Lietuva un Latvija sastrīdējušās par dzeļzceļa parvadājumiem uz Kaļiņingradu
(atjaunots 10:00 06.04.2019)
Kopš pērnā gada aprīļa kompānija LGC Cargo nevar saņemt atļauju kravu pārvadājumiem pa Lietuvas teritoriju. Šī iemesla dēļ uzņēmums iesniedzis sūdzību Eiropas Komisijas.RĪGA, 6. aprīlis – Sputnik. Lietuvas dzelzceļa pārvadājumu tirgū nav konkurences, ir tikai monopols "Lietuvas dzelzceļa" (Lietuvos gelezinkeliai) personā, norādīja Dzelzceļa kompāniju asociācijas direktors Tomass Kēršis, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz LRT.
Lietuvas dzelzceļa kompānija LGC Cargo (51% tās akciju pieder Latvijas uzņēmumam Baltic Transit Service) vēlējās pārvadāt kravas pa Lietuvas teritoriju līdz robežai ar Kaļiņingradu, taču no pērnā gada aprīļa nevar saņemt atļauju. Uzņēmuma valde atklāja, ka nācies saskarties ar birokrātisku pretestību, tāpēc uzņēmums iesniedzis sūdzību Eiropas Komisijā.
Tomass Kēršis norādīja, ka Lietuva ir vienīgā valsts, kuras dzelzceļa sektorā nav konkurences, turklāt pati infrastruktūra tiek izmantota neefektīvi.
LGC Cargo uzskata, ka viņi bija spiesti sastapties ar dažādiem šķēršļiem. Uzņēmuma novērotāju padomes priekšsēdētājs Ainārs Šlesers preses konferencē informēja, ka uzņēmuma attīstības ceļā parādījušās speciāli radītas barjeras. Viņš piezīmēja, ka tās radušās Lietuvas Transporta un sakaru ministrijas un Lietuvos gelezinkeliai vainas dēļ.
"Daudzas kompānijas Baltijas valstīs pārvalda ārvalstis (..) un ir ļoti maz uzņēmumu ar vietējo kapitālu, kas spēj konkurēt pasaule, tāpēc mēs nolēmām sadarboties ar mūsu partneriem Lietuvā. Taču Lietuvas un Latvijas dzelzceļu nozarēs atšķirību vēl ir ļoti daudz. Latvija jau pirms daudziem gadiem liberalizēja un restrukturēja savu dzelzceļa tirgu. Lietuva atpaliek," – viņš pastāstīja.
Šlesers uzskata, ka situācija Lietuvā ir sarežģīta. Latvijā pastāv valsts dzelzceļa kompānija un trīs privātie uzņēmumi, kas sekmīgi strādā un konkurē. To pašu Šlesers novēlēja arī kaimiņu republikai.
LGC Cargo gribētu, lai Lietuvā attieksme pret Latvijas kompānijām būtu tāda pati kā pret Lietuvas uzņēmumiem. Pēc viņa domām, jauna uzņēmuma parādīšanās Lietuvā ne tikai pastiprinās konkurenci, bet arī radīs darba vietas. Kā piemēru Šlesers minēja Lietuvas kompāniju Maxima, kas veido daļu no Latvijas tirgus.
LGC Cargo novērotāju padomes priekšsēdētājs vērtēja, ka atbalstu varētu sniegt tikai Lietuvas premjers Sauļus Skvernelis, taču uzsvēra, ka viņi nevēlas panākt ne transporta ministra demisiju, ne Lietuvos gelezinkeliai valdes maiņu, taču vēlētos, lai tiktu pieņemti lēmumi.
"Patiešām, premjerministra pozitīvais noskaņojums ir labs. Latvija ir atvērta jau 20 gadus, tai ir atvērts dzelzceļa tirgus. Mēs esam gatavi sniegt visas ekspertu zināšanas," – Šlesers pauda cerību uz godīgu konkurenci.
Taujāts par attiecībām ar Krieviju un "Krievijas dzelzceļa" bijušo vadītāju Vladimiru Jakuņinu, viņš atzīmēja, ka viņiem "biznesa Krievijā nav".
LGC Cargo pārstāvji apliecināja, ka tā ir Latvijas, nevis kādas citas valsts kompānija. Savukārt Lietuvas dzelzceļi iesniedza atskaiti, kurā uzsvērts: kravas no Krievijas teritorijas uz Kaļiņingradas apgabalu var pārvadāt tikai Lietuvas valsts pārvadātājs.
"Kad LGC Cargo iesniedza pieteikumu dzelzceļa infrastruktūras jaudas izmantošanai, kas tiek lietota arī tranzītam uz Kaļiņingradu, viņus lūdza apstiprināt, ka šīs jaudas netiks izmantotas Krievijas kravu tranzītam. LGC Cargo nav sniegusi pieprasīto apstiprinājumu," – teikts paziņojumā medijiem.
Iepriekš LRT publicēja pētījumu, kura rezultāti apliecina: LGC Cargo it kā "varot būt saistīta" ar Krievijas koncernu. Atzīmēts, ka uzņēmuma novērotāju padomē strādā Latvijas uzņēmumi, kam ir kopuzņēmumi ar Krievijas dzelzceļu.
Visi cīnās par Krievijas tūristiem, taču Igaunijā aicināja aizliegt viņiem ieceļot ES
(atjaunots 17:26 19.04.2021)
Bijušais Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess uzstājās ar visai dīvainu aicinājumu. Viņš piedāvāja aizliegt tūristiem no Krievijas ieceļot Eiropas Savienībā. RĪGA, 19. aprīlis - Sputnik. Bijušais Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess nolēma izcelties un mikroblogā Twitter klāstīja savas domas par to, ka Eiropas Savienības valstīm ir jāpārtrauc vīzu izdošana Krievijas pilsoņiem, tādējādi aizliedzot viņiem ieceļošanu ES teritorijā, vēsta RIA Novosti.
Tiesa, Ilvess norādīja, ka tas jāizdara uz kādu laiku, pie tam ierosinot aizliegt jebkādu vīzu izdošanu.
Turklāt igauņu politiķis atcerējās situāciju, kad tika pārrunāts jautājums par vīzu atcelšanu KF pilsoņiem ieceļošanai ES. Tas bija īsi pirms Krimas un Krievijas atkalapvienošanās.
Taču pēc tam, kad Krimas iedzīvotāji nobalsoja par atkalapvienošanos, Ukraina ļoti apvainojās, bet citas valstis nostājās tās pusē un joprojām turpina kurināt pēc būtības vienpusēju konfliktu, kurā Krievija spiesta atbildēt uz izaicinājumiem, kas nāk no Rietumu puses.
©
Sputnik / Николай Возианов
Šoreiz Igaunijas politiķim atbildēja Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Čepa. Viņu pārsteidza eksprezidenta priekšlikums.
Čepa norādīja uz objektīvu realitāti - daudzas valstis cīnās par tūristiem no Krievijas. Jo bizness paliek bizness neatkarīgi no politikas, un Eiropa to saprot.
Tiešam, Eiropa saprot un pieņem naudu. Turklāt Krievijas pilsoņiem ir jāmaksā par vīzām.
Tāpēc, pēc Čepas domām, Igaunijas politiķis ar savu ierosinājumu vienkārši pacentās iepriecināt ASV.
"Katrs labs, kā vien var, cenšas glaimot skaidrs kurai valstij," atzīmēja Čepa.
Un Ilvess ir no tādiem cilvēkiem, kuriem patīk celt kņadu, pievēršot sev uzmanību, uzsvēra Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks.
Jāatzīmē, ka Covid-19 pandēmijas dēļ Krievijas tūristi tik un tā nevar ieceļot ES teritorijā. Turklāt neviena no Eiropas Savienības valstīm nepauž par to prieku, drīzāk otrādi. Uz tūristiem orientēta pakalpojumu nozare un izklaides industrija pamazām izmirst.
Analītiķis: pa Rail Baltica nevadās ne kravas, ne pasažierus
(atjaunots 01:29 17.04.2021)
Baltijas valstu dzelzceļi ir rentabli tāpēc, ka saistīti ar Baltijas austrumu kaimiņiem, uzskata politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs. RĪGA, 17. aprīlis – Sputnik. Eiropas dzelzceļa maģistrāle Rail Baltica ir jāsasaista ar Viļņas un Kauņas lidostām, uzskata Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis.
©
Sputnik / Sergey Melkonov
Pēc viņa domām, tas nepieciešams, lai pilnā mērā izmantotu Eiropas dzelzceļa potenciālu un piedāvātu pasažieriem un kravu pārvadātājiem pievilcīgākos un kvalitatīvos pakalpojumus.
Iespēja savienot lidostas ar dzelzceļu tika apspriesta ministra apspriedē ar abu pilsētu un Kauņas rajona mēriem, kā arī "Lietuvas dzelzceļa" un "Lietuvas lidostu" pārstāvjiem.
Intervijā Sputnik Lietuva politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs paziņoja, ka Rail Baltica nepārtraukti vajadzīgas kaut kādas leģendas, lai pamatotu projektu Baltijas valstu iedzīvotāju acīs.
"Visiem loģistikas speciālistiem un ekonomistiem šis projekts rada vienīgi neizpratni. Dzelzceļi parasti ir vajadzīgi kravu un pasažieru pārvadājumiem. Taču pa Rail Baltica nav paredzamas ne kravas, ne pasažieri, ko kravu un pasažieru plūsmas Baltijas valstīs iet no rietumiem uz austrumiem, no austrumiem uz rietumiem. Vietējie Baltijas ceļi, arī dzelzceļi, vēsturiski saista Baltiju ar austrumu kaimiņiem, un tikai tāpēc Baltijas dzelzceļi ir rentabli. Tie veido papildu posmu starp Krievijas pārvadātājiem un jūras ostām Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Baltijai nav nekā, ko pārvadāt virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem. Kravu šajā virzienā nav gandrīz nemaz," viņš atgādināja.
Analītiķis konstatēja, ka Rail Baltica nav vajadzīga arī pasažieriem, jo viņiem vienkāršāk ir izmantot autoceļus.
"Savukārt pasažieriem daudz vienkāršāk, ātrāk un lētāk vienam pie otra no Lietuvas uz Latviju vai no Latvijas uz Igauniju aizbraukt pa autoceļiem. Tie visos aspektos ir izdevīgāki. Grūti iedomāties cilvēku, kurš tērēs vairākkārt vairāk laika un naudas, lai no Tallinas uz Viļņu brauktu pa dzelzceļu, nevis mašīnā. Tāpēc visu laiku vajadzīgs kaut kāds pamatojums, kāpēc jāiegulda gigantiska nauda," viņš paziņoja.
Tagi:
Pierādi, ka esi latvietis: cīņas par valsts valodu negaidīti rezultāti
(atjaunots 17:45 20.04.2021)
Latvieši ir spiesti iet uz arhīviem un maksāt par izziņām, lai apliecinātu, ka viņi mācījušies latviešu valodā.RĪGA, 20. aрrīlis - Sputnik. Latviešu sūdzības par taksometru vadītājiem, kuri slikti prot valsts valodu, ir nospēlēja ļaunu joku ar pašiem latviešiem. Tagad taksometru vadītājiem ir jāapliecina latviešu valodas zināšanas, par ko reizēm jāmaksā. Situācija diez vai mainīsies tuvākajos trijos gados, ziņo TV3 raidījums Bez Tabu.
Jaunā prasība — pierādīt latviešu valodas prasmes — tika ieviesta pagājušajā vasarā, jo taksometru klienti sūdzējās, ka daudzi autovadītāji pienācīgā līmenī neprot valsts valodu un ar tiem ir grūti komunicēt. Bija gadījumi, kad ziņoja par to, ka vadītājs pat nevar sasveicināties latviešu valodā. Tagad licences saņemšanai taksistiem jābūt latviešu valodas B1 līmenim.
Sputnik / Alexey Stefanov
Licence jāatjauno ik pēc trim gadiem, Autotransporta direkcija pārbauda, vai vadītājam nav soda punktu un vai viņam ir vismaz trīs gadu braukšanas stāžs. Šogad taksisti saskārās ar jaunām prasībām, no kurām cieš arī latvieši.
Daiga, taksometra vadītāja no Ventspils, pastāstīja televīzijas raidījumam, ka viņai ir dokumenti par izglītību, taču tie nav pārliecinājuši Autotransporta direkciju par ventspilnieces valodas prasmēm. Lai gan latviešu valoda viņai ir dzimtā. 1981. gadā viņa absolvējusi Ventspils skolas 8. klasi, taču dokumentos nav nekāda apliecinājuma tam, ka mācības notika valsts valodā.
"Tagad mēs, latvieši, ejam pa arhīviem, maksājam naudu. Piemēram, Ventspilī šāds pakalpojums maksā 15 eiro. Lai izņemtu no arhīva, ka tu esi mācījies latviešu skolā, latviešu valodā. Tas nozīmē, ka mēs maksājam naudu par to, ka mēs esam latvieši un ka mēs mākam runāt latviski," stāsta Dagnija.
Autotransporta direkcijas pārstāve Zane Plone, komentējot situāciju, atzīmēja, ka šī procedūra nebūšot jāatkārto pēc trim gadiem.
"Šobrīd Taksometru vadītāju reģistrā mums ir reģistrēti vairāk nekā 8000 autovadītāju. Un līdz šim esam izslēguši 22 par latviešu valodas nezināšanu, bet sūdzību ir bijis krietni vairāk. Labā ziņa ir tāda, ka šoferi atradīs šo izziņu un iesniegs to mums. Un tad vēl pēc trim gadiem šādu problēmu vairs nebūs autovadītājiem," stāsta Plone.
Tagi: