Rail Baltica

Pa Rail Baltica kursēs vienvagona vilcieni

114
(atjaunots 09:00 20.03.2019)
Vilcieni, kas kursēs pa topošo maģistrāli Rail Baltica, vienā reisā pārvadās 70-100 pasažierus.

RĪGA, 20. marts — Sputnik. Sākotnēji ātrvilcieni pa dzelzceļa maģistrāli pārvadās 70-100 pasažierus vienā reisā, informēja portāls ERR.

Lai pieņemtu lēmumu par to, kādas stacijas un sadales centri jāuzbūvē projekta Rail Baltica ietvaros, kā arī novērtētu, cik platformas un pārejas ir nepieciešamas, projekta operators RB Rail sastādījis provizorisko operāciju plānu, jeb sarakstu.

Saskaņā ar plānu, ātrvilcieni no Tallinas līdz Varšavai kursēs pa Rail Baltica līdz četras reizes dienā abos virzienos pa visiem maršrutiem no maģistrāles atklāšanas brīža. Nākamo desmit gadu laikā kompānija cer papildināt sarakstu ar diviem reisiem.

"Saskaņā ar mūsu plāniem, 70-100 pasažieri vilcienā ir vidējais noslogotības koeficients. Pēc desmit gadiem mēs gaidām, ka šis skaits dubultosies vai trīskāršosies," – pastāstīja RB Rail valdes loceklis Marts Nilsens.

Tas nozīmē, ka sākumposmā vilcienus, kuri kursēs pa Rail Baltica, veidos viens vai divi vagoni.

Vilcienu kustības plāns paredz, ka pa Rail Baltica varēs pārvietoties arī 2-3 kravas vilcieni stundā ar maksimālo ātrumu 12 km/h. Dzelzceļa kravas pārvadājumu attīstībai plānots uzbūvēt trijus lielus multimodālos termināļus: Mūgā (Igaunija), Salaspilī (Latvija) un Palemonā (Lietuva).

"Dažu pirmo gadu laikā pēc Rail Baltica atklāšanas mēs sagaidām 20 pārus vilcienu dienā (Igaunijā – red.). Rīgā – aptuveni 30 pāri vilcienu, bet ap Kauņu, visvairāk noslogoto maršruta iecirkni, plānoti 40 vilcienu pāri," – piebilda Nilsens.

Rail Baltica ir Eiropas sliežu standarta dzelzceļa projekts ar Eiropas vilcienu kustības pārvaldes sistēmu, kurš ies no Tallinas cauri Baltijas valstīm līdz Varšavai Polijā. Projektu koordinē AS RB Rail, savstarpējs Igaunijas, Latvijas un Lietuvas uzņēmums.

Trases garums Igaunijā sastādīs 300 kilometrus, Lietuvā – 360 kilometrus, Latvijā – nedaudz vairāk par 300 kilometriem.

Vienošanās par Rail Baltica celtniecību parakstīta 2017. gada 31. janvārī Tallinā Baltijas valstu premjerministru tikšanās laikā. Vienošanās ietver valstu saistības, kuras nepieciešamas dzelzceļu satiksmes izbūvei ar Centrāleiropu. Pirmajā februārī kļuva zināms, ka projektam pievienosies Somija.

Aptuvenā dzelzceļa Rail Baltica cena sastāda ap 6 miljardiem eiro. Lielāko daļu finansējuma piešķirs ES fondi.

Par dzelzceļa maģistrāles Rail Baltica īstenošanas projekta savstarpējā uzņēmuma RB Rail izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju ievēlēts Timo Rīhimeki. Bijusī uzņēmuma RB Rail vadītāja Baiba Rubesa atkāpās no amata pērnā gada septembrī, neilgi pirms pilnvaru termiņa beigām.

Dzelzceļa projektu plānots pabeigt līdz 2025. gadam, tā ekspluatāciju iecerēts sākt 2026. gadā. Tomēr jau tagad valda ievērojamas šaubas par to, vai plāni tiešām īstenosies.

114
Pēc temata
Rail Baltica izmaksās Baltijas valstīm piecus miljardus eiro
Visas Baltijas valstis apstiprinājušas Rail Baltica trasi un plānojumu
Lēnīgie baltieši var palikt bez ES naudas Rail Baltica būvdarbiem

ES veselības un pārtikas drošības komisāre uzslavējusi Baltijas valstis

14
(atjaunots 17:17 27.05.2020)
ES veselības un pārtikas drošības komisāre Stella Kirjakida aicināja ES valstu veselības ministrus izplatīt informāciju un mācīties no Baltijas valstīm.

RĪGA, 27. maijs — Sputnik. Jautājumā par Eiropas iekšējo robežu atvēršanu ES nevar paļauties uz tā saucamajām imunitātes pasēm, norādīja ES veselības un pārtikas drošības komisāre Stella Kirjakida, tiekoties ar ES veselības ministriem, vēsta Politico.

"Mūsu pilsoņi ir pelnījuši atpūtu, svaiga gaisa malku, iespēju ceļot, apciemot ģimeni un draugus. Mums jābūt pārliecinātiem par to, ka viņi to var droši darīt," konstatēja Kirjakida.

Tomēr viņa uzsvēra, ka "imunitātes pases" nav uzticamas. To vietā jāievieš preventīvi pasākumi, tādi kā sociālā distance un testu skaita palielināšana, kā arī jāpārliecinās, vai veselības aprūpes sistēmas ES, it īpaši tūristu acīs pievilcīgās valstīs, darbojas labi.

Pēc viņas vārdiem, kontaktu fiksēšanas paņēmieni, ieskaitot mobilās lietotnes, arī ir nozīmīgi, tomēr tiem nāktos strādāt mijiedarbībā, lai cilvēki saņemtu brīdinājumu neatkarīgi no tā, kādu lietotni izmanto.

Viņa uzsvēra, ka pārvietošanās ierobežojumu mīkstināšanai jānotiek, koordinējot reģionos ar līdzīgu epidemioloģisko situāciju, kā arī atzinīgi novērtēja tā saucamo Baltijas "burbuli" – robežu atvēršanu starp trijām Baltijas valstīm.

"Es aicinu jūs sekot situācijai un ziņot kaimiņvalstīm par visām epidemioloģiskās situācijas izmaiņām," viņa teica.

Iepriekš Eiropas Komisijas viceprezidents Margaritis Shins aicināja nesekot Baltijas valstu piemēram un neradīt pašiem savas "mini Šengenas", jo tas, pēc viņa domām, ved pie diskriminācijas un vienotā tirgus vājināšanas.

Tāpat Kirjakida lūdza visus veselības ministrus savlaicīgi sniegt datus Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram (ECDC). Līdz šim to visas valsts nav darījušas, tāpēc ECDC maija sākumā neizdevās izstrādāt Covid-19 izplatības interaktīvo karti Eiropas Komsijas vajadzībām.

Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs neiesaka Latvijai atjaunot aviosatiksmi, bet iedzīvotājiem – apmeklēt ES valstis, kurās Covid-19 saslimstības rādītājs 14 dienu laikā pārsniedz 25 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. To vidū ir Zviedrija, Lielbritānija, Beļģija, Īrija, Portugāle un Malta.

14
Tagi:
koronavīruss, Baltija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Ka tik atpakaļ neslēdz: kā viesmīlības industrijā uztvēra robežu atvēršanu
Politologs izskaidroja Briseles neapmierinātību ar robežu atklāšanu Baltijā
Latvija atver robežu ES un dažu citu valstu iedzīvotājiem
Latvija nebaidās no otrā Covid-19 viļņa
Apakšstacija. Foto no arhīva

Uz neatgriešanos: Baltija pieprasījusi 1,2 miljardus eiro atslēgšanai no BRELL

33
(atjaunots 09:10 27.05.2020)
Baltijas valstu energotīklu sinhronizācijā ar kontinentālās Eiropas tīkliem darbu otrais posms izmaksās 1,2 miljardus eiro.

RĪGA, 27. maijs — Sputnik. Baltijas valstu energotīklu sinhronizācijas darbā ar kontinentālo Eiropu tuvojas slieksnis, pēc kura atgriešanās nebūs iespējama, informēja Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns. Otrdien, 26.maijā Baltijas valstu un Polijas energopadeves uzņēmumi iesniedza pieteikumu Eiropas Komisijai par projekta otrā posma finansēšanu par summu 1,2 miljarda eiro apmērā, vēsta LRT.

"Mēs esam ļoti tuvu sinhronizācijas projekta realizācijai. Šie divi soļi šodien pietuvina mūs sinhronizācijas projekta neatgriešanās posmam. (..) Tas, kas pirms trim gadiem bija ideja, šajā laikā pārvērsts par konkrētiem projektiem," apliecināja Vaičūns.

Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Polijas elektroenerģijas padeves sistēmu operatori iesnieguši Eiropas infrastruktūras fondā kopīgu pieteikumu par elektropadeves līniju sistēmu sinhronizācijas ar Eiropas tīkliem projekta finansēšanu. Otrā posma kopējās izmaksas sasniedz aptuveni 1,22 miljardus eiro. No tiem Polija saņems gandrīz 536 milj. eiro, Igaunija – apmēram 111 miljonus, Latvija – 100 miljonus. Gaidāms, ka maksimālais atbalsts sasniegs 75% kopējās vērtības.

"Pieteikums iesniegts sinhronizācijas projekta realizācijai. Summas ziņā tas ir rekordliels ne vien Baltijas valstīm, bet arī, iespējams, visā Eiropas Savienībā. Svarīgi, ka pieteikumam pievienojusies arī Polija," atklāja Vaičūns.

Līdzekļi paredzēti jūras kabeļa Harmony Link izvilkšanai, elektropadeves līniju nostiprināšanai visās valstīs, deviņu sinhronu kompensatoru uzstādīšanai (pa trim Latvijā, Lietuvā un Igaunijā).

Ministrs pastāstīja, ka EK lēmums par finansējumu gaidāms septembrī vai oktobrī, bet vienošanos par finansējumu plānots parakstīt 2021.gada pirmajā ceturksnī. 

Līdz šim Baltijas valstis strādā sinhronā režīmā ar pēcpadomju energosistēm, tā saucamajā BRELL lokā un ir atkarīgas no Krievijas elektroenerģijas tīkla. Līdz 2025.gadam Latvija, Lietuva un Igaunija plāno iziet no loka BRELL.

Krievija veic nepieciešamos pasākumus, kas saistīti ar Baltijas valstu izstāšanos no valsts energosistēmas. Kaļiņingradas apgabala enerģētiskās drošības laban uzbūvētas Majakovskas un Talahovksas TES ar 156 MW jaudu, kā arī Pregoļskas gāzes TES ar 456 MW jaudu.

Šogad plānots noslēgt Primorskas ogļu TES būvdarbus. Tās jauda būs 198 MW. Šī stacija strādās "aukstās rezerves" režīmā.

33
Tagi:
BRELL, Baltija
Pēc temata
Tagad var iztikt bez Lietuvas: Kaļiņingrada ir enerģētiski neatkarīga
Spēkā stājies Baltijas un Eiropas elektrotīklu sinhronizācijas līgums
Latvija var organizēt enerģijas iegādi no BelAES bez Lietuvas starpniecības
Zviedrijas karogs, foto no arhīva

"Ārkārtējā situācija ir kaitniecība": LOSP vadītājs iesaka paskatīties uz Zviedriju

0
(atjaunots 23:02 27.05.2020)
Latvijas Lauksaimniecības organizācijas sadarbības padomes ģenerāldirektors Guntis Vilnītis uzskata, ka ārkārtējās situācijas režīms Latvijā ieviests pēc lielo kompāniju pasūtījuma, lai izputinātu mazos un vidējos uzņēmējus un padzītu tos no tirgus.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Nebija vajadzības ieviest tik stingrus ierobežojumus Latvijā koronavīrusa dēļ, ir pārliecināts Latvijas Lauksaimniecības organizācijas sadarbības padomes (LOSP) ģenerāldirektors Guntis Vilnītis. To apliecina statistika, viņš atzīmēja sarunā ar Neatkarīgā.

Kā piemēru viņš minēja Zviedriju, kur salīdzinājumā ar aizvadīto gadu mirstība nav pieaugusi, lai arī valsts nav ieviesusi stingrus ierobežojumus pandēmijas dēļ.

(Jāpiebilst, ka martā mirušo skaits Zviedrijā salīdzinājumā ar aizvadīto gadu nebija pārlieks, tomēr aprīlī bija redzams kopējās mirstības vispārējs pieaugums visu iemeslu dēļ). 

"Latvijā izsludinātā ārkārtējā situācija ir kaitniecība. Tā sagrāva mazos uzņēmējus Latvijā. Ieguvēji no šīs situācijas būs lielie, globālie pārtikas ražotāji, kam būs vieglāk pārdzīvot krīzi un kas pārņems mazo un vidējo uzņēmumu nišu.

Es uzskatu, ka viss, kas notiek, tiek darīts pēc pasūtījuma, ar mērķi sagraut mazo un vidējo uzņēmējdarbību.

Cilvēki būs spiesti meklēt darbu, un, ja neatradīs to Latvijā, tad dosies prom," prognozēja G. Vilnītis.

Viņš uzsvēra, ka lauksaimniecībā dzīve nav apstājusies arī ārkārtējās situācijas periodā, jo laukus vajag apsēt sējas laikā, vienalga, ir pandēmija vai nav.

Tomēr lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumi izjuta sāpīgas ierobežojumu sekas – pietrūka darba roku, jo darbinieki ārkārtējās situācijas apstākļos atteicās strādāt. Tāpēc uzņēmējiem radās papildu izdevumi un grūtības.

0
Tagi:
Zviedrija, ārkārtējā situācija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Imunologs nosauca Covid-19 epidēmijas beigu nosacījumu katrā valstī
Latvijas iedzīvotāji neiet strādāt uz lauka par 900 eiro: zemnieki uztraucas par ražu
ES veselības un pārtikas drošības komisāre uzslavējusi Baltijas valstis
Starp Latviju un Lietuvu ārkārtējās situācijas laikā palielinājusies tūristu plūsma
Igaunija atceļ ārkārtējās situācijas režīmu valstī