NATO mācības Spring storm Igaunijā. Foto no arhīva

Francija nosūtīs tankus pie Krievijas robežām

102
(atjaunots 16:24 19.04.2019)
Četri tanki un divdesmit kājnieku kaujas mašīnas no Francijas tiks dislocētas 140 kilometru attālumā no Krievijas robežas.

RĪGA, 19. aprīlis – Sputnik. Igaunijā 23. aprīlī ieradīsies gandrīz 300 karavīru, kā arī četri tanki un 20 kājnieku kaujas mašīnas no Francijas, tiek ziņots Francijas vēstniecības Igaunijā mājaslapā.

Karavīri un tehnika dislocēsies Tapas pilsētā, kas atrodas vien 140 kilometru attālumā no Krievijas robežas. Franču karavīri atradīsies Igaunijā NATO alianses militārās klātbūtnes pastiprināšanas misijas ietvaros Baltijas valstīs un Polijā. Kontingenta sastāvā ietilpst otrās franču armijas brigādes karavīri un noalgotie karavīri no Franču Ārzemnieku leģiona. Militārā tehnika tiks piegādāta pa dzelzceļu. Karavīri atradīsies Igaunijā līdz šī gada augusta beigām.

Iepriekš vēstīts, ka Igaunijā ieradušies četri britu helikopteri AW159 Wildcat, pieci helikopteri Apache, kā arī speciālo uzdevumu vienību rezervisti, kurus Londona nosūtījusi uz Igauniju ar uzdevumu gaidīt "Vladimira Putina pēkšņo uzbrukumu". Pēdējo gadu laikā Rietumi vairākkārt apsūdzēja KF tā saucamā agresīvā ārpolitikā. Maskava vairākkārt uzsvēra, ka negrasās uzbrukt nevienai pasaules valstij, tai nav uzbrukuma plānu nevienā no reģioniem, tostarp arī Baltijas reģionā. Kā norādīja Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs, NATO par to ir zināms, taču iedomātu ieganstu par Krievijas agresiju aizsegā alianse novirza uz Krievijas robežām spēkus un militāro tehniku.

Pēc Krievijas aizsardzības ministra Sergeja Šoigu vērtējuma, NATO kontingentu skaits Baltijā, Polijā, Rumānijā un Bulgārijā kopš 2015. gada palielinājies no diviem tūkstošiem līdz 15 tūkstošiem cilvēku, savukārt mācību periodā grupējums palielinās līdz 40-60 tūkstošiem karavīru.

102
Pēc temata
ASV uzlielījušas Baltiju un atvērušas Krievijai acis uz NATO
NATO Baltijā laužas pa logiem un durvīm. Kāda būs Krievijas atbilde?
Baltijas valstīs NATO gatavojas dislocēt 300 tūkstošus karavīru, norādīja eksperts
Gaisa patruļas aizsegā NATO virs Baltijas atvērusi "atomlietussargu"
Igaunija

Igaunija paziņoja par otrā Covid-19 viļņa sākšanos valstī

16
(atjaunots 07:58 05.08.2020)
Pašlaik inficēšanās līmenis Igaunija ir vienāds ar 2,6, lai gan vien pirms mēneša tas turējās 1,0 līmenī.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Igaunijā sākās otrais koronavīrusa vilnis, par to paziņoja Igaunijas Veselības departamenta preses sekretāre Eike Kingseppa, raksta postimees.ee.

"Pēc Veselības departamenta vērtējumu jau var runāt par to, ka Igaunijā sācies otrais Covid-19 saslimstības vilnis," sacīja viņa.

Tāpat tiek ziņots, ka no 6. augusta Igaunijā grasās pastiprināt Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumus. Iepriekš Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass paziņoja, ka pirms mēneša inficēšanās līmenis bijis 1,0, bet dotajā brīdī tas sastāda jau 2,6.

Tomēr ne visi piekrīt tam, ka tas jau ir uzskatāms par otro vilni. Pēc zinātniskās padomes vadītājas, Tartu Universitātes mikrobioloģijas profesores Irjas Lutsares domām, pašlaik Igaunija joprojām atrodas pirmā viļņa fāzē, vīruss nekur nebija aizgājis, joprojām ir augsta inficēšanās varbūtība.

Saskaņā ar 4. augusta datiem, Igaunijā visā pandēmijas laikā ir reģistrēts 2091 Covid-19 gadījums, miruši 63 cilvēki, izveseļojās 1937.

Vakar Sputnik Latvija ziņoja, ka diennakts laikā valstī tika reģistrēti trīs jauni Covid-19 gadījumi.

Saskaņā ar SPKC datiem, divi inficētie ieradās no valsts, kur Covid-19 izplatības rādītājs sastāda vairāk nekā 16 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, vēl viens – kontaktēja ar inficēto.

Kopumā epidēmijas izplatības laikā valstī ir veikti 203 868 Covid-19 izmeklējumi, no tiem 1249 izrādījās pozitīvi, 1070 cilvēki izveseļojās, 32 nomira.

16
Tagi:
koronavīruss, Baltija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Vācu zinātnieki atklājuši neparastu faktu par Covid-19 inficēšanās iespēju
PVO Ārkārtējā komiteja tiksies, lai novērtētu situāciju ar Covid-19 pasaulē
Vai visiem pietiks: pasaules bagātākās valstis jau izpērk vakcīnu pret Covid-19
Izveidojusies acīmredzama imūnā atbilde: Krievijas vakcīna pret Covid-19 devusi rezultātu
Klaipēdas jūras osta

"Plūsma samazinājusies". Baltijas valstis zaudēja Krievijas tranzītu

36
(atjaunots 17:32 04.08.2020)
Tagad Baltijas valstīm paveras jauns laikmets: jāpastāv apstākļos, kad Eiropas un Krievijas intereses gandrīz neskar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomikas.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Eiropas Savienība atteicās finansēt Latvijas ostu modernizāciju. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits atzina: iepriekšējā "ostu uzplaukuma" nebūs. Situācija ir sarežģīta, Krievijas tranzīts arvien vairāk aiziet uz savām ostām. Situāciju ietekmē arī ekonomikas lejupslīde pandēmijas dēļ. Kādēļ Baltijas valstu ienākumi samazinās, RIA Novosti raksta Antons Ļisicins.

Ekonomikas darba "zirgs"

"ES nostāja ir ļoti skaidra: ostām ir šie (modernizācijas – red. piez.) darbi ir jāfinansē no saviem ieņēmumiem," pastāstīja Linkaits Latvijas žurnālistiem un apstiprināja: infrastruktūra Liepājā un Ventspilī nav vislabākajā stāvoklī.

Naudas jautājums ir īpaši aktuāls, jo kravu plūsma Latvijas ostās 2020. gada pirmajā pusgadā samazinājusies par trešdaļu, bet tranzīts – uz pusi.

Situācija nav jauna. Jau 2019. gadā Džeimstaunas fonds konstatēja: apjomi krīt. Rīgā kravu apgrozījums 2019. gada deviņos mēnešos samazinājās par 8,7%, Liepājā – par 5,1%, Tallinā – par 8,3%. Tā paša gada pirmajā pusē Krievijas tranzīts caur Igaunijas, Latvijas un Lietuvas jūras ostām samazinājās par 12,4%.

Toties kravu plūsma palielinājās Krievijas ostās Somu līcī. Primorskā – par 16,7%, Ustjlugā – par 7,3%, Visockā – par 5,3%. Un Maskava turpināja samazināt pārvadājumus caru Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ostām.

Turklāt par to tika brīdināts. Tā, 2019. gadā Latvijas Saeimas deputāts un bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis atzīmēja: "Tranzīts ilgu laiku bijis viens no Latvijas ekonomikas galvenajiem darba "zirgiem". Gandrīz katra desmitā darba vieta, trešdaļa no visa pakalpojumu eksporta, utt."

Viņš atgādināja, ka no 2011. gada republikas loģistikā investēja gandrīz pusmiljardu eiro, naudu iedeva Eiropa. Rīgas mērķis bija dubultot iekraušanas apjomus līdz 2020. gadam. "Diemžēl, kravas apgrozījums ne tikai nav dubultojies, bet pat nedaudz samazinājies," teica Dombrovskis.

Latvija, pēc viņa teiktā, pazaudēs ne vien peļņu, bet arī desmitiem tūkstošu darbavietu un budžeta ienākumus. "Tas arī nozīmē, ka dzelzceļa infrastruktūru būs jāuztur vai nu pasažieriem, vai nu nodokļu maksātājiem. Vai arī to vajadzēs vienkārši izjaukt - esmu pārliecināts, ka lietuvieši to izdarīs bez maksas, lai garantēti un uz visiem laikiem atbrīvotos no konkurenta," paziņoja parlamentārietis kolēģiem.

Viņaprāt, problēmas būtība ir tajā, ka esošā Latvijas valdība "vēlas gan no Krievijas tranzīta pelnīt, gan uzvesties, teiksim tā, pavisam ne tā, ka uzvedas labs kaimiņš".

Aktīvas darbības imitācija

Dombrovskis kā ūdenī skatījās: pirmajā ceturksnī dzelzceļa kravu plūsma Latvijā samazinājās salīdzinājumā ar analoģisko periodu 2019. gadā par 48,7%.

""Latvijas Dzelzceļa" vadošajās struktūrās tiek iecelti cilvēki, kuri ar vieglu roku atsakās no ES 380 miljoniem eiro dzelzceļa elektrifikācijai, tādējādi uz visiem laikiem tranzīta nozari atdodot lietuviešiem un Klaipēdas ostai," pauda neizpratni publicists Bens Latkovskis.

Tiesa, Klaipēdas osta kaimiņu Lietuvā jau pirms pandēmijas fiksēja kravu plūsmas kritumu gandrīz par 17%.

Tendences bija tik acīmredzamas, ka februārī Krievijas rūpniecības un tirdzniecības ministrs Deniss Manturovs paziņoja par tirdzniecības pārstāvniecību darbības apturēšanu Viļņā, Rīgā un Tallinā. Viņš paskaidroja: Maskavā vēlas, "lai nebūtu aktīvas darbības imitācijas". "Mēs taču saprotam, kā šobrīd tur veidojas gan ekonomika, gan mūsu tirdzniecības un ekonomiskās attiecības," piebilda Manturovs.

Igaunijā dzelzceļnieki arī atzīmēja pārvadājumu kritumu. "Tranzītkravas – 3,5 miljoni tonnu – kritums ap 12%. Pasažieru plūsma samazinājusies par 25%," ziņoja republikas operatora "Eesti Raudtee" valdes priekšsēdētājs Eriks Laidvē, atskaitoties par gada pirmajiem pieciem mēnešiem.

Dārgi, bet efektīvi

Politologs Aleksandrs Nosovičs redz tajā neizbēgamu atmaksas stundu par politiskās uzvedības modeļi, kuru izvēlējās Viļņa, Rīga un Tallina. "Vajadzēja izvēlēties starp ekonomiku, kas ir orientēta uz Austrumiem, un satuvināšanos ar Rietumiem uz pret Krieviju vērstas pamatnes," atzīmē viņš.

"Ja rūpniecība un zvejas flote neatkarīgajās valstīs gāja bojā gandrīz nekavējoties, tad loģistika, kā ļoti konservatīva nozare, saglabājās. Tranzīta virzieni tiek veidoti desmitgadēm ilgi, savukārt no Krievijas caur Baltijas ostām tas gājis gadsimtiem ilgi. Un pat pretestība ar Maskavu nenopostīja šos ceļus uzreiz, tik liela bija inerce," skaidro Nosovičs.

Pēc PSRS sabrukuma Krievija saskārās ar to, ka tranzītvalstis izmantoja infrastruktūru, kura tām tika no padomju laikiem, kā politiskā spiediena instrumentu. Tas skar gan Ukrainas gāzes transporta sistēmu, gan Baltijas valstu jūras ostas.

"Monopols ļāva gan rosināt pret Krieviju vērstu politiku, gan šantažēt ar preču plūsmas apturēšanu," turpina Nosovičs. "Tādēļ Maskava attiecās pret transporta infrastruktūras būvniecības Ziemeļrietumu federālajā apriņķī kā pret stratēģiskās drošības jautājumu. Dārgs, bet efektīvs process."

Centieni glābt savu seju ar paziņojumiem, ka Krievijas tranzītu nomainīs Ķīnas tranzīts, izrādījās neveiksmīgi tīri politisku iemeslu dēļ, piebilst eksperts. "Vašingtona kā reizi nostādīja savu satelītu atbalstu atkarībā no atteikšanās sadarboties ar ĶTR. Tādēļ par pārvadājumiem no Ķīnas būtu bijis lietderīgi runāt, varbūt, vakar, bet ne šodien," rezumē Nosovičs.

Nacionālās stratēģijas institūta Starptautisko programmu direktors Jurijs Solozobovs atgādina: "Baltijas logam uz Eiropu" bija milzīga nozīme Krievijas tirdzniecībai. "Latvija, Lietuva un Igaunija tiek izmantotas gan eksportam, konkurējot ar Krievijas ostām, gan kā ofšori – naudas atmazgāšanai," stāsta eksperts.

Solozobovs novilka paralēles ar XX gadsimta 20.-30. gadiem: toreiz Padomju valsts veica tirdzniecību ar kapitālistisko pasauli caur valstīm-limitrofiem. "Mūsu eksports atbalstīja kaimiņu ekonomiku, kuri nebija mūsu sabiedrotie," saka viņš. Tas pats modelis atjaunojās arī pēc PSRS sabrukuma. Taču šoreiz neatkarīgo republiku biznesu vadīja nevis komisāri, bet gan Krievijas biznesmeņi. Baltijā labprāt pievēra acis uz atsevišķiem finanšu disciplīnas pārkāpumiem. Tas veicināja tranzīta pievilcību caur Latviju, Lietuvu un Igauniju.

Taču situācija mainījās, 2018. gadā premjers Jiri Ratass pieprasīja Ukrainas varasiestādēm izslēgt Igauniju no ofšoru zonas saraksta. ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls apsūdzēja Latvijā strādājušo ABLV banku līdzekļu atmazgāšanā. Bankā to nosauca par apmelošanu, taču no tās vienalga izveda milzīgus līdzekļus.

"Eiropas Savienība grasās cīnīties ar nodokļu ostām, ja runa, protam, nav par tik cienījamām teritorijām, kā Luksemburga vai Monako," piebilst Solozobovs. Viņaprāt, Baltijas tranzīts lielā mērā darbojās pateicoties "atsevišķu krievu skopumam un nepatriotiskumam". "Paldies ir jāpasaka gan mūsu valdībai, gan Eiropas Savienībai, kura nolēma ieviest kārtību jaunajās demokrātijās. Brisele iemācīja visiem mīlēt dzimteni," noslēgumā saka Solozobovs.

Tagad Baltijas valstīm paveras jauns laikmets: jāpastāv apstākļos, kad Eiropas un Krievijas intereses gandrīz neskar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomikas.

36
Tagi:
tranzīts, Baltops
Pēc temata
Matīss: Rīgas osta pieprasījusi baltkrieviem tādu cenu, ka tagad audzē teritorijā nezāles
Sadarbība ar KF glābj tranzītu: Latvijai izbrauks cauri kilometru garš vilciens no Ķīnas
Gada laikā Latvija zaudējusi pusi kravu: Krievija deva padomu, kā glābt tranzītu
Sergejs Rekeda: tranzīta sarukums caur Latvijas ostām nav saistīts ar koronavīrusu
Elektrovilciena salonā, foto no arhīva

Uz Bolderāju kursēs "bimodāli" elektrovilcieni

0
(atjaunots 09:55 05.08.2020)
"Pasažieru vilciens" grasās speciāli Bolderājas virzienam sarīkot konkursu un iepirkt trīs īsus elektrovilcienus ar akumulatoriem.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Valsts uzņēmums "Pasažieru vilciens" satiksmes atklāšanai uz Bolderāju grasās iegādāties trīs "bimodālus" elektrovilcienu. Citiem vārdiem sakot – trīs elektrovilcienus ar papildu akumulatoru, raksta "Bizness Segodņa".

Labi aizmirst vecais

Pirms pusgadsimta šādas elektrovilcienu motorvagonu sekcijas tika ražotas Rīgas Vagonu rūpnīcā un pat kursēja no Ogres līdz Jelgavai, un pēcāk no Rīgas līdz Limbažiem un, kā liecina fotogrāfijas, dažkārt nobrauca pat līdz Siguldai. Taču masveida ražošanā šie elektrovilcieni tā arī nenonāca, bet tagad Vagonu rūpnīca vispār ir slēgta un pasludināta par maksātnespējīgu.

Taču atgriezīsimies pie mūsdienām. "Pasažieru vilciens" preses sekretāre Agnese Līcīte pastāstīja, ka šobrīd tiek izstrādāta jauna saimniekošanas sistēma neelektrificētajos posmos. Pilnībā biznesa plānam ir jābūt pieņemtam līdz šī gada beigām, un pēc tam jāiziet saskaņošanas procedūra gan Satiksmes ministrijā, gan Ministru kabinetā. Jo pasažieru pārvadājumi taču tiek subsidēti no budžeta.

Tomēr tā kā satiksmes ministrs Tālis Linkaits uzstādīja uzdevumu izskatīt reālas perspektīvas pasažieru dzelzceļa satiksmes atjaunošanai uz Bolderāju, un pēcāk "Latvijas Dzelzceļš" iesniedza ideju izveidot staciju pie Slokas ielas pārbrauktuves, bijušās stacijas "Nordeķi" vietā, un jaunus pasažieru sliežu ceļus pie Silikātu ielas pārbrauktuves, tad nākamais solis ir jāsper "Pasažieru vilcienam".

Bez pārsēšanās

Sākumā pasažieru kompānija plānoja piesaistīt šim mērķis dīzeļvilcienu. Taču nesastapa piekrišanu Satiksmes ministrijā, jo papildu dīzeļvilcienu maršruts neveicina atmosfēras uzlabošanos, pie tam zem esošās elektrifikācijas no Zasulauka līdz Rīgas Centrālajai stacijai.

No idejas dzenāt dīzeļvilcienu tikai no Bolderājas līdz Zasulaukam, kur piedāvāt pasažieriem pārsēsties elektrovilcienos, kuri iet uz centru no piejūras, atteicās praktiski uzreiz: Latvijas pasažieri nemīl pārsēšanās.

Dzelzceļa posma Zasulauks – Bolderāja elektrifikācija ir visnotaļ dārgs pasākums. Un arī elektrovilcienus šai līnijai nesenā elektrovilcienu konkursā netika pasūtīti.

Tādēļ "Pasažieru vilciens" pašlaik pieturas pie idejas speciāli Bolderājas virzienam sarīkot konkursu un iepirkt trīs īsus elektrovilcienus ar akumulatoru dzinēju. Tas arī ir dārgs prieks. Šāds vilciens spēs braukt uz kontakttīkla elektriskā vilcējspēka starp Rīgu un Zasulauku, bet tālāk, no Zasulauka līdz Bolderājai – ar akumulatoru vilcējspēku.

Šī ideja pamudināja "Pasažieru vilcienu" vispār pamazām nākotnē sākt aizstāt vecos un savu mūžu nokalpojušos dīzeļvilcienus un atvērt jaunus reisus uz neelektrificētajām līnijām ar "bimodāliem" elektrovilcieniem. Taču šī perspektīva mājo kaut kur tālā nākotnē, un nekādi detalizēti plāni pagaidām nav apstiprināti.

Kas tā par staciju

Bet ar trīs elektrovilcieniem bijušajam Rīgas Bolderājas dzelzceļam "Pasažieru vilciens" uzskata, ka atbildīgās struktūras nesāks vilcināties ar saskaņošanu un tuvākajos mēnešos konkursu varēs izsludināt.

Tā vai savādāk, bet 2023. gadā, kad jau uzbūvēs peronus, jaunie akumulatoru elektrovilcieni, visticamāk, vēl nebūs gatavi. Tādēļ, pēc Agneses Līcītes sacītā, kustība varētu sākumā tikt atklāta ar "Pasažieru vilciena" rīcībā esošajiem dīzeļvilcieniem.

Taču sākot no 2024. gada dīzeļvilcieni jau var tikt aizstāti ar diviem-trim jauniem "bimodāliem" sastāviem, jeb ar elektrovilcieniem ar akumulatoru dzinējiem. Tiem ir jābūt neliela garuma vilcieniem ar 100-150 sēdvietām.

Kā paziņoja Agnese Līcīte, pašlaik turpinās diskusija starp atbildīgajām struktūrām par to, vai Bolderājas līnijas galastacijai jābūt Centrālajai stacijai, jeb maršruts var kursēt tālāk pa citām līnijām.

0
Tagi:
vilciens, Pasažieru vilciens
Pēc temata
Jaunu Krievijā ražotu dzinēju vietā Latvijai nāksies iepirkt veselus dīzeļvilcienus
Mikroautobusi Rīgā joprojām nav pieejami: kad gaidāma kustības atvēršana