Piemineklis igauņiem, kuri karoja fašistiskās Vācijas pusē

Krievijas Aizsardzības ministrija publiskojusi datus par nacistu līdzskrējējiem Igaunijā

92
(atjaunots 22:55 22.03.2019)
Nacistisko koncentrācijas nometņu gūstekņus hitleriešu okupētajā Igaunijā igauņu zemnieki izmantoja kā bezmaksas darbaspēku. Par to liecina dokumenti, ko atslepenojis Krievijas Aizsardzības ministrijas arhīvs.

RĪGA, 23. marts — Sputnik. Krievijas Aizsardzības ministrijas Centrālais arhīvs anulējis slepenības statusu daļai dokumentu, kuri skar nacistu kolaboracionistu noziedzīgo darbību Lielā Tēvijas kara gados Igaunijas teritorijā, vēsta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz izdevumu "Zvezda".

Atslepenotie materiāli liecina, ka jau 1941. gada 22. jūnijā, dienā, kad hitleriskā Vācija uzbruka PSRS, igauņu politiķis Helmārs Johanness Māe nosūtīja vēstuli fīrera padomniekam ārpolitikas jautājumos Ribentropam, kurā lūdza atjaunot Igaunijas diplomātiskās attiecības ar reihu, kā arī atbrīvot sagūstītos igauņu tautības sarkanarmiešus. Kad fašisti okupēja Igaunijas PSR, Māe ieguva Igaunijas administrācijas vadītāja posteni Ostlandes reihskomisariāta sastāvā.

Krievijas Aizsardzības ministrijas Centrālais arhīva dokumentos ir informācija par 25 koncentrācijas nometnēm, kuru gūstekņus igauņu zemnieki ar hitleriešu piekrišanu izmantoja kā darba spēku savās saimniecībās.

Atslepenotie dokumenti liecina, ka iepriekšminētā Māes vietvaldības laikā Igaunijā noslepkavoti vairāk nekā 120 tūkstoši cilvēku – 64 tūkstoši padomju karagūstekņu un 61 tūkstotis civiliedzīvotāju.

KF ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs
© Sputnik / Михаил Воскресенский

Iepriekš vēstīts, ka pēc valstiskās neatkarības pasludināšanas 1991. gadā Igaunijas valdība sāka darbu ar mērķi izkropļot Otrā pasaules kara vēsturi un attaisnot nacionālos kadrus, kuri karoja hitleriskās armijas rindās. Ar Tallinas klusu piekrišanu Igaunijā ik gadus notiek padzīvojušo esesiešu un viņu sekotāju salidojumi, tiek izdoti žurnāli, kuru lapās nacistu līdzskrējēji aprakstīti kā "brīvības cīnītāji".

Krievijas Ārlietu ministrija jau vairākkārt nosodījusi nacistu līdzskrējēju glorifikāciju un paudusi nožēlu par to, ka tamlīdzīgi pasākumi norit Eiropas Savienības dalībvalstī.

92
Pēc temata
Krievu valodā mācieties Krievijā, bet par lāpu gājienu – konfekte: skolas ikdiena Latgalē
Igauņu nacionālisti sastrīdējušies lāpu gājiena dēļ
Sirmgalvju gandrīz nav, toties ir cilvēki ar svastiku: Rīgā notiek SS leģionāru gājiens
Krievijas Ārlietu ministrija: Eiropai klusējot, Rīga turpina fašistu glorifikāciju
Laulibas gredzeni

Latvija un Lietuva kļuva par Eiropas Savienības antilīderēm pēc šķirto laulību skaita

22
(atjaunots 14:07 12.07.2020)
Latvija un Lietuva savā starpā dala pirmo vietu. Abās valstīs aprēķinātie rādītāji sastāda 3,1 šķiršanos uz tūkstoti cilvēku.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Latvija kopā ar Lietuvu kļuva par Eiropas Savienības līderēm pēc šķirto laulību skaita 2018. gadā, vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz statistiskās aģentūras Eurostat datiem.

Latvija un Lietuva kopā ieņēma pirmo vietu šajā sarakstā. Abās valstīs aprēķinātie rādītāji sastāda 3,1 šķiršanos uz tūkstoti cilvēku. Tālāk seko Dānija (2,6) un Zviedrija (2,5). Ceturtajā vietā izrādījās Igaunija un Somija ar 2,4 šķiršanām uz tūkstoti iedzīvotāju abās valstīs.

​Zemākie šķiršanās rādītāji bijuši konstatēti Maltā (0,7 šķiršanās uz tūkstoti cilvēku), Īrijā (0,7, saskaņā ar 2017. gada datiem), kā arī Slovēnijā (1,1), Bulgārijā, Horvātijā un Itālijā (visās trijās 1,5).

Pēdējo desmitgadu laikā arvien vairāk un vairāk cilvēku ES pieņem lēmumu šķirties, atzīmē Eurostat. Tā, 2017. gadā ES bija divas šķiršanās uz 1000 cilvēku, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz kopējo šķiršanās koeficientu (0,8), kurš tika reģistrēts 1965. gadā.

22
Pēc temata
Saeimā nonākusi iniciatīva par viendzimuma laulību reģistrāciju Latvijā
Vēlaties uzzināt, kur Latvijā var bez maksas piereģistrēt laulību
Referendums par viendzimuma pāru statusu: cik Latvijas iedzīvotāju atbalsta šo ideju
Tallinas lidosta, foto no arhīva

Pēc trīs mēnešiem Igaunijas nepilsonis tomēr atgriezās mājās

18
(atjaunots 11:24 10.07.2020)
Krievvalodīgā Igaunijas nepilsoņa piedzīvojumi Filipīnās ir noslēgušies – pēc simts dienām Manilas lidostā viņš nokavēja lidmašīnu Amsterdamā, taču beigu beigās nosēdās Tallinā.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Pateicoties mediju iesaistīšanai, Manilas lidostā iestrēgušais Igaunijas nepilsonis Romāns Trofimovs tomēr atlidoja uz Tallinu, vēsta Postimees.

Trofimovs atlidoja uz Filipīnu galvaspilsētu Manilu 20. martā un vairāk nekā 100 dienas nevarēja nedz iziet no lidostas ēkas, nedz aizlidot uz dzimteni, jo lidojumi tika apturēti, savukārt aviokompānija AirAsia atņēma viņam nepilsoņa pasi, apsolot atgriezt to pēc atgriešanās Igaunijā.

Sākumā Igaunijas ĀM piedāvāja viņam nopirkt biļeti uz repatriācijas reisu, taču nosauktās summas Trofimovam nebija. Un tikai pēc tam, kad lidostā dzīvojošā cilvēka stāsts izplatījās ārvalstu medijos, Trofimovam palīdzēja atgriezties dzimtenē.

Tiesa, arī te neiztika bez piedzīvojumiem – pārsēšanās laikā Amsterdamā viņš nokavēja lidmašīnu uz Tallinu. Beigu beigās viņam tomēr izdevās atgriezties mājās.

Lidostā viņu jau gaidīja žurnālisti. Trofimovs pateica, ka pēc atgriešanās mājās pirmā lieta, ko viņš vēlas izdarīt, ir satikt māti. Pirms aizbraukšanas uz Filipīnām viņš strādāja attālināti par programmētāju, taču zaudēja šo darbu.

Viņš pastāstīja, ka nepilsoņa "pelēkā pase" radījusi viņam problēmas katrā valstī, kurā viņš ieradās. Taču uz jautājumu, vai pēc šī stāsta viņš neapsver domu iegūt Igaunijas pilsonību, viņš atteicās atbildēt.

18
Tagi:
Igaunija, Filipīnas
Pēc temata
Igaunijas nepilsonis trīs mēnešus dzīvo Manilas lidostā
Vladimirs Lindermans

Lindermans pastāstīja, ar ko saistīta "vecāku lietas" atsākšana

0
(atjaunots 09:50 14.07.2020)
Latvijas Ģenerālprokuratūra ir pārliecināta, ka "valsts ienaidnieki" nedrīkst gūt uzvaru pār valsti, tāpēc ir jāpanāk viņu sodīšana, paziņoja tiesībsargs un publicists Vladimirs Lindermans.

RĪGA, 14. jūlijs – Sputnik. Tiesībsargs un publicists Vladimirs Lindermans pastāstīja, ka Latvijas Ģenerālprokuratūra informējusi par kriminālprocesa atsākšanu sakarā ar viņa uzrunu Vislatvijas vecāku sapulcē 2018. gada martā.

"Vecāku sapulces" lieta ilga divus gadus, atgādināja Lindermans.

"Valsts drošības dienests konstatēja, ka nozieguma sastāva nav, un 2020. gada pavasarī lieta tika slēgta. Nesen Ģenerālprokuratūra pieņēma lēmumu atsākt lietvedību. Negribu izskatīt nekādus konspiroloģiskus iemeslus, pēc būtības, iemesls ir tikai viens – sistēmai nepatīk zaudēt," paziņoja Lindermans.

Publicists pastāstīja, ka aptuveni pirms mēneša viņš iesniedzis pieprasījumu par likumīgo naudas kompensāciju pēc procesa.

"Tādus iesniegumus izskata tieši Ģenerālprokuratūra, tāpēc lietas atjaunošanu var uzskatīt par atbildi: "valsts ienaidnieki" nedrīkst izcīnīt uzvaru pār valsti, tāpēc jāvelk lieta garumā pēc iespējas ilgāk un jāpanāk notiesāšana," atzīmēja Lindermans.

2018.gada 31.martā Rīgā notika Vislatvijas vecāku sapulce, kurā simtiem vecāku un viņu bērni, kā arī politisko un sabiedrisko organizāciju pārstāvji tikās zem Krievu skolu aizstāvības štāba lozungiem ar mērķi aizsargāt izglītību krievu valodā.

Pasākums, tā organizatori un dalībnieki ļoti nepatika Latvijas varasiestādēm, kas tobrīd intensīvi cīnījās pret krievu skolām, un Drošības policija (tagad – Valsts drošības dienests) zibenīgi saskatīja politiķu un tiesībsargu runās aicinājumus uz "sabiedrības šķelšānu" un visādu "starpnacionālā naida kurināšanu".

Šī iemesla dēļ pret krievvalodīgajiem tiesībsargiem un politiskajiem darbiniekiem tika ierosinātas vairākas krimināllietas.

Citu starpā bija arī Latvijas Krievu savienības priekšsēdētāja Tatjana Ždanoka, partijas valdes loceklis Iļja Kozirevs, kā arī publicisti Vladimirs Lindermans un Aleksandrs Gapoņenko.

Nākamo divu gadu laikā T.Ždanoka ne vienu reizi vien tika nopratināta, Kozirevs, Lindermans un Gapoņenko pat pasēdēja izmeklēšanas izolatorā. Pie tam Kozirevs tika aizturēts tikai pāris dienas, bet Lindermanu turēja ilgāk, savukārt Gapoņenko pat "sēdēja" Centrālcietumā gandrīz piecus mēnešus.

Линдерман рассказал, с чем связано возобновление "дела родителей"
0
Tagi:
Vladimirs Lindermans, Ģenerālprokuratūra
Pēc temata
"Vecāku lietas" mācība: laiks atmest politkorektuma važas
"Bīstamajiem" aktīvistiem aizbāztas mutes: vecāku sapulces dalībnieki saņēmuši "piedošanu"
"Baltiem diegiem šūts": krievu skolu aizstāvju lietā pielikts punkts
Ja cīnies par tiesībām, esi gatavs sēdēt: Lindermans par krievu iebiedēšanu Latvijā