Стратегический бомбардировщик ВВС США  B-52

Gaisa patruļas aizsegā NATO virs Baltijas atvērusi "atomlietussargu"

307
(atjaunots 13:08 09.04.2019)
Amerikas smagie stratēģiskie bumbvedēji B-52H, kuri spēj nest kodolieročus, aktīvi apgūst jauno karadarbības arēnu.

RĪGA, 9. aprīlis – Sputnik. Amerikas smago stratēģisko bumbvedēju B-52H klātbūtne Baltijas debesīs apdraud reģiona drošību – lidmašīnas, kuras spēj nest kodolieročus, aktīvi apgūst jauno karadarbības arēnu, raksta Krievijas ĀM Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūta Militāri politisko pētījumu centra vadošais eksperts Vladimirs Kozins rakstā iknedēļas izdevumam "Zvezda".

Martā NATO preses dienests paziņoja, ka Amerikas stratēģiskie kodolspēki nosūtījuši uz Eiropu sešus tālā darbības rādiusa smagos stratēģiskos bumbvedējus B-52H. Dubultās nozīmes lidmašīnu ierašanās tika pamatota ar mācību pasākumu sēriju Eiropas kontinentā. Seši B-52H un vairāk nekā 450 ASV Gaisa karaspēku karavīri 14. martā ieradās britu aviācijas bāzē Fērfordā.

Nav nekādu šaubu attiecībā uz to, ka minētie amerikāņu kodolraķešu nesēji apgūst līdz šim sev nezināmu karadarbības arēnu, uzsver autors. Pēc viņa sacītā, uz to norāda gan ASV smago stratēģisko bumbvedēju skaits, kuri iesaistīti lidojumos virs Baltijas jūras, gan to ierašanās armijas lidlaukā Emari, gan periodiskie lidojumi reģionā.

Autors norādīja, ka sarunā ar viņu viens no Latvijas Saeimas deputātiem apliecinājis, ka Pentagons nebūvē speciālas kodolieroču noliktavas Latvijā. "Varbūt, ka tiešām nebūvē, taču tas nenozīmē, ka uz norādīto kodolieroču piegādes līdzekļu klāja, kuri pieder Savienotajām Valstīm, to patiešām nav," norāda Kozins.

Taču NATO oficiālā pārstāve Oana Lungesku nosauca B-52H ierašanos par plānveida pasākumu un atzina, ka tas liecinot par ASV kodolaizsargu Eiropai.

Šī potenciālā kodolieroču elementa dēļ NATO misiju Baltijā var vērtēt kā "kodolkrīzi Baltijā", uzsvēra autors. Alianses valstu kara lidmašīnas aktīvi izmanto Latvijas, Lietuvas un Igaunijas gaisa telpu, kā arī šo valstu teritoriju pastāvīgai gaisa kara spēku bāzes dislokācijai, kuras atrodas netālu no Lielvārdes Latvijā, Zokņiem Lietuvā un Emari Igaunijā. Pēc ievērojamas modernizācijas visas trīs aviācijas bāzes ir kļuvušas daudzfunkcionālas – tās spēj uzņemt visu trīs tipu smagos stratēģiskos bumbvedējus, ko izmanto ASV GKS.

NATO GKS uzsāka "Baltijas gaisa patrulēšanas" (Baltic Air Policing) misiju pirms 15 gadiem. Tajā piedalās Beļģijas, Lielbritānijas, Ungārijas, Dānijas, Spānijas, Polijas, Portugāles, Rumānijas, ASV, Turcijas, Norvēģijas, Nīderlandes, Francijas un VFR GKS kara lidmašīnas. No 2014. gada, ASV sākušas izvietot savus smagos stratēģiskos bumbvedējus Eiropas kontinentā vismaz reizi gadā. Visu trīs tipu lidaparāri – В-1В, B-52H un В-2А – dislocēti Fērfordas bāzē.

Krievijas Aizsardzības ministrija informēja par  ASV GKS lidmašīnu lidojumu aktivizēšanos virs Baltijas jūras – pēdējo nedēļu laikā fiksēti vismaz desmit šāda tipa gadījumi. Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un 1972. gadā noslēgto vienošanos starp PSRS un ASV par incidentu pārtraukšanu atklātā jūrā un gaisa telpā virs tās kaujas dežūrā esošie Krievijas GKS ekipāžas identificē amerikāņu lidmašīnas debesīs virs Baltijas un pavada tās līdz brīdim, kad lidaparāti attālinās no Krievijas robežām.

Минобороны России
ASV bumbvedēja pavadīšana virs Baltijas jūras. Aizsardzības ministrijas kadri
307
Temats:
NATO austrumu flangā (219)
Pēc temata
Kāpēc Zviedrijas gaisa spēkiem nepieciešama izlūkošana Kaļiņingradas apkaimē
ASV publicējušas video ierakstu par Krievijas iznīcinātāju eskortu virs Baltijas
Militārais eksperts: NATO iznīcinātāji Igaunijā var nest kodolbumbas
Lux Express autobuss Tallinas autoostā, foto no arhīva

Lux Express vēlas izveidot "Baltijas burbuli" ar Sanktpēterburgu

9
(atjaunots 19:22 21.10.2020)
Sanktpēterburgas iedzīvotāji vēlētos braukāt uz Baltijas valstīm un Somiju vēl līdz pilnai robežu atvēršanai.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Tā saucamā tūrisma burbuļa izveidošana starp Igauniju un Krievijas pierobežas reģioniem ir iespējama, un tam būtu ekonomiska jēga, taču jautājums ir par to, kad to varēs izdarīt, paziņoja telekanāla ERR rīta raidījuma "Kafija+" ēterā autobusu kompānijas Lux Express valdes loceklis Raits Remmels.

Ideja izveidot "tūrisma burbuli" ar Krieviju tika šoruden izteikta arī Somijā, savukārt Lux Express veiktā aptauja 2000 Sanktpēterburgas iedzīvotāju vidū parādīja, ka aptuveni 80% respondentu vēlētos braukāt uz Baltijas valstīm un Somiju vēl līdz pilnai robežu atvēršanai.

Pēc Remmela sacītā, jautājums ir drīzāk par termiņiem.

"Es domāju, ka tas ir iespējams, cits jautājums – kad. Līdz ar robežu atvēršanu nebūs tā, ka reiz visu pasauli atvērs, un visi drīkstēs ceļot. Tas būs pakāpeniski, un tad jau kaimiņvalstīm ir savā starpā jāvienojas, ar kādiem nosacījumiem. Un tad jau cilvēki pakāpeniski varēs ceļot," sacīja viņš.

Remmels atzīmēja, ka Igaunijai jau ir pozitīva "tūrisma burbuļa" izveidošanas pieredze ar Latviju un Lietuvu.

"Pie tā tiek strādāts, vienkārši skatās uz situāciju, kāda tā ir. Un vasara mums pierādīja – kad ir šāda iespēja, cilvēki ceļo. Tādēļ šie burbuļi strādā, un ceru, ka kaut kādā brīdī Ļeņingradas apgabals un Sanktpēterburga nāks tiem klāt," sacīja Remmels.

Pērnā gada beigās kompānija Lux Express nosauca maršrutu Rīga – Sanktpēterburga par vienu no perspektīvākajiem saviem maršrutiem, tai skaitā pateicoties bezmaksas vīzu ieviešanai uz Krieviju.

Robežu slēgšana Covid-19 pandēmijas dēļ radīja lielu triecienu kompānijas darbībai, kura paziņoja par gaidāmo darbinieku skaita samazināšanu.

9
Tagi:
Krievija, Igaunija, koronavīruss, pasažieru pārvadājumi, Lux Express
Pēc temata
Lietuvas tūristi izglāba vasaru Liepājā
"Baltijas burbulis" plīsīs: pierobežas iedzīvotāji nevēlas ievērot pašizolāciju
Baltijas menca, foto no arhīva

Latvijai neizdevās atstāvēt savas tiesības ķert mencas Baltijas jūrā

20
(atjaunots 11:40 21.10.2020)
ES lauksaimniecības ministri noteica zvejniecības kvotas Baltijas jūrā, Rīgas jūras līcī un Somu līcī.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. ES Lauksaimniecības un zvejniecības padome publicēja datus par zvejas kvotām Baltijas jūrā 2021. gadā.

ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu izķeršanu Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.

Tāpat tika samazinātas siļķes zvejas kvotas Baltijas jūras rietumu un centrālajā daļā un laša zvejas kvota Somu līcī.

Toties tika nolemts atļaut palielināt reņģu zvejas kvotas Rīgas jūras līcī par 15%, salīdzinājumā ar šo gadu, rietumu Baltijas mencas, plekstes, šprotu un lašu zvejas kvotas Baltijas jūras galvenajā baseinā.

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas datiem, 2021. gadā Latvija Baltijas jūrā drīkstēs nozvejot 2705 tonnas reņģu, Rīgas jūras līcī – 21 230 tonnu. Ķilavu zvejas kvota noteikta 30 817 tonnu apmērā, kas ir par 6% vairāk nekā 2020. gadā. Laša zvejas kvotas nākamgad palielināsies par 9%, salīdzinājumā ar šo gadu.

2021. gadā Latvijas mencas zvejas kvota Baltijas jūras rietumdaļā sastādīs 144 tonnas, savukārt mencas piezvejas kvota Baltijas jūras austrumu daļā – 51 tonnu. Laša zvejas kvota nākamgad ieplānota 12 445 gabalu apmērā.

20
Tagi:
Eiropas Savienība, menca, Baltijas jūra, zvejniecība, Latvija
Pēc temata
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs
Protesta akcija Minskā, foto no arhīva

Baltkrievijā saskaitīja, cik pilsoņu izbrauca uz Latviju un Lietuvu pēc vēlēšanām

0
(atjaunots 11:54 22.10.2020)
Kopš septembra uz Ukrainu aizbraukuši aptuveni trīs tūkstoši cilvēku, uz Poliju – ap 10 tūkstošiem, uz Latviju un Lietuvu – kopsummā ap 500.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Ne vairāk par 500 baltkrieviem izbrauca uz Lietuvu un Latviju pēc prezidenta vēlēšanām, pārsvarā ar mērķi iekārtoties darbā, pastāstīja Baltkrievijas IeM Pilsonības un migrācijas departamenta priekšnieks Aleksejs Beguns, vēsta BelTA.

Pēc Beguna sacītā, uz Ukrainu kopš septembra aizbrauca aptuveni trīs tūkstoši cilvēku, uz Poliju – ap 10 tūkstošiem, uz Latviju un Lietuvu – kopsummā ap 500. "Un te ir jāņem vērā, kāpēc cilvēki neatgriežas. Tostarp tie ir karantīnas nosacījumi, kuri noteikti valstīs. Tādēļ migrācijas tendence būs redzama pēc ceturkšņa un vispār sešu mēnešu rādītājiem," sacīja Beguns.

Pēc viņa teiktā, situācija nav kritiska, ievērojamas nacionālo darba resursu zaudēšanas nav.

"Daļa no viņiem izbrauc kā strādājošas personas. Domāju, ka tā nav neatgriezeniska, bet gan darba migrācija. Skaidrs, ka ukraiņi piešķīruši zināmas preferences IT speciālistiem, poļi joprojām sniedz preferences attiecībā uz strādājošiem baltkrieviem, kuri vienkāršotā kārtībā tiek piesaistīti darbam un izbrauc strādāt," sacīja Beguns.

Viņš norādīja, ka nevar viennozīmīgi spriest, ka par iemeslu baltkrievu izbraukšanai no valsts kļuva notikumi valstī pēc vēlēšanām.

"Varbūt, zināmas personas, kuras uzstādīja sev mērķi jau pietiekami sen pārcelties uz pastāvīgu dzīvi citās valstīs, izmantoja šo iekšpolitisko krīzi, lai vērstos ar pieteikumu kompetentajās Lietuvas vai Polijas iestādēs par bēgļa statusa piešķiršanu, un ļoti bieži veidoja tā saucamo informatīvo ainu," sacīja Beguns.

Atgādināsim, ka virkne valstu iesaistījās cīņā par baltkrievu IT speciālistiem, kuri izskata iespēju pārcelties un pārcelt savu biznesu uz citām valstīm sakarā ar situāciju, kura izveidojusies Baltkrievijā pēc prezidenta vēlēšanām.

Piemeram, Polijas valdība paziņoja par projekta "Polija - patvērums" projekta palaišanu – tā ir valsts un privāto instanču iniciatīva, kuras vēlas atbalstīt baltkrievu sabiedrību grūtajos laikos. Projekta ietvaros startē relokācijas programma Baltkrievijas IT kompānijām Poland Business Harbour. Arī labākie baltkrievu jaunuzņēmumi varēs pārcelties uz Poliju un piedalīties akselerācijas programmā.

Lietuvas ĀM plānoja vienkāršot vīzu izsniegšanu Baltkrievijas pilsoņiem: tās tiks izsniegtas uz pusgadu, savukārt noformēšanai būs nepieciešama minimāla dokumentu pakete. Procedūras paātrināšanai migrācijas departaments plānoja sākt izskatīt Baltkrievijas IT speciālistu iesniegumus vēl pirms viņu ierašanās Lietuvā.

Latvijas varasiestādes izveidoja speciālu komandu no Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem, kura paātrinātā kārtībā izskata Baltkrievijas IT biznesu pieteikumus. Paralēli rit darbs ar Latvijas finanšu iestādēm "zaļā koridora" izveidošanai ārzemju kompānijām, kuras nolēmušas pārcelt savu darbību uz Latviju.

Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis parakstīja dekrētu, kura mērķis ir piesaistīt IT speciālistus no Baltkrievijas. Saskaņā ar dokumentu, līdz 180 dienām gadā tiks pagarināts Baltkrievijas pilsoņu pagaidu uzturēšanās termiņš Ukrainas teritorijā – tas skar uzņēmējus, augsti kvalificētus speciālistus, tai skaitā IT un inovāciju nozares speciālistus un viņu ģimenes locekļus.

0
Tagi:
Polija, Lietuva, Latvija, emigrācija, Baltkrievija
Pēc temata
Tādi kadri mums ir vajadzīgi: Latvija pacīnīsies par baltkrievu speciālistiem
Pat ja "naciķi" samierināsies ar tūkstošiem slāvu: kas neļauj baltkrievu IT ienākt Latvijā