Lietuva un Latvija sastrīdējušās par dzeļzceļa parvadājumiem uz Kaļiņingradu
(atjaunots 10:00 06.04.2019)
Kopš pērnā gada aprīļa kompānija LGC Cargo nevar saņemt atļauju kravu pārvadājumiem pa Lietuvas teritoriju. Šī iemesla dēļ uzņēmums iesniedzis sūdzību Eiropas Komisijas.RĪGA, 6. aprīlis – Sputnik. Lietuvas dzelzceļa pārvadājumu tirgū nav konkurences, ir tikai monopols "Lietuvas dzelzceļa" (Lietuvos gelezinkeliai) personā, norādīja Dzelzceļa kompāniju asociācijas direktors Tomass Kēršis, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz LRT.
Lietuvas dzelzceļa kompānija LGC Cargo (51% tās akciju pieder Latvijas uzņēmumam Baltic Transit Service) vēlējās pārvadāt kravas pa Lietuvas teritoriju līdz robežai ar Kaļiņingradu, taču no pērnā gada aprīļa nevar saņemt atļauju. Uzņēmuma valde atklāja, ka nācies saskarties ar birokrātisku pretestību, tāpēc uzņēmums iesniedzis sūdzību Eiropas Komisijā.
Tomass Kēršis norādīja, ka Lietuva ir vienīgā valsts, kuras dzelzceļa sektorā nav konkurences, turklāt pati infrastruktūra tiek izmantota neefektīvi.
LGC Cargo uzskata, ka viņi bija spiesti sastapties ar dažādiem šķēršļiem. Uzņēmuma novērotāju padomes priekšsēdētājs Ainārs Šlesers preses konferencē informēja, ka uzņēmuma attīstības ceļā parādījušās speciāli radītas barjeras. Viņš piezīmēja, ka tās radušās Lietuvas Transporta un sakaru ministrijas un Lietuvos gelezinkeliai vainas dēļ.
"Daudzas kompānijas Baltijas valstīs pārvalda ārvalstis (..) un ir ļoti maz uzņēmumu ar vietējo kapitālu, kas spēj konkurēt pasaule, tāpēc mēs nolēmām sadarboties ar mūsu partneriem Lietuvā. Taču Lietuvas un Latvijas dzelzceļu nozarēs atšķirību vēl ir ļoti daudz. Latvija jau pirms daudziem gadiem liberalizēja un restrukturēja savu dzelzceļa tirgu. Lietuva atpaliek," – viņš pastāstīja.
Šlesers uzskata, ka situācija Lietuvā ir sarežģīta. Latvijā pastāv valsts dzelzceļa kompānija un trīs privātie uzņēmumi, kas sekmīgi strādā un konkurē. To pašu Šlesers novēlēja arī kaimiņu republikai.
LGC Cargo gribētu, lai Lietuvā attieksme pret Latvijas kompānijām būtu tāda pati kā pret Lietuvas uzņēmumiem. Pēc viņa domām, jauna uzņēmuma parādīšanās Lietuvā ne tikai pastiprinās konkurenci, bet arī radīs darba vietas. Kā piemēru Šlesers minēja Lietuvas kompāniju Maxima, kas veido daļu no Latvijas tirgus.
LGC Cargo novērotāju padomes priekšsēdētājs vērtēja, ka atbalstu varētu sniegt tikai Lietuvas premjers Sauļus Skvernelis, taču uzsvēra, ka viņi nevēlas panākt ne transporta ministra demisiju, ne Lietuvos gelezinkeliai valdes maiņu, taču vēlētos, lai tiktu pieņemti lēmumi.
"Patiešām, premjerministra pozitīvais noskaņojums ir labs. Latvija ir atvērta jau 20 gadus, tai ir atvērts dzelzceļa tirgus. Mēs esam gatavi sniegt visas ekspertu zināšanas," – Šlesers pauda cerību uz godīgu konkurenci.
Taujāts par attiecībām ar Krieviju un "Krievijas dzelzceļa" bijušo vadītāju Vladimiru Jakuņinu, viņš atzīmēja, ka viņiem "biznesa Krievijā nav".
LGC Cargo pārstāvji apliecināja, ka tā ir Latvijas, nevis kādas citas valsts kompānija. Savukārt Lietuvas dzelzceļi iesniedza atskaiti, kurā uzsvērts: kravas no Krievijas teritorijas uz Kaļiņingradas apgabalu var pārvadāt tikai Lietuvas valsts pārvadātājs.
"Kad LGC Cargo iesniedza pieteikumu dzelzceļa infrastruktūras jaudas izmantošanai, kas tiek lietota arī tranzītam uz Kaļiņingradu, viņus lūdza apstiprināt, ka šīs jaudas netiks izmantotas Krievijas kravu tranzītam. LGC Cargo nav sniegusi pieprasīto apstiprinājumu," – teikts paziņojumā medijiem.
Iepriekš LRT publicēja pētījumu, kura rezultāti apliecina: LGC Cargo it kā "varot būt saistīta" ar Krievijas koncernu. Atzīmēts, ka uzņēmuma novērotāju padomē strādā Latvijas uzņēmumi, kam ir kopuzņēmumi ar Krievijas dzelzceļu.
KF vēstniecība atbildēja uz Igaunijas prezidentes interviju par "Krievijas beigām"
(atjaunots 12:20 17.09.2020)
Reāli domājoši politiķi turpina aktīvu dialogu ar Maskavu, savukārt Igaunijā taisa prognozes par to, kad "aizvērsies iespēju logs" Krievijai.RĪGA, 17. septembris – Sputnik. KF vēstniecība Igaunijā komentēja prezidentes Kersti Kalulaidas interviju, kurā viņa paziņoja, ka "iespēju logs Krievijai taisās ciet". Diplomātiskajā misijā atzīmēja, ka Krievijas vēsture ne reizi vien pārliecinoši apgāzusi daudzus katastrofālus pareģojumus. Savukārt reāli domājoši politiķi Eiropā turpina aktīvu dialogu ar Krieviju, nevis nodarbojas ar "pareģojumiem".
Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida intervijā portālam ERR paziņoja, ka iespēju logs Krievijai taisās ciet, tāpēc tā kļūstot bīstama. "Te slēpjas risks, ko mēs pastāvīgi cenšamies izskaidrot mūsu rietumu sabiedrotajiem. Tas ir iemesls, kāpēc Krievija tieši šobrīd ir bīstama – pateicoties tam, ka tā pati redz, kā tās iespēju logs aizveras," paziņoja Kaljulaida.
Krievijas vēstniecībā, komentējot Kaljulaidas vārdus, atzīmēja, ka šāda veida prognozēm ir gara vēsture, tomēr Krievija veiksmīgi tikusi galā ar daudzām krīzēm.
"Neizdevās salauzt Krievzemi tatāru un mongoļu jūga periodā. Netika galā ar Krievijas valsti Napoleona "dižā armija". 1945. gada aprīlī pazemes bunkurā savu bēdīgo galu sagaidīja nenormālais fīrers, kurš izdomāja Krievijas plašumos iekarot "dzīves telpu" viņa pasludinātajam trešajam reiham. Norakstīt mūsu valsti centās ASV prezidents B. Obama, pasludinot, ka sankcijas tās ekonomiku ir "saplosījušas lupatās". Šeit, starp citu, vērojami visnotaļ līdzīgi vērtējumi ar šodien izskanējušajiem Igaunijas prezidentes vārdiem.
Taču ir kāda ķibele – izejot cauri daudziem smagiem pārbaudījumiem, Krievija turpina dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, veiksmīgi tiekot galā ar tai mestiem izaicinājumiem," teikts vēstniecības komentārā Facebook.
Diplomātiskajā misijā atzīmēja, ka kolektīvie Rietumi, ieviešot sankcijas pret KF, kaitējuši paši sev.
"Ir acīmredzama šajos gados (Krievijā – red.) pieaugusī iekšējo resursu mobilizācija, apritē iegājis agrāk mazpazīstama frāze "importa aizvietošana", savukārt eksportētāji Eiropā, kas bija spiesti izbeigt savu aktivitāti Krievijas tirgū, zaudēja simtiem miljardu dolāru un eiro. Par šo sankciju kaitējumu Eiropas ekonomikai un nogurumu no tām var dzirdēt arī pašā Igaunijā, ņemot vērā to, ka preču apgrozījums starp mūsu valstīm to darbības laikā ir sarucis gandrīz divas reizes (no 5,3 miljardiem dolāru 2014. gadā līdz 2,9 miljardiem dolāru 2019. gadā)," norāda vēstniecība.
Turklāt rietumu "soda pasākumi" nekļuva par šķērsli tam, lai Krievijā tiktu sarīkoti zīmīgi starptautiski pasākumi, lielākie ekonomikas forumi, studentu universiādes, sporta sacensības – tādas, kā, piemēram, Pasaules čempionāts futbolā 2018. gadā.
"Tās netraucēja Krievijai 2019. gadā ieņemt 6. vietu pasaulē un 2. vietu Eiropā pēc IKP apmēra. Savukārt par mūsu valsts tehnoloģisko spēku uzskatāmi liecina 19 kilometrus garā Krimas tilta automobiļu un dzelzceļa atzaru uzbūvēšana īsā laika posmā," atzīmēja vēstniecība.
Noslēgumā diplomātiskajā misijā atzīmēja, ka Krievijas vēsture ne reizi vien apgāza daudzus katastrofālus pareģojumus attiecībā uz tās likteni un tās nākotni.
"Tikmēr mūsdienu Eiropā reāli domājoši politiķi turpina aktīvu dialogu art Maskavu, apzinoties, ka daudzām mūsu kontinenta problēmām ir visām valstīm kopējs raksturs un ka tās ir jārisina kopīgiem spēkiem, nevis kaitējot kādam," teikts paziņojumā.
Latvija un citas ES valstis aicināja Minsku "nekavējoties" atrisināt BelAES problēmas
(atjaunots 11:52 16.09.2020)
Sešas ES valstis kopīgajā paziņojumā aicina "izpildīt visas rekomendācijas drošības jomā", kas minētas 2018. gada pārskatā.RĪGA, 16. septembris – Sputnik. Latvija un piecas citas Eiropas Savienības valstis pieprasīja no Baltkrievijas "nekavējoties sākt risināt visus kodoldrošības jautājumus" Baltkrievijas AES, vēsta Sputnik Lietuva.
Latvija kopā ar Lietuvu, Igauniju, Poliju, Grieķiju un Itāliju nākušas klajā ar kopīgu paziņojumu Starptautiskās Atomenerģētikas aģentūras (IAEA) ģenerāldirektoram un Kodoldrošības konvencijas pusēm.
ES valstis savā paziņojumā aicina Baltkrieviju nekavējoties atrisināt visus kodoldrošības jautājumus, atklāti sadarboties ar konvencijas pusēm, sniegt visu nepieciešamo informāciju un atbildes uz jautājumiem, kā arī brīvprātīgi piedalīties progresa vērtējumā.
Puses aicināja Baltkrieviju izpildīt visas rekomendācijas drošības jautājumā, kas iekļautas ES 2018. gada pārskatā par risku un stabilitātes vērtējumu.
Lietuvas un Baltkrievijas strīds BelAES jautājumā
Jau kopš BelAES būvdarbu sākuma Astravjecas apkaimē Lietuva iestājusies pret projektu. Valdība uzskata, ka izraudzītā vieta 50 km attālumā no Viļņas nav droša un "apdraud valsts nacionālo drošību".
Pie tam kodolenerģētikas objektā veiktas visas nepieciešamās IAEA un citu kompetento struktūru pārbaudes un pat papildu inspekcijas. Virkne eskpertu apstiprināja – AES ir droša.
Lietuvai ilgi neizdevās pārliecināt Baltijas valstis atteikties no BelAES ražotās elektroenerģijas. Augusta beigās Latvijas premjers Krišjānis Kariņš paziņoja, ka Rīga pārtrauks elektroenerģijas iegādes no Baltkrievijas pēc BelAES ekspluatācijas sākuma, taču pie tam Latvija var turpināt tirgot elektrību ar trešajām valstīm, izmantojot savienojumu starp Latviju un Krieviju.
Tagi:
"Latvijas Dzelzceļa" vadītājs pastāstīja, kāda ir KF kravu pazaudēšanas cena
(atjaunots 13:00 19.09.2020)
Galvenais kravu apgrozījuma krituma iemesls Latvijā ir tajā, ka arvien vairāk ogļu tiek pārkrauts Ustjlugas ostas terminālos, paziņoja LDz vadītājs Māris Kleinbergs.RĪGA, 19. septembris – Sputnik. "Latvijas Dzelzceļš" tuvāko gadu laikā plāno nedaudz palielināt kravu pārvadājumu apjomu, taču iepriekšējo gadu rādītājus tas nesasniegs, paziņoja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs, vēsta Baltic Course.
©
Photo Valsts Kanceleja
Pēc viņa sacītā, šogad "Latvijas Dzelzceļam" nākas rēķināties ar kravu pārvadājumu apjoma kritumu, tāpēc kompānija izdarījusi uzsvaru uz izdevumu samazināšanu, jaunu tirgu meklēšanu un klientu piesaisti.
"Šogad plānojam pārvadāt aptuveni 25 miljonus tonnu kravu, kas ir aptuveni uz pusi mazāk nekā gadu iepriekš. Nākamajos gados mēs plānojam nelielu pieaugumu. Taču tas tiešām ir neliels, jo aizstāt tos kravu pārvadājumu apjomus no Krievijas, kurus mēs esam pazaudējuši, es neredzu iespējas," sacīja Kleinbergs.
Viņš piebilda, ka galvenais kravu plūsmas krituma iemesls ir Krievijas kravu novirzīšana uz pašmāju ostām. Iepriekšējos gados šīs kravas sastādīja līdz 70% kravu, kas tika pārvestas pa Latvijas dzelzceļu. Kritums noticis, samazinoties naftas, naftas produktu un akmeņogļu pārvadājumiem.
"Ogļu kravu kritumam ir vairāki iemesli, bet galvenais ir tas, ka arvien lielāki ogļu apjomi tiek pārkrauti Krievijas jaunizveidotajos terminālos Ustjlugas ostā," teic Kleinbergs. Viņš atzīmēja, ka jāņem vērā, ka pagājusī ziema bijusi visnotaļ silta, kas samazināja ogļu pieprasījumu Eiropā, turklāt daudzas ES valstis samazināja elektroenerģijas un siltumenerģijas ģenerāciju ogļu TEC un TES, aizstājot ogles ar citiem, ekoloģiskākiem degvielas veidiem, tostarp ar gāzi.
Kravu pārvadājumu samazināšanos pa Latvijas dzelzceļiem ietekmēja arī Covid-19 pandēmija.
Kravu pārvadājumu krituma fonā "Latvijas Dzelzceļš" izstrādāja jaunu biznesa modeli, kurai jāpalīdz kompānijai izkļūt no krīzes. Jaunais LDz biznesa modelis paredz pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un autotransporta ekspeditoru pakalpojumus, kā arī terminālu un noliktavu pakalpojumus.
Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.
Vienlaikus "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieki, kas ir aptuveni 24% uzņēmuma darbinieku. Pašlaik ir atlaists jau ap tūkstoti cilvēku.
LDz atbrīvojas arī no nevajadzīga nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.
Ministru kabinets jūlijā atbalstīja "Latvijas Dzelzceļa" pamatkapitāla palielināšanu par 32 422 016 eiro, uzņēmuma izmaksu kompensāciju par dzelzceļa pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu 14 225 226 eiro apmērā un finanšu līdzsvara avansa maksājumu 13 011 000 eiro apmērā.
Tagi: