Dzelzceļš. Foto no arhīva

Lietuva un Latvija sastrīdējušās par dzeļzceļa parvadājumiem uz Kaļiņingradu

82
(atjaunots 10:00 06.04.2019)
Kopš pērnā gada aprīļa kompānija LGC Cargo nevar saņemt atļauju kravu pārvadājumiem pa Lietuvas teritoriju. Šī iemesla dēļ uzņēmums iesniedzis sūdzību Eiropas Komisijas.

RĪGA, 6. aprīlis – Sputnik. Lietuvas dzelzceļa pārvadājumu tirgū nav konkurences, ir tikai monopols "Lietuvas dzelzceļa" (Lietuvos gelezinkeliai) personā,  norādīja Dzelzceļa kompāniju asociācijas direktors Tomass Kēršis, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz LRT.

Lietuvas dzelzceļa kompānija LGC Cargo (51% tās akciju pieder Latvijas uzņēmumam Baltic Transit Service) vēlējās pārvadāt kravas pa Lietuvas teritoriju līdz robežai ar Kaļiņingradu, taču no pērnā gada aprīļa nevar saņemt atļauju. Uzņēmuma valde atklāja, ka nācies saskarties ar birokrātisku pretestību, tāpēc uzņēmums iesniedzis sūdzību Eiropas Komisijā.

Tomass Kēršis norādīja, ka Lietuva ir vienīgā valsts, kuras dzelzceļa sektorā nav konkurences, turklāt pati infrastruktūra tiek izmantota neefektīvi.

LGC Cargo uzskata, ka viņi bija spiesti sastapties ar dažādiem šķēršļiem. Uzņēmuma novērotāju padomes priekšsēdētājs Ainārs Šlesers preses konferencē informēja, ka uzņēmuma attīstības ceļā parādījušās speciāli radītas barjeras. Viņš piezīmēja, ka tās radušās Lietuvas Transporta un sakaru ministrijas un Lietuvos gelezinkeliai vainas dēļ.

"Daudzas kompānijas Baltijas valstīs pārvalda ārvalstis (..) un ir ļoti maz uzņēmumu ar vietējo kapitālu, kas spēj konkurēt pasaule, tāpēc mēs nolēmām sadarboties ar mūsu partneriem Lietuvā. Taču Lietuvas un Latvijas dzelzceļu nozarēs atšķirību vēl ir ļoti daudz. Latvija jau pirms daudziem gadiem liberalizēja un restrukturēja savu dzelzceļa tirgu. Lietuva atpaliek," – viņš pastāstīja.

Šlesers uzskata, ka situācija Lietuvā ir sarežģīta. Latvijā pastāv valsts dzelzceļa kompānija un trīs privātie uzņēmumi, kas sekmīgi strādā un konkurē. To pašu Šlesers novēlēja arī kaimiņu republikai.

LGC Cargo gribētu, lai Lietuvā attieksme pret Latvijas kompānijām būtu tāda pati kā pret Lietuvas uzņēmumiem. Pēc viņa domām, jauna uzņēmuma parādīšanās Lietuvā ne tikai pastiprinās konkurenci, bet arī radīs darba vietas. Kā piemēru Šlesers minēja Lietuvas kompāniju Maxima, kas veido daļu no Latvijas tirgus.

LGC Cargo novērotāju padomes priekšsēdētājs vērtēja, ka atbalstu varētu sniegt tikai Lietuvas premjers Sauļus Skvernelis, taču uzsvēra, ka viņi nevēlas panākt ne transporta ministra demisiju, ne Lietuvos gelezinkeliai valdes maiņu, taču vēlētos, lai tiktu pieņemti lēmumi.

"Patiešām, premjerministra pozitīvais noskaņojums ir labs. Latvija ir atvērta jau 20 gadus, tai ir atvērts dzelzceļa tirgus. Mēs esam gatavi sniegt visas ekspertu zināšanas," – Šlesers pauda cerību uz godīgu konkurenci.

Taujāts par attiecībām ar Krieviju un "Krievijas dzelzceļa" bijušo vadītāju Vladimiru Jakuņinu, viņš atzīmēja, ka viņiem "biznesa Krievijā nav".

LGC Cargo pārstāvji apliecināja, ka tā ir Latvijas, nevis kādas citas valsts kompānija. Savukārt Lietuvas dzelzceļi iesniedza atskaiti, kurā uzsvērts: kravas no Krievijas teritorijas uz Kaļiņingradas apgabalu var pārvadāt tikai Lietuvas valsts pārvadātājs.

"Kad LGC Cargo iesniedza pieteikumu dzelzceļa infrastruktūras jaudas izmantošanai, kas tiek lietota arī tranzītam uz Kaļiņingradu, viņus lūdza apstiprināt, ka šīs jaudas netiks izmantotas Krievijas kravu tranzītam. LGC Cargo nav sniegusi pieprasīto apstiprinājumu," – teikts paziņojumā medijiem.

Iepriekš LRT publicēja pētījumu, kura rezultāti apliecina: LGC Cargo it kā "varot būt saistīta" ar Krievijas koncernu. Atzīmēts, ka uzņēmuma novērotāju padomē strādā Latvijas uzņēmumi, kam ir kopuzņēmumi ar Krievijas dzelzceļu.

82
Pēc temata
Bez īpašām cerībām: Lietuva nepalīdzēs Latvijai aizstāt Krievijas kravas ar baltkrievu
Asiņainā konkurence: Latvija atkarojusi Lietuvai daļu baltkrievu kravu
Zenīta raķešu komplekss S-350 Vitjaz, foto no arhīva

Poļu eksperts atrada Baltijas valstu vājo vietu

23
Eksperts izkritizēja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas stratēģiju aizsardzības spēju veicināšanai un piedāvāja pievērst uzmanību "lielajiem trūkumiem" PGA.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Intervijā Polske Radio Polijas Austrumu pētījumu centra eksperts Pjotrs Šimanskis izkritizēja Baltijas valstis, kuras, pēc viņa sacītā, rēķinās ar sauszemes karaspēku mobilitātes līmeni, to aizsardzības un ieroču spēku celšanu, raksta Gazeta.ru.

Šimanskis uzskata, ka Latvijai, Lietuvai un Igaunijai derētu zināt, ka viņu vājā vieta ir vidēja tāluma pretgaisa aizsardzība, ar kuru arī derētu nodarboties militāro mācību laikā kopā ar NATO.

Neskatoties uz to, ka Maskavā ne reizi vien uzsvēruši, ka negrasās pielietot spēku ne pret vienu no valstīm un sniegs atbildi tikai tieša uzbrukuma gadījumā Krievijas teritorijai, Baltijas valstis un Polija turpina cītīgi izlikties, ka tām ir nepieciešams aizstāvēties no neeksistējošajiem "Krievijas draudiem".

Tiesa, pastāvīgā NATO karaspēku virzīšana pie Krievijas robežām vairāk līdzinās tam, ka jāaizsargājas būtu Krievijai. Un tā aizsargājas, palielinot savas aizsardzības spējas.

Tādēļ nav pārsteidzoši, ka poļu eksperts raizējas par Baltijas valstu PGA.

Nevienam neļaus aizvainot Krieviju

Iepriekš bijušais KF Gaisa desanta karaspēka komandieris, Valsts domes deputāts Vladimirs Šamanovs paziņoja, ka saskaņā ar Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) kārtības rulli, uzbrukums ikvienai no līguma dalībvalstīm ir uzbrukums Krievijai. Un šāds scenārijs arī ir jāizskata. Tādēļ KF gatavojas jebkādu draudu atvairīšanai.

Savukārt tiem, kas grasās nodarīt pāri Krievijai, nāksies kārtot lietas ar Gaisa desanta karaspēku, uzsvēra Šamanovs, atzīmējot, ka patlaban Gaisa desanta karaspēks ir visuniversālākais Krievijas Bruņoto spēku karaspēks. Turklāt, pēc viņa sacītā, desantnieki pārspēj visus pēc ideoloģijas un kaujas iespējām.

PGA sistēma Patriot
© Sputnik / Игорь Зарембо

Tikmēr Polijā notiek ievērojamu ASV Armijas spēku izvietošana, kas, kā iepriekš rakstīja militārais eksperts Aleksandrs Hroļenko, vairāk atgādina "kontrolšāvienu" Eiropas starptautiskās drošības sistēmai.

ASV un Polija līdz galam saskaņoja "pastiprinātas aizsardzības sadarbības" nosacījumus un 4. augustā paziņoja par 5. ASV armijas korpusa komandēšanas darbības sākšanu Polijas teritorijā. Pēc vienošanās nosacījumiem, Polijā dislocētajiem 4500 amerikāņu karavīriem pievienosies vēl viens tūkstotis. Un tas ir tikai lielo pārmaiņu sākums.

Hroļenko atzīmēja, ka ja pie šāda izkārtojuma  divu pasaules karu dalībnieks – 5. ASV armijas korpuss – negatavojas trešajam, grūti izskaidrot tā pārdislocēšanu no Ziemeļamerikas uz Baltijas reģionu, uz valsti, kura robežojas ar Krieviju.

23
Tagi:
Baltija, PGA
Temats:
NATO austrumu flangā
Pēc temata
ASV 5. armijas korpusa pastāvīga klātbūtne Polijā ož pēc pulvera
Eksperts paskaidroja, kas Lietuvā maksās par jaunajiem amerikāņu helikopteriem
Pirmais "Fords" jāslīcina. Kāpēc ASV superkuģis vēl joprojām nav cīņasspējīgs
Redzamas kā mušas uz griestiem: Turcija izmēģina S-400 pret ASV iznīcinātājiem
Ekonomists un politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs, foto no arhīva

Politologs: Lietuva un Polija kurina krāsaino revolūciju Baltkrievijā

30
(atjaunots 12:08 09.08.2020)
Abas valstis saņem finanses no rietumiem Baltkrievijas "demokratizācijai", tāpēc tām nav izdevīgs vēlēšanu mierīgs iznākums šajā valstī, uzskata politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs.

RĪGA, 9. augusts – Sputnik. Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs apsprieda situāciju Baltkrievijā ar Polijas Ārlietu ministrijas vadītāju Jaceku Čaputoviču.

Mihails Smoļins
© Foto : из личного архива Михаила Смолина

Ministri vienojās arī turpmāk vērīgi sekot stāvoklim kaimiņvalstī, koordinēt savas darbības un uzsvēra, ka koordinācija ES līmenī ir ļoti nozīmīga.

Ekonomists un politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs intervijā Sputnik Lietuva pastāstīja, ka Lietuva un Polija ir Rietumu ģeopolitisko interešu izplatītāji attiecībās ar Baltkrieviju.

"Gan Lietuva, gan Polija ir ieinteresētas, lai prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā beigtos ar konfliktu. Tās nav ieinteresētas mierīgā vēlēšanu noslēgumā, jo abas šīs valstis gadu desmitiem ir Rietumu, Eiropas ietekmes izplatītāji Baltkrievijā un visiem spēkiem mudina šo valsti uz ģeopolitisko orientāciju pret Rietumiem. Pārsvarā – ar krāsaino revolūciju metodēm," teica analītiķis.

Pēc Nosoviča domām, Polija un Lietuva pievērsa uzmanību darbam ar Baltkrievijas iedzīvotājiem, nevis ar eliti.

"Tās gadiem ilgi strādāja pie jauna politiskā projekta Baltkrievijas aspektā, finansēja baltkrievu opozīciju, radīja plašsaziņas līdzekļus, mediju ruporus. Visiem šiem projektiem Lietuva un Polija saņem naudu no Rietumiem. Jāsaprot, ka tām nav pietiekamu līdzekļu visas šīs infrastruktūras nodrošināšanai. Tāpēc zināma attiecību uzlabošanās, kas pēdējos gados bija vērojama Baltkrievijas un Rietumu starpā, Baltijas valstīm ir kategoriski neizdevīga, jo tā atņems viņām naudas tranšus, kas ilgus gadus gāja šīm valstīm Baltkrievijas demokratizācijai," atzīmēja analītiķis.

Nosovičs atgādināja, ka pēdējos gados Lietuva pat pretojās Rietumiem Baltkrievijas jautājumā. "Laikā, kad ASV un Eiropas Savienībai attiecības ar Minsku pakāpeniski uzlabojās, Lietuva sāka asus soļus Baltkrievijas AES jautājumā," atgādināja ekonomists.

30
Tagi:
Baltkrievija, Polija, Lietuva
Operāciju zāle P.Stradiņa slimnīcā, foto no arhīva

Dakteris Internets: katrs trešais Latvijas iedzīvotājs nodarbojas ar pašārstēšanos

0
(atjaunots 16:19 10.08.2020)
Pašārstēšanās var būt bīstama jūsu veselībai – Internetā atrasto informāciju labāk ir apspriest ar savu ārstu.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Gandrīz trešā daļa Latvijas iedzīvotāju (28%) pēdējā gada laikā ārstējās patstāvīgi, vadoties pēc Internetā atrastās informācijas, liecina aptaujas rezultāti, kuru veica aptieku tīkli "Mana Aptieka" un "Apotheka".

"Mana Aptieka" un "Apotheka" Veselības indekss ir ikgadēja aptauja, kas tiek veikta sadarbībā ar Tirgus un sabiedriskā viedokļa pētījumu centru SKDS. Ik gadu tajā piedalās vairāk nekā tūkstotis cilvēku vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Pētījuma rezultāti liecina, ka 83% respondentu uzticas farmaceitiem kā veselības aprūpes nozares speciālistiem, taču 28% ārstējas patstāvīgi, izmantojot Internetā atrasto informāciju.

Pašārstēšanās ir daudz bīstamāka, nekā varētu likties: cilvēki bieži nepamana visus saslimšanas simptomus, atrod sev nepareizas diagnozes un apdraud savu veselību, izvēloties nepiemērotas zāles, izmantojot nepareizo devu vai dažādu medikamentu kombināciju.

Ierastām slimībām var būt līdzīgi simptomi ar ļoti nopietnām, cilvēka dzīvību apdraudošām slimībām. Tāpat ir svarīgs simptomu ilgums, piemēram, klepus vairāku dienu garumā var nozīmēt saaukstēšanos, savukārt klepus vairāku nedēļu garumā var norādīt uz absolūti ko citu, nopietnāku slimību.

"Apotheka" valdes loceklis Jānis Kūliņš uzsver, ka Internetā atrastajai informācijai nekad nav jākļūst par avotu diagnozes noteikšanai un vēl jo vairāk pirms ārstēšanas uzsākšanas.

"Diemžēl farmaceiti joprojām pārāk bieži saskaras ar situācijām, kad cilvēki vēršas pie farmaceita pēc konsultācijas tikai tad, kad pašu izvēlētā metode nav nesusi vēlamos rezultātus," saka Kūliņš.

"Mana Aptieka" farmaceite Agnese Ritene atzīmē, ka, pat ja cilvēks ir veicis klīnisko izmeklējumu un atlasīja ticamu informāciju Internetā, nav garantiju, ka izvēlētā ārstēšanās metode būs efektīva un droša viņa veselībai. Internetā atrasto informāciju ir vērts apspriest ar ārstu vai farmaceitu.

0
Tagi:
Latvija, zāles, medicīna
Pēc temata
Piemaksājiet 10 eiro par ārsta tērpu: medicīna Latvijā kļuvusi dārgāka
Eurostat: Latvijā ir pārāk maz medicīnas māsu un akušieru
"Nāciet pēc 197 dienām": par cenām, rindām un jauno medicīnas reformu Latvijā
Bezmaksas medicīnas Latvijā nav: bērnam mēnešiem ilgi jāgaida pat maksas vizīte