā, lai cilvēki saņemtu brīdinājumu neatkarīgi no tā, kādu lietotni izmanto.

Viņa uzsvēra, ka pārvietošanās ierobežojumu mīkstināšanai jānotiek, koordinējot reģionos ar līdzīgu epidemioloģisko situāciju, kā arī atzinīgi novērtēja tā saucamo Baltijas "burbuli" – robežu atvēršanu starp trijām Baltijas valstīm.

"Es aicinu jūs sekot situācijai un ziņot kaimiņvalstīm par visām epidemioloģiskās situācijas izmaiņām," viņa teica.

Iepriekš Eiropas Komisijas viceprezidents Margaritis Shins aicināja nesekot Baltijas valstu piemēram un neradīt pašiem savas "mini Šengenas", jo tas, pēc viņa domām, ved pie diskriminācijas un vienotā tirgus vājināšanas.

Tāpat Kirjakida lūdza visus veselības ministrus savlaicīgi sniegt datus Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram (ECDC). Līdz šim to visas valsts nav darījušas, tāpēc ECDC maija sākumā neizdevās izstrādāt Covid-19 izplatības interaktīvo karti Eiropas Komsijas vajadzībām.

Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs neiesaka Latvijai atjaunot aviosatiksmi, bet iedzīvotājiem – apmeklēt ES valstis, kurās Covid-19 saslimstības rādītājs 14 dienu laikā pārsniedz 25 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. To vidū ir Zviedrija, Lielbritānija, Beļģija, Īrija, Portugāle un Malta.

16
Tagi:
koronavīruss, Baltija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Ka tik atpakaļ neslēdz: kā viesmīlības industrijā uztvēra robežu atvēršanu
Politologs izskaidroja Briseles neapmierinātību ar robežu atklāšanu Baltijā
Latvija atver robežu ES un dažu citu valstu iedzīvotājiem
Latvija nebaidās no otrā Covid-19 viļņa