Rail Baltica

Pa Rail Baltica kursēs vienvagona vilcieni

119
(atjaunots 09:00 20.03.2019)
Vilcieni, kas kursēs pa topošo maģistrāli Rail Baltica, vienā reisā pārvadās 70-100 pasažierus.

RĪGA, 20. marts — Sputnik. Sākotnēji ātrvilcieni pa dzelzceļa maģistrāli pārvadās 70-100 pasažierus vienā reisā, informēja portāls ERR.

Lai pieņemtu lēmumu par to, kādas stacijas un sadales centri jāuzbūvē projekta Rail Baltica ietvaros, kā arī novērtētu, cik platformas un pārejas ir nepieciešamas, projekta operators RB Rail sastādījis provizorisko operāciju plānu, jeb sarakstu.

Saskaņā ar plānu, ātrvilcieni no Tallinas līdz Varšavai kursēs pa Rail Baltica līdz četras reizes dienā abos virzienos pa visiem maršrutiem no maģistrāles atklāšanas brīža. Nākamo desmit gadu laikā kompānija cer papildināt sarakstu ar diviem reisiem.

"Saskaņā ar mūsu plāniem, 70-100 pasažieri vilcienā ir vidējais noslogotības koeficients. Pēc desmit gadiem mēs gaidām, ka šis skaits dubultosies vai trīskāršosies," – pastāstīja RB Rail valdes loceklis Marts Nilsens.

Tas nozīmē, ka sākumposmā vilcienus, kuri kursēs pa Rail Baltica, veidos viens vai divi vagoni.

Vilcienu kustības plāns paredz, ka pa Rail Baltica varēs pārvietoties arī 2-3 kravas vilcieni stundā ar maksimālo ātrumu 12 km/h. Dzelzceļa kravas pārvadājumu attīstībai plānots uzbūvēt trijus lielus multimodālos termināļus: Mūgā (Igaunija), Salaspilī (Latvija) un Palemonā (Lietuva).

"Dažu pirmo gadu laikā pēc Rail Baltica atklāšanas mēs sagaidām 20 pārus vilcienu dienā (Igaunijā – red.). Rīgā – aptuveni 30 pāri vilcienu, bet ap Kauņu, visvairāk noslogoto maršruta iecirkni, plānoti 40 vilcienu pāri," – piebilda Nilsens.

Rail Baltica ir Eiropas sliežu standarta dzelzceļa projekts ar Eiropas vilcienu kustības pārvaldes sistēmu, kurš ies no Tallinas cauri Baltijas valstīm līdz Varšavai Polijā. Projektu koordinē AS RB Rail, savstarpējs Igaunijas, Latvijas un Lietuvas uzņēmums.

Trases garums Igaunijā sastādīs 300 kilometrus, Lietuvā – 360 kilometrus, Latvijā – nedaudz vairāk par 300 kilometriem.

Vienošanās par Rail Baltica celtniecību parakstīta 2017. gada 31. janvārī Tallinā Baltijas valstu premjerministru tikšanās laikā. Vienošanās ietver valstu saistības, kuras nepieciešamas dzelzceļu satiksmes izbūvei ar Centrāleiropu. Pirmajā februārī kļuva zināms, ka projektam pievienosies Somija.

Aptuvenā dzelzceļa Rail Baltica cena sastāda ap 6 miljardiem eiro. Lielāko daļu finansējuma piešķirs ES fondi.

Par dzelzceļa maģistrāles Rail Baltica īstenošanas projekta savstarpējā uzņēmuma RB Rail izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju ievēlēts Timo Rīhimeki. Bijusī uzņēmuma RB Rail vadītāja Baiba Rubesa atkāpās no amata pērnā gada septembrī, neilgi pirms pilnvaru termiņa beigām.

Dzelzceļa projektu plānots pabeigt līdz 2025. gadam, tā ekspluatāciju iecerēts sākt 2026. gadā. Tomēr jau tagad valda ievērojamas šaubas par to, vai plāni tiešām īstenosies.

119
Pēc temata
Rail Baltica izmaksās Baltijas valstīm piecus miljardus eiro
Visas Baltijas valstis apstiprinājušas Rail Baltica trasi un plānojumu
Lēnīgie baltieši var palikt bez ES naudas Rail Baltica būvdarbiem
Lux Express autobuss Tallinas autoostā, foto no arhīva

Lux Express vēlas izveidot "Baltijas burbuli" ar Sanktpēterburgu

17
(atjaunots 19:22 21.10.2020)
Sanktpēterburgas iedzīvotāji vēlētos braukāt uz Baltijas valstīm un Somiju vēl līdz pilnai robežu atvēršanai.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Tā saucamā tūrisma burbuļa izveidošana starp Igauniju un Krievijas pierobežas reģioniem ir iespējama, un tam būtu ekonomiska jēga, taču jautājums ir par to, kad to varēs izdarīt, paziņoja telekanāla ERR rīta raidījuma "Kafija+" ēterā autobusu kompānijas Lux Express valdes loceklis Raits Remmels.

Ideja izveidot "tūrisma burbuli" ar Krieviju tika šoruden izteikta arī Somijā, savukārt Lux Express veiktā aptauja 2000 Sanktpēterburgas iedzīvotāju vidū parādīja, ka aptuveni 80% respondentu vēlētos braukāt uz Baltijas valstīm un Somiju vēl līdz pilnai robežu atvēršanai.

Pēc Remmela sacītā, jautājums ir drīzāk par termiņiem.

"Es domāju, ka tas ir iespējams, cits jautājums – kad. Līdz ar robežu atvēršanu nebūs tā, ka reiz visu pasauli atvērs, un visi drīkstēs ceļot. Tas būs pakāpeniski, un tad jau kaimiņvalstīm ir savā starpā jāvienojas, ar kādiem nosacījumiem. Un tad jau cilvēki pakāpeniski varēs ceļot," sacīja viņš.

Remmels atzīmēja, ka Igaunijai jau ir pozitīva "tūrisma burbuļa" izveidošanas pieredze ar Latviju un Lietuvu.

"Pie tā tiek strādāts, vienkārši skatās uz situāciju, kāda tā ir. Un vasara mums pierādīja – kad ir šāda iespēja, cilvēki ceļo. Tādēļ šie burbuļi strādā, un ceru, ka kaut kādā brīdī Ļeņingradas apgabals un Sanktpēterburga nāks tiem klāt," sacīja Remmels.

Pērnā gada beigās kompānija Lux Express nosauca maršrutu Rīga – Sanktpēterburga par vienu no perspektīvākajiem saviem maršrutiem, tai skaitā pateicoties bezmaksas vīzu ieviešanai uz Krieviju.

Robežu slēgšana Covid-19 pandēmijas dēļ radīja lielu triecienu kompānijas darbībai, kura paziņoja par gaidāmo darbinieku skaita samazināšanu.

17
Tagi:
Krievija, Igaunija, koronavīruss, pasažieru pārvadājumi, Lux Express
Pēc temata
Lietuvas tūristi izglāba vasaru Liepājā
"Baltijas burbulis" plīsīs: pierobežas iedzīvotāji nevēlas ievērot pašizolāciju
Baltijas menca, foto no arhīva

Latvijai neizdevās atstāvēt savas tiesības ķert mencas Baltijas jūrā

21
(atjaunots 11:40 21.10.2020)
ES lauksaimniecības ministri noteica zvejniecības kvotas Baltijas jūrā, Rīgas jūras līcī un Somu līcī.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. ES Lauksaimniecības un zvejniecības padome publicēja datus par zvejas kvotām Baltijas jūrā 2021. gadā.

ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu izķeršanu Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.

Tāpat tika samazinātas siļķes zvejas kvotas Baltijas jūras rietumu un centrālajā daļā un laša zvejas kvota Somu līcī.

Toties tika nolemts atļaut palielināt reņģu zvejas kvotas Rīgas jūras līcī par 15%, salīdzinājumā ar šo gadu, rietumu Baltijas mencas, plekstes, šprotu un lašu zvejas kvotas Baltijas jūras galvenajā baseinā.

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas datiem, 2021. gadā Latvija Baltijas jūrā drīkstēs nozvejot 2705 tonnas reņģu, Rīgas jūras līcī – 21 230 tonnu. Ķilavu zvejas kvota noteikta 30 817 tonnu apmērā, kas ir par 6% vairāk nekā 2020. gadā. Laša zvejas kvotas nākamgad palielināsies par 9%, salīdzinājumā ar šo gadu.

2021. gadā Latvijas mencas zvejas kvota Baltijas jūras rietumdaļā sastādīs 144 tonnas, savukārt mencas piezvejas kvota Baltijas jūras austrumu daļā – 51 tonnu. Laša zvejas kvota nākamgad ieplānota 12 445 gabalu apmērā.

21
Tagi:
Eiropas Savienība, menca, Baltijas jūra, zvejniecība, Latvija
Pēc temata
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs
 Fotoradars

Meteostacijas uz Latvijas autoceļiem pārvērsīs radaros: orģinālajiem nav naudas

0
(atjaunots 18:18 23.10.2020)
Satiksmes ministrija grasās visā valstī izveidot ierīču tīklu, kuras pilda fotoradaru funkcijas, iesaistot autoceļu meteostacijas.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Satiksmes ministrijas jaunā koncepcija paredz ceļu satiksmes dalībnieku kontroles un uzraudzības uzlabošanu ar jau esošās infrastruktūras starpniecību. Fotoradaru vietā piedāvāts izmantot meteostacijas uz Latvijas autoceļiem, pa priekšu uzstādot speciālu programmnodrošinājumu, vēsta Press.lv.

Koncepcija tika izskatīta 22. oktobrī Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē.

Ministrija grasās visā valstī izveidot ierīču tīklu, kuras veic fotoradaru funkciju: izmēra ātrumu, pārbauda tehniskās apskates vai OCTA polises esamību pēc auto numurzīmes un tā tālāk. Turklāt, kā atzīmēja Satiksmes ministrijā, šim nolūkam netiek plānots attīstīt fotoradaru tīklu, bet gan iesaistīt meteostacijas, kuras ir uzstādītas uz Latvijas autoceļiem. Meteostacijas jau ir aprīkotas ar videokamerām, pēc ierēdņu ieceres, tās tikai ir jānodrošina ar speciālu programmnodrošinājumu, kurš, būtībā, pārvērsīs tās jau esošo fotoradaru analogos.

"Parasto" radaru iekārtošanai naudas šobrīd nepietiek, atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Pērn stacionārie fotoradari piereģistrēja 302 638 pārkāpumus, kas ir par 28 691 pārkāpumu vairāk, nekā pirms gada. Tostarp pērn fotoradari piefiksēja vairāk nekā 3000 automobiļu bez OCTA, šogad, saskaņā ar septembrī apkopotajiem datiem, jau ir 1061. 2019. gadā radari atklāja pusotru tūkstoti mašīnu bez tehniskās apskates, šogad – 673.

0
Tagi:
fotoradari, radari, ceļi
Pēc temata
CSDD: tuvākajā laikā darbu atsāks viens no "ražīgākajiem" fotoradariem
Latvijai nav naudas "gudrajiem" fotoradariem: projekts ir slēgts
Jauni pārbaudes kritēriji: Rīgā un Liepājā uz luksoforiem uzstādīti fotoradari