Lietuvas aizsardzības ministrs lūdzis NATO "veltīt lielāku uzmanību" Kaļiņingradai
(atjaunots 12:51 23.03.2019)
Lietuvas AM vadītājs atzīmēja arī Krievijas ciešo sadarbību ar Baltkrieviju – pēc viņa domām, tā nodrošinās ātru karaspēka izvēršanu Baltkrievijas teritorijā.RĪGA, 23. marts – Sputnik. Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis paziņoja, ka nevajag "sajaukt" Ķīnas un Krievijas nestos "draudus", vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz LRT.
"Problēma ir tā, ka mēs jaucam Krievijas konvencionālos draudus ar Ķīnas konkurences draudiem," – Karoblis apgalvoja preses konferencē, kas bija veltīta Lietuvas dalības NATO 15. gadadienai.
Ministrs skaidroja, ka Ķīna visus apsteidz dažādās ekonomikas un tirdzniecības jomās, pārkāpj Pasaules tirdzniecības organizācijas noteikumus un nedod vienlīdzīgas konkurences iespēju iekšējā tirgū.
Politiķis atzīmēja, ka Lietuva aktīvi seko Krievijas un Baltkrievijas sadarbībai. Viņš apliecināja, ka patlaban Baltkrievijā nav jaunu Krievijas armijas bāzu, lai gan, pēc viņa domām, tiek meklētas iespējas tās veidot.
"Valstu militārā integrācija nerada šaubas, it īpaši militārās vadības jomā," – paziņoja Karoblis.
Ministrs norādīja, ka Lietuva iegādājas lielu apjomu bruņojuma no saviem partneriem, taču tai, tāpat kā Polijai trūkst amunīcijas. Viņš paskaidroja, ka bruņojuma iepirkumi saistīti ar alianses stratēģiju, kas esot spiesta ņemt vērā Krievijas "draudus".
"Pēc ilgstošām NATO reformām, kad to bija novājinājusi cīņa ar terorismu Eiropā, (..) tā atgriežas pie savas klasikas – kolektīvās aizsardzības Eiropā," – apgalvoja ministrs.
Pēc viņa vārdiem, Lietuva cenšas panākt, lai NATO veltītu lielāku uzmanību Kaļiņingradas apgabalam, kur dislocēta Krievijas kara tehnika.
Baltijas politiķi bieži ierosina apsargāt reģionu pret "draudiem no Austrumiem". Visas Baltijas valstis ir NATO locekles, to teritorijā pastāvīgi notiek alianses mācības.
2018. gada rudenī Lietuvas Seima pieņēma rezolūciju, kuras mērķis ir palielināt karavīru skaitu starptautiskajās mācībās un operācijās.
Vašingtona ir Viļņas stratēģiskais partneris aizsardzības jomā. ASV palielina militāro atbalstu Lietuvai, bet tā iegādājas militāro tehniku ASV. Virkne ekspertu vērtē, ka Vašingtona cenšas par lielu naudu pārdot Baltijas valstīm "kara metāllūžņus", kas nekam nav derīgi.
Pagājušā gada nogalē Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova atgādināja, ka Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Polijā pie Krievijas robežām tiek koncentrēti NATO karavīri un tehnika.
Avīzes "Komsomoļskaja pravda" militārais komentētājs, atvaļinātais pulkvedis Viktors Baraņecs intervijā Sputnik Lietuva atzīmēja, ka pēdējos gados NATO aviācijas lidojumi pie Krievijas robežas palielinājušies astoņas reizes, bet mācības rit bez pārtraukuma. Pulkvedis uzsvēra, ka Krievija vērīgi seko visiem manevriem, jo tie norit Krievijas robežu tiešā tuvumā.
Temats:
Igaunija vienkāršo iebraukšanas kārtību no Latvijas
(atjaunots 23:05 27.09.2020)
Igaunijas valdība no pirmdienas, 28. septembra, mīkstina nosacījumus cilvēkiem, kuri iebrauc Igaunijā no Latvijas, Lietuvas un Somijas, taču tikai pamatotos gadījumos.RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Lai vienkāršotu pārvietošanos vienotā ekonomiskajā telpā, Igaunijas valdība pieņēmusi lēmumu mīkstināt pašizolācijas nosacījumus pamatotos gadījumos iebraucējiem no Latvijas, Lietuvas un Somijas, raksta Postimees.ee. Grozījumi stājas spēkā šodien, 28. septembrī.
Saskaņā ar līdzšinējiem noteikumiem, tiem, kas iebrauca Igaunijā no Latvijas, Lietuvas un Somija, bija jāievēro 14 dienu pašizolācija gadījumā, ja Covid-19 saslimstība tajās sastāda virs 25 gadījumiem uz 100 tūkstošiem cilvēku pēdējo 14 dienu laikā.
Savukārt piektdien, 25. septembrī, Igaunijas valdības apstiprinātais grozījums ļauj noteiktos gadījumos pārvietoties starp šīm valstīm bez ierobežojumiem, pat ja inficēšanās rādītājs tajās pārsniedz 25 gadījumus uz 100 000.
Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka vakar Latvijā tika ziņots par 22 jauniem koronavīrusa inficēšanās gadījumiem, tika veikti 1660 testi.
Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra informāciju, 5 no 22 gadījumiem cilvēki inficējās no iepriekš zināmiem avotiem, trīs atgriezās no ārzemēm (Nīderlande un Grieķija), vēl 14 gadījumi tiek izmeklēti.
Kopš pandēmijas sākuma Latvijā reģistrēti 1676 koronavīrusa gadījumi, veikti 310 832 testi, 1304 inficētie izveseļojās, 36 – nomira.
Kā nedēļas laikā Baltijas valstīs izmainījušās degvielas cenas
(atjaunots 11:07 27.09.2020)
Aizritējušajā darba nedēļā degvielas cenas Rīgā un Viļņā nav mainījušās, savukārt Tallinā degvielas cenas pieauga.RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Šonedēļ visdārgāk benzīns maksāja Tallinā, vislētāk – Viļņā, Visdārgākā dīzeļdegviela bijusi Rīgā, vislētākā – Viļņā, raksta Press.lv.
Rīgā DUS Circle K 95. markas benzīna un dīzeļdegvielas cenas palikušas nemainīgas un sastādīja piektdien attiecīgi 1,129 un 1,009 eiro litrā.
Viļņā 95. markas benzīns un dīzeļdegviela arī saglabāja iepriekšēju cenu līmei – attiecīgi 1,096 un 0,936 eiro litrā.
Tallinā 95. markas benzīna cena palielinājusies par 3,4% – līdz 1,229 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas cena paaugstinājusies par 2,2% – līdz 0,949 eiro litrā.
Autogāzes cenas Rīgā un Viļņā šonedēļ nav mainījušās – Rīgā litrs autogāzes maksāja -,535 eiro, Viļņā – 0,503 eiro. Tallinā autogāze kļuva lētāka par 0,7% un sastādīja 0,57 eiro litrā.
Latvijas Finanšu izlūkošanas dienests uzsācis rūpīgu baltkrievu kompāniju pārbaudi
(atjaunots 13:32 28.09.2020)
Pēc speciālistu domām, baltkrievu augsti kvalificēto kadru piesaistīšana Latvijā atnesīs ne tikai labumu visai ekonomikai kopumā, bet arī pacels valsts kredītiestāžu līmeni un iespējas.RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Iepriekš kļuva zināms, ka Latvija visai nopietni noskaņota virknes baltkrievu kompāniju darbības pārcelšanai savā teritorijā. Latvijas valdība ir gatava piešķirt termiņuzturēšanās atļauju ne tikai augsti kvalificētiem speciālistiem, bet arī visiem viņu ģimenes locekļiem. Septembra vidū jau 12 kompānijas no Baltkrievijas pauda vēlmi izmantot piedāvājumu. Kopumā uz Latviju atbrauks aptuveni 500 cilvēku, pārsvarā vadošie speciālisti un valdes pārstāvji.
Pašlaik ir uzsākts esošo datu par Baltkrievijas finanšu sektora un uzņēmumu darījumiem pārbaudes process, to iniciējis Finanšu izlūkošanas dienests (FID).
"FID sācis darbu pie dienesta rīcībā esošo datu analīzes saistībā ar Baltkrievijas finanšu sektora un uzņēmumu veiktajiem darījumiem. Ar iegūtajiem secinājumiem tiks iepazīstinātas Latvijas finanšu iestādes un citas kompetentās institūcijas," paziņoja iestādē.
FID atzīmēja, ka fakts, ka baltkrievu kompānijas pārceļas uz Latviju, var nest pozitīvu fiskālo efektu valsts ekonomikai, kā arī parādīt kredītiestāžu iespējas pārvaldīt riskus, kas saistīti ar baltkrievu uzņēmumu apkalpošanu.
Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Latvija ir gatava uzņemt augsti kvalificētus darbiniekus no Baltkrievijas, piešķirt viņiem termiņuzturēšanās atļauju, kā arī sniegt atbalstu.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns paziņoja, ka aģentūra strādā ciešā sadarbībā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Robežsardzi un finanšu uzraudzības un citām institūcijām, lai pēc iespējas ātrāk sagatavotu atbilstošu un praksē pārbaudītu ceļa karti tiem uzņēmējiem, kuri lems par labu Latvijas piedāvājumam. Ar tādu pašu paziņojumu uzstājās arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Pēc viņa sacītā, pašlaik tiek izstrādāti risinājumi, lai baltkrievu kompānijām būtu visas iespējas pēc iespējas ātrāk pārcelties uz Latviju.
Tagi: