Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis

Lietuva atkrustījusies no brālības ar Latviju: labāk brāļoties ar ASV

79
(atjaunots 10:59 17.03.2019)
Latvieši lietuviešiem nav nekādi brāļi, tiekoties ar vēlētājiem, paziņoja Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis, valsts prezidenta kandidāts.

RĪGA, 17. marts — Sputnik. Lietuvas prezidenta kandidāts Sauļus Skvernelis, valsts pašreizējais premjerministrs, pastāstījis vēlētājiem, kāda loma lietuviešu dzīvē piešķirta latviešiem, vēsta Grani.lv.

Skvernelis apgalvoja, ka Latvijas iedzīvotāji lietuviešiem neesot nekādi brāļi, gluži otrādi – konkurenti, turklāt daudzās jomās. Un Lietuva orientēsies uz ASV, stratēģiskā partnerība ar kuru ir valsts prioritāte, nevis draudzēsies ar Latviju.

Starp prioritātajiem stratēģiskajiem partneriem politiķis pieminēja arī Poliju. Turklāt viņš skeptiski novērtēja arī Francijas prezidenta Emanuela Makrona aicinājumu reformēt Eiropas Savienību.

Atzīmēts, ka Skverneļa viedoklis jautājumā par attiecībām ar Latviju ir pretrunā cita prezidenta kandidāta – filozofa Arvīda Juozaiša apgalvojumiem, kurš uzskata, ka abu valstu attiecībām jābūt ciešākām, jo kaimiņattiecības ar Latviju ir vislabvēlīgākās Lietuvai.

Juozatis, filozofs, publicists, viens no lietuviešu nacionālās kustības "Sajūdis" dibinātājiem, uzskata, ka ekonomiskās sadarbības potenciāls, ieskaitot iespējas, ko dāvā sašķidrinātās gāzes terminālis Klaipēdā, nav pietiekami izmantots attiecībās ar Latviju.

Maskava vai Vašingtona

Attiecībā uz prezidenta kandidāta S.Skverneļa izteikumiem iespējams pieļaut, ka viņš ir nobažījies – Latvija var apsteigt Lietuvu tās tieksmē iztapt ASV vai savā Krievijai nedraudzīgajā retorikā. Lietuva pastāvīgi lūdz ASV paplašināt militāro atbalstu un vienmēr atbalsta jebkādus stratēģiskā partnera lēmumus.

Taču situāciju var izvērtēt arī no otras puses. Iepriekš Sputnik Lietuva informēja, ka Skvernelis, iepazīstinot vēlētājus ar savu štābu, iezīmēja savas programmas galvenās tēzes starptautisko attiecību jautājumā. Cita starpā viņš norādīja, ka attiecības ar galveno kaimiņu austrumos vajagot "atiestatīt" un šis process jāuzsāk Kremlim. Un Viļņa gaida no Maskavas reālus piedāvājumus uz līdztiesīgu attiecību pamatiem.

Lietuvas prezidenta vēlēšanas notiks 2019. gada maijā.

79
Pēc temata
Bez īpašām cerībām: Lietuva nepalīdzēs Latvijai aizstāt Krievijas kravas ar baltkrievu
Latvieši un igauņi apskauž labklājību Lietuvā
Lietuva izolācijā: Latvija, Igaunija un Somija būvē vienotu gāzes tirgu
Latvija ir gatava dzīvot pēc Maskava laika. Lietuva, Polija un Somija iebilst
Igaunija

Igaunija paziņoja par otrā Covid-19 viļņa sākšanos valstī

24
(atjaunots 07:58 05.08.2020)
Pašlaik inficēšanās līmenis Igaunija ir vienāds ar 2,6, lai gan vien pirms mēneša tas turējās 1,0 līmenī.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Igaunijā sākās otrais koronavīrusa vilnis, par to paziņoja Igaunijas Veselības departamenta preses sekretāre Eike Kingseppa, raksta postimees.ee.

"Pēc Veselības departamenta vērtējumu jau var runāt par to, ka Igaunijā sācies otrais Covid-19 saslimstības vilnis," sacīja viņa.

Tāpat tiek ziņots, ka no 6. augusta Igaunijā grasās pastiprināt Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumus. Iepriekš Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass paziņoja, ka pirms mēneša inficēšanās līmenis bijis 1,0, bet dotajā brīdī tas sastāda jau 2,6.

Tomēr ne visi piekrīt tam, ka tas jau ir uzskatāms par otro vilni. Pēc zinātniskās padomes vadītājas, Tartu Universitātes mikrobioloģijas profesores Irjas Lutsares domām, pašlaik Igaunija joprojām atrodas pirmā viļņa fāzē, vīruss nekur nebija aizgājis, joprojām ir augsta inficēšanās varbūtība.

Saskaņā ar 4. augusta datiem, Igaunijā visā pandēmijas laikā ir reģistrēts 2091 Covid-19 gadījums, miruši 63 cilvēki, izveseļojās 1937.

Vakar Sputnik Latvija ziņoja, ka diennakts laikā valstī tika reģistrēti trīs jauni Covid-19 gadījumi.

Saskaņā ar SPKC datiem, divi inficētie ieradās no valsts, kur Covid-19 izplatības rādītājs sastāda vairāk nekā 16 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, vēl viens – kontaktēja ar inficēto.

Kopumā epidēmijas izplatības laikā valstī ir veikti 203 868 Covid-19 izmeklējumi, no tiem 1249 izrādījās pozitīvi, 1070 cilvēki izveseļojās, 32 nomira.

24
Tagi:
koronavīruss, Baltija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Vācu zinātnieki atklājuši neparastu faktu par Covid-19 inficēšanās iespēju
PVO Ārkārtējā komiteja tiksies, lai novērtētu situāciju ar Covid-19 pasaulē
Vai visiem pietiks: pasaules bagātākās valstis jau izpērk vakcīnu pret Covid-19
Izveidojusies acīmredzama imūnā atbilde: Krievijas vakcīna pret Covid-19 devusi rezultātu
Klaipēdas jūras osta

"Plūsma samazinājusies". Baltijas valstis zaudēja Krievijas tranzītu

39
(atjaunots 17:32 04.08.2020)
Tagad Baltijas valstīm paveras jauns laikmets: jāpastāv apstākļos, kad Eiropas un Krievijas intereses gandrīz neskar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomikas.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Eiropas Savienība atteicās finansēt Latvijas ostu modernizāciju. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits atzina: iepriekšējā "ostu uzplaukuma" nebūs. Situācija ir sarežģīta, Krievijas tranzīts arvien vairāk aiziet uz savām ostām. Situāciju ietekmē arī ekonomikas lejupslīde pandēmijas dēļ. Kādēļ Baltijas valstu ienākumi samazinās, RIA Novosti raksta Antons Ļisicins.

Ekonomikas darba "zirgs"

"ES nostāja ir ļoti skaidra: ostām ir šie (modernizācijas – red. piez.) darbi ir jāfinansē no saviem ieņēmumiem," pastāstīja Linkaits Latvijas žurnālistiem un apstiprināja: infrastruktūra Liepājā un Ventspilī nav vislabākajā stāvoklī.

Naudas jautājums ir īpaši aktuāls, jo kravu plūsma Latvijas ostās 2020. gada pirmajā pusgadā samazinājusies par trešdaļu, bet tranzīts – uz pusi.

Situācija nav jauna. Jau 2019. gadā Džeimstaunas fonds konstatēja: apjomi krīt. Rīgā kravu apgrozījums 2019. gada deviņos mēnešos samazinājās par 8,7%, Liepājā – par 5,1%, Tallinā – par 8,3%. Tā paša gada pirmajā pusē Krievijas tranzīts caur Igaunijas, Latvijas un Lietuvas jūras ostām samazinājās par 12,4%.

Toties kravu plūsma palielinājās Krievijas ostās Somu līcī. Primorskā – par 16,7%, Ustjlugā – par 7,3%, Visockā – par 5,3%. Un Maskava turpināja samazināt pārvadājumus caru Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ostām.

Turklāt par to tika brīdināts. Tā, 2019. gadā Latvijas Saeimas deputāts un bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis atzīmēja: "Tranzīts ilgu laiku bijis viens no Latvijas ekonomikas galvenajiem darba "zirgiem". Gandrīz katra desmitā darba vieta, trešdaļa no visa pakalpojumu eksporta, utt."

Viņš atgādināja, ka no 2011. gada republikas loģistikā investēja gandrīz pusmiljardu eiro, naudu iedeva Eiropa. Rīgas mērķis bija dubultot iekraušanas apjomus līdz 2020. gadam. "Diemžēl, kravas apgrozījums ne tikai nav dubultojies, bet pat nedaudz samazinājies," teica Dombrovskis.

Latvija, pēc viņa teiktā, pazaudēs ne vien peļņu, bet arī desmitiem tūkstošu darbavietu un budžeta ienākumus. "Tas arī nozīmē, ka dzelzceļa infrastruktūru būs jāuztur vai nu pasažieriem, vai nu nodokļu maksātājiem. Vai arī to vajadzēs vienkārši izjaukt - esmu pārliecināts, ka lietuvieši to izdarīs bez maksas, lai garantēti un uz visiem laikiem atbrīvotos no konkurenta," paziņoja parlamentārietis kolēģiem.

Viņaprāt, problēmas būtība ir tajā, ka esošā Latvijas valdība "vēlas gan no Krievijas tranzīta pelnīt, gan uzvesties, teiksim tā, pavisam ne tā, ka uzvedas labs kaimiņš".

Aktīvas darbības imitācija

Dombrovskis kā ūdenī skatījās: pirmajā ceturksnī dzelzceļa kravu plūsma Latvijā samazinājās salīdzinājumā ar analoģisko periodu 2019. gadā par 48,7%.

""Latvijas Dzelzceļa" vadošajās struktūrās tiek iecelti cilvēki, kuri ar vieglu roku atsakās no ES 380 miljoniem eiro dzelzceļa elektrifikācijai, tādējādi uz visiem laikiem tranzīta nozari atdodot lietuviešiem un Klaipēdas ostai," pauda neizpratni publicists Bens Latkovskis.

Tiesa, Klaipēdas osta kaimiņu Lietuvā jau pirms pandēmijas fiksēja kravu plūsmas kritumu gandrīz par 17%.

Tendences bija tik acīmredzamas, ka februārī Krievijas rūpniecības un tirdzniecības ministrs Deniss Manturovs paziņoja par tirdzniecības pārstāvniecību darbības apturēšanu Viļņā, Rīgā un Tallinā. Viņš paskaidroja: Maskavā vēlas, "lai nebūtu aktīvas darbības imitācijas". "Mēs taču saprotam, kā šobrīd tur veidojas gan ekonomika, gan mūsu tirdzniecības un ekonomiskās attiecības," piebilda Manturovs.

Igaunijā dzelzceļnieki arī atzīmēja pārvadājumu kritumu. "Tranzītkravas – 3,5 miljoni tonnu – kritums ap 12%. Pasažieru plūsma samazinājusies par 25%," ziņoja republikas operatora "Eesti Raudtee" valdes priekšsēdētājs Eriks Laidvē, atskaitoties par gada pirmajiem pieciem mēnešiem.

Dārgi, bet efektīvi

Politologs Aleksandrs Nosovičs redz tajā neizbēgamu atmaksas stundu par politiskās uzvedības modeļi, kuru izvēlējās Viļņa, Rīga un Tallina. "Vajadzēja izvēlēties starp ekonomiku, kas ir orientēta uz Austrumiem, un satuvināšanos ar Rietumiem uz pret Krieviju vērstas pamatnes," atzīmē viņš.

"Ja rūpniecība un zvejas flote neatkarīgajās valstīs gāja bojā gandrīz nekavējoties, tad loģistika, kā ļoti konservatīva nozare, saglabājās. Tranzīta virzieni tiek veidoti desmitgadēm ilgi, savukārt no Krievijas caur Baltijas ostām tas gājis gadsimtiem ilgi. Un pat pretestība ar Maskavu nenopostīja šos ceļus uzreiz, tik liela bija inerce," skaidro Nosovičs.

Pēc PSRS sabrukuma Krievija saskārās ar to, ka tranzītvalstis izmantoja infrastruktūru, kura tām tika no padomju laikiem, kā politiskā spiediena instrumentu. Tas skar gan Ukrainas gāzes transporta sistēmu, gan Baltijas valstu jūras ostas.

"Monopols ļāva gan rosināt pret Krieviju vērstu politiku, gan šantažēt ar preču plūsmas apturēšanu," turpina Nosovičs. "Tādēļ Maskava attiecās pret transporta infrastruktūras būvniecības Ziemeļrietumu federālajā apriņķī kā pret stratēģiskās drošības jautājumu. Dārgs, bet efektīvs process."

Centieni glābt savu seju ar paziņojumiem, ka Krievijas tranzītu nomainīs Ķīnas tranzīts, izrādījās neveiksmīgi tīri politisku iemeslu dēļ, piebilst eksperts. "Vašingtona kā reizi nostādīja savu satelītu atbalstu atkarībā no atteikšanās sadarboties ar ĶTR. Tādēļ par pārvadājumiem no Ķīnas būtu bijis lietderīgi runāt, varbūt, vakar, bet ne šodien," rezumē Nosovičs.

Nacionālās stratēģijas institūta Starptautisko programmu direktors Jurijs Solozobovs atgādina: "Baltijas logam uz Eiropu" bija milzīga nozīme Krievijas tirdzniecībai. "Latvija, Lietuva un Igaunija tiek izmantotas gan eksportam, konkurējot ar Krievijas ostām, gan kā ofšori – naudas atmazgāšanai," stāsta eksperts.

Solozobovs novilka paralēles ar XX gadsimta 20.-30. gadiem: toreiz Padomju valsts veica tirdzniecību ar kapitālistisko pasauli caur valstīm-limitrofiem. "Mūsu eksports atbalstīja kaimiņu ekonomiku, kuri nebija mūsu sabiedrotie," saka viņš. Tas pats modelis atjaunojās arī pēc PSRS sabrukuma. Taču šoreiz neatkarīgo republiku biznesu vadīja nevis komisāri, bet gan Krievijas biznesmeņi. Baltijā labprāt pievēra acis uz atsevišķiem finanšu disciplīnas pārkāpumiem. Tas veicināja tranzīta pievilcību caur Latviju, Lietuvu un Igauniju.

Taču situācija mainījās, 2018. gadā premjers Jiri Ratass pieprasīja Ukrainas varasiestādēm izslēgt Igauniju no ofšoru zonas saraksta. ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls apsūdzēja Latvijā strādājušo ABLV banku līdzekļu atmazgāšanā. Bankā to nosauca par apmelošanu, taču no tās vienalga izveda milzīgus līdzekļus.

"Eiropas Savienība grasās cīnīties ar nodokļu ostām, ja runa, protam, nav par tik cienījamām teritorijām, kā Luksemburga vai Monako," piebilst Solozobovs. Viņaprāt, Baltijas tranzīts lielā mērā darbojās pateicoties "atsevišķu krievu skopumam un nepatriotiskumam". "Paldies ir jāpasaka gan mūsu valdībai, gan Eiropas Savienībai, kura nolēma ieviest kārtību jaunajās demokrātijās. Brisele iemācīja visiem mīlēt dzimteni," noslēgumā saka Solozobovs.

Tagad Baltijas valstīm paveras jauns laikmets: jāpastāv apstākļos, kad Eiropas un Krievijas intereses gandrīz neskar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomikas.

39
Tagi:
tranzīts, Baltops
Pēc temata
Matīss: Rīgas osta pieprasījusi baltkrieviem tādu cenu, ka tagad audzē teritorijā nezāles
Sadarbība ar KF glābj tranzītu: Latvijai izbrauks cauri kilometru garš vilciens no Ķīnas
Gada laikā Latvija zaudējusi pusi kravu: Krievija deva padomu, kā glābt tranzītu
Sergejs Rekeda: tranzīta sarukums caur Latvijas ostām nav saistīts ar koronavīrusu
Eiro naudaszīmes un kalkulators

Labklājības ministrija prezentēja GMI līmeņa palielinājuma variantus

0
(atjaunots 11:53 05.08.2020)
Garantēto minimālo ienākumu apmēru Latvijā pacels līdz 109 vai 164 eiro, paziņoja labklājības ministre Ramona Petraviča.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Labklājības ministre Ramona Petraviča Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē prezentēja garantēto minimālo ienākumu palielinājuma variantu. Tomēr deputātu attieksme pret projektu bijusi skeptiska, vēsta Latvijas Radio 4.

Satversmes tiesa (ST) 25. jūnijā nolēma, ka garantēto minimālo ienākumu (GMI) līmenis neatbilst Satversmei. Saskaņā ar tiesas lēmumu, likumdevēji nav atrisinājuši svarīgākos jautājumus, kuri skar GMI, tostarp kādām vajadzībām tas tiek izmaksāts, kā arī nav izstrādāta tā aprēķināšanas metodika.

Apstrīdamā norma tiek atzīta par spēkā neesošu no 2021. gada 1. janvāra.

Lieta tika izskatīta pēc tiesībsarga Jura Jansona iesnieguma.

Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš pēc tiesas lēmuma paziņoja, ka labklājības ministrei Ramonai Petravičai tagad ir "fantastiska iespēja sakārtot sistēmu".

Pēc mēneša Labklājības ministrija prezentē pabalstu palielināšanas scenāriju, tai skaitā garantēto minimālo ienākumu pabalstam.

"Mēs piedāvājam pirmajam ģimenes loceklim ekvivalentu ar koeficientu 1, bet katram nākamajam – ar koeficientu 0,7. Ienākumu mediāna 2018. gadā sastādīja 545 eiro, un riska nabadzības slieksnis maznodrošinātā statusa iegūšanai tiek noteikt 327 eiro apmērā, kas sastāda 60% no ienākumu mediānas. Minimālo ienākumu līmenis tiek noteikts 218 eiro apmērā. Garantēto minimālo ienākumu kārtā mēs piedāvājam divus variantus. Pirmais – 109 eiro, tie ir 20% no vidējo ienākumu mediānas. Otrais variants – 164 eiro, kas sastāda 30% mediānas. Un tas ir tāds pabalsta veids, kurš tiek izmaksāts naudā," paziņoja komisijas sēdē ministre Ramona Petraviča.

Kurš no diviem variantiem tiks realizēts, būs atkarīgs no budžeta iespējām, atzīmēja ministre.

Taču daudzi komisijas locekļi neatbalstija piedāvāto plānu. Tā, deputāte Anda Čakša paziņoja, ka programmā nav noteikts, kam konkrēti ir adresēta palīdzība – nav izpratnes par pabalsta mērķi.

Tiesībsarga biroja paŗstāve Ineta Rezevska paziņoja, ka Labklājības ministrijas projekts ne līdz galam atbilst Satversmes tiesas lēmumam.

"Šobrīd liekas, ka sistēma ir matemātiski aprēķināta. Paskatīsimies uz garantēto minimālo ienākumu rādītāju – tas būs 109 vai 164 eiro. Šie lielumi būtiski atšķiras… Liekas, ka šobrīd notiek mehāniska ciparu palielināšana. Cieņas elements pret cilvēku netiek analizēts. Lai gan Satversmes tiesa atzīmēja, ka nepieciešami nevis parasti naudas lielumi – mazi tie vai lieli, bet ir jāmaina visa sistēma, lai mēs būtu droši, ka šie lielumi nodrošina pienācīgu dzīvi cilvēkam," sacīja viņa.

Ministrija, izpildot Satversmes tiesas lēmumu, būtībā, nav tikusi galā ar savu uzdevumu, uzskata komisijas loceklis, deputāts Andrejs Klementjevs.

"Satversmes tiesa skaidri pateica: pats galvenais – valstij ir jāgarantē cilvēkiem cienīgi dzīves apstākļi. Par to naudu, kuru ministre šodien prezentēja deputātiem… cilvēks nevar normāli dzīvot. Mums ir jāpārskata pabalsta mērķis un mērķi, kurus mēs panākam konkrētam cilvēkam," sacīja deputāts.

Diskusijas sēdē bijušas asas, ministrijas sagatavotais projekts tiks iesniegts izskatīšanai valdībā un tālāk parlamentam.

0
Tagi:
alga, Labklājības ministrija, Ramona Petraviča
Pēc temata
Arī invaliditātes pabalsts Latvijā neatbilst Satversmei
Iniciatīvas 200 miljonu vērtē: LM atbild sociālā nodrošinājuma sistēmas kritiķiem
Tiesībsargs: Likumdevējam ir jānodefinē sociālās palīdzības mērķis un ko ar to var nosegt
Bailes par budžetu: izdevumus neierobežos, nodokļus pacels?