RĪGA, 19. marts - Sputnik. Kaimiņattiecības ar Baltijas valstīm Krievijai ir izdevīgas, paziņoja ASV Valsts departamenta speciālists Kurts Volkers video brīfinga laikā. Nevajag spēlēt ar Maskavu uzpirksteņu spēlē - apmānīt tik un tā neizdosies, norāda Krievijas senators Aleksejs Puškovs.
Pēc Volkera teiktā, Krievija patiesībā ir guvusi labumu no dalības Latvijas, Lietuvas un Igaunijas dalību NATO.
"Tagad tās ir neatkarīgas valstis, ES un NATO dalībvalstis, un tie ir brīnišķīgi kaimiņi Krievijai, tur ir miers, nav vardarbības, notiek tirdzniecība, ekonomiskā attīstība," - RIA Novosti citē Valsts departamenta pārstāvja vārdus.
Volkers pauda cerību, ka Maskava atstās mēģinājumus ierobežot izvēli Baltijas valstīm, bet pārliecināsies, ka "veiksmīgi kaimiņi padara Krieviju veiksmīgu".
Krievijas politiķis, Federācijas padomes loceklis Aleksejs Puškovs pauda sašutumu sakarā ar Volkera vārdiem.
"Vai Volkers visus uzskata par muļķiem?Krievijai nav nekāda labuma no NATO paplašināšanās. Tā ir militārā alianse, kas izveidota 1949. gadā, lai ASV kontrolētu Eiropu un lai pretotos PSRS. Tagad tā dara to pašu attiecībā uz Krieviju. Volkera uzpirksteņu spēle nevienu nepiemānīs," - uzrakstīja Puškovs savā mikroblogā Twitter.
Волкер считает всех глупцами? Никакой выгоды для России от расширения НАТО нет и быть не может. Это военный альянс, созданный в 1949 для контроля США над Европой и противостояния с СССР. Ныне он выполняет эту же роль в отношении России. Игра Волкера в напёрстки никого не обманет.
— Алексей Пушков (@Alexey_Pushkov) 18 марта 2019 г.
Latvija, Lietuva un Igaunija kļuva par Ziemeļatlantijas alianses dalībniecēm 2004. gadā - tā bija piektā NATO bloka paplašināšanās. Kopš 2015. gada Rīgā ir dislocēta NATO spēku integrācijas apakšvienība. Šobrīd tajā ir pārstāvētas 12 NATO valstis: Beļģija, Kanāda, Dānija, Vācija, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Spānija, Turcija, Lielbritānija, ASV un Latvija kā uzņemšanas valsts. Pusi no personīgā sastāva nodrošina Latvija, parējos 20 amatus – citas NATO valstis.
Baltijas valstis regulāri informē par "Krievijas draudu" palielināšanos reģionā. Saskaņā ar Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas lūgumu Ziemeļatlantijas alianse dislocējusi reģionā četrus daudznacionālos bataljonus — vairāk nekā četrus tūkstošus cilvēku. Militārās klātbūtnes paplašināšanu Austrumeiropā NATO aizbildina ar Krievijas "augošo agresiju".
Pēc militārā eksperta Viktora Murahovska vērtējuma, Baltijas valstīs NATO gatavojas dislocēt 300 tūkstošus karavīru.
"Krievijas robežu tiešā tuvumā, Baltijā un Polijā dislocēto karaspēku skaits ir relatīvi neliels. Galvenos draudus rada cits faktors. NATO pieņēmusi lēmumu līdz 2020. gadam īstenot iniciatīvu "trīsreiz pa 30": 30 mehanizētie bataljoni, 30 aviācijas eskadriļas un 30 karakuģi, gatavi izmantošanai 30 dienu laikā. Tie ir ātrās reaģēšanas spēki, kuru operatīvā gatavība tiks nodrošināta grupējuma radīšanai pie Krievijas robežām,"- uzsvēra Murahovskis
Eksperts piebilda, ka NATO aktīvi īsteno pasākumus, ko militārā valodā dēvē par karadarbības teātra operatīvo iekārtošanu.
"Tiek modernizēti un paplašināti aerodromi, dzelzceļa mezgli un ostas, izvietoti štābi, sakaru līnijas un tā tālāk. Visa šī infrastruktūra tiek gatavota uzbrukuma grupējuma izvēršanai. KF Ģenerālštābs vērtē, ka pēc 2020. gada šī infrastruktūra spēs uzņemt 300 tūkstošus karavīru lietu NATO spēku grupējumu," – konstatēja Murahovskis.
No 2016. gada NATO pēc Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas lūguma dislocējusi reģionā daudznacionālos spēkus, aizbildinoties ar it kā augošo Krievijas agresiju. Tāda alianses militārās klātbūtnes paplašināšanās Eiropā nav pieredzēta kopš aukstā kara beigām.
Maskava jau vairākkārt ir uzsvērusi, ka neplāno nekādas agresīvas darbības Baltijas reģionā, tomēr NATO darbības liek Krievijai spert atbildes soļus, lai stiprinātu savu robežu drošību.
