Armens Gasparjans

Gasparjans: Lietuva ir sapinusies liecībās par PSRS "genocīdu"

74
(atjaunots 11:06 14.04.2019)
Politologs atzīmēja, ka varasvīri Viļņā "ir aizmirsuši": "iznīcināšanas" rezultātā lietuviešu skaits Baltijas valstī krietni vien pieaudzis.

RĪGA, 14. aprīlis – Sputnik. Lietuvas valdība runā par "genocīdu" no PSRS puses, taču ignorē to, ka visi fakti apliecina gluži pretējo, pastāstīja politologs, vēsturnieks un žurnālists Armens Gasparjans intervijā Sputnik Lietuva.

"Pastāv iedzīvotāju skaitīšana pirmskara laikā un pirmā pēckara skaitīšana. Kas tas par genocīdu, ja iedzīvotāju skaitīšanas rezultātā lietuviešu tautības iedzīvotāju skaits pieaudzis? Ir statistika par ebrejiem, Trešā reiha upuriem. Un ebreju skaits Eiropas teritorijā samazinājās ļoti būtiski. Jā, to neviens neapstrīd… Varbūt jūs gribat teikt, ka iedzīvotāju skaitīšanas laikā krievu cilvēkiem ar varu lika pieteikties kā lietuviešiem? Dzimtā valoda – lietuviešu, vārds, uzvārds – arī lietuviešiem raksturīgi? Tas ir dīvaini. Kādu tad īsti "nacionālo" Lietuvu jūs esat uzbūvējuši?" vaicāja Gasparjans.

Eksperts atgādināja, ka 1989. gadā Lietuvas valdība paziņoja: republikas titulētā nācija ir lietuvieši.

"Ja būtu bijis "genocīds", kā tev var būt titulētā nācija? Nav grūti aprēķināt ebreju skaitu, kuri dzīvoja Vācijā 1932. gadā, un salīdzināt to ar ebreju procentu, kuri bija palikuši starp dzīvajiem 1945. gadā. Bet te ir cits stāsts – tikai ikgadējs pieaugums? Kur ir genocīds?" - politologs bija neizpratnē.

Martā Strasbūras tiesa noraidīja bijušā VDK darbinieka Staņislava Drēlinga sūdzību, kurš Lietuvā notiesāts par dalību "mežabrāļu" komandiera Ādolfa Ramanauska (Vanaga) aresta operācijā. 2015. gadā Lietuvā notiesātā darbības tika atzītas par "genocīdu", jo, pēc tiesas domām, "partizāni" esot pārstāvējuši lietuviešu nāciju, un pret viņiem organizētās operācijas mērķis esot bijis "nacionālās grupas iznīcināšana".

Lietuvas tieslietu ministrs Elvīns Jankēvičs pauda cerību, ka Eiropas cilvēktiesību tiesas lēmums par "genocīdu" notiesātā lietuvieša lietā mainīs pasaules sabiedrības attieksmi pret "padomju noziegumiem".

Savukārt Lietuvas Seimas deputāti Laurīns Kasčūns un Audronis Ažubalis skaidroja, ka valstij jāpanāk, lai padomju perioda "noziegumi" tiktu atzīti par "genocīdu" ES līmenī.

A. Gasparjans uzsvēra: ja Lietuvas valdība patiešām censtos būt pārliecinoša, vajadzētu runāt nevis par izdomāto PSRS "genocīdu", bet gan izmantotu gluži citādu formulējumu.

"Piemēram, ja viņi (Lietuvas valdība – red.) būtu formulējuši savu domu tā, ka "Padomju Savienība ar Staļinu priekšgalā, ņemot vērā klasu cīņas postulātus, iznīcināja lietuviešu politisko klasi", nodomāju, ka kāds būtu mēģinājis apstrīdēt šo stāstu. Patiešām, politiķi, kuri bija, kā tolaik mēdza teikt, pirmskara buržuāziskajā Lietuvā, pēc tam pazuda. Taču par to, vai tas būtu "genocīds", es, maigi sakot, neesmu pārliecināts. Kā viņi tolaik paskaidroja, ja ar "genocīdu" viņi sākotnēji domāja "mežabrāļus", kā tad viņu skaits tiktāl pieauga līdz 80. gadu beigām? Kā viņi pamato, ka "genocīda" rezultātā viņi saņēma nevis lodi pakausī, bet gan piecus vai desmit gadus nometnēs, pēc tam atgriezās un atguva tiesības? Tas ir kaut kāds dīvains genocīds," – atzīmēja eksperts.

74
Temats:
Notikumu apskats ar Armenu Gasparjanu (54)
Pēc temata
Nepielīdziniet agresoru uzvarētājam: Pimenovs pasniedza deputātiem vēstures stundu
Nacionālā grupa "mežabrāļi": ECT piekritusi Lietuvai
Nepārtraukta genocīda virkne: Eiropas tiesa noripojusi līdz Lietuvas līmenim
Kā Baltijas valstīs pielīdzināja genocīdam politiskās represijas PSRS
Klaipēdas jūras osta

"Plūsma samazinājusies". Baltijas valstis zaudēja Krievijas tranzītu

1
(atjaunots 17:32 04.08.2020)
Tagad Baltijas valstīm paveras jauns laikmets: jāpastāv apstākļos, kad Eiropas un Krievijas intereses gandrīz neskar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomikas.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Eiropas Savienība atteicās finansēt Latvijas ostu modernizāciju. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits atzina: iepriekšējā "ostu uzplaukuma" nebūs. Situācija ir sarežģīta, Krievijas tranzīts arvien vairāk aiziet uz savām ostām. Situāciju ietekmē arī ekonomikas lejupslīde pandēmijas dēļ. Kādēļ Baltijas valstu ienākumi samazinās, RIA Novosti raksta Antons Ļisicins.

Ekonomikas darba "zirgs"

"ES nostāja ir ļoti skaidra: ostām ir šie (modernizācijas – red. piez.) darbi ir jāfinansē no saviem ieņēmumiem," pastāstīja Linkaits Latvijas žurnālistiem un apstiprināja: infrastruktūra Liepājā un Ventspilī nav vislabākajā stāvoklī.

Naudas jautājums ir īpaši aktuāls, jo kravu plūsma Latvijas ostās 2020. gada pirmajā pusgadā samazinājusies par trešdaļu, bet tranzīts – uz pusi.

Situācija nav jauna. Jau 2019. gadā Džeimstaunas fonds konstatēja: apjomi krīt. Rīgā kravu apgrozījums 2019. gada deviņos mēnešos samazinājās par 8,7%, Liepājā – par 5,1%, Tallinā – par 8,3%. Tā paša gada pirmajā pusē Krievijas tranzīts caur Igaunijas, Latvijas un Lietuvas jūras ostām samazinājās par 12,4%.

Toties kravu plūsma palielinājās Krievijas ostās Somu līcī. Primorskā – par 16,7%, Ustjlugā – par 7,3%, Visockā – par 5,3%. Un Maskava turpināja samazināt pārvadājumus caru Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ostām.

Turklāt par to tika brīdināts. Tā, 2019. gadā Latvijas Saeimas deputāts un bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis atzīmēja: "Tranzīts ilgu laiku bijis viens no Latvijas ekonomikas galvenajiem darba "zirgiem". Gandrīz katra desmitā darba vieta, trešdaļa no visa pakalpojumu eksporta, utt."

Viņš atgādināja, ka no 2011. gada republikas loģistikā investēja gandrīz pusmiljardu eiro, naudu iedeva Eiropa. Rīgas mērķis bija dubultot iekraušanas apjomus līdz 2020. gadam. "Diemžēl, kravas apgrozījums ne tikai nav dubultojies, bet pat nedaudz samazinājies," teica Dombrovskis.

Latvija, pēc viņa teiktā, pazaudēs ne vien peļņu, bet arī desmitiem tūkstošu darbavietu un budžeta ienākumus. "Tas arī nozīmē, ka dzelzceļa infrastruktūru būs jāuztur vai nu pasažieriem, vai nu nodokļu maksātājiem. Vai arī to vajadzēs vienkārši izjaukt - esmu pārliecināts, ka lietuvieši to izdarīs bez maksas, lai garantēti un uz visiem laikiem atbrīvotos no konkurenta," paziņoja parlamentārietis kolēģiem.

Viņaprāt, problēmas būtība ir tajā, ka esošā Latvijas valdība "vēlas gan no Krievijas tranzīta pelnīt, gan uzvesties, teiksim tā, pavisam ne tā, ka uzvedas labs kaimiņš".

Aktīvas darbības imitācija

Dombrovskis kā ūdenī skatījās: pirmajā ceturksnī dzelzceļa kravu plūsma Latvijā samazinājās salīdzinājumā ar analoģisko periodu 2019. gadā par 48,7%.

""Latvijas Dzelzceļa" vadošajās struktūrās tiek iecelti cilvēki, kuri ar vieglu roku atsakās no ES 380 miljoniem eiro dzelzceļa elektrifikācijai, tādējādi uz visiem laikiem tranzīta nozari atdodot lietuviešiem un Klaipēdas ostai," pauda neizpratni publicists Bens Latkovskis.

Tiesa, Klaipēdas osta kaimiņu Lietuvā jau pirms pandēmijas fiksēja kravu plūsmas kritumu gandrīz par 17%.

Tendences bija tik acīmredzamas, ka februārī Krievijas rūpniecības un tirdzniecības ministrs Deniss Manturovs paziņoja par tirdzniecības pārstāvniecību darbības apturēšanu Viļņā, Rīgā un Tallinā. Viņš paskaidroja: Maskavā vēlas, "lai nebūtu aktīvas darbības imitācijas". "Mēs taču saprotam, kā šobrīd tur veidojas gan ekonomika, gan mūsu tirdzniecības un ekonomiskās attiecības," piebilda Manturovs.

Igaunijā dzelzceļnieki arī atzīmēja pārvadājumu kritumu. "Tranzītkravas – 3,5 miljoni tonnu – kritums ap 12%. Pasažieru plūsma samazinājusies par 25%," ziņoja republikas operatora "Eesti Raudtee" valdes priekšsēdētājs Eriks Laidvē, atskaitoties par gada pirmajiem pieciem mēnešiem.

Dārgi, bet efektīvi

Politologs Aleksandrs Nosovičs redz tajā neizbēgamu atmaksas stundu par politiskās uzvedības modeļi, kuru izvēlējās Viļņa, Rīga un Tallina. "Vajadzēja izvēlēties starp ekonomiku, kas ir orientēta uz Austrumiem, un satuvināšanos ar Rietumiem uz pret Krieviju vērstas pamatnes," atzīmē viņš.

"Ja rūpniecība un zvejas flote neatkarīgajās valstīs gāja bojā gandrīz nekavējoties, tad loģistika, kā ļoti konservatīva nozare, saglabājās. Tranzīta virzieni tiek veidoti desmitgadēm ilgi, savukārt no Krievijas caur Baltijas ostām tas gājis gadsimtiem ilgi. Un pat pretestība ar Maskavu nenopostīja šos ceļus uzreiz, tik liela bija inerce," skaidro Nosovičs.

Pēc PSRS sabrukuma Krievija saskārās ar to, ka tranzītvalstis izmantoja infrastruktūru, kura tām tika no padomju laikiem, kā politiskā spiediena instrumentu. Tas skar gan Ukrainas gāzes transporta sistēmu, gan Baltijas valstu jūras ostas.

"Monopols ļāva gan rosināt pret Krieviju vērstu politiku, gan šantažēt ar preču plūsmas apturēšanu," turpina Nosovičs. "Tādēļ Maskava attiecās pret transporta infrastruktūras būvniecības Ziemeļrietumu federālajā apriņķī kā pret stratēģiskās drošības jautājumu. Dārgs, bet efektīvs process."

Centieni glābt savu seju ar paziņojumiem, ka Krievijas tranzītu nomainīs Ķīnas tranzīts, izrādījās neveiksmīgi tīri politisku iemeslu dēļ, piebilst eksperts. "Vašingtona kā reizi nostādīja savu satelītu atbalstu atkarībā no atteikšanās sadarboties ar ĶTR. Tādēļ par pārvadājumiem no Ķīnas būtu bijis lietderīgi runāt, varbūt, vakar, bet ne šodien," rezumē Nosovičs.

Nacionālās stratēģijas institūta Starptautisko programmu direktors Jurijs Solozobovs atgādina: "Baltijas logam uz Eiropu" bija milzīga nozīme Krievijas tirdzniecībai. "Latvija, Lietuva un Igaunija tiek izmantotas gan eksportam, konkurējot ar Krievijas ostām, gan kā ofšori – naudas atmazgāšanai," stāsta eksperts.

Solozobovs novilka paralēles ar XX gadsimta 20.-30. gadiem: toreiz Padomju valsts veica tirdzniecību ar kapitālistisko pasauli caur valstīm-limitrofiem. "Mūsu eksports atbalstīja kaimiņu ekonomiku, kuri nebija mūsu sabiedrotie," saka viņš. Tas pats modelis atjaunojās arī pēc PSRS sabrukuma. Taču šoreiz neatkarīgo republiku biznesu vadīja nevis komisāri, bet gan Krievijas biznesmeņi. Baltijā labprāt pievēra acis uz atsevišķiem finanšu disciplīnas pārkāpumiem. Tas veicināja tranzīta pievilcību caur Latviju, Lietuvu un Igauniju.

Taču situācija mainījās, 2018. gadā premjers Jiri Ratass pieprasīja Ukrainas varasiestādēm izslēgt Igauniju no ofšoru zonas saraksta. ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls apsūdzēja Latvijā strādājušo ABLV banku līdzekļu atmazgāšanā. Bankā to nosauca par apmelošanu, taču no tās vienalga izveda milzīgus līdzekļus.

"Eiropas Savienība grasās cīnīties ar nodokļu ostām, ja runa, protam, nav par tik cienījamām teritorijām, kā Luksemburga vai Monako," piebilst Solozobovs. Viņaprāt, Baltijas tranzīts lielā mērā darbojās pateicoties "atsevišķu krievu skopumam un nepatriotiskumam". "Paldies ir jāpasaka gan mūsu valdībai, gan Eiropas Savienībai, kura nolēma ieviest kārtību jaunajās demokrātijās. Brisele iemācīja visiem mīlēt dzimteni," noslēgumā saka Solozobovs.

Tagad Baltijas valstīm paveras jauns laikmets: jāpastāv apstākļos, kad Eiropas un Krievijas intereses gandrīz neskar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomikas.

1
Tagi:
tranzīts, Baltops
Pēc temata
Matīss: Rīgas osta pieprasījusi baltkrieviem tādu cenu, ka tagad audzē teritorijā nezāles
Sadarbība ar KF glābj tranzītu: Latvijai izbrauks cauri kilometru garš vilciens no Ķīnas
Gada laikā Latvija zaudējusi pusi kravu: Krievija deva padomu, kā glābt tranzītu
Sergejs Rekeda: tranzīta sarukums caur Latvijas ostām nav saistīts ar koronavīrusu
CH-47 Chinook

Pentagons: ASV nosūtīs uz Poliju papildu 1000 karavīru

14
(atjaunots 11:53 04.08.2020)
ASV nosūtīs uz Poliju papildu vienu tūkstoti karavīru, līgums ļaus "pastiprināt Krievijas savaldīšanu un nostiprināt NATO", paziņoja Pentagonā.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. ASV nosūtīs uz Poliju papildu vienu tūkstoti militārpersonu, paziņoja Pentagona vadītājs Marks Espers, vēsta RIA Novosti.

"ASV un Polija noslēdza pārrunas par paplašinātu sadarbību aizsardzības jomā (EDCA)… Līgums ļaus īstenot paaugstinātu aptuveni viena tūkstoša militārpersonu pastāvīgo klātbūtni," teikts Espera rakstiskajā paziņojumā.

Polijā uz rotācijas pamata atrodas jau 4,5 tūkstoši ASV armijas karavīru, atgādināja viņš.

Tāpat līgums ļaus "pastiprināt Krievijas savaldīšanu un nostiprināt NATO", teikts Espera paziņojumā.

Pagājušajā nedēļā Espers paziņoja, ka ASV izvedīs no VFR 11,9 tūkstošus militārpersonu. Pēc daļas Amerikas militārā kontingenta izvešanas no Vācijas tur paliks 24 tūkstoši karavīru. Saskaņā ar Amerikas vadības plāniem, NATO Eiropas valstīs uz rotācijas pamata tiks izvietoti aptuveni 5,6 tūkstoši cilvēku. Pēc Pentagona vadītāja teiktā, runa ir par kontinenta austrumiem un par Melnās jūras rajonu, kā arī – nākotnē par Poliju un Baltijas valstīm.

Nesen izveidotā ASV Sauszemes spēku 5. korpusa štābs tiks pārdislocēts uz Poliju, savukārt ASV spēku Eiropā štābs – uz Beļģiju.

KF ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško atzīmēja, ka Maskava uzmanīgi seko līdzi ASV plāniem saistībā ar savu karavīru pārdislocēšanu Eiropā un vērtē šo soļu iespējamās militārās sekas reģionālajā drošībā. "Paskatīsimies, kā realitātē izskatīsies ASV spēku konfigurācija Eiropā pēc izsludinātajām izmaiņām," piebilda diplomāts.

Savukārt Federācijas Padomes Starptautiskās komitejas vadītājs Konstantīns Kosačovs atzīmēja, ka NATO valstis var vienoties savā starpā, kur un kādus uzturēt militāros spēkus, bet ar vienu izņēmumu. Runa ir par Austrumeiropas valstīm, kuras pievienojās blokam pēc 1997. gada. Toreiz parādījās NATO un Krievijas Pamatakts, kur ir tiešs aizliegums dislocēt uz pastāvīga pamata būtiskus bruņotos spēkus un bruņojumus "jaunpienācēju" teritorijā. "Polija un Baltijas valstis, protams, ietilpst šajā kategorijā. Un Amerikas karaspēku izvietošana tur būs tiešs un agresīvs akta pārkāpums," sacīja politiķis.

14
Tagi:
aizsardzība, NATO, Polija, ASV
Pēc temata
Pentagons pasūtījis pirmos iznīcinātājus F-15EX hiperskaņas ieročiem
"Kaut kas neredzēts": kāpēc Japāna liedz ASV bruņojuma dislokāciju
Pentagons sašutis: Irāna uzspridzinājusi ASV aviācijas bāzes kuģa maketu
Pentagona vadītājs informēja par ASV spēku izvešanu no Vācijas