Lietuvas karodziņi. Foto no arhīva

"Nokļuvusi inkvizīcijas ērā": vēstures skolotāja pastāstīja par vajāšanu Lietuvā

74
(atjaunots 10:24 08.04.2019)
Vēstures skolotāja Ella Kanaite pastāstīja, ka lēmums pamest skolu bijis smags, taču viņai nebūtu ļāvuši strādāt pēc valdības aprindām tuvā lietuviešu žurnālista apvainojumiem.

RĪGA, 8. aprīlis – Sputnik. Lietuvas Krievu skolu pasniedzēju asociācijas priekšsēdētāja, vēstures skolotāja Ella Kanaite informēja, ka viņai nav dota iespēja turpināt darbu skolā pēc tam, kad viņa publicēja rakstus par Otro pasaules karu Krievijas vēsturnieku interpretācijā, vēsta Sputnik Lietuva.

Materiālus viņa publicēja savā lapā Facebook.

Janvāra beigās lietuviešu žurnālists Aļģis Ramanausks savā lapā sociālajā tīklā atļāvās rupjus izteicienus par Ellu Kainaiti – viņš apsūdzēja pedagoģi par "vēstures falsifikāciju". Pēc Kanaites domām, viņš bija sašutis tāpēc, ka vēstures skolotāja Lietuvā varot interesēties par Krievijas vēsturnieku datiem.

Pie tam pati Kanaite nepapildināja savas publikācijas ne ar kādiem komentāriem no savas puses.

"Mani visvairāk šokēja apvainojumi, ar ko neskopojās ne pats Ramanausks, ne viņa komentētāji. (..) Dzīvojam civilizētā sabiedrībā, taču, lasot tos komentārus, rodas iespaids, ka esi nokļuvusi inkvizīcijas laikmetā," - pedagoģe pastāstīja intervijā izdevumam "Ekspress-ņedeļa".

Kanaite uzsvēra, ka, pasniedzot vēsturi, viņa nav atkāpusies no izglītības programmas un ievērojusi valsts standartus.

"Otrā pasaules kara tēma man ir svēta, un šī pārliecība manī ielikta gēnu līmenī: ja padomju karavīri nebūtu izcīnījuši uzvaru, Eiropā nebūtu neviena ebreja. Tāpēc es ar cieņu un dziļu pateicību izturos pret kritušo kareivju piemiņu," – viņa apliecināja.

Vēlāk Ramanauska publikāciju komentēja Lietuvas izglītības, zinātnes un sporta ministrs Aļģirds Monkēvičs, kuru prezidente Daļa Grībauskaite iecēla postenī janvārī. Viņš pateicās žurnālistam par "informāciju" un apsolīja "noskaidrot situāciju".

Ramanausks ir labi pazīstams ar saviem rusofobajiem izteikumiem. Viļņas pilsētas padomes deputāte Romualda Poševecka atzīmēja, ka žurnālists aizvaino krievvalodīgos iedzīvotājus. Zināms arī, kā Ramanausks stāstīja par saviem sapņiem par bumbas sprādzienu Krievijas mākslinieka Filipa Kirkorova koncertā Viļņā.

"Man neļaus mierīgi strādāt par vēstures skolotāju"

Kanaite pastāstīja, ka bija spiesta pamest skolu vietējo mediju agresīvās kampaņas dēļ, kuri atbalstīja Ramanauska viedokli, kā arī pēc spiediena no Viļņas pašvaldības Izglītības departamenta puses.

Viņa atcerējās, kā Lietuvas Seimas deputāts Laurīns Kasčūns, pazīstams ar savām Krievijai naidīgajām iniciatīvām, pēc Monkēviča reakcijas, nosūtīja iestādei virkni pieprasījumu. Rezultātā tika ieplānota atkārtota pedagogu atestācija, kurā piedalījās skolu atestācijas komisijas pārstāvji un neatkarīgie eksperti no Izglītības departamenta.

"Kļuva skaidrs, ka man neļaus mierīgi strādāt par vēstures skolotāju. Galu galā, Kasčūns apgalvo, ka vēstures skolotājs, kas nokļuvis Valsts drošības departamenta izziņās, nevar mācīt vēsturi. Taču lēmums aiziet no skolas bija smags – skolā esmu nostrādājusi 33 gadus, līdz pensijai palika 8,5 gadi. Tomēr veselība ir dārgāka! Lai arī sapratu, ka aizeju uz nekurieni," – viņa teica.

Kanaite atzīmēja, ka bija spiesta pamest skolu, jo notikušā dēļ pasliktinājusies viņas veselība.

"Man jau tāpat ir slima sirds, un te tā neizturēja – nācās ņemt slimības lapu," – paskaidroja pedagoģe.

Krievvalodīgie iedzīvotāji Baltijas valstīs

Pēc PSRS sabrukuma Baltijas valstu valdību politikā vērojami centieni izspiest krievvalodīgos iedzīvotājus. Šo valstu politiķi regulāri nāk klajā ar paziņojumiem par to, ka Maskava ar krievu valodas palīdzību it kā cenšoties "ietekmēt" valstu iekšējās lietas.

Latvijā pērn tika pieņemti Izglītības likuma grozījumi, kuri paredz visu skolu pāreju uz mācībām valsts valodā līdz 2021.-2022. gadam. Pie tam 40% Latvijas iedzīvotāju ir krievvalodīgie.

Pērnvasar Lietuvas konservatīvās partijas "Tēvijas Savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti" pārstāvji sagatavoja Izglītības likuma grozījumus, kuri paredz: 60% mācību priekšmetu mazākumtautību skolās tiks pasniegti lietuviešu valodā.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs jau vairākkārt atzīmējis, ka pasaulē pastiprinās rusofobais noskaņojums, tostarp arī uzbrukumi krievu valodai un izglītībai Krievijā. ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova asi kritizēja arī spiedienu pret krievvalodīgajiem medijiem Baltijas valstīs.

Tāpat viņa uzsvēra, ka Maskava nosoda Lietuvā augošo "policijas patvaļu", kas sākusies par labu Baltijas republikas iekšpolitiskajai konjunktūrai.

74
Pēc temata
Krievijas politiķis par Lietuvas sankcijām: rusofobi jāpārmāca, lai nāk pie prāta
Gasparjans: sociālās aptaujas Lietuvā atspoguļo valdības rusofobo politiku
Naciķu slēptie sapņi: simt krievi nobeigti, 30 tūkstoši iespundēti koncentrācijas nometnēs
Lavrovs apšaubījis, vai Krievijai ir izdevīgas kaimiņattiecības ar Baltiju
ASV uzlielījušas Baltiju un atvērušas Krievijai acis uz NATO
Tallinas lidosta, foto no arhīva

Pēc trīs mēnešiem Igaunijas nepilsonis tomēr atgriezās mājās

5
(atjaunots 11:24 10.07.2020)
Krievvalodīgā Igaunijas nepilsoņa piedzīvojumi Filipīnās ir noslēgušies – pēc simts dienām Manilas lidostā viņš nokavēja lidmašīnu Amsterdamā, taču beigu beigās nosēdās Tallinā.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Pateicoties mediju iesaistīšanai, Manilas lidostā iestrēgušais Igaunijas nepilsonis Romāns Trofimovs tomēr atlidoja uz Tallinu, vēsta Postimees.

Trofimovs atlidoja uz Filipīnu galvaspilsētu Manilu 20. martā un vairāk nekā 100 dienas nevarēja nedz iziet no lidostas ēkas, nedz aizlidot uz dzimteni, jo lidojumi tika apturēti, savukārt aviokompānija AirAsia atņēma viņam nepilsoņa pasi, apsolot atgriezt to pēc atgriešanās Igaunijā.

Sākumā Igaunijas ĀM piedāvāja viņam nopirkt biļeti uz repatriācijas reisu, taču nosauktās summas Trofimovam nebija. Un tikai pēc tam, kad lidostā dzīvojošā cilvēka stāsts izplatījās ārvalstu medijos, Trofimovam palīdzēja atgriezties dzimtenē.

Tiesa, arī te neiztika bez piedzīvojumiem – pārsēšanās laikā Amsterdamā viņš nokavēja lidmašīnu uz Tallinu. Beigu beigās viņam tomēr izdevās atgriezties mājās.

Lidostā viņu jau gaidīja žurnālisti. Trofimovs pateica, ka pēc atgriešanās mājās pirmā lieta, ko viņš vēlas izdarīt, ir satikt māti. Pirms aizbraukšanas uz Filipīnām viņš strādāja attālināti par programmētāju, taču zaudēja šo darbu.

Viņš pastāstīja, ka nepilsoņa "pelēkā pase" radījusi viņam problēmas katrā valstī, kurā viņš ieradās. Taču uz jautājumu, vai pēc šī stāsta viņš neapsver domu iegūt Igaunijas pilsonību, viņš atteicās atbildēt.

5
Tagi:
Igaunija, Filipīnas
Pēc temata
Igaunijas nepilsonis trīs mēnešus dzīvo Manilas lidostā
Kailgliemezis, foto no arhīva

šausmu filmā: Tallinai uzbrūk milzīgi kailgliemeži

25
(atjaunots 14:40 09.07.2020)
Igaunijā ar bīstamo invāzijas dārza kaitēkļu – Spānijas kailgliemežu – iznīdēšanu nāksies nodarboties pašiem valsts iedzīvotājiem.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Pēc pirmajām lietavām Tallinas iedzīvotājiem nācās atvairīt milzīgo Spānijas kailgliemežu uzbrukumu, vēsta Postimees.

Vietējā iedzīvotāja Helija salīdzina kailgliemežus ar citplanētiešiiem, bet to uzbrukumu – ar šausmu filmu.

"Kailgliemeži ir milzīgi – līdz 18 centimetriem! Tie uzglūn kā lavīna no augstās zāles pāri dzelzceļam," pastāstīja viņa.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Gabi Sarkadi (@sarkadigabi)

Viņai nemitīgi nākas cīnīties ar tiem.

"Mēs ar vīru vācam tos, kā suņi-mīnu meklētāji," sūrojas Helija. "Sākām plkst. 6:00, vācām stundu. Nākošo reidu sarīkojām plkst. 8:00 un pēc dažām stundām atkal no jauna. Vīrs nopirka prožektoru, kura gaismā mēs ķērām kailgliemežus līdz pustrijiem naktī. Vairāk mums nepietika spēka!"

Cīnoties ar riebuma izjūtu, Helija aizpildīja ar šiem kailgliemežiem trīs trīslitru burkas ar etiķi – viņasprāt, tas ir humānākais to iznīdēšanas veids. Derēs arī karsts ūdens, savukārt no aizsarglīdzekļa Ferramol nav nekādas jēgas. Lai kailgliemeži turas pa gabalu no viņas dārza, Helija naktīs slēdza iekšā robotu-zāles pļāvēju.

"Aiz žoga mēs tīrījām zemi, jo tur bija olas. Uzklājām tur polietilēnu, lai kaitēkļiem būtu neērti pārvietoties," stāsta viņa.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Marco Montanari (@marco_prx)

Pēc viņas sacītā ar kailgliemežiem ir pilni visi dārzi gar dzelzceļu, līdz pat dzelzceļu stacijai "Mūga" 10 kilometru attālumā. Šie kaitēkļi noēd visus dārza augus, taču tā nav vienīgā nelaime.

"Izņemot augus, šī pretīgā radība noēd suņu un kaķu ekskrementus. Kad es domāju, ka kailgliemezis paguvis parāpot pa zemenēm, es nespēju paņemt mutē ogas!" sūdzas Helija.

Vietējās varasiestādes noskaidro, kādiem tieši dārziem uzbrūk kailgliemeži, un lūdz palīdzību Vides ministrijai. Rajona vecākais Tīniss Lijnats vērsās pie Eesti Raudtee (Igaunijas dzelzceļu uzņēmums) ar jautājumu, vai ir iespējams nopļaut augsto zāli pie dzelzceļa, taču noskaidrojās, ka zāli pļauj augustā, lai iznīcinātu Sosnovska latvāni.

Spānijas kailgliemezis ir iekļauts Eiropas 100 bīstamāko invāzijas dārza kaitēkļu veidu sarakstā. Pēc Vides departamenta Sugu aizsardzības biroja galvenā speciālistes Eike Tammekendas sacītā, tie ir pietiekami izplatīti Igaunijā.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Emma Munch-Petersen (@msviti87)

"Izplatība sākās dārzkopības biznesā, jo šo kailgliemežu olas ļoti līdzinās minerālmēslojuma granulām: vienu reizi izbēri tās savā dārzā, un tālāk viss notiks ļoti strauji," paskaidroja viņa.

Invāzijas sugai jābūt iznīcinātai, taču ar to nāksies nodarboties pašiem dārzu un mazdārziņu īpašniekiem.

"Valsts nevar tos iznīcināt, jo lielākoties ir runa par nakts sugu, kas mīt privātos dārzos. Uz katra zemes īpašnieka gulstas pienākums nodarboties ar to," sacīja Vides departamenta Sugu aizsardzības biroja vadītāja Marju Erita.

Sabiedrība vai vietējā pašvaldība var sastādīt kailgliemežu iznīdēšanas plānu un iesniegt attiecīgu projektu Vides investīciju centrā, lai saņemtu finanšu palīdzību.

Spānijas kailgliemeži ir izplatīti arī Latvijā. Nesen Latvijas Nacionālā botāniskā dārza Dendrofloras nodaļas vadītājs Andrejs Svilāns, kurš ir arī Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors, bija spiests uzstādīt kailgliemežiem speciālus alus slazdus, lai izglābtu no draudiem dārza kolekciju.

25
Tagi:
Igaunija
Pēc temata
Salaspils botāniskajam dārzam uzbrūk Spānijas kailgliemeži
Zinātnieki ceļ trauksmi: Latvijai uzbrūk Spānijas kailgliemezis
Satversmes tiesa, foto no arhīva

Arī invaliditātes pabalsts Latvijā neatbilst Satversmei

0
(atjaunots 17:57 10.07.2020)
Tiesībsargs vēlreiz pierādījis savu taisnību – nenodarbinātu personu ar invaliditāti un senioru pabalstu apmēri ir pretrunā ar Satversmi.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts nenodarbinātām personām ar invaliditāti un senioriem tā esošajā apmērā ir pretrunā ar Satversmi, konstatēja Satversmes tiesa (ST).

Prasību tiesā 6. martā iesniedza tiesībsargs Juris Jansons.

Sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir cilvēkiem ar invaliditāti un tiem nenodarbinātajiem cilvēkiem, kuriem nav tiesību saņemt pensiju vai apdrošināšanas atlīdzību par nelaimes gadījumu darbavietā, kā arī valsts maksā viņa bērniem par apgādnieka zaudēšanu. No 1. janvāra minimālā invaliditātes pensija ir paaugstināta no 80 līdz 128 eiro mēnesī, invalīdiem kopš bērnības – no 122,69 līdz 196,30 eiro mēnesī.

Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, 2020. gada janvārī invaliditātes pensiju saņēma 74 411 Latvijas iedzīvotāji. Taču minimālā pensija ir 33 tūkstošiem cilvēku ar invaliditāti, gandrīz pusei no kopējā skaita. 12 215 (69%) sociālā nodrošinājuma pabalstu saņēmēji ir invalīdi kopš bērnības. Tie ir 63% no visiem sociālās palīdzības saņēmējiem Latvijā.

Saskaņā ar Invaliditātes likumu un Valsts pensiju likumu, invaliditātes pensijas mērķis ir garantēt sociālo nodrošinājumu cilvēkam, kurš objektīvu iemeslu dēļ pavisam vai daļēji nespēj gūt ienākumus patstāvīgi.

Tiesībsargs paziņoja, ka cilvēki ar invaliditāti nostādīti pazemojošā stāvoklī un ka pabalsta nepietiekamība neļauj viņiem, piemēram, saņemt medicīniskos pakalpojumus, kas negatīvi ietekmē viņu veselību. Pēc viņa domām, pienācīgas pensijas nodrošināšana invalīdiem ir valsts pienākums, un šīs saistības ir jāizpilda nekavējoties, neraugoties uz esošo ekonomiskās attīstības līmeni valstī.

ST nonāca pie secinājuma, ka Ministru kabineta noteikumos paredzētais pabalsta apmērs attiecībā uz nenodarbinātām personām ar invaliditāti un senioriem ir pretrunā ar Satversmi. Attiecībā uz šīm iedzīvotāju kategorijām norma, kura nosaka šo pabalstu apmēru, zaudēs spēku no 2021. gada 1. janvāra.

Atzīmēsim, ka šī ir jau otra skaļā lieta, kurā tiesībsargs ir guvis uzvaru. Iepriekš viņš spēja pierādīt, ka Satversmei neatbilst garantētai minimālo ienākumu līmenis. Rindā gaida trešā prasība – par nepietiekamu mediķu atalgojuma palielinājumu.

0
Tagi:
Satversmes tiesa, pabalsts, Jansons
Pēc temata
Tiesībsargs atkal dodas uz Satversmes tiesu. Šoreiz – mediķu algu dēļ
Tiesībsargs iesniedza prasību Satversmes tiesā Latvijas niecīgo pensiju dēļ