Dzelzceļš. Foto no arhīva

Lietuva un Latvija sastrīdējušās par dzeļzceļa parvadājumiem uz Kaļiņingradu

82
(atjaunots 10:00 06.04.2019)
Kopš pērnā gada aprīļa kompānija LGC Cargo nevar saņemt atļauju kravu pārvadājumiem pa Lietuvas teritoriju. Šī iemesla dēļ uzņēmums iesniedzis sūdzību Eiropas Komisijas.

RĪGA, 6. aprīlis – Sputnik. Lietuvas dzelzceļa pārvadājumu tirgū nav konkurences, ir tikai monopols "Lietuvas dzelzceļa" (Lietuvos gelezinkeliai) personā,  norādīja Dzelzceļa kompāniju asociācijas direktors Tomass Kēršis, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz LRT.

Lietuvas dzelzceļa kompānija LGC Cargo (51% tās akciju pieder Latvijas uzņēmumam Baltic Transit Service) vēlējās pārvadāt kravas pa Lietuvas teritoriju līdz robežai ar Kaļiņingradu, taču no pērnā gada aprīļa nevar saņemt atļauju. Uzņēmuma valde atklāja, ka nācies saskarties ar birokrātisku pretestību, tāpēc uzņēmums iesniedzis sūdzību Eiropas Komisijā.

Tomass Kēršis norādīja, ka Lietuva ir vienīgā valsts, kuras dzelzceļa sektorā nav konkurences, turklāt pati infrastruktūra tiek izmantota neefektīvi.

LGC Cargo uzskata, ka viņi bija spiesti sastapties ar dažādiem šķēršļiem. Uzņēmuma novērotāju padomes priekšsēdētājs Ainārs Šlesers preses konferencē informēja, ka uzņēmuma attīstības ceļā parādījušās speciāli radītas barjeras. Viņš piezīmēja, ka tās radušās Lietuvas Transporta un sakaru ministrijas un Lietuvos gelezinkeliai vainas dēļ.

"Daudzas kompānijas Baltijas valstīs pārvalda ārvalstis (..) un ir ļoti maz uzņēmumu ar vietējo kapitālu, kas spēj konkurēt pasaule, tāpēc mēs nolēmām sadarboties ar mūsu partneriem Lietuvā. Taču Lietuvas un Latvijas dzelzceļu nozarēs atšķirību vēl ir ļoti daudz. Latvija jau pirms daudziem gadiem liberalizēja un restrukturēja savu dzelzceļa tirgu. Lietuva atpaliek," – viņš pastāstīja.

Šlesers uzskata, ka situācija Lietuvā ir sarežģīta. Latvijā pastāv valsts dzelzceļa kompānija un trīs privātie uzņēmumi, kas sekmīgi strādā un konkurē. To pašu Šlesers novēlēja arī kaimiņu republikai.

LGC Cargo gribētu, lai Lietuvā attieksme pret Latvijas kompānijām būtu tāda pati kā pret Lietuvas uzņēmumiem. Pēc viņa domām, jauna uzņēmuma parādīšanās Lietuvā ne tikai pastiprinās konkurenci, bet arī radīs darba vietas. Kā piemēru Šlesers minēja Lietuvas kompāniju Maxima, kas veido daļu no Latvijas tirgus.

LGC Cargo novērotāju padomes priekšsēdētājs vērtēja, ka atbalstu varētu sniegt tikai Lietuvas premjers Sauļus Skvernelis, taču uzsvēra, ka viņi nevēlas panākt ne transporta ministra demisiju, ne Lietuvos gelezinkeliai valdes maiņu, taču vēlētos, lai tiktu pieņemti lēmumi.

"Patiešām, premjerministra pozitīvais noskaņojums ir labs. Latvija ir atvērta jau 20 gadus, tai ir atvērts dzelzceļa tirgus. Mēs esam gatavi sniegt visas ekspertu zināšanas," – Šlesers pauda cerību uz godīgu konkurenci.

Taujāts par attiecībām ar Krieviju un "Krievijas dzelzceļa" bijušo vadītāju Vladimiru Jakuņinu, viņš atzīmēja, ka viņiem "biznesa Krievijā nav".

LGC Cargo pārstāvji apliecināja, ka tā ir Latvijas, nevis kādas citas valsts kompānija. Savukārt Lietuvas dzelzceļi iesniedza atskaiti, kurā uzsvērts: kravas no Krievijas teritorijas uz Kaļiņingradas apgabalu var pārvadāt tikai Lietuvas valsts pārvadātājs.

"Kad LGC Cargo iesniedza pieteikumu dzelzceļa infrastruktūras jaudas izmantošanai, kas tiek lietota arī tranzītam uz Kaļiņingradu, viņus lūdza apstiprināt, ka šīs jaudas netiks izmantotas Krievijas kravu tranzītam. LGC Cargo nav sniegusi pieprasīto apstiprinājumu," – teikts paziņojumā medijiem.

Iepriekš LRT publicēja pētījumu, kura rezultāti apliecina: LGC Cargo it kā "varot būt saistīta" ar Krievijas koncernu. Atzīmēts, ka uzņēmuma novērotāju padomē strādā Latvijas uzņēmumi, kam ir kopuzņēmumi ar Krievijas dzelzceļu.

82
Pēc temata
Bez īpašām cerībām: Lietuva nepalīdzēs Latvijai aizstāt Krievijas kravas ar baltkrievu
Asiņainā konkurence: Latvija atkarojusi Lietuvai daļu baltkrievu kravu
Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis

Pierunājuši: Polija atvērs robežas ar Baltijas valstīm

21
(atjaunots 22:54 05.06.2020)
Lietuvas premjerministram sekmējies labāk nekā Baltijas valstu ārlietu ministriem, - Polija piekritusi atvērt savas robežas.

RĪGA, 6. jūnijs – Sputnik. Nākamnedēļ Baltijas valstis un Polija atjaunos brīvu pārvietošanos saviem pilsoņiem, vēsta Sputnik Lietuva.

Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis savā lapā Facebook atklāja, ka pēc pārrunām ar savu poļu kolēģi Mateušu Moravecki viņām ir divi svarīgi un labi jaunumi.

"Pirmkārt, mēs vienojāmies nākamnedēļ atjaunot cilvēku brīvu pārvietošanos starp Baltijas valstīm un Poliju. To steidzamā kārtībā saskaņos valstu atbildīgās ministrijas," viņš pastāstīja.

Tāpat, pēc Skverneļa vārdiem, Moraveckis apstiprinājis Polijas atbalstu Lietuvas pozīcijai jautājumā par elektroenerģijas iepirkumiem no BelAES (atgādināsim, ka Lietuva kategoriski iebilst gan pret pašu AES, gan pret iepirkumiem no tās).

Tallinā
© Sputnik / Вадим Анцупов

Šonedēļ Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Polijas ārlietu ministri, tiekoties Tallinā, apsprieda iespēju atvērt robežas, tomēr tikšanās laikā Polijas ārlietu ministrs Jaceks Čaputovičs neatbalstīja savu Baltijas kolēģu ierosinājumu. Pie tam diplomāts pieļāva, ka pēc zināma laika varētu nākt lēmums par robežu atvēršanu tūristiem.

Pašas Baltijas valstis jau maija vidū atļāva savu valstspiederīgo brīvu pārvietošanos, iebraukšana atļauta arī eiropiešiem, kuru valstīs inficēšanās līmenis nepārsniedz 15 cilvēkus uz 100 tūkstošiem cilvēku. Polija ir starp minētajām valstīm.

21
Tagi:
robeža, Baltija, Polija
Pēc temata
Polija atver robežas: atļauti tranzītbraucieni
Nosovičs paskaidroja, kāpēc Baltija steidzina Poliju un Somiju pavērt robežas
BelAES vadības panelis, foto no arhīva

Latvija apdraud Baltijas izstāšanos no BRELL

41
(atjaunots 15:52 05.06.2020)
Latvija neplāno atteikties no BelAES ražotās elektroenerģijas iepirkumiem. Baltijas valstis vēl joprojām nav parakstījušas vienošanos par enerģijas tirdzniecību ar trešajām valstīm, rezultātā var zust ES finansējums, kas nepieciešams izstāšanas no BRELL projektam.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Lietuvas valdība 3. jūnijā nepieņēma nekādu lēmumu par Baltijas valstu vienošanos par elektroenerģijas iegādi no trešajām valstīm. Latvija nevēlas atteikties no BelAES elektroenerģijas iegādēm, tāpēc apdraudēta Lietuvā pieņemtā likuma izpilde, kas aizliedz elektroenerģijas importu no Astravjecas.

Lietuvas Enerģētikas ministrija iesniedza Ministru kabinetā vienošanās projektu par elektroenerģijas iegādi no trešajām valstīm. Deklarācijas jaunākā versija (no 27. maija) atšķiras no agrākajām – "Baltijas valstu solidaritāte nepirkt Baltkrievijas elektrību" dokumentā aizvietota ar "Baltijas valstu solidaritāti" ar Lietuvas lēmumu nepirkt Baltkrievijas elektrību un izveidot elektrības izcelsmes garantijas sistēmu, kas ļaus Lietuvai īstenot likumu par BelAES ražotās elektroenerģijas neielaišanu savā tirgū.

Tātad Baltijas valstis nav pieņēmušas solidāru lēmumu par iepirkumiem no BelAES. Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns konstatēja, ka iemesls ir Latvijā – tā atteikusies no saistībām nepirkt elektroenerģiju no BelAES. Tāpēc formulējums deklarācijā ir mīkstināts. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka Latvija, Lietuva un Igaunija vispār neparakstīs nekādu līgumu un neapstiprinās jauno metodiku. Šī iemesla dēļ valstis var nesaņemt Eiropas Komisijas apstiprinājumu un līdzfinansējumu 75% apmērā no Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas projekta ar kontinentālās Eiropas tīkliem. Vaičūna skaidrojumu Seimam tīklā publicēja pazīstams diplomāts, "Sajūdis" aktīvists Albīns Januška.

Lietuvas valdība 3. jūnijā nepieņēma nekādu lēmumu, informēja premjerministrs Sauļus Skvernelis.

Politiķis atzīmēja, ka Lietuvai nav izdevīgi, ja netiks noslēgta vienošanās ar Igauniju un Latviju vai abu šo valstu divpusēja vienošanās par elektroenerģijas tirdzniecības metodiku ar trešajām valstīm. Skvernelis pauda cerību, ka pārrunās minētajā jautājumā aktīvāk piedalīsies Eiropas Komisija.

Pret dokumentu tā pašreizējā redakcijā iebilda konservatīvā opozīcija un pat ārlietu ministrs Lins Linkēvičs.

Ministrs atzina, ka Baltijas valstu iziešana no tā saucamā enerģētiskā loka BRELL novedīs pie cenu pieauguma, toties Latvija, Lietuva un Igaunija būšot neatkarīgas no austrumiem.

"Tā ir balansēšana starp politiku, pat starp ģeopolitiku un cenām. Mēs kādreiz agrāk diskutējām par lētāku desu, cik tā maksā patiesībā, jo tas ir kaut kas līdzīgs. Šeit patiesībā process ir plašāks: ja mēs patiešām vēlamies desinhronizēt savus tīklus ar austrumiem un sinhronizēt tos ar Rietumeiropu, nospraužot mērķim 2025. gadu, un redzam, cik grūti tas izdarāms, tās patiesībā ir ģeopolitiskas pūles, ne tikai lēta elektrība," teica ministrs intervijā Ziniu radijas.

"Ja kādam šķiet, ka ar lētu elektrību var šajā situācijā uzvarēt, domāju, viņš kļūdās. Tāpēc mums jāredz, ka kaut kam jānotiek uz kaut kā rēķina," viņš piezīmēja,

Ministrs atgādināja, ka līdzīga problēma risināta arī jautājumā par sašķidrinātās dabasgāzes termināli, taču tas, pēc viņa vārdiem, bija ģeopolitisks lūzums, kad izdevies atbrīvoties no energoresursu monopola.

Linkēvičs paskaidroja, ka pārrunas ar Baltijas valstīm turpināsies un jāpacenšas tajās aktīvāk iesaistīt EK.

BelAES starts

Baltkrievijas AES tiek būvēta netālu no Astravjecas pilsētas Grodņas apgabalā, 50 km attālumā no Viļņas. BelAES veidos divi energobloki. Tās būvdarbiem izraudzīts AES-2006 projekts — Krievijā izstrādāts jaunās paaudzes atomstacijas tipveida projekts "3+" ar uzlabotiem tehniski ekonomiskajiem rādītājiem, atbilstošs mūsdienu "postfukusimas" drošības normām, dabas aizsardzības, sanitārajām un higiēnas normatīvajiem aktiem. BelAES pirmā energobloka starts ieplānots 2020. gadā, otro energobloku - 2021. gadā, tajā jau veikti vairāk nekā 70% celtniecības un montāžas darbu.

Lietuva kopš būvdarbu sākuma izvirza pretenzijas pret atomelektrostaciju, un ar likumu atzinusi BelAES par "faktoru, kas apdraud nacionālo drošību". Lietuvā pieņemts likums, ar kuru plānots ierobežot elektroenerģijas importu no Baltkrievijas. Tāpat Viļņa aicināja citas valstis boikotēt elektrostaciju, taču iniciatīvu atbalstījusi tikai Polija.

Aprīļa sākumā Lietuvas prezidents Gitans Nausēda sarunā ar Baltijas valstu līderiem minēja, ka politiskajā deklarācijā par BelAES elektroenerģijas boikotu piedalās Lietuva un Igaunija, tomēr trūkst Latvijas ministra paraksta.

Savukārt Latvijas vēstnieks Baltkrievijā Einars Semanis paziņoja, ka Latvijas tirgus ir atvērts elektroenerģijas tirdzniecībai, viss notiek biržā, un piegādes perspektīvas no BelAES ir atkarīgas no pašiem patērētājiem un vidutājiem. Viņš atzīmēja, ka elektrotīkla infrastruktūra, kas saista Latviju ar Baltkrieviju, iet caur Lietuvu, taču "ir tehniskie saslēgumi caur Krievijas un Latvijas robežu".

41
Tagi:
Baltija, Latvija, BRELL, BelAES
Pēc temata
Uz neatgriešanos: Baltija pieprasījusi 1,2 miljardus eiro atslēgšanai no BRELL
Lietuva nesaprašanā par kaimiņu atteikšanos atslēgties no BRELL jūnijā
Eksperts: Baltija dzīvoja kā sienāzis no fabulas un nokļuvusi pasakā – pie sasistas siles
Latvija var organizēt enerģijas iegādi no BelAES bez Lietuvas starpniecības
Latvijas policijas darbinieki, foto no arhīva

Moderni un mūsdienīgi: Latvijas policija saņēmusi jaunā dizaina formastērpus

0
Pirmie jauno formastērpu saņems patruļas un ceļu policisti; pilna visas policija pāreja pie jaunā dizaina formastērpiem aizņems dažus gadus.

RĪGA, 7. jūnijs – Sputnik. Latvijas Valsts policija saņēmusi jaunā dizaina formastērpu, pakāpeniski tas tiks izsniegts visiem policistiem. Pilna vecā formastērpa nomaiņa ar jauno aizņems dažus gadus, raksta Bb.lv.

Tiek ziņots, ka pirmie jauno formastērpu saņems patruļas un ceļu policisti.

Jaunā formastērpa dizainu izstrādājis pazīstams modes mākslinieks Bruno Birmanis, savukārt šūšanas tiesības ieguva kompānija "SRC Brasa". Līguma summa sastādīja 2,4 miljonus eiro.

Iepriekš ziņots, ka dokumentos, kurus IeM iesniedza valdības izskatīšanai, uz 2020. un 2021. gadu tika pieteikta 1,54 miljonu eiro summa Valsts policijas apģērba uzšūšanai, 285,7 tūkstoši eiro – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apģērbam, 638,2 tūkstoši – Valsts robežsardzes darbiniekiem un 210,2 tūkstoši – Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem.

Par jaunā formastērpa dizaina pasūtīšanu pie Bruno Birmaņa kļuva zināms jau 2018. gadā. Toreiz tika ziņots, ka viens šāds komplekts maksā ap 1,5 tūkstošiem eiro.

Saskaņā ar ieceri, jaunajam formastērpam ir jāparāda, ka mūsdienu Latvijas policija ir moderna, turklāt drēbes uzsver policistu nacionālo identitāti un liecina par to, ka Valsts policija ir profesionāla, patriotiska, spēcīga un balstās uz pieredzi un tradīcijām.

0
Tagi:
policija, Latvijas policija, Latvija
Pēc temata
Vīruss Latvijā nokļuvis līdz Valsts policijai. Sākta izmeklēšana
Latvija izdevusi 50 tūkstošus dzēšgumijām? Sociālie tīkli izsmej policijas izgudrojumu