Lietuva un Latvija sastrīdējušās par dzeļzceļa parvadājumiem uz Kaļiņingradu
(atjaunots 10:00 06.04.2019)
Kopš pērnā gada aprīļa kompānija LGC Cargo nevar saņemt atļauju kravu pārvadājumiem pa Lietuvas teritoriju. Šī iemesla dēļ uzņēmums iesniedzis sūdzību Eiropas Komisijas.RĪGA, 6. aprīlis – Sputnik. Lietuvas dzelzceļa pārvadājumu tirgū nav konkurences, ir tikai monopols "Lietuvas dzelzceļa" (Lietuvos gelezinkeliai) personā, norādīja Dzelzceļa kompāniju asociācijas direktors Tomass Kēršis, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz LRT.
Lietuvas dzelzceļa kompānija LGC Cargo (51% tās akciju pieder Latvijas uzņēmumam Baltic Transit Service) vēlējās pārvadāt kravas pa Lietuvas teritoriju līdz robežai ar Kaļiņingradu, taču no pērnā gada aprīļa nevar saņemt atļauju. Uzņēmuma valde atklāja, ka nācies saskarties ar birokrātisku pretestību, tāpēc uzņēmums iesniedzis sūdzību Eiropas Komisijā.
Tomass Kēršis norādīja, ka Lietuva ir vienīgā valsts, kuras dzelzceļa sektorā nav konkurences, turklāt pati infrastruktūra tiek izmantota neefektīvi.
LGC Cargo uzskata, ka viņi bija spiesti sastapties ar dažādiem šķēršļiem. Uzņēmuma novērotāju padomes priekšsēdētājs Ainārs Šlesers preses konferencē informēja, ka uzņēmuma attīstības ceļā parādījušās speciāli radītas barjeras. Viņš piezīmēja, ka tās radušās Lietuvas Transporta un sakaru ministrijas un Lietuvos gelezinkeliai vainas dēļ.
"Daudzas kompānijas Baltijas valstīs pārvalda ārvalstis (..) un ir ļoti maz uzņēmumu ar vietējo kapitālu, kas spēj konkurēt pasaule, tāpēc mēs nolēmām sadarboties ar mūsu partneriem Lietuvā. Taču Lietuvas un Latvijas dzelzceļu nozarēs atšķirību vēl ir ļoti daudz. Latvija jau pirms daudziem gadiem liberalizēja un restrukturēja savu dzelzceļa tirgu. Lietuva atpaliek," – viņš pastāstīja.
Šlesers uzskata, ka situācija Lietuvā ir sarežģīta. Latvijā pastāv valsts dzelzceļa kompānija un trīs privātie uzņēmumi, kas sekmīgi strādā un konkurē. To pašu Šlesers novēlēja arī kaimiņu republikai.
LGC Cargo gribētu, lai Lietuvā attieksme pret Latvijas kompānijām būtu tāda pati kā pret Lietuvas uzņēmumiem. Pēc viņa domām, jauna uzņēmuma parādīšanās Lietuvā ne tikai pastiprinās konkurenci, bet arī radīs darba vietas. Kā piemēru Šlesers minēja Lietuvas kompāniju Maxima, kas veido daļu no Latvijas tirgus.
LGC Cargo novērotāju padomes priekšsēdētājs vērtēja, ka atbalstu varētu sniegt tikai Lietuvas premjers Sauļus Skvernelis, taču uzsvēra, ka viņi nevēlas panākt ne transporta ministra demisiju, ne Lietuvos gelezinkeliai valdes maiņu, taču vēlētos, lai tiktu pieņemti lēmumi.
"Patiešām, premjerministra pozitīvais noskaņojums ir labs. Latvija ir atvērta jau 20 gadus, tai ir atvērts dzelzceļa tirgus. Mēs esam gatavi sniegt visas ekspertu zināšanas," – Šlesers pauda cerību uz godīgu konkurenci.
Taujāts par attiecībām ar Krieviju un "Krievijas dzelzceļa" bijušo vadītāju Vladimiru Jakuņinu, viņš atzīmēja, ka viņiem "biznesa Krievijā nav".
LGC Cargo pārstāvji apliecināja, ka tā ir Latvijas, nevis kādas citas valsts kompānija. Savukārt Lietuvas dzelzceļi iesniedza atskaiti, kurā uzsvērts: kravas no Krievijas teritorijas uz Kaļiņingradas apgabalu var pārvadāt tikai Lietuvas valsts pārvadātājs.
"Kad LGC Cargo iesniedza pieteikumu dzelzceļa infrastruktūras jaudas izmantošanai, kas tiek lietota arī tranzītam uz Kaļiņingradu, viņus lūdza apstiprināt, ka šīs jaudas netiks izmantotas Krievijas kravu tranzītam. LGC Cargo nav sniegusi pieprasīto apstiprinājumu," – teikts paziņojumā medijiem.
Iepriekš LRT publicēja pētījumu, kura rezultāti apliecina: LGC Cargo it kā "varot būt saistīta" ar Krievijas koncernu. Atzīmēts, ka uzņēmuma novērotāju padomē strādā Latvijas uzņēmumi, kam ir kopuzņēmumi ar Krievijas dzelzceļu.
Divi spaiņi kaņepju tējas: narkotiku legalizāciju Lietuvā nav iespējams apturēt
(atjaunots 08:27 24.11.2020)
Tuvākajā laikā jaunais Lietuvas Seima sasaukums izskatīs jautājumu par brīvu kaņepju šķiedru, tostarp kanabidiolu saturošu, pārdošanu.RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Drīz jaunais Lietuvas Seima vairākums pieņems lēmumu par brīvas kaņepju šķiedras pārdošanas atļaušanu, vēsta Sputnik Lietuva.
Parlamenta Budžeta un finanšu komitejas priekšsēdētājs Mikols Majausks paziņoja Facebook, ka Eiropas tiesa tikko ir izskaidrojusi, ka Eiropas Savienības dalībvalstis nevar aizliegt kaņepju šķiedru/kanabidiola (CBD) pārdošanu, ja tās tiek likumīgi ražotas Eiropas Savienībā.
"Un lai arī lēmums paliek pušu ziņā, tām nāksies balstīties uz konkrētiem pierādījumiem, ka CBD ir narkotiskā viela. Ņemot vērā to, ka Pasaules Veselības organizācija neuzskata CBD par narkotisko vielu, pierādīt pretējo būs ļoti grūti," paziņoja Majausks.
Taču, pēc viņa sacītā, jautājums par psihoaktīvo vielu THC* (tetrahidrokanabinols), kuras pēdas tiek atklātas šķiedru augos un kanabisa produktos, paliek neatrisināts.
"THC atrodas arī tējā no šķiedrainām kaņepēm, taču pat izdzerot divus spaiņus, nesajutīsi nekādu reibinošu efektu," paziņoja Majausks.
Pēc deputāta sacītā, Lietuvas Seimam būs jāpieņem lēmums šajā jautājumā tuvākajā laikā. Majausks pauda pārliecību, ka jaunais vairākums "izlems pareizi".
Pēc deputāta domām, pēc kaņepju šķiedru un CBD pārdošanas atļaušanas onkoloģijas slimnieki, cilvēki ar neiroloģiskām slimībām, epileptiķi spēs brīvi iegādāties dabīgus preparātus, kuri palīdz atvieglot simptomus.
Turklāt, viņaprāt, ārsti varēs nebaidīties publiski apspriest ārstēšanas veidus un spēs konsultēt savus pacientus šajā sakarā.
"Mēs esam viens no lielākajiem šķiedrainu kaņepju ražotājiem ES. Ja mēs pieņemsim pareizu lēmumu, mēs spēsim ne vien eksportēt izejvielas, bet arī ražot CBD produkciju un veidot 300 miljonus eiro pievienotās vērtības gadā un darbavietas Lietuvā," atzīmēja Majausks.
Iepriekš Majausks vairākkārt piedāvāja atcelt kriminālatbildību par narkotiku glabāšanu nelielos daudzumos bez izplatīšanas mērķa, apgalvojot, ka produkti no kanabisa pirmām kārtām ir terapeitiski preparāti. Savas nostājas pastiprināšanai viņš bija atnesis arī kaņepju tēju un kaņepju eļļu uz Lietuvas Seimu.
Iepriekš Lietuvas Veselības ministrija publicēja alkohola un citu psihoaktīvo vielu patēriņa Eiropas skolās pētījumu (ESPAD/Eiropas skolu pētījums), saskaņā ar kura datiem, Baltijas republikā 5,6% pusaudžu ir lietojuši jaunās psihoaktīvās vielas: 4,3% – sintētiskos kanabinoīdus, 0,9% - sintētiskos katinonus. Kopumā 19% aptaujāto skolēnu vismaz reizi dzīvē ir pamēģinājuši narkotikas.
* vairākās valstīs aizliegtā viela
ES samazinājusi "Lietuvos geležinkeliai" piespriesto sodu par izjauktajām sliedēm Reņģē
(atjaunots 13:46 20.11.2020)
ES tiesa noraidījusi "Lietuvos geležinkeliai" prasību, kurā kompānija prasīja anulēt Eiropas Komisijas lēmumu par sodu 27,873 milj. eiro apmērā, tomēr naudas soda summu samazinājusi.RĪGA, 20. novembris — Sputnik. Lietuvas dzelzceļa kompānija "Lietuvos geležinkeliai", kas 2008. gadā izjauca 19 kilometrus garu sliežu posmu atzarojumā no naftas pārstrādes rūpnīcas "Orlen Lietuva" Mažeiķos līdz Reņģei Latvijā, ļaunprātīgi izmantojot dominējošo stāvokli kravas pārvadājumu tirgū Lietuvā, apstiprināja Eiropas Savienības tiesa Luksemburgā. Tomēr tieneši samazināja kompānijai piespriesto naudas sodu, stāsta 15min.lt.
ES tiesa 18. novembrī noraidījusi "Lietuvos geležinkeliai" prasību, kurā kompānija prasīja anulēt Eiropas Komisijas lēmumu par sodu 27,873 milj. eiro apmērā, tomēr naudas soda summu samazinājusi līdz 20,069 milj. eiro.
"Lēmums samazinās negatīvo ietekmi uz kompāniju, ko radījis tālaika vadības lēmums 2008. gadā izjaukt šo svarīgo atzarojumu," lēmumu komentēja kompānijas "Lietuvos geležinkeliai" ģenerāldirektors Mants Bartuška.
"Tāpat ir ļoti svarīgi, ka ar šīs problēmas risinājumu izdevies atjaunot labas attiecības ar mūsu partneriem," viņš piebilda.
Dzelzceļa atjaunotā posma starp Lietuvu un Latviju svinīgā atklāšana notika 2020. gada 15. februārī. Dzelzceļa iecirkņa atjaunošana izmaksāja 9,4 miljonus eiro, darbus veica igauņu uzņēmums "Vitras-S". Iecirknī atjaunotas sliedes, izremontētas citas dzelzceļa būves – piecas pārbrauktuves, pieci tilti, seši caurlaides punkti, iztīrīti novadgrāvji, atjaunota satiksmes kontroles sistēma.
Dzelzceļa iecirknis starp Mažeiķu pilsētu Lietuvā un Reņģi Latvijā tika demontēts 2008. gadā, - to veica Lietuva, aizbildinoties ar remontu, kas netika pabeigts pat desmit gadus vēlāk. Izjauktais iecirknis negatīvi ietekmēja Latvijas tranzīta iespējas un palīdzēja Klaipēdas ostai palielināt kravas apgrozījumu, jo šeit veda īsākais ceļš no Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu un Latvijas un Igaunijas ostām.
2011. gadā poļu kompānija "Orlen", kas kontrolē Mažeiķu rūpnīcas kravu apgrozījumu un piegādā degvielu Latvijā, iesniedza sūdzību Eiropas Komisijai, apsūdzot "Lietuvos geležinkeliai" par negodīgu konkurenci. 2013. gada martā Eiropas Komisija sāka oficiālu izmeklēšanu. Tās rezultātā Lietuvas uzņēmumam tika piespiests sods 27,87 miljonu eiro apmērā, kā arī uzlikta saistība atjaunot sliežu ceļu.
Baidens pārvērtīs ASV par Eiropas marioneti
(atjaunots 16:02 26.11.2020)
Maldīgi cerēt, ka globālistiem ir nacionāli orientētas intereses. Viņu acīs ASV ir svarīgas kā emisijas centrs un spēcīgākā armija pasaulē. Taču pati milzīgā valsts drīzāk ir slogs, ko vienkāršāk norakstīt, nevis investēt tās problēmu risināšanā. Eiropas Padomes priekšsēdētājs Šarls Mišels ierosināja Džo Baidenam atjaunot "stabilu transatlantijas aliansi".
Ja Džo Baidens ieradīsies Baltajā namā (spriežot pēc pašreizējiem notikumiem, tamlīdzīgas izredzes kļūst aizvien neatvairāmākas), iespējams, piepildīsies arī Mišela vēlme. Liela loma ir ASV valsts sekretāra iespējamam kandidātam – Entonijam Blinkenam, rafinētam "Vašingtonas purva" produktam un "globālo alianšu atbalstītājam", portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.
Uzreiz bija skaidrs, ka Rietumeiropa priecāsies, redzot, ka ASV prezidenta krēslā sēdies tieši Džo Baidens – tās līderi viens pēc otra steigšus metās apsveikt Baidenu ar uzvaru, Vācija pat atzina, ka nav noskaņota "vēl četrus gadus strādāt ar Trampu".
Nav gan īsti saprotams, kāpēc Eiropa dod priekšroku globālistiem ASV priekšgalā – tiem pašiem, ko apsēdusi ideja saglabāt status quo – vienpolāro pasauli ar Vašingronas bezierunu līdera vietu tajā. Galu galā, tādai vēlmei neatbilst suverenizācijas procesi, kas uzņem apgriezienus Vecajā Pasaulē, centieni tikt vaļā no vasaļu lomas aizokeāna valdnieka paēnā.
Varētu pieņemt, ka Eiropā tāpat virsroku ņēmuši proamerikāniskie spēki, gatavi upurēt ASV savas valstis. Tomēr fakti liecina par ko citu. Piemēram, Vācijas valdība vēlreiz apstiprināja savu viedokli – tā norādīja, ka eksteritoriālās sankcijas, ko ASV izstrādā pret "Ziemeļu straumi 2", ir nepieņemamas.
Tātad Eiropa joprojām pastāv uz sava, aizstāv savas intereses un cenšas pastiprināt savu ģeopolitisko lomu, tomēr kaismīgi atbalsta to spēku atgriešanos pie varas Vašingtonā, kas tai teorētiski būtu kategoriski nepieņemami.
Pretruna ir dīvaina. Tās atminējums meklējams četrus gadus tālā pagātnē. Ierodoties Baltajā namā, Donalds Tramps atteicās no virknes izstrādājamu un pat parakstītu starptautisko līgumu. To vidū bija slavenā Transatlantijas tirdzniecības un investīciju partnerība, kas tobrīt bija izpelnījusies visnotaļ baismīgu reputāciju. Panikas cēlēji brīdināja, ka ar tās palīdzību Amerika vienkārši izsūknēs no Eiropas resursus.
Tomēr Tramps, kurš savas prezidentūras gados izmantoja katru iespēju, lai gūtu ekonomisko labumu savai valstij, nesvārstoties atteicās no "vistas", kam šķietami vajadzēja ilgus gadus dēt zelta olas Amerikai. Pie tam viņš norādīja: patiesībā visi šie līgumi Savienotajām Valstīm nav izdevīgi. Iespējams, niknajam amerikāņu patriotam ar seno pieredzi biznesā, var ticēt.
©
Sputnik / Наталья Селиверстова
Būtu maldīgi cerēt, ka globālistiem ir nacionāli orientētas intereses. Viņu skatījumā Savienotās Valstis var būt ļoti svarīgas kā galvenais emisijas centrs un spēcīgākā armija uz planētas. Taču pati par sevi milzīgā valsts ar gandrīz 330 miljoniem iedzīvotāju drīzāk gan ir slogs, ko vienkāršāk ir norakstīt, nevis ieguldīt līdzekļus tās problēmu risināšanā.
Toties globālistu patiesās intereses un sentimentalitāte, iespējams, saistīti pavisam ar citām vietām. Tas pats Entonijs Blinkens lielu daļu bērnības aizvadījis Parīzē, viņa personību lielā mērā ietekmējis patēvs – eiropietis. Tātad šaubas par to, cik lielā mērā viņš, valsts sekretāra postenī būdams, ņems vērā vienīgi ASV nacionālās intereses, ir visnotaļ pamatotas.
Šādā kontekstā Eiropas viedoklis ir jēgpilns. Pēdējo gadu desmitu laikā tā iemanījusies panākt savu mijiedarbībā ar saknes zaudējušo amerikāņu dziļvalsti, pie tam pilda visus formālos reveransus "brīvās pasaules līderim" un vienīgajai superlielvalstij. Ko vērts jau ir Irānas kodoldarījums, ko bieži dēvē par Obamas prezidentūras triumfu, taču ES tas bija vajadzīgs daudz vairāk nekā ASV.
Vēl vairāk: ES vēl joprojām vairākos aspektos vajadzīgas ASV. Piemēram, Eiropas pūles veidot pašai savu armiju – ne tagadējo imitāciju, bet īstu militāro spēku – izskatās nenopietni. Šajā ziņā alternatīvas amerikāņiem nav un tuvākajā nākotnē nav sagaidāma. Tikai Tramps bija stingri apņēmies piespiest Veco Pasauli samaksāt par militāro "vairogu" augstāko likmi. Briselei vai Berlīnei ir daudz lielākas izredzes vienoties "pa labam" ar "Vašingtonas purvu".
Pie tam ES vēl joprojām vajadzīgs atsvars Krievijai – ģeopolitiskais, ekonomiskais, arī militārais. Citādi Maskavai parādās pārlieku labvēlīgi apstākļi rietumu virzienā, un tas nekādi nepriecē Rietumeiropu.
Galu galā veidojas paradoksāla situācija: vairākums Eiropu uzskata par ASV patēriņa materiālu, taču patiesībā vajadzētu pažēlot amerikāņus – viņiem aug risks krist par Eiropas viltības un pašmāju elites nodevības upuriem.