Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida

Igaunijas prezidente apvainojas, kad viņas klātbūtnē krievvalodīgos nosauca par "draudu"

81
(atjaunots 15:14 19.04.2019)
Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida paziņoja, ka Igaunijā atbalsta daudzvalodību, pati viņa ir labi pazīstama ar krievvalodīgo minoritāti un neuzskata to par "draudu".

RĪGA, 19. aprīlis – Sputnik. Igaunijā atbalsta daudzvalodību, bet kad valsts prezidentei Kersti Kaljulaidai ārzemnieki saka, ka milzīga krievvalodīgo minoritāte var "apdraudēt drošību", viņa jūtas aizvainota. Par to paziņoja pati Kaljulaida intervijā avīzei "Kommersant" pēc pārrunām ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu.

Lielākā daļa Kaljulaidas intervijas tika paredzami veltīta krievvalodīgo stāvoklim Igaunijā, attieksmei pret krievu valodu valstī un skolu izglītības jautājumiem nacionālās minoritātes pārstāvju bērniem. Kersti Kaljulaida paziņoja, ka ir labi pazīstama ar krievvalodīgo minoritāti Igaunijā, viņa pati pirms dažiem gadiem strādāja lielākoties krievvalodīgā kolektīvā, pērn pavadīja veselu darba mēnesi Narvā, kur lielākā daļa iedzīvotāju runā krievu valodā.

"Vispārībā es zinu krievus Igaunijā. Un bieži, runājot ar ārzemju žurnālistiem, es dzirdu: "Jums ir milzīga krievvalodīgā minoritāte, tas laikam apdraud jūsu drošību." Mani tas aizvaino," pateica Kaljulaida.

Pēc viņas sacītā, Igaunijas krievvalodīgie, līdzīgi igauniski runājošajiem, "atbalsta Igaunijas valdības mērķus" un viņiem ir "svarīgas Eiropas vērtības un brīvības". Attiecībā uz izglītības jautājumiem krievu valodā, Kaljulaida atzīmēja, ka šodien valstī līdz 9. klasei visus priekšmetus var apgūt krievu valodā, un tālāk sāk darboties sistēma 60/40, kad krievvalodīgo skolās 60% mācību notika igauņu un 40% krievu valodā.

"Domāju, ka tas ir ļoti dāsni no mūsu valdības puses. (...) Igaunija tērē 7% no IKP izglītībai. Tas ir jānovērtē. Tas ir ļoti augsts procents. Izglītības divvalodība, bez šaubām, nes savu ieguldījumu tajā, ka šis rādītājs ir tik augsts," pateica Kaljulaida.

Igaunijas prezidente apgalvo, ka krievu vecāki vēlas, lai viņu bērniem būtu vienādas iespējas ar igauniski runājošiem bērniem, bet tas ir iespējams tikai tad, ja viņi pārliecināti runā valsts valodā, tāpēc arvien vairāk nacionālo minoritāšu pārstāvju sūta savus bērnus uz igauņu skolām. Kaljulaida uzskata, ka perspektīvā šāda paralēlā izglītības sistēma Igaunijā izbeigs pastāvēt, un praktiski visas skolas kļūs par igauņu skolām.

"Nav pietiekama pamatojuma, lai turpinātu saglabāt divas paralēlas skolu sistēmas, un mēs neredzam, ka Igaunijas krievvalodīgie iedzīvotāji pirmām kārtām paši tiektos tās saglabāt," pateica Kaljulaida.

Viņa paziņoja, ka igauņu skolu problēma nebeidzas ar krievvalodīgo minoritāti.

"Pie mums brauc daudz cilvēku no dažādām Eiropas valstīm, un mums jātiecas pie tā, lai bērni ar dažādām valodām spētu integrēties. Tā ir daudzām valstīm kopīga problēma, un mēs visi ES mācāmies tikt galā ar to bez aizspriedumiem," paziņoja Kaljulaida.

81
Pēc temata
Eksperts: pats Krievijas un Igaunijas prezidentu pārrunu fakts ir svarīgāks par to saturu
Mediji: Igaunijas prezidente apstiprināja izglītības krievu valodā atcelšanu
Prezidentu tikšanās: skaidrs, ka Putins negrasās vienkārši padzert tēju ar Kaljulaidu