Tikšanās ar Augstākās Padomes deputātiem pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanas 1990. gada 4. maijā

Lavrovs: Latvija un Igaunija ņēma vērā krievu balsis tad, kad tas viņiem bija izdevīgi

80
(atjaunots 10:58 04.04.2019)
Latvija un Igaunija negodīgi rīkojas attiecībā pret krievvalodīgajiem – šodien viņiem ir atņemtas balsstiesības, taču aptaujās par neatkarību 1991. gadā viņu viedoklis tika ņemts vērā, paziņoja Sergejs Lavrovs.

RĪGA, 4. aprīlis – Sputnik. Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs kritizēja Baltijas valstu varasiestāžu divkosīgo attieksmi attiecībā pret krievvalodīgajiem – 1991. gadā viņiem bija tiesības piedalīties referendumos par neatkarības atjaunošanu, un viņu balsis skaitījās, bet tagad daudzi no viņiem nevar piedalīties vēlēšanās.

Sergejs Lavrovs intervijā avīzei "MK", kuras pilno tekstu sniedz ĀM mājaslapa, norādīja, ka krievvalodīgie iedzīvotāji gan Latvijā, gan Igaunijā vēlas justies pilnvērtīgi pilsoņi, taču šodien tie, kas nav izgājuši naturalizācijas procesu un palikuši ar nepilsoņa pasi, ir ierobežoti savās tiesībās. Ja Igaunijā nepilsoņi drīkst piedalīties kaut vai pašvaldību vēlēšanās, Latvijā arī tas ir aizliegts. Taču 1991. gadā, kad šajās valstīs tika rīkotas aptaujas par neatkarību, viņu balsis tika ņemtas vērā.

"Kad Igaunijā un Latvijā mūsu līdztautiešiem atņem balsstiesības, tad tas ir negodīgi, jo, kad tika rīkoti referendumi par neatkarību, viņu balsis skaitīja. Un viņi absolūtā vairākumā balsoja "par", tātad viņi vēlējās un vēlas būt lojāli savu valstu pilsoņi. Šajā ceļā ir neliels progress, taču acīmredzami nepietiekams," pateica Lavrovs.

Atgādināsim, ka 1991. gada 3. martā Latvijā un Igaunijā tika rīkotas aptaujas par neatkarību.

Latvijā tika uzdots jautājums: "Vai jūs esat par demokrātisku un neatkarīgu Latviju?". Igaunijā: "Vai jūs esat par Igaunijas Republikas neatkarības un nacionālās suverenitātes atjaunošanu?". Atbildēt varēja tikai pozitīvi vai negatīvi.

Tautas balsojumā Latvijā piedalījās 1 666 128 Latvijas iedzīvotāji (87,56%), kuriem bija balsstiesības, no kuriem 1 227 562 (73,68%) nobalsoja "par" un 411 374 (24,69%) bija pret. Balsstiesības tika piešķirtas visām personām, kuras bija sasniegušas 18 gadu vecumu un kuru pasē bija norāde par pastāvīgu dzīvesvietu Latvijas Republikas administratīvi-teritoriālajā vienībā.

Igaunijā referendumā piedalījās 82,9% vēlētāju. Neatkarības pasludināšanu atbalstīja 78,4% vēlētāju. Atšķirībā no esošās situācijas, vēlēšanu tiesības toreiz nebija saistītas ar pilsonību un dalībai plebiscītā tika pielaisti visi pilngadīgie Igaunijas iedzīvotāji. Izņēmumu sastādīja tikai garīgi slimi cilvēki, cilvēki, kuri izcieš cietumsodu un padomju militārpersonas, kuras atradās valsts teritorijā.

Nepilsoņi ir pastāvīgi Latvijas iedzīvotāji, kuri ieradušies republikā padomju laikos. Tiem ir virkne tiesību ierobežojumu, tostarp viņi nevar piedalīties vēlēšanās. Igaunijā kopš 2016. gada pilsonība tiek piešķirta visiem tur dzimušajiem nepilsoņu bērniem, Latvijā, lai iegūtu pilsonību jaundzimušajam bērnam, vecākiem-nepilsoņiem jāiesniedz iesniegums ar attiecīgu lūgumu.

Lietuvā, pateicoties pirms ceturtdaļgadsimta pieņemtajam "nulles" pilsonības variantam, jēdziens "nepilsonis" neeksistē.

80
Pēc temata
Mitrofanovs: Ārlietu ministrijas pārskats par nepilsoņiem tā ir genocīda uzslavēšana
"Ka tik nepilsoņu nemaz nebūtu": eksperts par Latvijas apšaubāmajiem sasniegumiem
Latvijas pilsoņi strauji maina pilsonību

Latvija par lētu naudu Lietuvā iepērk ES aizliegtu delikatesi

20
(atjaunots 11:58 26.10.2020)
Zušu zveja Lietuvas Republikā ir ierobežota – aptuveni 6-7 tonnas, taču tos ēd tikai 4% iedzīvotāju.

RĪGA, 26. oktobris – Sputnik. Zuši ir iekļauti Bernes konvencijā Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību. To zveja aizliegta vairākās valstīs. Izņēmums nodrošināts tikai dažām valstīm, kuru vidū ir Lietuva, Latvija un Igaunija, vēsta BB.lv, atsaucoties uz Latvijas medijiem.

Pērn zvejnieki Latvijā nozvejojuši 91,9 tonnas zušu. Turklāt viņi iepērk zušus Lietuvā par 2-10 eiro par kilogramu. Pie tam mazumtirdzniecībā zuši želejā maksā 39 eiro par kilogramu.

Portāls atzīmēja, ka Lietuvā zuši pārtikā netiek lietoti īpaši plaši, bet Latvijā ir ļoti iecienīti. Zušu zveja Lietuvas Republikā ir ierobežota 6-7 tonnu robežās, bet tos ēd tikai 4% iedzīvotāju.

Latvijas Zemkopības ministrijas Zvejas pārvaldības un zivju resursu nodaļas vadītāja vietniece Ilze Rutlkovska paziņoja, ka sadarbībā ar Lietuvu plānots projekts zivju populācijas pētījumiem Kurzemē un Klaipēdas novadā, lai saimnieciskā darbība tiktu izlīdzināta.

Cepti un marinēti zuši Baltijas valstīs ir ļoti pieprasīti. Ik gadus Baltijas jūrā nozvejo aptuveni 250 tonnas zušu, no šī apjoma 70-170 tonnas nozvejo Latvijā.

20
Tagi:
zivis, Eiropas Savienība
Pēc temata
Ekoloģiska katastrofa: Latvijas upēs masveidā mirst zivis
Igaunijā parādījies Ķīnas cimdiņkrabis
Krievijas pastila, Latgales kaņepes un Rīgas šprotes: Riga Food cienasti
Valsts atbalsta vietā aizlika kāju priekšā: slēgta Liepājas zivju konservu rūpnīca
NATO

Lietuvas aizsardzības ministrs lielos izdevumus aizbildina ar "situāciju reģionā"

9
(atjaunots 10:19 26.10.2020)
Politiķis paskaidroja, ka ar tādiem izdevumiem valsts spēs labāk uzņem sabiedroto papildspēkus nepieciešamības gadījumā.

RĪGA, 26. oktobris – Sputnik. Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis apliecināja kolēģiem, ka valsts turpinās atvēlēt aizsardzībai 2% no iekšzemes kopprodukta, jo "tā rīkoties liek situācija reģionā", vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz resora preses dienestu.

Savu pārliecību viņš pauda NATO valstu aizsardzības ministru apspriedē, kas tika organizēta video formātā.

Aizsardzības ministrs atgādināja, ka valstī jau sesto gadu pēc kārtas aug investīcijas aizsardzībā alianses līmenī. Karoblis uzskata, ka tādējādi tiekot demonstrēta NATO vienotība un perspektīvas – "gatavības palielināšana reakcijai uz mainīgajiem un augošajiem draudiem".

"Pirms diviem gadiem Lietuva pirmo reizi sasniedza NATO mērķi – 2% no IKP aizsardzības fnansēšanai. Mēs noteikti to uzturēsim arī turpmāk: to liek darīt tagadējā ģeopolitiskā situācija reģionā. Mēs varēsim labāk uzņemt sabiedroto papildspēkus – mēs esam valsts uz NATO ārējās robežas, kam raksturīga nestabilitāte," informēja Lietuvas ministrs.

Ziemeļatlantijas alianse pastiprina grupējumus pie Krievijas robežām, attaisnojot savas darbības ar iespējamiem "Krievijas draudiem". Turklāt Baltijas valstis, arī Lietuva, aktīvi noslēdz ar ASV aizardzības līgumus par lielām summām, aizbildinoties ar "Krievijas agresiju" un dislocē NATO militāros kontingentus.

Pie tam Maskava jau vairākkārt ir uzsvērusi, ka neplāno nekādus uzbrukumus nevienai valstij un Ziemeļatlantijas aliansei tas ir ļoti labi zināms.

9
Tagi:
aizsardzība, NATO, Lietuva
Pēc temata
Napoleona cienīgos Lietuvas plānus stiprina 5 tanki Leclerc. Kā atbildēs Krievija
"Jau pārvieto štābus": ko ASV armija gatavo Eiropas austrumos
Ādažos par 19 miljoniem eiro uzbūvēja sporta kompleksu karavīriem
"Nostādīja fakta priekšā": kā Eiropa maksās par ASV militārajām bāzēm
SPbVU

Latvijā parādījusies bezmaksas izglītība krievu valodā

0
(atjaunots 15:55 26.10.2020)
Organizēja mītiņus, rakstīja pieprasījumus Latvijas Izglītības ministrijai, vērsās Krievijas vēstniecībā, Rīgas bijušais mērs Nils Ušakovs solīja bezmaksas papildu nodarbības krievvalodīgajiem skolēniem, bet galu galā palīdzējusi Sanktpēterburgas valsts universitāte.

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik, Vladimirs Dorofejevs. Patlaban izglītība "krievu" skolās Latvijā ir kā čemodāns bez roktura – nest grūti, bet pamest žēl. Valsts valodas apguves metodikā izrāviens 10 gadu laikā nav panākts, valoda tiek apgūta, mācoties tajā citus priekšmetus. Nu, kā apgūta...

Spriežot pēc skolēnu vidējā rezultāta latviešu valoda padodas grūtāk nekā citas, sekmes visos priekšmetos ir kritušās.

Vecāki darīja visu iespējamo, lai uzlabotu situāciju un nodrošinātu bērniem papildu izglītību, kas ļautu kompensēt Latvijas izglītības sistēmas trūkumus. Arī mītiņos gāja, pieprasījumus IZM rakstīja, Krievijas vēstniecībā vērsās. Panākumu nebija.

Toreiz Rīgas bijušais mērs Nils Ušakovs solīja bezmaksas papildu nodarbības skolēniem, tomēr nepaspēja izpildīt solījumu. Tagad beidzot darbs ir sācies. Papildu izglītība krievu valodā ir pieejama. Tiesa, pagaidām ne visiem, apmēram vienam no 54 krievu skolēniem. Taču tas ir tikai sākums!

Paldies SPbVU

Pirms nedēļas skolēnu vecāku vidū izskanēja jaunums: ir iespēja pieslēgties Sanktpēterburgas valsts universitātes (SPbVU) bezmaksas papildu uzdevumiem. SPbVU jau trešo gadu izstrādā attālināto mācību programmu 10.-12. klašu krievu skolēniem visā pasaulē, šogad parādījusies programma 6.-9. klasēm.

SPbVU bezmaksas skolas darbības trijos gados par to ieinteresējušies skolēni no sešām valstīm: Latvijas, Igaunijas, Spānijas, Kazahstānas, Kirgīzijas un Uzbekistānas. Pie tam citu valstu skolēni var pateikties ne tikai SPbVU – liela loma bija arī Latvijas vecāku aktivitātei.

Pirms trim gadiem SPbVU pēc palīdzības vērsās Rēzeknes aktīvists Vadims Gilis. Tagad programma 6.-9. klašu skolēniem tiek izstrādāta pēc Rīgas Vecāku biedrības pārstāves Jūlijas Sohinas lūguma. Ne velti vecāki mocījušies un klieguši par savām problēmām pa visu pasauli. SPbVU viņus ir sadzirdējusi. Vēlāk varbūt izdzirdēs vēl kāds.

Universitātes (starp citu, tā ir viena no trim labākajām augstskolām Krievijā) interese – sagatavot sev studentus, arī no ārvalstīm. Universitātes ietvaros – īsta humāna labdarība. Taču ir labums arī Krievijas valstij. Patiesībā tas ir atbalsts valsts imigrācijas politikai. Krievija bieži piedāvā iespējas iekārtoties darbā ārvalstu studentiem vietējās augstskolās.

Pašu krievvalodīgo ārvalstu skolēnu interese ir saprotama: uzlabot zināšanas dzimtajā valodā. Tomēr viņiem piedāvājas arī citu tautību skolēni, kas pievērš uzmanību studiju iespējām Krievijā, kur bez maksas ļoti kvalitatīva augstākā izglītība.

Varbūt kādu tas izbrīnīs, tomēr starp Krievijas augstskolu abiturientiem ir arī skolēni no Latvijas, latviešu skolu absolventi. Viņi bieži vien norāda, ka izvēles pamatā ir bezmaksas augstākā izglītība Krievijā un lētāka dzīve salīdzinājumā ar Eiropu. Un, protams, pašas izglītības augstā kvalitāte.

Ko profesori stāstīs skolēniem?

Pie tam SPbVU ir papilnam katedru. Var izraudzīties lekcijas bērniem un viņu vecākiem. Kopā ar pieteikumiem mācībām 6.-9. klašu skolēniem notika sākotnēja anketēšana, un vecākiem (vai skolēniem) tika piedāvāta iespēja izvēlēties interesējošos priekšmetus.

Protams, priekšmetu galīgajai izvēlei tika izmantotas vairākuma vēlmes. Priekšmeti sarindojās pēc popularitātes: matemātika, krievu valoda, vēsture, bioloģija, ķīmija, fizika, literatūra, ģeogrāfija.

Bērni skolā, foto no arhīva
© Sputnik / Артем Житенев

Atzīmēšu, ka efektīvas imigrācijas politikas labad jāseko skolēnu vēlmēm (tas nodrošina interesentu plūsmu), taču jāpatur prātā arī tādi nācijas pašapziņai svarīgi priekšmeti kā vēsture un literatūra. Būt krievam – pats galvenais ir domāt kā krievam.

Starp papildu priekšmetiem jābūt gan literatūrai, gan vēsturei, jo tie liek pasaules uztveres un nacionālās morāles pamatus. 10.-12. klasēs viss sākās ar krievu valodas un literatūras (šiem priekšmetiem Latvijas izglītības reforma nodarījusi lielāko ļaunumu) un Krievijas vēstures (to Latvijā nemācās nemaz) mācībām. Pēc tam par projektu padzirdēja citu valstu skolēni un lūdza kaut ko līdzīgu, tikai papildināt priekšmetu sarakstu.

Augstskolas mācībspēki iztaujāja vecākus un papildināja programmu ar matemātiku, Krievijas ģeogrāfiju un dabas zinātnēm. Pēc tam sarakstā parādījās krievu valoda kā svešvaloda. Iespējams, nākotnē saraksts vēl pieaugs.

Tālmācības ļauj skolēniem noklausīties kvalificētu pasniedzēju kursus no Sanktpēterburgas universitātes un Fadejeva Agadēmiskās ģimnāzijas, saņemt unikālu pieredzi izglītībā un paplašināt redzesloku.

Profesūra bija pārsteigta

Uzsvēršu vēlreiz – projekts ir jauns. Pirms gada tajā piedalījās tikai 150 vecāko klašu skolēni. Šogad – 450. Interesanti, ka SPbVU skolā 6.-9. klasēm paredzētajiem kursiem, ko iniciēja Rīga, Latvijā vien pieteikušies aptuveni 1200 cilvēki.

Kas sagādāja pārsteigumu profesoriem? Pēterburga plānoja, ka ieinteresēsies aptuveni 100 cilvēki, bet pieprasījums acumirklī bija desmitkārt lielāks. Tagad reģistrācija ir slēgta – interesentu ir pārāk daudz.

Īpaši piezīmēšu, ka tāds skaits zinošu krievu nacionālistus nesatrauks. Runa ir apmēram par 2% no krievu skolēniem Latvijā. Esmu pārliecināts, ka vēlme gūt izglītību dzimtajā valodā ir daudz lielāka. Tomēr es ceru, ka SPbVU piemēram sekos arī citas Krievijas augstskolas, tāpēc krievu skolēniem Latvijā būs iespēja iegūt pienācīgu izglītību.

SPbVU mācības ritēs sestdienās. Viens priekšmets – 50 minūtes, 10 minūtes – pārtraukums. Nodarbības organizētas kā video lekcijas SPbVU platformā.

Skolēni redz skolotāju, skolotājs audzēkļus neredz. Skolēni var rakstiski uzdot jautājumus čatā, skolotājs iespēju robežās uz tiem atbild. Pēc lekciju kursa notiek pārbaudes darbi. Gada beigās tiek izsniegti sertifikāti. Vidusskolas skolēniem tie dāvā papildu punktus tālākajām studijām SPbVU.

Svarīgi ir arī tas, ka mācības dzimtajā valodā banāli dod iespēju labāk saprast priekšmetus, ko skolā māca svešā valodā.  

Pieteikties nenozīmē mācīties

Patiesībā gan jāsaka, ka ar mācībām tiešsaistē vienmēr ir vienas un tās pašas problēmas. Reālo skolēnu skaits vienmēr ir mazāks nekā pieteikušos audzēkņu skaits. Jautājums ir tikai par to, cik liela būs atšķirība. No vienas puses, vienmēr ir tie, kas priecātos par iespēju piedalīties programmā, taču nav paspējuši savlaicīgi pieteikties. Organizatori viņiem piedāvā pieteikties papildu komplektācijai>>>

Par mācību kvalitāti uztraucās ļoti daudzi krievu skolēnu vecāki. Dažkārt pēc noteiktu politiķu izteikumiem šķiet, ka Latvijas valstij vispār nevajag, lai krievu pilsoņi mācītos latviešu valodu. Vajag, lai viņi sliktāk mācītos un nevarētu masveidā pretendēt uz labu darbu.

Olimpiāžu dalībnieki un citi skolēni, kas spējīgi uz individuālām mācībām un individuālām sekmēm izglītībām Latvijai ir vajadzīgi (ja vien labi pieprot latviešu valodu). Krievu skolēnu vidējo masu daži politiķi uzskata par īstu balastu.

Statistika

Pagājušajā mācību gadā "krievu" skolās mācījās nepilni 55 tūkstoši audzēkņu – aptuveni ceturtā daļa no visiem skolēniem Latvijā.  Lai arī tādas skolas tiek uzskatītas par "krievu" skolām, patiesībā mācības lielākajā daļā priekšmetu notiek valsts valodā.

Patiesībā krievu valodā daļēji saglabājušās mācības jaunākajās klasēs. 4.-6. klasēs – krievu valodas, literatūras un vēl viena priekšmeta mācības pēc izvēles, 7.-9. klasēs proporcija samazināta līdz 80/20 – tikai 20% priekšmetu tiek mācīti dzimtajā valodā. 10.-12. klasēs dzimtajā valodā netiek pasniegts neviens priekšmets, krievu valodas nodarbību nav. Pat latviešu skolās, kur krievu valodu apgūst kā svešvalodu, tādas nodarbības ir, bet krievu bērniem tās uzskata par liekām. 

Cik lielā mērā tas sagādā problēmas krievu cilvēkiem? Daļa vecāku ir noraizējušies, viņi gribētu saglabāt savu nacionālo identitāti. Daļa, kam izglītība "krievu" skolās sagādājusi tikai vilšanos, pārved bērnus uz latviešu skolām.

Grūti nosaukt precīzu skaitu, taču, spriežot pēc IZM statistikas, sešu gadu laikā no pēdējās demogrāfiskās bedres skolās (2013.-2014.gg.) skolēnu skaits krievu skolās svārstījās divu tūkstošu robežās, bet latviešu skolās pieauga par sešiem tūkstošiem.

Daļa skolēnu, kas palielināja audzēkņu skaitu latviešu skolās, ir asimilēti krievi. Neviens nevar pateikt, cik liels ir viņu skaits. Taču gan tie, kas cīnās par krievu nacionālo identitāti, gan tie, kas cenšas asimilēties, ir mazākumā,

Lielāko daļu starp krievu skolēniem un viņu vecākiem sastāda padevīgā masa, kuri gatavi pieņemt jebkādus noteikumus un protestēt spēj tikai virtuvē. Ko lai saka...

Protams, var jau paust neapmierinātību virtuvē, Facebook vai ziņu komentāros kādā ziņu vietnē. Taču pat paši komentētāji apjēdz, ka tas neko nemaina.

Ko tad var darīt reāli? Piemēram, aizpildīt anketu prasības iesniegšanai Eiropas cilvēktiesību tiesā pret valodu reformu skolās un dārziņos: Parents.lv.

0
Tagi:
skola, izglītība, krievu valoda
Pēc temata
Igaunijā - cilvēcīgāk: EP deputāts no Latvijas salīdzināja skolu reformas
Prestižs diploms vai vienvirziena biļete: kāpēc Latvijas jaunieši dodas studēt uz Krieviju