Lielākais minerālmēslu ražošanas uzņēmums Baltijas valstīs Achema

Izputēt gribētāju nav: Lietuva var apmainīt SDG termināli pret mazāku

72
(atjaunots 09:28 29.03.2019)
Achemos grupe valdes priekšsēdētāja Lidija Lubene paziņoja par koncerna nevēlēšanos parakstīt ilgtermiņa līgumu par SDG iegādi un lika saprast, ka termināli Klaipēdā var apmainīt pret mazāku.

RĪGA, 29. marts – Sputnik. ielākais minerālmēslu ražošanas uzņēmums Baltijas valstīs Achema atsakās uzņemties ilgtermiņa saistības līdz 1 miljarda kubikmetru sašķidrinātās dabasgāzes iegādei gadā ar importu caur Klaipēdas termināli, paziņoja Achemos grupe valdes priekšsēdētāja Lidija Lubene, vēsta obzor.lt.

"Ziniet… kad ik gadu palielinās dabasgāzes piedāvājums (…), cena krītas, un pieķerties šādai saistībai ilgtermiņā… Tāpēc vēl vairāk ir jāpagaida līdz 2024. gadam, vai terminālis tiks izpirkts, vai tiks iepirkt mazākas ietilpības terminālis," pateica Lubene pēc 27. marta tikšanās ar enerģētikas ministru Žigimantu Vaičunu.

Pēc viņas sacītā, iepriekš ministrs solīja, ka jūlijā Achema SDG termināļa Independence uzturēšanas slogs samazināsies par aptuveni 40%. Saskaņā ar Achemos grupe valdes vadītāja Ģintara Baļčūna vērtējumu, izmaksas šādā gadījumā absolūtajos skaitļos samazināsies par 6-7 miljoniem eiro gadā.

Enerģētikas ministra padomniece Aurēlija Vernickaite apstiprināja, ka šobrīd tiek darīts viss iespējamais, lai no gada vidus SDG termināļa uzturēšana Klaipēdā visiem gāzes patērētājiem izmaksātu mazāk.

Pēc viņas sacītā, saskaņā ar jauno kārtību, elektroenerģiju lielos apjomos patērējošie uzņēmumi, tostarp arī Achema, varēs samazināt izdevumus un paaugstināt konkurētspēju, izmantojot atvieglojumus sabiedrības interesēm atbilstošos pakalpojumos. Taču tie tiks piemēroti tikai kompānijām, kurām nav parādu sabiedrības interesēm atbilstošos pakalpojumos, taču Achema tie ir, un attiecībā uz tiem notiek tiesas izmeklēšanas.

Šobrīd Achema maksa par termināļa uzturēšanu sastāda apmēram 20 miljonus eiro. Gāzes sadārdzināšanās dēļ Achema pērnā gada vasarā apturēja daļu ražošanas. Tika slēgts viens no diviem cehiem, kuri ražo amonjaku; nestrādāja daļa ceha, kurš ražo karbamīdu; tika apturēta koģenerācijas elektrostacija, kura piegādā enerģiju ražošanas vajadzībām. Cehos, kuros darbs netika apturēts, tika samazināti produkcijas ražošanas apjomi. Daļa rūpnīcas strādnieku tika aizsūtīta neapmaksātā atvaļinājumā.

Achemos grupe pārstāvji pērn vairākas reizes tikās ar Enerģētikas ministrijas pārstāvjiem sakarā ar termināļa uzturēšanas jautājumu. Varasiestādes piedāvā koncernam darījumu: ilgtermiņa SDG piegādes līguma noslēgšana apmaiņā pret tā uzturēšanas sloga samazināšanu.

izdevumu samazināšana, pēc ministrijas apgalvotā, ir iespējama pateicoties tam, ka Lietuvas Seims atļāva Klaipēdas SDG termināļa kuģa-krātuves izpirkšanu pēc 2024. gada, kad beigsies tā īres termiņš norvēģu kompānijai Hoegh LNG. Šis lēmums ļaus sadalīt termināļa uzturēšanas izmaksas ilgstošākā laika periodā -  kuģa izpirkšanai plānots paņemt kredītu 308 miljonu eiro apmērā, daļu no šiem līdzekļiem (148 miljoni) tiks iztērēti termināla uzturēšanai. 2019. gadā plānots samazināt ikgadējās izmaksas vismaz par 23 miljoniem eiro – no 66 līdz 43 miljoniem eiro.

Joprojām Enerģijas ministrijas un Achema jautājums nav līdz galam atrisināts.

72
Pēc temata
Lietuvai jauns SDG piegādātājs. Molekulas var nākt arī no Krievijas
SDG terminālis neglābj: Klaipedos Nafta peļņa kritusies gandrīz par ceturto daļu
Lietuva izolācijā: Latvija, Igaunija un Somija būvē vienotu gāzes tirgu
Lietuvas SDG termināls aptur darbu
Baltijas jūras piekraste, foto no arhīva

Igaunija un Latvija kopīgiem spēkiem cīnīsies ar Baltijas jūras piesārņošanu

8
(atjaunots 20:24 02.07.2020)
Igaunijas un Latvijas upes ietek Rīgas jūras līcī un nes tajā Baltijas jūru nogalinošo fosforu un slāpekli.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Igaunijas un Latvijas varasiestādes un zinātnieki uzsākuši savstarpēju projektu, kura mērķis ir noskaidrot piesārņojošo vielu ieskalošanas apjomu upēs, kuras ietek Baltijas jūrā, vēsta EER.

Baltijas jūra un visi Igaunijas un Latvijas piekrastes rajoni atrodas sliktā stāvoklī. To galvenokārt ir izraisījis fosfora un slāpekļa pārums ūdenī – tie izraisa strauju aļģu vairošanos.

Visas Baltijas jūras reģiona valstis ir uzņēmušās saistības samazināt fosfora un slāpekļa daudzumu, kurš nokļūst jūrā.

Gandrīz 87% slāpekļa un 97% fosfora nokļūst Rīgas jūras līcī caur upēm, tādēļ pirmām kārtām ir jāattīra no piesārņojuma tieši tās. Taču šobrīd valstis nezina, cik daudz fosfora un slāpekļa var būt upē, kura ietek jūrā, kā attīrīt ūdeni un kādu ietekmi uz piesārņojumu rada cilvēks.

Dabiskais fosfora un slāpekļa saturs upēs dažādās valstīs atšķiras, turklāt Igaunijā un Latvijā atšķiras pieļaujamais fosfora un slāpekļa daudzums upēs, kuras ietek jūrā. Taču, tā kā abas valstis ir saistītas ar Rīgas jūras līci, šie rādītāji nedrīkst būtiski atšķirties, pretējā gadījumā tas nozīmēs, ka viena no valstīm ir noteikusi vai nu pārāk bargas, vai arī pārāk mīkstas ekoloģiskās prasības, salīdzinot ar kaimiņvalsti.

Savstarpēja projekta ietvaros tiks izpētīts Latvijas Salacas upes un Igaunijas Pērnavas upes stāvoklis. Projekta kopējās izmaksas sastāda vairāk nekā 300 tūkstošus eiro. Izpēte tiks pabeigta 2021. gada decembrī.

8
Tagi:
Latvija, Igaunija, Baltijas jūra
Pēc temata
ES vides komisārs norūpējies par delfīnu likteni Baltijas jūrā
Baltijas jūrā parādījušās zilaļģes
Ukmerģes slimnīca, foto no arhīva

Lietuvas slimnīcu apsūdz sievietes nāvē Covid-19 uzliesmojuma laikā

10
(atjaunots 16:21 02.07.2020)
Sievietes nāves liecinieki pie Ukmerģes slimnīcas durvīm noslēdza miera vienošanos un piekrita vairs neizplatīt incidenta video.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Centriskās partijas "Labklājīgā Lietuva" priekšsēdētāja vietnieks Kristups Krivicks apsūdzēja Ukmerģes pilsētas slimnīcu pacientes ar koronavīrusu nāvē, raksta Sputnik Lietuva.

Šī gada martā Ukmerģē notika Covid-19 saslimšanas uzliesmojums, tostarp pilsētas slimnīcas ārstu vidū. Marta beigās slimnīcā vairs nepalika neviena ārsta – viņi bija vai nu slimi, vai arī atradās divu nedēļu karantīnā, tādēļ uz Ukmerģi tika pārvesti uz darbu mediķi no citām pašvaldībām.

Lietuvas arodbiedrības "Solidaritāte" portālā iepriekš tika publicēta informācija par to, ka 20. martā ātrās palīdzības darbinieki atveda uz Ukmerģes slimnīcu pacienti kritiskā stāvoklī, taču viņu nepieņēma neatliekamās palīdzības nodaļā, lai gan par viņas nogādāšanu slimnīcā un stāvokli bija zināms jau pirms ierašanās. Pacientes pašsajūta strauji pasliktinājās, tādēļ ātrās palīdzības darbinieki centās reanimēt viņu ar pieejamiem līdzekļiem, taču sievieti neizdevās glābt.

"Nespēju noticēt notiekošajā, ātrās palīdzības ārsti nofilmēja video, lai viņiem būtu pierādījumi tam, ka mirstošo pacienti neielaida slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā, lai gan bija zināms par pacientes smagā stāvoklī nogādāšanu. Un par filmēšanu saņēma naudas sodus!!! Tagad slimnīcas vadība piespiedusi viņus iznīcināt šokējošo video, apmaiņā pret to piekrītot atcelt naudas sodus. Šokējošs stāsts. Un šis nav pirmais gadījums, kad šokē veselībai un dzīvībai bīstamā nekārtība Ukmerģes slimnīcā," uzrakstīja politiķis savā Facebook lapā.

Pēc ātrās palīdzības ārstu sacītā, video filmēšana bija vienīgais veids pierādīt, ka Ukmerģes slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļa neizpildīja reanimēto pacientu uzņemšanas pienākumus. Turklāt, kā norāda arodbiedrība, Ukmerģes slimnīca ir sabiedriska vieta, speciāla fotografēšanas un filmēšanas atļauja tās teritorijā nav nepieciešama.

Pagājušajā nedēļā, 22. jūnijā, darba strīdu komisijas sēdē starp ātrās palīdzības un Ukmerģes slimnīcas darbiniekiem tika noslēgta miera vienošanās. Slimnīca apņēmās atcelt naudas sodus attiecībā pret mediķiem, kuriem atbildes kārtā ir jāiznīcina viņu rīcībā esošais video visās pieejamās ierīcēs un datu nesējos, kā arī informēt personas, kurām šis video tika nosūtīts, par tā neizplatīšanu.

10
Tagi:
koronavīruss, Lietuva
Airbaltic

Lidsabiedrība airBaltic atgrieza darbā 11 cilvēkus no 700

0
(atjaunots 13:12 03.07.2020)
Atlaistie airBaltic darbinieki sākuši atgriezties savās darbavietās; pagaidām darba attiecības ar lidsabiedrību atjaunojuši 11 cilvēki.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic līdz 1. jūlijam atjaunojusi darba attiecības ar 11 darbiniekiem, kuri iepriekš tika atlaisti Covid-19 krīzes dēļ, raksta BB.lv.

Kompānijas pārstāve Alise Briede pastāstīja, ka pašlaik airBaltic komandā ir "vairāk nekā 1000 profesionāļu, kuru prasmes, zināšanas, uzcītīgais darbs ir bijis ļoti nozīmīgs, lai varētu pakāpeniski atsākt lidojumus ar samazinātu floti, ievērojot drošību un ieviešot virkni efektīvu veselības aizsardzības pasākumu".

Pēc viņa sacītā, ņemot vērā to, ka lidsabiedrības darbības atjaunošana notiek pakāpeniski un mazākā apjomā, nekā iepriekš, arī bijušo un jauno darbinieku pieņemšana darbā notiek lēni un pakāpeniski.

Briede paskaidroja, ka primāri aktuālās vakances tiek piedāvātas kompānijas esošajiem darbiniekiem vai arī bijušajiem kolēģiem, un tikai pēc tam par vakanci tiek ziņots publiski. Līdz 1. jūlijam darba attiecības ar airBaltic atjaunojuši 11 bijušie darbinieki. Saskaņā ar kompānijas prognozēm, šis skaitlis kautru mēnesi pieaugs.

Martā pēc ārkārtējās situācijas režīma izsludināšanas Latvijā un starptautiskās gaisa satiksmes apturēšanas airBaltic sāka samazināt darbinieku skaitu. Neraugoties uz arodbiedrību protestiem, kopumā darbu zaudēja aptuveni 700 cilvēku. Tiesa, lidsabiedrība pauda gatavību ar laiku pieņemt atpakaļ darbā savus atlaistos darbiniekus.

Šī gada maijā valdība pieņēma lēmumu ieguldīt airBaltic pamatkapitālā aptuveni 250 miljonus eiro. Tas ir vairāk, nekā saņēmusi ikviena cita kompānija.

Regulāros reisus airBaltic atsāka 18. maijā. Kopš tā brīža lidsabiedrība pastāvīgi pievieno klāt jaunus galamērķus. Piemēram, šonedēļ tika atjaunoti tiešie lidojumi uz Londonu no Rīgas un Tallinas.

0
Tagi:
airBaltic
Pēc temata
Kariņa recepte: kā sadalīt divus miljardus eiro
Atpūta bez sankcijām: kādos gadījumos Latvijas iedzīvotājiem neliks ievērot pašizolāciju
"Tas izskatās, kā milzīga avantūra." Kā un kāpēc palīdzēs airBaltic