Lielākais minerālmēslu ražošanas uzņēmums Baltijas valstīs Achema

Izputēt gribētāju nav: Lietuva var apmainīt SDG termināli pret mazāku

72
(atjaunots 09:28 29.03.2019)
Achemos grupe valdes priekšsēdētāja Lidija Lubene paziņoja par koncerna nevēlēšanos parakstīt ilgtermiņa līgumu par SDG iegādi un lika saprast, ka termināli Klaipēdā var apmainīt pret mazāku.

RĪGA, 29. marts – Sputnik. ielākais minerālmēslu ražošanas uzņēmums Baltijas valstīs Achema atsakās uzņemties ilgtermiņa saistības līdz 1 miljarda kubikmetru sašķidrinātās dabasgāzes iegādei gadā ar importu caur Klaipēdas termināli, paziņoja Achemos grupe valdes priekšsēdētāja Lidija Lubene, vēsta obzor.lt.

"Ziniet… kad ik gadu palielinās dabasgāzes piedāvājums (…), cena krītas, un pieķerties šādai saistībai ilgtermiņā… Tāpēc vēl vairāk ir jāpagaida līdz 2024. gadam, vai terminālis tiks izpirkts, vai tiks iepirkt mazākas ietilpības terminālis," pateica Lubene pēc 27. marta tikšanās ar enerģētikas ministru Žigimantu Vaičunu.

Pēc viņas sacītā, iepriekš ministrs solīja, ka jūlijā Achema SDG termināļa Independence uzturēšanas slogs samazināsies par aptuveni 40%. Saskaņā ar Achemos grupe valdes vadītāja Ģintara Baļčūna vērtējumu, izmaksas šādā gadījumā absolūtajos skaitļos samazināsies par 6-7 miljoniem eiro gadā.

Enerģētikas ministra padomniece Aurēlija Vernickaite apstiprināja, ka šobrīd tiek darīts viss iespējamais, lai no gada vidus SDG termināļa uzturēšana Klaipēdā visiem gāzes patērētājiem izmaksātu mazāk.

Pēc viņas sacītā, saskaņā ar jauno kārtību, elektroenerģiju lielos apjomos patērējošie uzņēmumi, tostarp arī Achema, varēs samazināt izdevumus un paaugstināt konkurētspēju, izmantojot atvieglojumus sabiedrības interesēm atbilstošos pakalpojumos. Taču tie tiks piemēroti tikai kompānijām, kurām nav parādu sabiedrības interesēm atbilstošos pakalpojumos, taču Achema tie ir, un attiecībā uz tiem notiek tiesas izmeklēšanas.

Šobrīd Achema maksa par termināļa uzturēšanu sastāda apmēram 20 miljonus eiro. Gāzes sadārdzināšanās dēļ Achema pērnā gada vasarā apturēja daļu ražošanas. Tika slēgts viens no diviem cehiem, kuri ražo amonjaku; nestrādāja daļa ceha, kurš ražo karbamīdu; tika apturēta koģenerācijas elektrostacija, kura piegādā enerģiju ražošanas vajadzībām. Cehos, kuros darbs netika apturēts, tika samazināti produkcijas ražošanas apjomi. Daļa rūpnīcas strādnieku tika aizsūtīta neapmaksātā atvaļinājumā.

Achemos grupe pārstāvji pērn vairākas reizes tikās ar Enerģētikas ministrijas pārstāvjiem sakarā ar termināļa uzturēšanas jautājumu. Varasiestādes piedāvā koncernam darījumu: ilgtermiņa SDG piegādes līguma noslēgšana apmaiņā pret tā uzturēšanas sloga samazināšanu.

izdevumu samazināšana, pēc ministrijas apgalvotā, ir iespējama pateicoties tam, ka Lietuvas Seims atļāva Klaipēdas SDG termināļa kuģa-krātuves izpirkšanu pēc 2024. gada, kad beigsies tā īres termiņš norvēģu kompānijai Hoegh LNG. Šis lēmums ļaus sadalīt termināļa uzturēšanas izmaksas ilgstošākā laika periodā -  kuģa izpirkšanai plānots paņemt kredītu 308 miljonu eiro apmērā, daļu no šiem līdzekļiem (148 miljoni) tiks iztērēti termināla uzturēšanai. 2019. gadā plānots samazināt ikgadējās izmaksas vismaz par 23 miljoniem eiro – no 66 līdz 43 miljoniem eiro.

Joprojām Enerģijas ministrijas un Achema jautājums nav līdz galam atrisināts.

72
Pēc temata
Lietuvai jauns SDG piegādātājs. Molekulas var nākt arī no Krievijas
SDG terminālis neglābj: Klaipedos Nafta peļņa kritusies gandrīz par ceturto daļu
Lietuva izolācijā: Latvija, Igaunija un Somija būvē vienotu gāzes tirgu
Lietuvas SDG termināls aptur darbu
Jauniešu organizācijas pikets par LGBT pārstāvju tiesībām

Valdošā koalīcija Igaunijā var izjukt LGBT dēļ

10
(atjaunots 12:51 19.10.2020)
Igaunijas prezidente un premjerministrs negatīvi izvērtēja iekšlietu ministra Marta Helmes naidīgo attieksmi pret LGBT pārstāvjiem.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Igaunijas valdošo partiju – Centriskās partijas un Konservatīvās tautas partijas (EKRE) – savienībā kārtējo reizi radusies plaisa, vēsta Postimees.

Iemeslu konfliktam devusi valsts iekšlietu ministra Marta Helmes (EKRE) intervija portālam Deutsche Welle, pareizāk sakot, intervijas fragments, kurā ministrs pārmeta LGBT pārstāvjiem "homopropagandu" un ieteica viņiem "bēgt uz Zviedriju".

Atgādināsim, ka EKRE partija iesaka 2021. gadā pašvaldību vēlēšanu laikā organizēt referendumu par grozījumiem Igaunijas Konstitūcijā, kas definētu laulību kā vīrieša un sievietes savienību. Igaunija ir vienīgā valsts Baltijā, kurā viendzimuma partnerattiecības ir juridiski aizsargātas.

EKRE dibinātājs Marts Helme jau iepriekš ir piesaistījis uzmanību ar daudznozīmīgiem izteikumiem, arī starptautiskā līmenī. Piemēram, nesen viņš pauda sašutumu par to, ka Somijas premjerministre Sanna Marina jaunībā strādājusi par kasieri lielveikalā, un nosauca viņu par virtuveni, kura vada valsti.

Prezidente Kersti Kaljulaida, pazīstama ar savu atbalstu LGBT, paziņoja, ka Helme savu uzskatu dēļ nav piemērots iekšlietu ministra postenim, un informēja par to premjerministru Jiri Ratasu.

Ratass jau vairākkārt bijis spiests nogludināt asos Helmes (un viņa dēla Martina Helmes, valsts finanšu ministra vārdus), kopš Centriskā partija, "Tēvzeme" un EKRE izveidoja valdošo koalīciju. Šoreiz premjerministrs asi kritizēja iekšlietu ministru savā lappusē sociālajos tīklos un atgādināja, ka Centriskā partija, kas radījusi koalīciju ar EKRE, vienojusies pavisam par citām vērtībām nekā naidīga attieksme pret gejiem.

"Igaunijas Republika nevērtē nevienu Igaunijas iedzīvotāju pēc viņa seksuālās orientācijas. Viņa uzskati nekādā gadījumā nevar ietekmēt attieksmi pret viņu no valsts un valdības puses," uzsvēra premjers.

Neapmierināti bija arī citi Centriskās partijas pārstāvji, piemēram, partijas vicepriekšsēdētājs Jānuss Karilaids aicināja Helmi demisionēt, eirodeputāte Jana Toma savā lapā sociālajos tīklos atgādināja, ka "partijai ir gandrīz 15 000 locekļu, un, protams, viņi nevēlas pastāvīgi dzirdēt kā no pārpilnības raga birstošās Helmes muļķības", un secināja, ka viņš pats nevēlas strādāt koalīcijā.

Tiesa, šodien EKRE priekšsēdētājs Martins Helme preses konferencē pastāstīja žurnālistiem, ka viņa tēvs neplāno demisionēt.

"Ja premjerministrs vai Rīgikogu nolems mūs atstādināt, bez Marta šīs koalīcijas nebūs," viņš paziņoja.

10
Tagi:
LGBT, koalīcija, Igaunija
Pēc temata
Eiropas pēdās: Igaunijas augstskolas ievieš LGBT mācību
Igaunijas varasiestādes apsūdz naudas tērēšanā gejiem, nevis slimnīcām
Igaunijas pilsētas deputātus piespiež sponsorēt geju festivālu
 Svetlana Tihanovska, foto no arhīva

Baltija apsolījusi pastiprināt sankcijas pret Minsku

10
(atjaunots 22:36 18.10.2020)
Aizvadītās nedēļas nogalē Svetlana Tihanovska tikusies ar Lietuvas, Latvijas un Igaunijas ārlietu ministriem un apspriedusi vairākus jautājumus.

RĪGA, 19. oktobris – Sputnik. Baltkrievijas prezidenta bijusī kandidāte Svetlana Tihanovska pateicās Baltijas valstu ārlietu ministriem par sankcijām, ko tās vērsušas pret Minsku, un paziņoja, ka republikas apņēmušās pastiprināt ierobežojumus, vēsta Sputnik Lietuva.

"Ministri atbalstīja tālāko spiedienu pret režīmu Baltkrievijā un atzīmēja, ka sankcijas no viņu puses pastiprināsies. Svetlana pateicās Lietuvas, Latvijas un Igaunijas pārstāvjiem par to, ka to valstis jau ieviesušas savu paplašināto sankciju sarakstu," vēstīja viņas preses dienests Telegram-kanālā.

Tikšanās gaitā tika apspriests jautājums par Minskā ieplānotā hokeja čempionāta pārnešanu vai boikotēšanu un protests pret represijām pret sportistiem.

Lietuvas Ārlietu ministrijas preses dienests informēja, ka piektdien Viļņā valsts ārlietu ministrs Lins Linkēvičs tikās ar Kanādas ĀM vadītāju Fransuā Filipu Šampaņu. Notika arī Baltijas valstu un Kanādas ārlietu ministru tikšanās, kuri pēc tam nāca klajā ar kopīgu paziņojumu.

"Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Kanādas ārlietu ministri savā paziņojumā uzsvēra nepieciešamību atbalstīt Baltkrievijas  opozīcijas pūles pārtraukt vardarbību pret demonstrantiem un organizēt jaunas demokrātiskas vēlēšanas. Tāpat ministri apsprieda attiecības ar Krieviju, transatlantisko sadarbību un citus aktuālus starptautiskos jautājumus un vienojās organizēt ikgadējas tikšanās četru pušu formātā," paziņoja preses dienests.

Situācija Baltkrievijā

Opozīcijas protesta akcijas sākās visā Baltkrievijā 9. augustā, pēc prezidenta vēlēšanām, kurās sesto reizi uzvarējis Aleksandrs Lukašenko – CVK ziņoja, ka viņš saņēmis 80,1% balsu. Opozīcija uzskata, ka uzvaru guvusi Svetlana Tihanovska.

Pēdējā laikā protesta akcijas pārsvarā notiek brīvdienās, plašākie pasākumi – svētdienās.

Pēc vēlēšanām opozīcija organizēja koordinācijas padomi varas tranzītam republikā. Opozīcija uzskata Tihanovsku par ievēlēto līderi, pieprasa organizēt valstī jaunas vēlēšanas un pārrunas ar varas pārstāvjiem.

Sakarā ar KP izveidi Baltkrievijas Ģenerālprokuratūra ierosināja lietu atbilstoši kriminālkodeksa pantu par varas sagrābšanas mēģinājumiem. Patlaban seši no septiņiem KP prezidija locekļiem ir arestēti vai atrodas ārzemēs. Tihanovska ir aizbraukusi uz Lietuvu. Sieviete izsludināta starptautiskā meklēšanā Krievijā, tomēr krimināllieta pret viņu KF nav ierosināta – meklēšanā viņa izsludināta saskaņā ar savstarpējas palīdzības līgumiem, ko noslēgusi Krievija un Baltkrievija.

10
Tagi:
sankcijas, Baltija, Lins Linkēvičs, Svetlana Tihanovska, Lietuva, Baltkrievija
Pēc temata
Rinkēvičs pauž sašutumu: Krievija izsludinājusi meklēšanā Tihanovsku
Ceļā uz Briseli: Tihanovska tikās ar Rinkēviču lidostā
Es neesmu prezidente: Tihanovska atzinusi, ka Baltkrievijai ir nepieciešams līderis
Lietuvā Tihanovsku atzinuši par Baltkrievijas prezidenti
Mediķiem veltītā statuja pie Mākslas muzeja Rīgā, foto no arhīva

Cipule: mediķi ir noguruši un gaida atbalstu

0
(atjaunots 14:18 19.10.2020)
Mediķiem vajadzīgs psiholoģiskais atbalsts, arī no iedzīvotāju puses, kā arī valstī noteikto ierobežojumu ievērošana.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Mediķi Latvijā jau vairāk nekā pusgadu strādā paaugstinātas slodzes apstākļos, atgādināja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule intervijā Latvijas Radio.

Viņa atzīmēja, ka pavasarī, sākoties pirmajam Covid-19 vilnim, mediķi juta sabiedrības atbalstu – cilvēki aicināja viens otru palikt mājās, organizēja dažādas akcijas.

Cipule konstatēja, ka tagad vērojams pretējais – attieksme ir pavisam citāda, lai arī pašiem mediķiem ir daudz grūtāk pārdzīvot šo laiku.

Viņa atzina, ka mediķu noskaņojumu pasliktina fakts, ka nav zināms, cik ilgi turpināsies situācija ar Covid-19 un ko tā nesīs. NMPD, stacionāros, pieņemšanas nodaļās un laboratorijās darba apstākļi ir sarežģītāki, mediķi ir spiesti izmantot nopietnākus aizsardzības līdzekļus.

"Mums pašlaik ir vajadzīgs sabiedrības atbalsts – psiholoģisks, morāls, visa veida novērtējums par to, lai mēs varētu tā labi turpināt," teica Cipule.

Viņa norādīja, ka labākais atbalsts mediķiem – nenoliegt ieviesto ierobežojumu efektivitāti un ievērot tos.

Nepieciešamība nēsāt maskas un ievērot citus ar Covid-19 saistītos ierobežojumus patiešām ir sašķēlusi sabiedrību. Baltijas valstu līderi aicināja pilsoņus ievērot sociālo distanci, nēsāt maskas, izmantot dezinfekcijas līdzekļus, mazgāt rokas un ievērot citas higiēnas normas, bet Rīgas mērs Mārtiņš Staķis organizēja konkursu par labāko pašiņu maskā.

Savukārt neatkarīgais deputāts Aldis Gobzems atteicās nēsāt masku un aicināja veselības ministri Ilzi Viņķeli demisionēt. Savukārt sporta pārstāvji pauda neizpratni par ierobežojumiem sporta nodarbībām.

0
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Naudu spekulantiem, bet ne mediķiem: Latvija ir gatava neierobežoti finansēt airBaltic
Mediķu arodbiedrības vadītājs no jauna pieprasījis Viņķeles demisiju
Latviešu izcelsmes ārsts sola mediķu aizplūšanu un pats arī brauc prom
Kariņš: mediķiem varētu pacelt algas, ja visi samaksās sociālās iemaksas