ASV Valsts departamenta speciālists Kurts Volkers. Foto no arhīva

ASV pārliecina, ka Krievija gūs labumus no kaimiņattiecībām ar Baltiju, bet muļķu nav

114
(atjaunots 11:58 19.03.2019)
Maskava lūdza nespēlēt ar viņu uzpirksteņu spēlē – nevienu apmānīt neizdosies.

RĪGA, 19. marts - Sputnik. Kaimiņattiecības ar Baltijas valstīm Krievijai ir izdevīgas, paziņoja ASV Valsts departamenta speciālists Kurts Volkers video brīfinga laikā. Nevajag spēlēt ar Maskavu uzpirksteņu spēlē - apmānīt tik un tā neizdosies, norāda Krievijas senators Aleksejs Puškovs.

Pēc Volkera teiktā, Krievija patiesībā ir guvusi labumu no dalības Latvijas, Lietuvas un Igaunijas dalību NATO.

"Tagad tās ir neatkarīgas valstis, ES un NATO dalībvalstis, un tie ir brīnišķīgi kaimiņi Krievijai, tur ir miers, nav vardarbības, notiek tirdzniecība, ekonomiskā attīstība," - RIA Novosti citē Valsts departamenta pārstāvja vārdus.

Volkers pauda cerību, ka Maskava atstās mēģinājumus ierobežot izvēli Baltijas valstīm, bet pārliecināsies, ka "veiksmīgi kaimiņi padara Krieviju veiksmīgu".

Krievijas politiķis, Federācijas padomes loceklis Aleksejs Puškovs pauda sašutumu sakarā ar Volkera vārdiem.

"Vai Volkers visus uzskata par muļķiem?Krievijai nav nekāda labuma no NATO paplašināšanās. Tā ir militārā alianse, kas izveidota 1949. gadā, lai ASV kontrolētu Eiropu un lai pretotos PSRS. Tagad tā dara to pašu attiecībā uz Krieviju. Volkera uzpirksteņu spēle nevienu nepiemānīs," - uzrakstīja Puškovs savā mikroblogā Twitter.

​Latvija, Lietuva un Igaunija kļuva par Ziemeļatlantijas alianses dalībniecēm 2004. gadā - tā bija piektā NATO bloka paplašināšanās. Kopš 2015. gada Rīgā ir dislocēta NATO spēku integrācijas apakšvienība. Šobrīd tajā ir pārstāvētas 12 NATO valstis: Beļģija, Kanāda, Dānija, Vācija, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Spānija, Turcija, Lielbritānija, ASV un Latvija kā uzņemšanas valsts. Pusi no personīgā sastāva nodrošina Latvija, parējos 20 amatus – citas NATO valstis.

Baltijas valstis regulāri informē par "Krievijas draudu" palielināšanos reģionā. Saskaņā ar Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas lūgumu Ziemeļatlantijas alianse dislocējusi reģionā četrus daudznacionālos bataljonus — vairāk nekā četrus tūkstošus cilvēku. Militārās klātbūtnes paplašināšanu Austrumeiropā NATO aizbildina ar Krievijas "augošo agresiju".

Pēc militārā eksperta Viktora Murahovska vērtējuma, Baltijas valstīs NATO gatavojas dislocēt 300 tūkstošus karavīru.

"Krievijas robežu tiešā tuvumā, Baltijā un Polijā dislocēto karaspēku skaits ir relatīvi neliels. Galvenos draudus rada cits faktors. NATO pieņēmusi lēmumu līdz 2020. gadam īstenot iniciatīvu "trīsreiz pa 30": 30 mehanizētie bataljoni, 30 aviācijas eskadriļas un 30 karakuģi, gatavi izmantošanai 30 dienu laikā. Tie ir ātrās reaģēšanas spēki, kuru operatīvā gatavība tiks nodrošināta grupējuma radīšanai pie Krievijas robežām,"- uzsvēra Murahovskis

Eksperts piebilda, ka NATO aktīvi īsteno pasākumus, ko militārā valodā dēvē par karadarbības teātra operatīvo iekārtošanu.

"Tiek modernizēti un paplašināti aerodromi, dzelzceļa mezgli un ostas, izvietoti štābi, sakaru līnijas un tā tālāk. Visa šī infrastruktūra tiek gatavota uzbrukuma grupējuma izvēršanai. KF Ģenerālštābs vērtē, ka pēc 2020. gada šī infrastruktūra spēs uzņemt 300 tūkstošus karavīru lietu NATO spēku grupējumu," – konstatēja Murahovskis.

No 2016. gada NATO pēc Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas lūguma dislocējusi reģionā daudznacionālos spēkus, aizbildinoties ar it kā augošo Krievijas agresiju. Tāda alianses militārās klātbūtnes paplašināšanās Eiropā nav pieredzēta kopš aukstā kara beigām.

Maskava jau vairākkārt ir uzsvērusi, ka neplāno nekādas agresīvas darbības Baltijas reģionā, tomēr NATO darbības liek Krievijai spert atbildes soļus, lai stiprinātu savu robežu drošību.

114
Temats:
NATO austrumu flangā (247)
Pēc temata
Divdomīga atklātība: zviedru eksperts nācis klajā ar "spriedumu" Krievijai
Baltijas valstīs NATO gatavojas dislocēt 300 tūkstošus karavīru, norādīja eksperts
Kremļa "agresija", Putina "atklātība" – kādus likumus pieņem ASV
Kremlis: NATO kibercentrs Tallinā paredzēts plašam karam pret Krieviju
Rail Baltica Centrālā mezgla būvdarbu oficiālā atklāšana, foto no arhīva

Ekonomists: Rail Baltica kļuvusi par sūkni naudas izsūknēšanai no Baltijas valstīm

20
(atjaunots 15:53 28.02.2021)
Rail Baltica, domājams, uzbūvēs – vecā Eiropa un NATO ir ieinteresētas noslēgt projektu, tomēr maģistrāles uzturēšanas slogs pilnībā gulsies uz Baltijas valstu pleciem, turklāt ekonomisku labumu tā nenesīs.

RĪGA, 1. marts – Sputnik. Latvija un Lietuva aicināja Eiropas Savienību nodrošināt tālāko Rail Baltica finansējumu, vēstīja Sputnik Lietuva. "Lietuvas dzelzceļa" vadītājs Mants Bartuška sūdzējās, ka kompānija izsludinājusi iepirkumus gandrīz par 500 miljoniem eiro, bet saņēmusi finansējumu tikai par 300 miljoniem. Eiropas finansējums ir ļoti nozīmīgs Rail Baltica sekmīgai realizācijai, uzsvēra Bartuška.

Projekts Rail Baltica jau kopš paša sākuma nebija ekonomiska, bet gan militāra un politiska iecere, konstatēja ekonomikas zinātņu doktors, KF valdības Finanšu universitātes prorektors Aleksejs Zubecs. Viņš atgādināja, ka projekts parādījās, kad NATO pūlējās izprast, kā militārā tehnika tiks nogādāta uz Baltiju konflikta gadījumā ar Krieviju.

"Ceļš apvieno Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju ar perspektīvu būvēt zemūdens tuneli uz Somiju. Rodas jautājums, ko pa to vadās. Projektam nav nekādas ekonomiskās perspektīvas – Baltijai nav, ko vadāt pa dzelzceļu: labi attīstīts autoceļu tīkls, smagām kravām tiek izmantoti jūras pārvadājumi, bet pasažieri dod priekšroku aviācijas maršrutiem," teica Zubecs sarunā ar Sputnik Latvija.

Eksperts atzīmēja, ka Rail Baltica finansēšanai nav vajadzīgi paši lielākie līdzekļi – ES piešķir daudz lielākas summas dažādiem infrastruktūras projektiem.

"Jāsaprot, ka daži miljardi eiro, ko izmaksā šis ceļš, netiks Baltijas valstīm, bet gan vecajai Eiropai. Tie ir ritošā sastāva, iekārtu un dzelzceļa sliežu iepirkumi. Šim ceļam viss tiks atvests, tāpēc Rietumeiropa te finansē sevi, nevis Baltiju," paskaidroja Zubecs.

Viņš norādīja, ka Rail Baltica, domājams, uzbūvēs, ņemot vērā to, ka vecā Eiropa ir ieinteresēta noslēgt projektu, turklāt aiz tā stāv NATO.
"NATO piespiedīs ES piešķirt naudu un uzbūvēt šo ekonomiski neizdevīgo maģistrāli. Pati Rail Baltica ekspluatācija Baltija valstīm nesīs zaudējumus.

Dzelzceļi ir labi augsta iedzīvotāju blīvuma apstākļos, ar ko Baltijas valstis nevar palepoties. Tomēr nāksies apkalpot maģistrāli, remontēt un iepirkt tehniku. Rail Baltica pārvēršas par sūkni naudas izsūknēšanai no Baltijas valstīm, aizbildinoties ar kopīgas infrastruktūras radīšanu," secināja ekonomists.

Saskaņā ar projektu, Rail Baltica ar Eiropas standarta sliežu ceļu platumu ar investīcijām 5,8 miljardu eiro apmērā vajadzēja nest 16 miljardu peļņu. Nesenā ekspertīze parādīja, ka projekta īstenošanas gadījumā zaudējumi sasniegs vismaz 4 miljardus eiro.

20
Tagi:
Latvija, Lietuva, Rail Baltica
Pēc temata
Rīgā sākas grandiozi Rail Baltica būvdarbi: kas un kur tiks būvēts
Rail Baltica: kā mirst NATO un Eiropas Savienības iemīļotais projekts
Ceļš uz nekurieni: eksperts novērtēja Lietuvas iniciatīvu projektā "Rail Baltica"
Varēs uzņemt trīs vilcienus ar 300 tankiem: Rail Baltica aprīkos laukumus NATO
Latvieši – uz Berlīni, tanki – uz Ādažiem. Vai Rail Baltica kļūs par veiksmes stāstu
Vladimirs Šapovalovs

Vārda brīvība Latvijā: politologs konstatēja patvaļīgu pārkāpumu

36
(atjaunots 08:47 27.02.2021)
Visu aizvadīto gadu Krievijas mediju un krievvalodīgo žurnālistu tiesību pārkāpumi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ritēja nepārtraukti.

RĪGA, 27. februāris – Sputnik. Baltijas valstis tradicionāli demonstrē lielu skaitu Krievijas pilsoņu un tautiešu tiesību pārkāpumu, teikts Maskavas Cilvēktiesību biroja pārskatā, kas tika sagatavots tīmekļa konferences ietvaros starptautiskajā ziņu aģentūrā "Rossija segodņa".

Visu 2020. gadu Latvija, Lietuva un Igaunija demonstrēja plašāko Krievijas pilsoņu un krievvalodīgo iedzīvotāju tiesību pārkāpumu spektru, informēja Maskavas Pedagoģijas valsts universitātes Vēstures un politikas institūta direktora vietnieks. Krievijas Politiskās zinātnes asociācijas valdes loceklis Vladimirs Šapovalovs.

"Tā ir etniskā un valodas diskriminācija un visi iespējamie žurnālistu tiesību pārkāpumi – liels skaits dažādu noziegumu. Aizvadītais gads šajā ziņā izrādījās bagāts – no janvāra līdz decembrim plauka un ziedēja patvaļīgi vārda un informācijas brīvības, Krievijas žurnālistu tiesību pārkāpumi," konstatēja Šapovalovs.

Politologs atgādināja agrāko gadu notikumus. Piemēram, janvārī varasiestāžu spiediena dēļ tika pārtraukts Sputnik darbs Igaunijā. Februārī Latvijā un Igaunijā notika sinhronas kratīšanas mediju holdingā BMA. Martā, holdings bija spiests faktiski pārtraukt savu darbību.

"Jūnijā Latvijas Saeima pastiprināja spiedienu pret raidījumiem krievu valodā, tāpēc rudenī lielākie Latvijas kanāli faktiski svītroja krievu valodu no savas aprades. Vasarā Latvija aizliedza septiņu grupas RT telekanālu apraidi, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītājs Ivars Āboliņš aicināja Eiropas Savienības valstis sekot Latvijas piemēram. Uz viņa vārdiem nekavējoties atsaucās Lietuva, aizliedzot piecus RT kanālus," atzīmēja Šapovalovs.

Marija Butina
© Sputnik / Виталий Белоусов

Eksperts uzsvēra, ka decembrī Latvija pēc telekanālu slēgšanas pārgāja pie krievvalodīgo žurnālistu aizturēšanām – pret septiņiem cilvēkiem sākta kriminālvajāšana.

Iepriekš Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, uzstājoties ANO Cilvēktiesību padomes sēdē, konstatēja: krievvalodīgo iedzīvotāju diskriminēšana Baltijā un Ukrainā rada aizvien lielākas Krievijas bažas. Valsts valodas aizsardzību nevar pavadīt represijas pret mazākumtautībām, Lavrovs uzsvēra.

Maskavas Cilvēktiesību birojs ierosināja atbalstīt centienus veidot starptautisko tiesībsargājošo organizāciju, kuras mērķis būs aizsargāt Krievijas pilsoņus un tautiešus ārvalstīs, piemēram, Baltijas valstīs un Ukrainā.

Шаповалов: Латвия разнузданно нарушает свободу слова
36
Tagi:
žurnālistu vajāšana, krievvalodīgie, mediji
Pēc temata
Sputnik Igaunija bijušie žurnālisti nodibinājuši neatkarīgu izdevumu
Savējos nepametam: Marijas Butinas projektam ir lapa tīmeklī
"ES neder tiesneša lomā": EP deputāte atgādina cilvēktiesību pārkāpumus Latvijā
Latvija liegusi Krievijas žurnālistam Vladimiram Solovjovam ieceļot valstī

Krievija palaidusi satelītu "Arktika M" planētas novērošanai

0
(atjaunots 20:10 28.02.2021)
Vēlāk orbītā tiks nogādāts vēl viens satelīts "Arktika M". Aparāti nodrošinās Zemes virsmas un Ziemeļu Ledus okeāna jūru monitoringu cauru diennakti.

28. februāra rītā no Baikonuras kosmodroma startēja nesējraķete "Soyz 2.16" ar satelītu "Arktika M". Satelīta masa- 2,2 tonnas, aprēķinātais ekspluatācijas laiks – septiņi gadi.

Uz satelīta uzstādīts helioģeofiziskais aparatūras komplekss, kas dod iespēju kontrolēt un prognozēt Saules aktivitāti un radiāciju Zemei tuvējā kosmiskajā telpā, kā arī aparatūra meteoroloģiskās informācijas un signālu retranslācijai no starptautiskās kosmiskās meklējumu un glābšanas sistēmas KOSPAS-SARSAT avārijas radiobākām.

Otro satelītu "Arktika M" plānots palaist 2023. gadā.

0
Tagi:
kosmoss, Krievija
Pēc temata
"Uzvaras Raķete" gatavojas startam Baikonurā
Pirmais "Sojuz" lidojums pēc avārijas: kadri no Baikonura un SKS
Krievija pirmo reizi palaidusi nesējraķeti "Sojuz" pēc negadījuma Baikonurā
No Baikonuras kosmodroma startē kosmosa kuģis "Sojuz MS -04". Tiešraide