Britu karavīri

Daily Star: britu īpašo uzdevumu vienības rezervisti Igaunijā kontrolē Krieviju

85
(atjaunots 16:52 14.04.2019)
Britu mediji ziņo par īpašo uzdevumu vienību rezervistu komandām, ko Londona nosūtījusi uz Igauniju gaidīt "Vladimira Putina pēkšņu uzbrukumu".

RĪGA, 14. aprīlis — Sputnik. Lielbritānijas Īpašā gaisa dienesta (SAS) speciālās vienības, kas veidotas no rezervistiem, nosūtītas uz Igauniju ar uzdevumu izsekot Krievijas aktivitātes, vēsta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz avīzi Daily Star.

"Izsekošanas" misija uzticēta Lielbritānijas 21. un 23. īpaso uzdevumu rezerves bataljoniem. Rakstā, kura atstāstu publicēja portāls InoTV, precizēts, ka Apvienotās Karalistes karavīru dislokācija ir viens no pasākumiem NATO klātbūtnes paplašināšanai pie alianses austrumu robežām.

Daily Star rīcībā esošā informācija liecina, ka galvenais mērķis, ar kuru tiek paplašināti reģionā dislocētie bruņotie spēki, ir "Vladimira Putina pēkšņā uzbrukuma Eiropai" novēršana. Britu īpašo uzdevumu nodaļu rezervistu vienības veido civilpersonas, ko atlasījuši un apmācījuši SAS kadru karavīri.

Avīzes informācijas avots pastāstīja, ka "svarīgā misija" uz Igaunijas un Krievijas robežas uzticēta rezervistiem, jo Īpašā gaisa dienesta regulārās vienības ir aizņemtas kampaņās Afganistānā un irākā. Tāpat viņš piebilda, ka "iespējams, SAS rezervisti ir labākie Lielbritānijas armijā".

"Viņi vismaz nepiekāpjas kājnieku spēku priekšā. Viņi ir īpaši sagatavoti tālās novērošanas un izlūkošanas operācijām," avīze citēja avota teikto.

Pēdējos gados militāri politiskais bloks NATO aktīvi paplašina klātbūtni pie Krievijas robežas, aizbildinoties ar "Kremļa agresīvajiem plāniem".

Maskava jau vairākkārt paziņojusi, ka nekāda gatavošanās uzbrukumam Krievijā nenotiek, tās militārā doktrīna paredz aizsardzību, nevis uzbrukumu. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pauda pārliecību, ka Rietumos tas ir labi zināms, taču mīts par "Krievijas draudiem" tiek izmantots, lai paplašinātu militāro klātbūtni pie Krievijas robežas.

Diplomāts uzskata, ka NATO un ES savās Krievijai naidīgajās darbībās lielā mērā vadās no "triju Baltijas valstu uzspiestās nostādnes".

"Kad Igaunija, Lietuva un Latvija iestājās NATO, tās ne tikai nemazināja savus Krievijai naidīgos izteikumus un pret Krieviju vērsto politiku, bet arī, pēc būtības, kļuva par vieniem no rietumu pasaules līderiem-rusofobiem," – paziņoja KF ārlietu ministrs preses konferencē 2019. gada martā.

85
Pēc temata
Lietuvas aizsardzības ministrs lūdzis NATO "veltīt lielāku uzmanību" Kaļiņingradai
ASV uzlielījušas Baltiju un atvērušas Krievijai acis uz NATO
NATO kuģi Melnajā jūrā pastaigājas Krievijas kuģu tēmēklī
Labs biznesa projekts: 15 gadu laikā NATO izsūknējusi no Latvijas 5 miljardus eiro