Avīzes. Foto no arhīva

ASV Valsts departaments norūpējies par Baltijas valstu iedzīvotāju "mediju izpratību"

113
(atjaunots 10:07 04.04.2019)
Baltijas valstu iedzīvotājus par 1,5 miljoniem dolāru iemācīs tikt skaidrībā ar ziņām.

RĪGA, 4. aprīlis – Sputnik. ASV Valsts departamenta Demokrātijas, cilvēktiesību un nodarbinātības jautājumu birojs grasās par 1,5 miljoniem dolāru veicināt Baltijas valstu iedzīvotāju mediju izpratību.

"ASV Valsts departamenta Demokrātijas, cilvēktiesību un nodarbinātības biroja mērķis ir paaugstināt trīs Baltijas valstu sabiedrība prasmi kritiski uztvert dažādas plašsaziņas līdzekļu formas," citē dotāciju aprakstu RT.

Hakeris
© Sputnik / Владимир Трефилов

Šim mērķim Valsts departaments grasās iztērēt 1,5 miljonus dolāru. Vašingtona meklē darbu izpildītājus nevalstisko organizāciju, kā arī augstāko mācību iestāžu vidū, kuras iemācīs Baltijas iedzīvotājus "atrast un analizēt neatkarīgas, ticamas un augstas kvalitātes ziņas".

Valsts departamentā paslavēja Baltijas valstis par mēģinājumiem "palīdzēt saviem pilsoņiem attīstīt iemaņas dezinformācijas un viltus mediju apkarošanai". Iestāde vēlas atbalstīt "(Baltijas – red.) tiekšanos iekļaut mediju izpratību savās izglītības programmās, spēcīgu augstskolu klātbūtni, kuras ir ieinteresētas darbā ar šo tematu, un valsts struktūru klātbūtni, kuras spēj kļūt par cītīgiem partneriem šajā procesā". Šim nolūkam dotāciju ietvaros Valsts departaments grasās izveidot mediju izpratības mācību programmas augstskolās un žurnālistu kursus.

Politologs Aleksandrs Asafovs paskaidroja, ka ar šādu programmu palīdzību Vašingtona atbalsta sabiedrības aktīvistu lojalitāti, kuri Baltijā virza proamerikāņu pozīciju, tostarp attiecībā pret Krieviju.

"Nelielas summas – tas ir to cilvēku lojalitātes apmaksas instruments, kas to ir nopelnījuši ar savu "smago ikdienas darbu" pretestībā pret Krieviju un "baisajiem draudiem", kurus tā rada Baltijas valstīm un visai civilizētajai pasaulei," pateica Asafovs.

Latvija, Lietuva un Igaunija, saskaņā ar Čehijā bāzētās nevalstiskās organizācijas European Values versiju, tika atzītas par Eiropas Savienības līderiem cīņā ar "Krievijas rosināto dezinformācijas kampaņu". Kā šajā sakarā atzīmēja politologs Andrejs Suzdaļcevs, Baltijas valstis uzskata sevi par sava veida robežpunktu pret Krieviju, taču to izraudzītais savas informācijas telpas slēgšanas ceļš var novest pie valstiskuma sabrukuma.

Krievijas un rietumvalstu attiecības ievērojami pasliktinājās sakarā ar situāciju Ukrainas austrumos un Krimā/ Rietumi apsūdzēja Krieviju par iejaukšanās tās iekšlietās un ieviesa sankcijas pret to, Maskava veica atbildes pasākumus, nostādīja kursu uz importa aizvietošanu un vairākkārt paziņoja, ka runāt sankciju valodā ir neproduktīvi. Pēdējā laikā ES arvien skaidrāk skan viedokļi par sankciju pret Krieviju atcelšanas nepieciešamību.

113
Temats:
Atbilstoši hibrīdkara likumiem (45)
Pēc temata
Psiholoģe aprakstījusi galvenos draudus, ko nes sociālie tīkli
Igaunijas Drošības policija: Krievija apdraud valsti no rietumiem
Internetā publicēti Integrity Initiative cīņas plāni ar Krieviju Moldovā
Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida, foto no arhīva

Igauņu politiķis aicina izbeigt paranoju un spiedienu uz krievvalodīgajiem

14
(atjaunots 10:01 03.08.2020)
Igauņu politiķis paziņoja, ka Igaunijas ārpolitika attiecībā uz Krieviju – tās ir paranojas bailes no siltu attiecību veidošanās starp Eiropas Savienību un Krievijas federāciju vai ASV un KF.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Par strauju Igaunijas politikas pagriešanos ar seju Krievijas virzienā Postimees publicētajā rakstā uzstājās Sociāldemokrātiskās partijas pilnvaroto padomes loceklis Jaaks Alliks, vēsta Rus.err.ee.

Alliks pauda domu par to, ka visa Igaunijas ārpolitika, sākot no 1999. gada, raksturojās ar paranojas bailēm no tā, ka Eiropas Savienība un ASV var cieši sadraudzēties ar Krieviju un tad aizmirsīs par Igauniju, "pārdodot" tās intereses.

Taču patiesībā, pēc politiķa domām, viss ir savādāk. Jo lielākas domstarpības ir starp ES un Krieviju un Krieviju un ASV, jo tuvāk KF ir Ķīnai un Irānai. Tikmēr Eiropas Savienība jau sāk piekāpties Ķīnai un attīstošām Dienvidaustrumu Āzijas un Dienvidamerikas ekonomikām.

Tādēļ problēmas risinājums ir acīmredzams, uzskata politiķis. Ir jāpārtrauc sankciju cīņa ar Krieviju, savukārt Igaunijas gadījumā ir jāratificē arī robežlīgums un jāpārtrauc piespiedu krievvalodīgo asimilācija.

Šeit var piebilst, ka tas neskar tikai Igauniju. Tostarp arī Latvija varētu ieklausīties šajos derīgajos padomos.

Taču Alliks uzskata, ka tieši Igaunijai ir jāsper pirmie soļi KF virzienā, gudri sekojot Francijas prezidenta Emanuela Makrona piedāvājumam par sadarbības nepieciešamību ar Krieviju. Pēc politiķa domām, Igaunijai jāorganizē siltu attiecību uzsākšana starp Briseli un Maskavu.

Turklāt Alliks minēja arī tūkstoti NATO karavīru, kuri ir dislocēti Igaunijas teritorijā. Šāda lietu kārtība, pēc viņa sacītā, tikai pasliktina situāciju, jo liek KF veikt atbildes soļus un audzēt spēku daudzumu pie Igaunijas robežām.

Atgādināsim, ka Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida apmeklēja Maskavu darba vizītē 2019. gada 18. aprīlī. Viņa atklāja restaurēto vēsturisko Igaunijas Republikas vēstniecības ēku, kā arī veica pārrunas ar KF prezidentu Vladimiru Putinu.

Sacīts – izdarīts

Latvijā un Lietuvā Igaunijas prezidentes vizīte uz Maskavu izraisīja asu kritiku. Lietuvas ĀM vadītājs Lins Linkēvičs, piemēram, aicināja Igauniju saskaņot darbības, lai nesašķeltu Baltijas valstu vienotību, un uzmanīgi attiekties pret dialogu ar austrumu kaimiņu. Savukārt Kaljulaida aicināja nemeklēt viņas Maskavas vizītē centienus sašķelt Baltijas republiku vienoto ārpolitiku.

Un ir jāatzīmē, ka Igaunijas prezidenta brauciens uz Maskavu patiešām neizraisīja nekādas ārējas izmaiņas viņas sekojošajos paziņojumos attiecībā uz Krieviju, tiem joprojām ir absolūti skaidrs pret Krieviju vērsts raksturs.

Jau 2020. gada jūnijā Kaljulaida paziņoja, ka Krievija ir kļuvusi daudz neprognozējamāka, un tas nozīmē, ka arī situācija visai rietumu pasaulei ir bīstamāka, nekā iepriekš.

Un, protams, nedrīkst aizmirst par teroru, kuru Igaunijā sarīkoja Sputnik Igaunija. Igaunijas Sputnik darbinieki pat saņēma vēstules no Igaunijas specdienesta ar prasību pārtraukt darbu portālā, piedraudot ar kriminālvajāšanu

14
Tagi:
Krievija, politika, Igaunija
Pēc temata
Kaljulaida pastāstīja, vai ir slikti būt krievam Igaunijā
Krievija informēs EPPA par Sputnik diskriminēšanu Igaunijā
Reinsalu drosmīgi atbildējis uz Krievijas "spiedienu" Sputnik Igaunija dēļ
Igaunijā novērtēja Baltijas izredzes kļūt par Krievijas "mērķi" pēc Ukrainas
Igaunijā atkal sākuši runāt par teritoriālajām pretenzijām Krievijai
Krievijas vēstnieks Igaunijā pastāstīja par Putina vizītes izredzēm Tallinā
Vīrietis ar koferi, foto no arhīva

Situācijas ar Covid-19 dēļ Lietuva aizliedza iebraukšanu desmit valstu iedzīvotājiem

23
(atjaunots 17:44 02.08.2020)
Taču, neskatoties uz saslimstības pieaugumu Baltijas republikā, Lietuvas pilsoņiem joprojām ir atļauts iebraukt no jebkuras valsts.

RĪGA, 2. augusts – Sputnik. Lietuvas Veselības ministrija atjaunojusi valstu sarakstu, kuru pilsoņi un iedzīvotāji drīkst iebraukt republikā, vēsta Sputnik Lietuva.

Epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanās gadījumā Francijā no pirmdienas šīs valsts pilsoņiem un iedzīvotājiem būs obligāta 14 dienu pašizolācija, taču viņu iebraukšana Lietuvā netiks ierobežota.

Aizliegums ir spēkā attiecībā uz desmit valstīm – Luksemburgu, Rumāniju, Spāniju, Bulgāriju, Beļģiju, Zviedriju, Portugāli, Maltu, Čehiju un Horvātiju.

Šveices un Austrijas, kā arī Francijas iedzīvotājiem, pēc ierašanās Lietuvā ir obligāti jāizolējas uz divām nedēļām.

Neierobežoti Lietuvā var iebraukt Polijas, Nīderlandes, Lielbritānijas, Slovēnijas, Lihtenšteinas, Dānijas, Islande, Vācijas, Īrijas, Kipras, Slovākijas, Itālijas, Grieķijas, Norvēģijas, Latvijas, Igaunijas, Somijas un Ungārijas iedzīvotāji.

Šis saraksts būs spēkā no pirmdienas.

Nedēļas laikā saslimstība ar koronavīrusu Lietuvā pieaugusi no 3,7 līdz 5,7 gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, taču republika joprojām paliek drošo valstu sarakstā. Tas nozīmē, ka republikas pilsoņiem joprojām ir atļauts iebraukt no jebkuras valsts.

Lietuvā ir spēkā ārkārtējās situācijas režīms. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, valstī ir apstiprināti 2110 koronavīrusa gadījumu, 80 cilvēki ir miruši.

Iepriekš Ministru kabinets izdeva dekrētu par atgriešanos pie obligātas sejas masku lietošanas. Ierobežojumi skars atrašanos sabiedriskajā transportā, iekštelpu tirdzniecības un masveida pasākumu vietas.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāti vairāk nekā 18 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 689 tūkstoši cilvēku nomira un vairāk nekā 11,3 miljoni izveseļojās.

23
Tagi:
Lietuva, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Vācu zinātnieki atklājuši neparastu faktu par Covid-19 inficēšanās iespēju
Viesstrādnieku inficēšanās ar Covid-19 nav tendencioza: diennakts laikā nav jaunu gadījumu
Krievijā nosauca masveida vakcinācijas pret koronavīrusu uzsākšanas termiņus
Latvija mīkstina sociālās distancēšanās prasības
Bankas ABLV logo, foto no arhīva

Simtiem dosjē lappušu: pārbauda ABLV noguldītājus un vai viņiem atgriezīs naudu

0
(atjaunots 14:37 03.08.2020)
Gan likvidatoru, gan konsultantu darba temps norāda uz to, ka līdz nākamā gada beigām visas pārbaudes tiks pabeigtas, paziņoja bankas likvidators Andris Kovaļčuks.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Likvidējamās ABLV Bank ieplānotās kreditoru pārbaudes plānots pabeigt līdz nākamā gada beigām, savukārt norēķinus – līdz 2022. gada beigām, paziņoja bankas likvidators Andris Kovaļčuks, vēsta BNN.

Pēc viņa sacītā, līdz jūnija beigām vairāk nekā 14 tūkstoši bijušo bankas klientu pilnībā atguva savus noguldījumus, šobrīd notiek vēl vairāk nekā 3000 kontu pārbaude.

"Mēs tiešām ļoti strādājam, lai 2021. gada beigās pabeigtu visas pārbaudes un līdz 2022. gada beigām pabeigtu visus norēķinus ar kreditoriem. Protams, ar atrunu, ka tie ir no mūsu darba atkarīgie termiņi. Jautājumi, kuri nonāks tiesās, jau ir ārpus mūsu kontroles. Taču visi kreditori, kuri spēs iziet pārbaudes vai jau pirmajā līdzekļu iesaldēšanas stadijā, ja tāda būs, atbildēt uz jautājumiem, uz kuriem trūkst atbilžu, līdzekļus saņems līdz 2022. gada beigām," sacīja Kovaļčuks.

Viņš uzskata, ka klientu pārbaudēs pats galvenais ir informācijas apjoms par katru no klientiem. "Ja mēs izdrukātu visu informāciju, kas par vienu lielo klientu kādam ir jāizlasa, jāizvērtē un galā jāizdara secinājumi, tad tās ir simtiem lapaspušu," pateica Kovaļčuks.

Viņš piebilda, ka informācijas izpētes procesā rodas jautājumi klientiem ar lūgumu kaut ko precizēt, paskaidrot. Ja atbildes tiek saņemtas ātri un precīzi, tad process notiek ātrāk. "Ja atbildes ir neprecīzas, nāk lēni vai nenāk vispār, tad, protams, viss notiek lēnāk," paskaidroja Kovaļčuks.

2018. gada februārī ASV Finanšu ministrija apsūdzēja ABLV, tobrīd otro lielāko banku Latvijā, kura bija lielākā neatkarīgā privātā banka valstī, naudas atmazgāšanā, saiknē ar sakariem ar Ziemeļkorejas transakcijām un ierēdņu uzpirkšanā. Banka pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju, jo to nenolēma neglābt nedz ECB, nedz Latvijas Banka. Fizisko personu noguldījumus līdz 100 tūkstošiem eiro sāka izmaksāt praktiski uzreiz, taču lielākiem – un juridisko personu noguldījumiem – tiek rīkota pārbaude pēc apstiprinātas metodoloģijas.

ABLV Bank turpina cieši sadarboties ar visām iesaistītajām pusēm, tai skaitā ar valsts iestādēm un amatpersonām, lai nodrošinātu caurspīdīgu un atvērtu likvidācijas procesu. Ernst & Young komanda turpina rīkot neatkarīgas kreditoru pārbaudes atbilstoši prasībām, kuras aprakstītas regulatora apstiprinātajā kreditoru pārbaudes metodoloģijā.

Savukārt Valsts policija 2019. gada oktobra sākumā paziņoja, ka Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde izmeklē vairākus kriminālprocesus par ABLV Bank un tās darbinieku iespējamo lomu naudas atmazgāšanā.

0
Tagi:
Latvija, bankas
Temats:
Baņķieru nedienas Latvijā
Pēc temata
PNB, ABLV, Trasta komercbanka un Latvijas Krājbanka: kā Latvija atmaksāja ieguldījumus
Piektā daļa Latvijas uzņēmēju vēlas izvest savu naudu no valsts
Vairāk nekā miljards eiro? Cik "netīrās" naudas bija ABLV
Dievs, sargi Latviju no debiļiem: kā Krievijas pilsone Latvijā noformēja kontu bankā
ASV noliedz FKTK paziņojumus par ABLV kontu pārbaudes metodiku