SDG Klaipedos nafta

Lietuva iegādājās krievu SDG pie kompānijas "Novatek"

86
(atjaunots 11:31 19.04.2019)
Lietuvas uzņēmumi neafišē, ka iepērk Krievijas SDG, taču kuģu izsekošanas sistēmas dati apstiprina, ka šādas piegādes tiek īstenotas.

RĪGA, 19. aprīlis – Sputnik. Lietuva, izņemot cauruļvadu gāzi no Krievijas, kuru piegādā Gazprom, sākusi iepirkt arī Krievijas sašķidrināto dabasgāzi – pie kompānijas "Novatek", vēsta Reuters.

Saskaņā ar kuģu izsekošanas sistēmas datiem terminālī Refinitiv Eikon, no 31. marta līdz 16. aprīlim Visockā tika iekrautas septiņas gāzes partijas ar kopējo apjomu 67,8 tūkstoši kubikmetru. Uz Lietuvu tika nosūtītas trīs SDG kravas, vēl četras – uz Somijas ostām Tornio un Tahkoluoto un Zviedrijas ostām Visby un Nynashamn.

Par Krievijas SDG pircējiem Lietuvā kļuva Lietuvas lielākais gāzes patērētājs – Jonavas minerālvielu ražotājs Achema un valsts uzņēmums Lietuvas energijos tiekimas (LET), vēsta LRT.

Saskaņā ar neoficiāliem datiem, aprīlī kompānija Achema savām vajadzībām piegādāja divas nelielas gāzes partijas (6,5 tūkstoši kubikmetru katra) no "Novatek". Kompānijas Klaipedos nafta pārstāve Orinta Barkauskaite apstiprināja, ka Klaipēdā no Visockas aprīlī ienākuši trīs kuģi, taču detalizētāku informāciju sniegt atteicās.

Viena no trim Klaipēdā ienākušajām "Novatek" kravām tika paredzēta grupas Lietuvos energija uzņēmumam Lietuvos energijos tiekimas. Grupas pārstāvis Artūrs Ketleris pateica, ka uzņēmums iegādājies gāzi no starptautiska izejvielu tirdzniecības un loģistikas starpnieka Trafigura.

Tiek ziņots, ka līdz jūnijam Klaipēdā ienāks arī citas Achema SDG pasūtītās kravas no "Novatek".

Atgādināsim, ka "Novatek" palaida vidējās tonnāžas SDG rūpnīcu "Kriogaz-Visock" 2019. gada marta vidū.

Kompānija "Kriogaz-Visock" (51% pieder "Novatek", 48.9% "Gazprombank") īsteno Visockā SDG iekraušanas un ražošanas termināļa celtniecības projektu osts teritorijā ar kopējo jaudu 600 tūkstoši tonnu gadā ar vēl divu šādas jaudas līniju izbūves iespējām. Plānots, ka SDG no tās tiks piegādāta bunkurēšanai, kā arī nelieliem patērētājiem Eiropas tirgū.

86
Pēc temata
Lietuva izolācijā: Latvija, Igaunija un Somija būvē vienotu gāzes tirgu
SDG terminālis neglābj: Klaipedos Nafta peļņa kritusies gandrīz par ceturto daļu
Lietuvas SDG termināls aptur darbu
Lietuva piedāvās Lukašenko pārorientēt BelAES uz gāzi un "kurināt" ar tās SDG
Izputēt gribētāju nav: Lietuva var apmainīt SDG termināli pret mazāku
Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs, foto no arhīva

Ekonomists: Baltkrievija tuvinājusies KF un atņēmusi Baltijai savus miljardus

6
(atjaunots 15:14 29.05.2020)
Katrs Baltijas politiķis ir gatavs bez sāls apēst savu kolēģi, ja viņš vājuma brīdī teiks, ka ar Krieviju vajag tirgoties. Politiski miermīlīgā Baltkrievija uz šī rēķina pelna miljardus.

RĪGA, 29. maijs – Sputnik. Baltijas valstis varētu uzlabot savu ekonomisko stāvokli sadarbībā ar Krieviju, tomēr par spīti pašu labumam turpina konfliktēt ar Maskavu, raksta neatkarīgais ģeopolitiskais analītiķis Pols Antonopuls rakstā portālam Infobrics.

Jebkurš speciālists Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Ekonomikas ministrijās ļoti labi saprot, kādu labumu nestu ekonomiskā sadarbība ar Krieviju, tomēr viss atduras pret "Baltijas tīģeru" politisko angažētību, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs.

"Sadarbība lauksaimniecības jomā varētu nest Baltijai lielu naudu. Paskatīsimies uz Baltkrieviju, kura saņem miljardus, pārdodot Krievijai gaļu, dārzeņus, maizi un tā tālāk. Pie tam Baltijas valstis nav Baltkrievijas konkurenti Krievijas tirgū, jo politisku iemeslu dēļ tāds saprātīgs ekonomiskais risinājums nav kļuvis par realitāti," atzīmēja Meževičs.

Analītiķis atgādināja, ka 90. gados, neatkarības rītausmā Baltijas politiķi runāja par atkarību no padomju tirgus 90-96% apmērā.

"Tā bija patiesība, taču šie skaitļi jau sen atkāpušies vēsturē, un šodien tādas vienpusējas atkarības nav. Bija iespējams saglabāt Krieviju kā partneri ne 4.-5. vietā eksporta un importa operāciju ziņā, bet gan 2.-3. vietā, nerunājot jau par pirmo. Neizdodas politiskās angažētības dēļ. Katrs Baltijas politiķis ir gatavs bez sāls apēst savu kolēģi, ja viņš vājuma brīdī teiks, ka ar Krieviju vajag tirgoties," uzsvēra eksperts.

Krievijas un rietumvalstu attiecības pasliktinājās 2014. gadā, ņemot vērā situāciju ap Ukrainu un Krimu. Rietumi apsūdzēja Krieviju par iejaukšanos un ieviesa pret to ekonomiskās sankcijas. Maskava atbildēja ar pārtikas embargo.

Baltijas valstis aktīvi atbalsta pret Krieviju vērstās sankcijas, un rezultātā cietušas būtiskus zaudējumus. Eksperti vērtē, ka atsevišķos pārtikas eksporta posteņos Baltijas valstīm joprojām nav izdevies kompensēt kaitējumu pēc Krievijas tirgus zaudējuma. Cita starpā runa ir par zivju, piena un konditorejas produkciju.


6
Tagi:
Baltkrievija, tranzīts, Baltija
Pēc temata
Latvijas Dzelzceļam un ostām klāsies grūti: ministrs liek likmi uz aviāciju
"Latvijas Dzelzceļš" turpina atlaist darbiniekus
Pārkvalificēties vai aizbraukt: ko iesākt no darba atlaistajiem dzelzceļniekiem
Krievijas dzelzceļš informē par vilcienu satiksmes pārtraukšanu ar Latviju
Formas ziedo pārtiku, vēlāk no tās pagatavos pusdienas Latvijas ārstiem, foto no arhīva

Vieni sarūpējuši produktus, citiem trūkst uztura: Covid-19 sašķēlis Lietuvu

7
(atjaunots 13:37 29.05.2020)
Agrāk naudas pārtikai Lietuvā trūka sirmgalvjiem, invalīdiem vai daudzbērnu ģimenēm, tagad – arī cilvēkiem, kuri zaudējuši darbu pandēmijas laikā.

RĪGA, 29. maijs – Sputnik. Karantīnas laikā bezdarbnieku skaits Lietuvā pieaudzis aptuveni par 40 tūkstošiem, cilvēkiem beidzas nauda pirmās nepieciešamības precēm, arī pārtikai, raksta Sputnik Lietuva.

"Pārtikas banka", kas jau no 2001. gada palīdz trūcīgajiem, atzīmēja, ka karantīnas laikā ierasto klientu pulku papildinājuši tie, kas zaudējuši darbu pandēmijas laikā.

"Pirms karantīnas pēc palīdzības pārsvarā vērsās seniori, invalīdi vai daudzbērnu ģimenes, bet tagad mēs jūtam, ka pēc palīdzības sākuši vērsties tie, kas zaudējuši darbu. Šķiet, situācija tikai pasliktinās. Būtiski pieaudzis palīdzības lūgumu skaits: aizvien lielāks skaits cilvēku lūdz ēdienu paši sev, saviem tuviniekiem un kaimiņiem. Tikai Viļņā vien karantīnas laikā papildus izdalījām tūkstošiem maisiņu ar pārtikas produktiem, un pieprasījums nerimstas," pastāstīja "Pārtikas bankas" vadītājs Simons Gurēvičs.

Aptauja parādīja, ka 53% lietuviešu karantīnas laikā sarūpēja produktus, lai arī vairāk nekā puse no viņiem šos krājumus neizmantoja. Pie tam 28% respondentu parūpējās par lielākiem pārtikas krājumiem nekā parasti, 16% sagādāja pārtikas produktus, lai arī parasti krājumus neveido, bet 9% parūpējās par lielu apjomu papildu produktu krājumu.

Lielā graudu pārstrādes uzņēmuma "Malsena" vadītājs Maris Dužins atklāja, ka karantīnas laikā ilgstoši glabājamu produktu  pārdošanas apjomi pieauga vairākkārt.

Tomēr nebūt ne visiem bija iespēja izveidot rezerves. Vēl vairāk, organizācijas, kas atbalsta trūkumcietējus, pašas cieta produktu ažiotāžas rezultātā.

"Kad sākās karantīna, cilvēki vienkārši noslaucīja visu no veikalu plauktiem un gādāja krājumus, bet karantīnas dēļ mūsu organizācija pat zaudēja iespēju savākt produktus ar ilgu glabāšanas termiņu nabagajiem. Cilvēki sociāli nelabvēlīgā stāvoklī var tikai sapņot par pilniem plauktiem skapjos un pārtikas krājumiem. Pašlaik mēs saskaramies ar šo produktu traģisku trūkumu – mums ir rezerve tikai dažām dienām, un pieprasījums strauji aug," pastāstīja "Pārtikas bankas" vadītājs Simons Gurēvičs.

Koronavīrusa pandēmijas un izsludinātās karantīnas dēļ Lietuvā nenotika "Pārtikas bankas" ikgadējā akcija. Zaudējumi ir milzīgi – organizācijai nebija iespēju savākt aptuveni 240 tonnas pārtikas produktu ar ilgstošu glabāšanas termiņu un palīdzēt 53 tūkstošiem trūkumcietēju.

Tagad "Pārtikas bankas" mikroautobuss braukā pa valsti un savāc produktus, kas nav noderējuši tālredzīgajiem lietuviešiem.

7
Tagi:
pārtika, koronavīruss, Lietuva
Pēc temata
Pārtikas Latvijā pietiks visiem: atliek vienīgi aizvest to līdz veikaliem
Koronavīrusa psihoze: iedzīvotāji izpērk miltus un griķus, bet šprotes vēl palikušas
Rietumi cietīs badu Krievijas dēļ
Amerikāņu "izdzīvotāji" triumfē